26-TA-1044: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma "Sermuļi" Jeru pagastā, Valmieras novadā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4. panta pirmā daļa, 5. panta pirmā daļa, 9. panta pirmā daļa, Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punkts un piektā daļa.
Ministru kabineta rīkojuma projektā “Par valsts nekustamā īpašuma “Sermuļi”, Jeru pagastā, Valmieras novadā, pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta otro daļu ierosina Zemkopības ministrija.
Ministru kabineta rīkojuma projektā “Par valsts nekustamā īpašuma “Sermuļi”, Jeru pagastā, Valmieras novadā, pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta otro daļu ierosina Zemkopības ministrija.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā un Meža likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu “Sermuļi” Jeru pagastā, Valmieras novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu “Sermuļi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9658 004 0376) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 9658 004 0375) 0,2277 ha platībā un būves (būvju kadastra apzīmējumi 9658 004 0375 001, 9658 004 0375 002, 9658 004 0375 003) – Jeru pagastā, Valmieras novadā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā Jeru pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000561242, lēmuma datums: zemes vienībai 10.11.2016., būvēm 13.04.2023. (turpmāk – Nekustamais īpašums).
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamais īpašums sastāv no:
1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9658 004 0375) platība 0,2277 ha, lietošanas mērķis: (1104) “Transporta līdzekļu garāžu apbūve”. Zemes lietošanas veids: zeme zem ēkām;
2)būves (būves kadastra apzīmējums 9658 004 0375 001) platība 88,5 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740203) “Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas”;
3)būves (būves kadastra apzīmējums 9658 004 0375 002) platība 66,2 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740203) “Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas”;
4)būves (būves kadastra apzīmējums 9658 004 0375 003) platība 189 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740201) “Kūtis ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes”.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 3 378 euro,
2) universālā kadastrālā vērtība 5 943 euro.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai noteikts apgrūtinājums - biosfēras rezervāta neitrālās zonas teritorija 0,2277 ha.
Atbilstoši NĪVKIS datiem Nekustamā īpašuma lietotājs ir AS “Latvijas valsts meži”, reģistrācijas Nr. 40003466281 (turpmāk – LVM).
LVM 24.10.2025. vēstulē Nr. 4.1-2_06xw_101_25_594 informē Zemkopības ministriju, ka Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība ietilpst medību tiesību nomas platībās, kas iznomāta biedrībai “Mednieku biedrība “ENDZELE”” līdz 01.01.2045. Nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā, LVM veiks grozījumus minētajā līgumā, attiecīgi samazinot medību tiesību nomas platību.
Zemkopības ministrija 13.11.2025. vēstulē Nr. 3.4-11e/1959/2025 ir norādījusi, ka Nekustamā īpašuma sastāvā nav meža un atbilstoši situācijas plānam visa zemes vienības platība ir zeme zem ēkām un pagalmiem. Vienlaikus Nekustamais īpašums ir valsts meža zeme Meža likuma izpratnē, ko apliecina Latvijas valsts vēstures arhīva 21.03.2011. izziņa Nr. 5-JP-550/12 par zemesgabala vēsturisko piederību Meža departamentam uz 1939. gadu.
Ņemot vērā, ka Nekustamais īpašums turpmāk nav nepieciešams valsts meža zemes apsaimniekošanai un aizsardzībai, kā arī Zemkopības ministrijas padotības iestāžu funkciju nodrošināšanai, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. pantu un 9. panta pirmo daļu un Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punktu, Zemkopības ministrija lūdz veikt visas nepieciešamās darbības Nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa īstenošanai.
Valmieras novada pašvaldības Rūjienas apvienības pārvalde ar 11.12.2025. vēstuli Nr. 2/9-3/8497 informē, ka:
1. Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9658 004 0375) atļautā izmantošana pēc šobrīd spēkā esošā – Rūjienas novada teritorijas plānojuma – ir lauksaimniecības teritorija (L). Valmieras novada teritorijas plānojums šobrīd ir izstrādes procesā, pēc tā apstiprināšanas 2026. gadā / 2027. gada pirmajā pusē, atļautā izmantošana var mainīties;
2. izvērtējot likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29. panta otrajā daļā noteiktos ierobežojumus darījumiem ar zemes īpašumiem, uz Nekustamo īpašumu attiecināms apgrūtinājums “Biosfēras rezervāta neitrālās zonas teritorija”;
3. Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
4. Nekustamā īpašuma sastāvā esošai zemes vienībai nav piekļuves no valsts autoceļa, Nekustamajam īpašumam var piekļūt, izmantojot nekustamo īpašumu “Senči 2” un “Senči 3” daudzdzīvokļu māju pagalmu. Servitūta ceļš nav nodibināts.
