23-TA-1613: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts meža zemes "Ezerleju māja", Ilzenes pagastā, Alūksnes novadā, atsavināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta ''a'' apakšpunkts, Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta ceturtās daļas 3.punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta "a" apakšpunktu saņemt Ministru kabineta atļauju atsavinot ēku (būvju) īpašniekam nekustamo īpašumu "Ezerleju māja" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.3652 003 0081) - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 3652 003 0081) 1.11 ha kopplatībā - Ilzenes pagastā, Alūksnes novadā, atsavināt arī minētās zemes vienības sastāvā esošo meža zemi 0.11 ha platībā, kas nepieciešama uz zemes esošā būvju nekustamā īpašuma uzturēšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nekustamais īpašums "Ezerleju māja" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.3652 003 0081) - zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3652 003 0081) 1.11 ha kopplatībā - Ilzenes pagastā, Alūksnes novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums), ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā Ilzenes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000484155.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- zemes vienība 1.11 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 3652 003 0081), lietošanas mērķis: 0801 – Komercdarbības objektu apbūve – 1.1100 ha.
Saskaņā ar Meža likuma 1.panta 29.punktu meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi. Meža likuma 3.panta pirmā daļa noteic, kāda zeme ir šā likuma objekts. Saskaņā ar Meža likuma 3. panta pirmās daļas 1. punktu Meža likuma objekts ir zeme, kas NĪVKIS reģistrēta kā mežs.
Atbilstoši NĪVKIS zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība 0.3800 ha, mežu platība 0.1100 ha, krūmāju platība 0.2100 ha, zemes zem ēkām platība 0.3400 ha, zeme zem ceļiem platība 0.0300 ha, pārējās zemes platība 0.0400 ha.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantā noteikto, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Atbilstoši informācijai no NĪVKIS, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir noteikts 4920 euro, tajā skaitā zemes vienības kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 4841 euro, līdz ar to zemes vienībā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 79 euro.
Satiksmes ministrija savā 03.02.2023. vēstulē Nr.03.1-04/364 norāda, ka saskaņā ar Valsts meža dienesta sagatavoto informāciju no Meža valsts reģistra pēc stāvokļa uz 10.01.2023., apliecināms, ka mežaudzes vērtība ir 79 euro.
Zemes vienībai NĪVKI noteiktie apgrūtinājumi:
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās – 0.0400 ha platībā;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju – 0.0010 ha platībā;
- ceļa servitūta teritorija – 0.0100 ha platībā.
Zemesgrāmatā Nekustamajam īpašumam ierakstītas atzīmes:
- ceļa servitūts 0.01 ha;
- citai personai piederošas būves.
Uz zemes vienības atrodas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “ĪPAŠUMU ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRA” (turpmāk – Aģentūra) piederošs būvju nekustamais īpašums “Ezerlejas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.3652 503 0001) Ilzenes pagastā, Alūksnes novadā, kas ierakstīts Ilzenes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000090067 (lēmums 31.08.2022.).
Atbilstoši NĪVKIS esošajai informācijai ēku nekustamais īpašums sastāv no dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 3652 003 0081 001) un šķūņa (būves kadastra apzīmējums 3652 003 0081 002). Saskaņā ar Ilzenes pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000090067 1.daļas I iedaļas 2.1.ierakstu veikti grozījumi zemesgrāmatas nodalījumā, aizstājot dzīvojamo māju (būves kadastra apzīmējums 3652 003 0081 001) ar nedzīvojamo ēku - administratīvo ēku (būves kadastra apzīmējums 3652 003 0081 001), pamatojoties uz 2009.gada 23.novembra būvvaldes lēmumu Nr.5-1/20.
Saskaņā ar NĪVKIS esošo informāciju minēto būvju ekspluatācija uzsākta 1981.gadā. Līdz ar to uz Aģentūras īpašumā esošajām būvēm ir attiecināms likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta pirmās daļas 1.punkts, kas paredz, ka Civillikuma 968. un 973.panta noteikumi nav piemērojami un ēkas (būves) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu, ja ēkas uzceltas uz zemes, kas atbilstoši likumiem piešķirta šim nolūkam, iegūta darījuma rezultātā vai uz cita tiesiska pamata pirms Civillikuma lietu tiesību daļas spēkā stāšanās dienas (01.09.1992.), bet zemes īpašuma tiesības atjaunotas vai atjaunojamas bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam (tiesību pārņēmējam) vai arī zeme piekrīt vai pieder valstij vai pašvaldībai.
Aģentūra 05.10.2022. ir iesniegusi valsts akciju sabiedrībā “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktajam publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), un zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei.
Privātpersona atbilst Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā noteiktajam personu lokam, kuras var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, jo Atsavināšanas likumā 4. panta ceturtās daļas 3.apakšpunkts attiecas uz tādiem gadījumiem, kas aptver Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 1.-4. punkta gadījumus un Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk – Privatizācijas pabeigšanas likums) ietvaros veidotām tiesiskām attiecībām.
Ievērojot iepriekš minēto, konkrētajā gadījumā ir piemērojama arī Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtā daļa, kas paredz, ka publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai piederošas būves, var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas būves īpašniekam.
Satiksmes ministrija 25.10.2022. vēstulē Nr.03.1-04/3127 informē VNĪ, ka:
1) Satiksmes ministrija ir konstatējusi, ka Nekustamais īpašums atrodas Aģentūras likumiskā lietošanā.
2) Pamatojoties uz Ministru kabineta 19.06.2018. noteikumos Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” 9.punktu, Satiksmes ministrija 26.09.2022. ir nosūtījusi paziņojumu Aģentūrai Nr.03.1-09/29 par zemes īpašuma nomas maksu, kas aprēķināta, sākot ar 31.08.2022.
3) Atbilstoši Alūksnes novada teritorijas plānojumam zemes īpašums atrodas Ilzenes pagasta teritorijas daļas zonējumā, kas apzīmēta kā lauksaimniecības zeme. Viens no lauksaimniecības zemes izmantošanas veidiem ir arī komercobjektu apbūves zeme. Lauksaimniecības zemes teritorijā vienas saimniecības īpašuma minimālā platība ir 2 ha. Saimniecības izveidošanas uzdevums ir paredzēt zemi ēku apsaimniekošanai, kā arī augļu dārza izveidošanai. Līdz ar to, atzīstams, ka zemes īpašumu nav pieļaujams sadalīt.
4) Ievērojot minēto, Satiksmes ministrija informē, ka piekrīt zemes īpašuma atsavināšanai.
Saskaņā ar Alūksnes novada pašvaldības 11.04.2023. vēstuli Nr. ANP/1-35/23/681:
1) zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
2) zemes vienības atļautā izmantošana saskaņā ar “Alūksnes novada teritorijas plānojumu 2015.-2027.gadam” (turpmāk – Teritorijas plānojums), Ilzenes pagasta teritorijas funkcionālā zonējuma karti ir Lauksaimniecības teritorija (L);
3) zemes vienībai nodrošināta piekļuve no pašvaldības autoceļa “Muiža – Silulejas” (inženierbūve ar kadastra apzīmējumu 3652 003 0130 001);
4) uz zemes vienību saskaņā ar Teritorijas plānojumu attiecināmi apgrūtinājumi – virszemes ūdensobjekta “Dūju dambis” aizsargjosla un aizsargjosla gar pašvaldības autoceļu.
Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunkts nosaka, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, lauku apvidos — zemi, ko aizņem būves un pagalms, kā arī šo būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0.5 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai ja valsts meža zemes nodalīšana līdz 0.5 hektāriem nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma sastāvā esošās meža zemes platība 0.11 ha nepārsniedz Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunktā noteikto meža zemes platību 0.5 ha, to var atsavināt, nevērtējot meža zemes funkcionālo nepieciešamību un meža zemes nodalīšanas iespējas.
Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 3.punktā minētā zeme privatizējama Privatizācijas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā vai atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Privatizācijas pabeigšanas likums nosaka valstij vai pašvaldībai piederoša zemesgabala atsavināšanas jomā termiņu līdz kuram persona var iesniegt atsavināšanas ierosinājumu, lai kā maksāšanas līdzekli par atsavināmo apbūvētu zemesgabalu varētu izmantot īpašuma kompensācijas sertifikātus un šis termiņš likumā ir definēts kā pabeigšanas datums (31.08.2006.). Ievērojot to, ka atsavināšanas ierosinājums no apbūves īpašnieka par Nekustamā īpašuma atsavināšanu ir saņemts 05.10.2022., kas ir pēc likumā noteiktā pabeigšanas datuma – 31.08.2006., Nekustamais īpašums atsavināms saskaņā ar Atsavināšanas likumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta trešo daļu lēmumu par valsts īpašumā esoša apbūvēta zemesgabala nodošanu atsavināšanai, par kuru Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3.punktā minētā persona noteiktā kārtībā ir iesniegusi atsavināšanas ierosinājumu, pieņem VNĪ. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 5.panta trešajai daļai, VNĪ nedrīkst nodot atsavināšanai apbūvētu zemesgabalu, par kuru Ministru kabinets ir lēmis, ka tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Tā kā nav pieņemts Ministru kabineta lēmums par to, ka Nekustamais īpašums ir nepieciešama valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, apbūvēto zemes vienību var nodot atsavināšanai Atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Minēta panta otrā daļa paredz, ka šā panta pirmajā daļā minētais ierobežojums piemērojams arī gadījumos, kad tiek atsavināta apbūvēta zeme. Ievērojot minēto, Nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28. panta nosacījumiem.
Ievērojot to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteiktos apgrūtinājumus, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- zemes vienība 1.11 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 3652 003 0081), lietošanas mērķis: 0801 – Komercdarbības objektu apbūve – 1.1100 ha.
Saskaņā ar Meža likuma 1.panta 29.punktu meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi. Meža likuma 3.panta pirmā daļa noteic, kāda zeme ir šā likuma objekts. Saskaņā ar Meža likuma 3. panta pirmās daļas 1. punktu Meža likuma objekts ir zeme, kas NĪVKIS reģistrēta kā mežs.
Atbilstoši NĪVKIS zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība 0.3800 ha, mežu platība 0.1100 ha, krūmāju platība 0.2100 ha, zemes zem ēkām platība 0.3400 ha, zeme zem ceļiem platība 0.0300 ha, pārējās zemes platība 0.0400 ha.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantā noteikto, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Atbilstoši informācijai no NĪVKIS, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir noteikts 4920 euro, tajā skaitā zemes vienības kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 4841 euro, līdz ar to zemes vienībā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 79 euro.
Satiksmes ministrija savā 03.02.2023. vēstulē Nr.03.1-04/364 norāda, ka saskaņā ar Valsts meža dienesta sagatavoto informāciju no Meža valsts reģistra pēc stāvokļa uz 10.01.2023., apliecināms, ka mežaudzes vērtība ir 79 euro.
Zemes vienībai NĪVKI noteiktie apgrūtinājumi:
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās – 0.0400 ha platībā;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju – 0.0010 ha platībā;
- ceļa servitūta teritorija – 0.0100 ha platībā.
Zemesgrāmatā Nekustamajam īpašumam ierakstītas atzīmes:
- ceļa servitūts 0.01 ha;
- citai personai piederošas būves.
Uz zemes vienības atrodas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “ĪPAŠUMU ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRA” (turpmāk – Aģentūra) piederošs būvju nekustamais īpašums “Ezerlejas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.3652 503 0001) Ilzenes pagastā, Alūksnes novadā, kas ierakstīts Ilzenes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000090067 (lēmums 31.08.2022.).