Piekļuve no valsts vietējā autoceļa V204 Senči - Jeru skola (zemes vienības kadastra apzīmējums 9658 004 0243) iespējama caur fiziskām personām piederošu zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 9658 004 0282) “Senči 2”, Endzele, Jeru pagastā, Valmieras novadā, un fiziskām personām piederošu zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 9658 004 0283) “Senči 3”, Endzele, Jeru pagastā, Valmieras novadā, nodibinot ceļa servitūtu.
Atbilstoši LVM elektroniski sniegtajai informācijai, Nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves (būvju kadastra apzīmējumi 9658 004 0375 001, 9658 004 0375 002 un 9658 004 0375 003) šobrīd faktiski lieto blakus esošos nekustamo īpašumu “Senči 2” un “Senči 3”, Endzele, Jeru pagastā, Valmieras novadā, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāji. Nomas līgumi par minēto būvju lietošanu nav noslēgti.
LVM informēs būvju (būvju kadastra apzīmējumi 9658 004 0375 001, 9658 004 0375 002 un 9658 004 0375 003) faktiskos lietotājus, par to, ka Nekustamais īpašums tiek virzīts atsavināšanai un par nepieciešamību būves atbrīvot līdz Nekustamā īpašuma atsavināšanai.
Īpašuma piederību valstij apliecina Latvijas valsts vēstures arhīva 21.03.2011. izziņa par zemesgabala vēsturisko piederību Meža departamentam uz 1939. gadu, attiecīgi, tā ir valsts meža zeme Meža likuma izpratnē.
Saskaņā ar Meža likuma 44. panta pirmo daļu valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940. gada 21. jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416. pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
No minētā secināms, ka neatkarīgi no zemes lietojuma veida (tajā skaitā, ir vai nav mežs vai meža zeme), ja zeme vēsturiski piederējusi Zemkopības ministrijas Meža departamentam (ko apliecina Latvijas valsts vēstures arhīva izziņas) un zemes reformas gaitā tā nav nodota pastāvīgā lietošanā, tā ir valsts meža zeme un uz to ir attiecināms Meža likuma 44. pantā noteiktais.
Tādējādi Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošā zeme nav meža zeme Meža likuma 1. panta pirmās daļas 29. punkta izpratnē, bet tā ir vēsturiskā valsts meža zeme Meža likuma 44. panta pirmās daļas izpratnē.
Ņemot vērā, ka atbilstoši situācijas plānam visa zemes vienības platība ir zeme zem ēkām un pagalmiem, tā ir uzskatāma par ēkām funkcionāli nepieciešamo zemes vienību, un uz tās atsavināšanu konkrētajā gadījumā attiecināms Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punkta nosacījums – zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu privatizējot, kā arī atsavinot valstij piederošu būvi vai tās domājamo daļu kopā ar funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, kura sastāvā ir valsts meža zeme.
Meža likuma 44. panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 5. punktā minētā zeme privatizējama Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā vai atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Atbilstoši likuma “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu” 1. pantam biosfēras rezervāta teritorija tiek iedalīta divās zonās – ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā. Nekustamais īpašums atrodas biosfēras rezervāta neitrālajā zonā, kas neparedz nekādus īpašus atsavināšanas ierobežojumus un aizliegumus. Ievērojot zemes vienības atrašanos biosfēras rezervāta neitrālajā zonā, atbilstoši likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29. panta otrajai daļai nav ierobežojums tās iegūšanai īpašumā.
Uz zemes vienības atsavināšanu neattiecas likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (33. panta otrā daļa), jo zemes vienība atrodas biosfēras rezervāta neitrālās zonas teritorijā nevis aizsargājamo ainavu apvidus dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonās.
Ievērojot Nekustamā īpašuma atrašanos biosfēras rezervāta neitrālajā zonā, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot to būs jāievēro Ministru kabineta 19.04.2011. noteikumos Nr. 303 “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” noteiktie lietošanas ierobežojumi.
Lai nodrošinātu Nekustamā īpašuma ieguvēju ar pilnīgu informāciju par Nekustamo īpašumu, Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par tiesībām nodibināt ceļa servitūtu, lai piekļūtu Nekustamajam īpašumam no valsts vietējā autoceļa V204 Senči - Jeru skola. Tāpat arī izsoles noteikumos tiks norādīts, ka būves faktiski lieto blakus esošās daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji, kuri ir informēti par plānoto Nekustamā īpašuma atsavināšanu un nepieciešamību atbrīvot būves.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamais īpašums sastāv no:
1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9658 004 0375) platība 0,2277 ha, lietošanas mērķis: (1104) “Transporta līdzekļu garāžu apbūve”. Zemes lietošanas veids: zeme zem ēkām;
2)būves (būves kadastra apzīmējums 9658 004 0375 001) platība 88,5 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740203) “Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas”;
3)būves (būves kadastra apzīmējums 9658 004 0375 002) platība 66,2 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740203) “Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas”;
4)būves (būves kadastra apzīmējums 9658 004 0375 003) platība 189 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740201) “Kūtis ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes”.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 3 378 euro,
2) universālā kadastrālā vērtība 5 943 euro.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai noteikts apgrūtinājums - biosfēras rezervāta neitrālās zonas teritorija 0,2277 ha.
Atbilstoši NĪVKIS datiem Nekustamā īpašuma lietotājs ir AS “Latvijas valsts meži”, reģistrācijas Nr. 40003466281 (turpmāk – LVM).
LVM 24.10.2025. vēstulē Nr. 4.1-2_06xw_101_25_594 informē Zemkopības ministriju, ka Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība ietilpst medību tiesību nomas platībās, kas iznomāta biedrībai “Mednieku biedrība “ENDZELE”” līdz 01.01.2045. Nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā, LVM veiks grozījumus minētajā līgumā, attiecīgi samazinot medību tiesību nomas platību.
Zemkopības ministrija 13.11.2025. vēstulē Nr. 3.4-11e/1959/2025 ir norādījusi, ka Nekustamā īpašuma sastāvā nav meža un atbilstoši situācijas plānam visa zemes vienības platība ir zeme zem ēkām un pagalmiem. Vienlaikus Nekustamais īpašums ir valsts meža zeme Meža likuma izpratnē, ko apliecina Latvijas valsts vēstures arhīva 21.03.2011. izziņa Nr. 5-JP-550/12 par zemesgabala vēsturisko piederību Meža departamentam uz 1939. gadu.
Ņemot vērā, ka Nekustamais īpašums turpmāk nav nepieciešams valsts meža zemes apsaimniekošanai un aizsardzībai, kā arī Zemkopības ministrijas padotības iestāžu funkciju nodrošināšanai, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. pantu un 9. panta pirmo daļu un Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punktu, Zemkopības ministrija lūdz veikt visas nepieciešamās darbības Nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa īstenošanai.
Valmieras novada pašvaldības Rūjienas apvienības pārvalde ar 11.12.2025. vēstuli Nr. 2/9-3/8497 informē, ka:
1. Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9658 004 0375) atļautā izmantošana pēc šobrīd spēkā esošā – Rūjienas novada teritorijas plānojuma – ir lauksaimniecības teritorija (L). Valmieras novada teritorijas plānojums šobrīd ir izstrādes procesā, pēc tā apstiprināšanas 2026. gadā / 2027. gada pirmajā pusē, atļautā izmantošana var mainīties;
2. izvērtējot likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29. panta otrajā daļā noteiktos ierobežojumus darījumiem ar zemes īpašumiem, uz Nekustamo īpašumu attiecināms apgrūtinājums “Biosfēras rezervāta neitrālās zonas teritorija”;
3. Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
4. Nekustamā īpašuma sastāvā esošai zemes vienībai nav piekļuves no valsts autoceļa, Nekustamajam īpašumam var piekļūt, izmantojot nekustamo īpašumu “Senči 2” un “Senči 3” daudzdzīvokļu māju pagalmu. Servitūta ceļš nav nodibināts.
Piekļuve no valsts vietējā autoceļa V204 Senči - Jeru skola (zemes vienības kadastra apzīmējums 9658 004 0243) iespējama caur fiziskām personām piederošu zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 9658 004 0282) “Senči 2”, Endzele, Jeru pagastā, Valmieras novadā, un fiziskām personām piederošu zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 9658 004 0283) “Senči 3”, Endzele, Jeru pagastā, Valmieras novadā, nodibinot ceļa servitūtu.
Atbilstoši LVM elektroniski sniegtajai informācijai, Nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves (būvju kadastra apzīmējumi 9658 004 0375 001, 9658 004 0375 002 un 9658 004 0375 003) šobrīd faktiski lieto blakus esošos nekustamo īpašumu “Senči 2” un “Senči 3”, Endzele, Jeru pagastā, Valmieras novadā, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāji. Nomas līgumi par minēto būvju lietošanu nav noslēgti.
LVM informēs būvju (būvju kadastra apzīmējumi 9658 004 0375 001, 9658 004 0375 002 un 9658 004 0375 003) faktiskos lietotājus, par to, ka Nekustamais īpašums tiek virzīts atsavināšanai un par nepieciešamību būves atbrīvot līdz Nekustamā īpašuma atsavināšanai.
Īpašuma piederību valstij apliecina Latvijas valsts vēstures arhīva 21.03.2011. izziņa par zemesgabala vēsturisko piederību Meža departamentam uz 1939. gadu, attiecīgi, tā ir valsts meža zeme Meža likuma izpratnē.
Saskaņā ar Meža likuma 44. panta pirmo daļu valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940. gada 21. jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416. pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
No minētā secināms, ka neatkarīgi no zemes lietojuma veida (tajā skaitā, ir vai nav mežs vai meža zeme), ja zeme vēsturiski piederējusi Zemkopības ministrijas Meža departamentam (ko apliecina Latvijas valsts vēstures arhīva izziņas) un zemes reformas gaitā tā nav nodota pastāvīgā lietošanā, tā ir valsts meža zeme un uz to ir attiecināms Meža likuma 44. pantā noteiktais.
Tādējādi Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošā zeme nav meža zeme Meža likuma 1. panta pirmās daļas 29. punkta izpratnē, bet tā ir vēsturiskā valsts meža zeme Meža likuma 44. panta pirmās daļas izpratnē.
Ņemot vērā, ka atbilstoši situācijas plānam visa zemes vienības platība ir zeme zem ēkām un pagalmiem, tā ir uzskatāma par ēkām funkcionāli nepieciešamo zemes vienību, un uz tās atsavināšanu konkrētajā gadījumā attiecināms Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punkta nosacījums – zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu privatizējot, kā arī atsavinot valstij piederošu būvi vai tās domājamo daļu kopā ar funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, kura sastāvā ir valsts meža zeme.
Meža likuma 44. panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 5. punktā minētā zeme privatizējama Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā vai atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Atbilstoši likuma “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu” 1. pantam biosfēras rezervāta teritorija tiek iedalīta divās zonās – ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā. Nekustamais īpašums atrodas biosfēras rezervāta neitrālajā zonā, kas neparedz nekādus īpašus atsavināšanas ierobežojumus un aizliegumus. Ievērojot zemes vienības atrašanos biosfēras rezervāta neitrālajā zonā, atbilstoši likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29. panta otrajai daļai nav ierobežojums tās iegūšanai īpašumā.
Uz zemes vienības atsavināšanu neattiecas likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (33. panta otrā daļa), jo zemes vienība atrodas biosfēras rezervāta neitrālās zonas teritorijā nevis aizsargājamo ainavu apvidus dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonās.
Ievērojot Nekustamā īpašuma atrašanos biosfēras rezervāta neitrālajā zonā, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot to būs jāievēro Ministru kabineta 19.04.2011. noteikumos Nr. 303 “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” noteiktie lietošanas ierobežojumi.
Lai nodrošinātu Nekustamā īpašuma ieguvēju ar pilnīgu informāciju par Nekustamo īpašumu, Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par tiesībām nodibināt ceļa servitūtu, lai piekļūtu Nekustamajam īpašumam no valsts vietējā autoceļa V204 Senči - Jeru skola. Tāpat arī izsoles noteikumos tiks norādīts, ka būves faktiski lieto blakus esošās daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji, kuri ir informēti par plānoto Nekustamā īpašuma atsavināšanu un nepieciešamību atbrīvot būves.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums vairs nav nepieciešams Zemkopības ministrijas un tās padotības iestāžu darbības nodrošināšanai, tas nav perspektīvs VNĪ saimnieciskās darbības veikšanai, kā arī VNĪ rīcībā nav informācijas par Nekustamā īpašuma nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 5. panta pirmajai daļai atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Rīkojuma projektā iekļautā Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta otro daļu ierosina Zemkopības ministrija, jo Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9. panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Zemkopības ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Rīkojuma projektā iekļautā Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta otro daļu ierosina Zemkopības ministrija, jo Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9. panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Zemkopības ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12. punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums. Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Personas, kuras faktiski izmanto Nekustamo īpašumu.
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Biedrību “Mednieku biedrība “ENDZELE””, ar kuru noslēgtais medību tiesību nomas līgums tiks grozīts, medību tiesību nomas platības samazinot par atsavināto valsts meža zemes platību.
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 47. pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 15.10.2024. noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā / Tiesību aktu projekti.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā / Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Zemkopības ministrija
- AS "Latvijas valsts meži"
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Zemkopības ministrija (AS “Latvijas valsts meži”), VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