Atbilstoši NĪVKIS esošajai informācijai ēku nekustamais īpašums sastāv no dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 3652 003 0081 001) un šķūņa (būves kadastra apzīmējums 3652 003 0081 002). Saskaņā ar Ilzenes pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000090067 1.daļas I iedaļas 2.1.ierakstu veikti grozījumi zemesgrāmatas nodalījumā, aizstājot dzīvojamo māju (būves kadastra apzīmējums 3652 003 0081 001) ar nedzīvojamo ēku - administratīvo ēku (būves kadastra apzīmējums 3652 003 0081 001), pamatojoties uz 2009.gada 23.novembra būvvaldes lēmumu Nr.5-1/20.
Saskaņā ar NĪVKIS esošo informāciju minēto būvju ekspluatācija uzsākta 1981.gadā. Līdz ar to uz Aģentūras īpašumā esošajām būvēm ir attiecināms likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta pirmās daļas 1.punkts, kas paredz, ka Civillikuma 968. un 973.panta noteikumi nav piemērojami un ēkas (būves) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu, ja ēkas uzceltas uz zemes, kas atbilstoši likumiem piešķirta šim nolūkam, iegūta darījuma rezultātā vai uz cita tiesiska pamata pirms Civillikuma lietu tiesību daļas spēkā stāšanās dienas (01.09.1992.), bet zemes īpašuma tiesības atjaunotas vai atjaunojamas bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam (tiesību pārņēmējam) vai arī zeme piekrīt vai pieder valstij vai pašvaldībai.
Aģentūra 05.10.2022. ir iesniegusi valsts akciju sabiedrībā “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktajam publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), un zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei.
Privātpersona atbilst Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā noteiktajam personu lokam, kuras var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, jo Atsavināšanas likumā 4. panta ceturtās daļas 3.apakšpunkts attiecas uz tādiem gadījumiem, kas aptver Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 1.-4. punkta gadījumus un Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk – Privatizācijas pabeigšanas likums) ietvaros veidotām tiesiskām attiecībām.
Ievērojot iepriekš minēto, konkrētajā gadījumā ir piemērojama arī Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtā daļa, kas paredz, ka publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai piederošas būves, var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas būves īpašniekam.
Satiksmes ministrija 25.10.2022. vēstulē Nr.03.1-04/3127 informē VNĪ, ka:
1) Satiksmes ministrija ir konstatējusi, ka Nekustamais īpašums atrodas Aģentūras likumiskā lietošanā.
2) Pamatojoties uz Ministru kabineta 19.06.2018. noteikumos Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” 9.punktu, Satiksmes ministrija 26.09.2022. ir nosūtījusi paziņojumu Aģentūrai Nr.03.1-09/29 par zemes īpašuma nomas maksu, kas aprēķināta, sākot ar 31.08.2022.
3) Atbilstoši Alūksnes novada teritorijas plānojumam zemes īpašums atrodas Ilzenes pagasta teritorijas daļas zonējumā, kas apzīmēta kā lauksaimniecības zeme. Viens no lauksaimniecības zemes izmantošanas veidiem ir arī komercobjektu apbūves zeme. Lauksaimniecības zemes teritorijā vienas saimniecības īpašuma minimālā platība ir 2 ha. Saimniecības izveidošanas uzdevums ir paredzēt zemi ēku apsaimniekošanai, kā arī augļu dārza izveidošanai. Līdz ar to, atzīstams, ka zemes īpašumu nav pieļaujams sadalīt.
4) Ievērojot minēto, Satiksmes ministrija informē, ka piekrīt zemes īpašuma atsavināšanai.
Saskaņā ar Alūksnes novada pašvaldības 11.04.2023. vēstuli Nr. ANP/1-35/23/681:
1) zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
2) zemes vienības atļautā izmantošana saskaņā ar “Alūksnes novada teritorijas plānojumu 2015.-2027.gadam” (turpmāk – Teritorijas plānojums), Ilzenes pagasta teritorijas funkcionālā zonējuma karti ir Lauksaimniecības teritorija (L);
3) zemes vienībai nodrošināta piekļuve no pašvaldības autoceļa “Muiža – Silulejas” (inženierbūve ar kadastra apzīmējumu 3652 003 0130 001);
4) uz zemes vienību saskaņā ar Teritorijas plānojumu attiecināmi apgrūtinājumi – virszemes ūdensobjekta “Dūju dambis” aizsargjosla un aizsargjosla gar pašvaldības autoceļu.
Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunkts nosaka, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, lauku apvidos — zemi, ko aizņem būves un pagalms, kā arī šo būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0.5 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai ja valsts meža zemes nodalīšana līdz 0.5 hektāriem nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma sastāvā esošās meža zemes platība 0.11 ha nepārsniedz Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunktā noteikto meža zemes platību 0.5 ha, to var atsavināt, nevērtējot meža zemes funkcionālo nepieciešamību un meža zemes nodalīšanas iespējas.
Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 3.punktā minētā zeme privatizējama Privatizācijas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā vai atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Privatizācijas pabeigšanas likums nosaka valstij vai pašvaldībai piederoša zemesgabala atsavināšanas jomā termiņu līdz kuram persona var iesniegt atsavināšanas ierosinājumu, lai kā maksāšanas līdzekli par atsavināmo apbūvētu zemesgabalu varētu izmantot īpašuma kompensācijas sertifikātus un šis termiņš likumā ir definēts kā pabeigšanas datums (31.08.2006.). Ievērojot to, ka atsavināšanas ierosinājums no apbūves īpašnieka par Nekustamā īpašuma atsavināšanu ir saņemts 05.10.2022., kas ir pēc likumā noteiktā pabeigšanas datuma – 31.08.2006., Nekustamais īpašums atsavināms saskaņā ar Atsavināšanas likumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta trešo daļu lēmumu par valsts īpašumā esoša apbūvēta zemesgabala nodošanu atsavināšanai, par kuru Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3.punktā minētā persona noteiktā kārtībā ir iesniegusi atsavināšanas ierosinājumu, pieņem VNĪ. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 5.panta trešajai daļai, VNĪ nedrīkst nodot atsavināšanai apbūvētu zemesgabalu, par kuru Ministru kabinets ir lēmis, ka tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Tā kā nav pieņemts Ministru kabineta lēmums par to, ka Nekustamais īpašums ir nepieciešama valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, apbūvēto zemes vienību var nodot atsavināšanai Atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Minēta panta otrā daļa paredz, ka šā panta pirmajā daļā minētais ierobežojums piemērojams arī gadījumos, kad tiek atsavināta apbūvēta zeme. Ievērojot minēto, Nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28. panta nosacījumiem.
Ievērojot to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteiktos apgrūtinājumus, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija"
Risinājuma apraksts
Ievērojot Meža likumā un Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu ir izstrādāts attiecīgs rīkojuma projekts, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju atsavinot būvju īpašniekam zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 3652 003 0081), atsavināt arī zemes vienības sastāvā esošo meža zemi 0.11 ha platībā, kas nepieciešama uz zemes esošā būvju nekustamā īpašuma uzturēšanai.
Pēc Ministru kabineta atļaujas saņemšanas par Nekustāmajā īpašumā ietilpstošās meža zemes atsavināšanu, VNĪ atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.pantam un Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumos Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” noteiktajai kārtībai, uzsāks Nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa organizēšanu, pieņemot attiecīgu VNĪ lēmumu.
Pēc Ministru kabineta atļaujas saņemšanas par Nekustāmajā īpašumā ietilpstošās meža zemes atsavināšanu, VNĪ atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.pantam un Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumos Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” noteiktajai kārtībai, uzsāks Nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa organizēšanu, pieņemot attiecīgu VNĪ lēmumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto Nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto Nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Būvju nekustamā īpašuma īpašnieks - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas iegādāties valsts Nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Būvju nekustamā īpašuma īpašnieks - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas iegādāties valsts Nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas.
Ja Nekustamais īpašums tiks atsavināts 2023.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 58.panta pirmo daļu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2023. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 31.12.2023. tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt Nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo Nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no Nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
Ja Nekustamais īpašums tiks atsavināts 2023.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 58.panta pirmo daļu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2023. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 31.12.2023. tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt Nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo Nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no Nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Satiksmes ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija un VNĪ.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi