25-TA-739: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamo īpašumu daļu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Rīkojuma projekts "Par nekustamo īpašumu daļu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanai" (turpmāk - Rīkojuma projekts) izstrādāts saskaņā ar:
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmo, ceturto, piekto un devīto daļu, 31.panta trešās daļas 2.punktu;
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 9.panta pirmo daļu;
Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 2.pantu;
Ministru kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojumu Nr.55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 3.punktu (Pabeigsim žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju. Ieguldīsim viedajā robežapsardzībā un cilvēkresursos, kas veic robežapsardzību.).
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmo, ceturto, piekto un devīto daļu, 31.panta trešās daļas 2.punktu;
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 9.panta pirmo daļu;
Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 2.pantu;
Ministru kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojumu Nr.55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 3.punktu (Pabeigsim žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju. Ieguldīsim viedajā robežapsardzībā un cilvēkresursos, kas veic robežapsardzību.).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz atsavināt no zemes īpašniekiem tiem piederošo nekustamo īpašumu daļas, kas atrodas pie valsts ārējās robežas ar Baltkrievijas Republiku, lai nodrošinātu valsts ārējās robežas efektīvu kontroli un aizsardzību. Nekustamo īpašumu daļu atsavināšanas mērķis ir nodrošināt valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanu gar valsts ārējo robežu, kas ietver arī informatīvo norāžu uzstādīšanu un citas robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras ierīkošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd Latvijas Republikas valsts robežas joslu gar ārējo un iekšējo robežu, patrulēšanas joslas izvietojumu konkrētā posmā gar ārējo robežu un valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugus un uzstādīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2022.gada 24.maija noteikumi Nr.310 "Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr.310), kas izdoti pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmajā un sestajā daļā, 15.panta pirmajā daļā, 19.panta pirmajā daļā un 21.pantā Ministru kabinetam doto deleģējumu.
Latvijas Republikas valsts robežas josla tiek noteikta ar mērķi – iezīmēt robežu dabā, kā arī, lai novērstu iespējamo apdraudējumu robežkontroles jomā, nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību, organizētu kontrolētu valsts robežas šķērsošanu un novērstu personu ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu, kā arī mantu un preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus noteiktajām robežas šķērsošanas vietām. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmo daļu Ministru kabinets nosaka noteikta platuma valsts robežas joslu, un tās platums nedrīkst būt šaurāks par Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteikto valsts robežas joslas platumu. Atbilstoši Noteikumu Nr.310 2.1.apakšpunktam, Latvijas Republikas valsts robežas joslas platums ar Baltkrievijas Republiku ir 12 metri. Vietās, kur gar ārējo robežu valsts robežas josla nav nosakāma (publiskās upes un ezeri) vai to nevar noteikt dabisku šķēršļu (applūstoša vai pārpurvota teritorija, stāvkrasts) dēļ un citā veidā pie ārējās robežas nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus, Ministru kabinets var noteikt patrulēšanas joslu. Patrulēšanas joslu nosaka pēc iespējas tuvāk valsts robežai. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta septīto daļu teritorija no valsts robežas līdz patrulēšanas joslai ir robežzīmju uzraudzības josla. Robežzīmju uzraudzības josla nav patrulēšanas joslas sastāvdaļa. Ja no patrulēšanas joslas nav redzama vai ir būtiski apgrūtināta valsts robežas redzamība, var veikt robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanu un uzturēšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 1.februāra noteikumu Nr.79 "Latvijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi" prasībām.
Latvijas Republikas valsts robežas josla tiek noteikta ar mērķi – iezīmēt robežu dabā, kā arī, lai novērstu iespējamo apdraudējumu robežkontroles jomā, nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību, organizētu kontrolētu valsts robežas šķērsošanu un novērstu personu ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu, kā arī mantu un preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus noteiktajām robežas šķērsošanas vietām. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmo daļu Ministru kabinets nosaka noteikta platuma valsts robežas joslu, un tās platums nedrīkst būt šaurāks par Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteikto valsts robežas joslas platumu. Atbilstoši Noteikumu Nr.310 2.1.apakšpunktam, Latvijas Republikas valsts robežas joslas platums ar Baltkrievijas Republiku ir 12 metri. Vietās, kur gar ārējo robežu valsts robežas josla nav nosakāma (publiskās upes un ezeri) vai to nevar noteikt dabisku šķēršļu (applūstoša vai pārpurvota teritorija, stāvkrasts) dēļ un citā veidā pie ārējās robežas nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus, Ministru kabinets var noteikt patrulēšanas joslu. Patrulēšanas joslu nosaka pēc iespējas tuvāk valsts robežai. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta septīto daļu teritorija no valsts robežas līdz patrulēšanas joslai ir robežzīmju uzraudzības josla. Robežzīmju uzraudzības josla nav patrulēšanas joslas sastāvdaļa. Ja no patrulēšanas joslas nav redzama vai ir būtiski apgrūtināta valsts robežas redzamība, var veikt robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanu un uzturēšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 1.februāra noteikumu Nr.79 "Latvijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi" prasībām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai veiktu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas ierīcību atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma nosacījumiem, nepieciešams no zemes īpašniekiem atsavināt nekustamo īpašumu daļas, kas atrodas pie valsts ārējās sauszemes robežas un kas dotu iespēju saskaņā ar Noteikumu Nr.310 nosacījumiem noteikt noteikta platuma valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu gar valsts ārējo robežu un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanu, kas ietver arī informatīvo norāžu uzstādīšanu un citas robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras ierīkošanu.
Risinājuma apraksts
Veicot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas ierīcību, nepieciešams atsavināt šādu nekustamo īpašumu daļas:
1. nekustamā īpašuma "Ezerzeme" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4486 007 0058) daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0091) 0,38 ha platībā – Skrudalienas pagastā, Augšdaugavas novadā (turpmāk – nekustamais īpašums “Ezerzeme”);
2. nekustamā īpašuma "Līči" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6084 001 0277) daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6084 001 0330) 0,58 ha platībā – Piedrujas pagastā, Krāslavas novadā (turpmāk – nekustamais īpašums “Līči”);
3. nekustamā īpašuma "Račiki" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6084 004 0394) daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6084 004 0423) 0,0875 ha platībā – Piedrujas pagastā, Krāslavas novadā (turpmāk – nekustamais īpašums “Račiki”).
Atsavināmo nekustamo īpašumu daļu apraksts:
1. Nekustamais īpašums "Ezerzeme” ir ierakstīts Latgales rajona tiesas Skrudalienas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000128060. Nekustamajam īpašumam “Ezerzeme” zemesgrāmatā nav ierakstīti aizliegumi par labu trešajām personām. Nekustamā īpašuma "Ezerzeme” zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4486 007 0091 ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7316120300 - pierobeža - 0.3780 ha;
- 7313050000 - dabas parka teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās - 0.3780 ha;
- 7316120200- pierobežas josla - 0.3780 ha.
Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā uz 2025. gada 1. janvāri zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4486 007 0091 ir noteiktas šādas kadastrālās vērtības: fiskālā kadastrālā vērtība - 1064 euro, universālā kadastrālā vērtība - 1216 euro;
Nekustamā īpašuma “Ezerzeme” īpašniekam saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta otro daļu, Atsavināšanas likuma 18.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumu Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk - MK noteikumi Nr.204) 13.punktu, 2022. gada 7. decembrī nosūtīts paziņojums Nr. 1.3.2-15/7430 “Par ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas izveidošanu gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu”.
Informācija par nekustamo īpašumu "Ezerzeme” un dokumenti, kas raksturo atsavināmo nekustamo īpašumu, tajā skaitā dokumenti, kas raksturo nekustamā īpašuma sastāvu, stāvokli, uz tā gulstošās nastas un apgrūtinājumus, ienesīgumu, un citi dokumenti par nekustamo īpašumu, kas varētu ietekmēt īpašuma vērtības noteikšanu, no īpašnieka nav saņemti.
Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, veicot nekustamā īpašuma "Ezerzeme" apsekošanu un novērtēšanu, noteicis, ka nekustamā īpašuma "Ezerzeme" tirgus vērtība un kompensējamo zaudējumu apmērs saistībā ar nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu uz 2023. gada 6. septembri (vērtība aktualizēta 2024. gada 16. septembrī) ir 1602,60 euro (viens tūkstotis seši simti divi euro, 60 centi), tajā skaitā zemes vienības (kadastra apzīmējums 4486 007 0091) 0,38 ha platībā tirgus vērtība ir 830,10 euro (astoņi simti trīsdesmit euro 10 centi) un kompensējamie zaudējumi (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) ir 772,50 euro (septiņi simti septiņdesmit divi euro 50 centi). Citi atsavināšanas rezultātā radušies zaudējumi, tajā skaitā zaudējumi, kas varētu rasties saistībā ar atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājumu un izmaiņām tās lietošanā, nav identificēti.
Nekustamā īpašuma “Ezerzeme” īpašnieks ar vērtētāju nesazinājās un zemes vienības apsekošanā dabā nepiedalījās.
Nekustamā īpašuma "Ezerzeme" īpašniekam atbilstoši MK noteikumu Nr. 204 27. punktā noteiktajam, 2024. gada 18. decembrī nosūtīts paziņojums Nr. 1.3.2-18/9646 “Par uzaicinājumu piedalīties sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu (Ezerzeme)”, aicinot piedalīties ar Iekšlietu ministrijas 2024.gada 10.maija rīkojumu Nr.1-2/579 “Par pastāvīgās komisijas izveidi taisnīgas atlīdzības noteikšanai par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” izveidotās komisijas (turpmāk – Komisija) 2025. gada 29. janvāra sēdē, lai izvērtētu aprēķināto atlīdzību.
Nekustamā īpašuma "Ezerzeme" īpašnieks 2025. gada 3. janvāra iesniegumā (saņemts 2025. gada 28. janvārī, reģistrēts ar Nr. 1754) rakstiski informējis Komisiju, ka piekrīt aprēķinātajai atlīdzībai un nepiedalīsies Komisijas sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu. Pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 204 35. punktu, Komisija 2025. gada 29. janvāra sēdē apstiprināja atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Ezerzeme" daļas atsavināšanu, nosakot to 1602,60 euro (viens tūkstotis seši simti divi euro, 60 centi).
2. Nekustamais īpašums "Līči” ir ierakstīts Latgales rajona tiesas Piedrujas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000828296. Nekustamajam īpašumam “Līči” zemesgrāmatā nav ierakstīti aizliegumi par labu trešajām personām. Nekustamā īpašuma "Līči” zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6084 001 0330 ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7313060000 - aizsargājamo ainavu apvidus teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās - 0.5800 ha;
- 7316120300 - pierobeža - 0.5800 ha;
- 7316120200 - pierobežas josla - 0.5800 ha.
Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā uz 2025. gada 1. janvāri zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6084 001 0330 ir noteiktas šādas kadastrālās vērtības: fiskālā kadastrālā vērtība - 893 euro, universālā kadastrālā vērtība - 1392 euro;
Nekustamā īpašuma “Līči” īpašniekam saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta otro daļu, Atsavināšanas likuma 18.panta pirmo daļu un MK noteikumu Nr.204 13.punktu, 2023.gada 1.decembrī nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-10/8781 “Par ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas izveidošanu gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu”.
Informācija par nekustamo īpašumu "Līči” un dokumenti, kas raksturo atsavināmo nekustamo īpašumu, tajā skaitā dokumenti, kas raksturo nekustamā īpašuma sastāvu, stāvokli, uz tā gulstošās nastas un apgrūtinājumus, ienesīgumu, un citi dokumenti par nekustamo īpašumu, kas varētu ietekmēt īpašuma vērtības noteikšanu, no īpašnieka nav saņemti.
Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, 2024.gada 9.augustā veicot nekustamā īpašuma "Līči" apsekošanu un novērtēšanu, secinājis, ka zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6084 001 0330) 0,58 ha platībā tirgus vērtība un kompensējamie zaudējumi ir 2 851,63 euro (divi tūkstoši astoņi simti piecdesmit viens euro, 63 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība 2 352,13 euro (divi tūkstoši trīs simti piecdesmit divi euro, 13 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 499,50 euro (četri simti deviņdesmit deviņi euro, 50 centi). Citi atsavināšanas rezultātā radušies zaudējumi, tajā skaitā zaudējumi, kas varētu rasties saistībā ar atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājumu un izmaiņām tās lietošanā, nav identificēti.
Nekustamā īpašuma "Līči" īpašnieks zemes vienības apsekošanā dabā nepiedalījās, bet sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs sazinājās ar nekustamā īpašuma īpašnieku telefoniski.
Nekustamā īpašuma "Līči" īpašniekam atbilstoši MK noteikumu Nr. 204 27. punktā noteiktajam, 2024.gada 20.decembrī nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-18/9679 “Par uzaicinājumu piedalīties sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu (Līči)”.
Nekustamā īpašuma "Līči" īpašnieks 2025.gada 3.janvāra Komisijai adresētajā iesniegumā (Nodrošinājuma valsts aģentūrā saņemts 2025.gada 6.janvārī, reģistrācijas Nr.215) informēja, ka piekrīt aprēķinātajai atlīdzībai un tiešsaistē piedalīties Komisijas sēdē par aprēķinātās atlīdzības noteikšanu, bet 2025.gada 28.janvārī telefoniski informēja, ka Komisijas sēdē par aprēķinātās atlīdzības noteikšanu tomēr nepiedalīsies.
Komisija, pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 35.punktu, nolēma apstiprināt atlīdzību par nekustamā īpašuma "Līči" – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6084 001 0330) 0,58 ha platībā atsavināšanu 2 851,63 euro (divi tūkstoši astoņi simti piecdesmit viens euro, 63 centi).
3. Nekustamais īpašums "Račiki” ir ierakstīts Latgales rajona tiesas Piedrujas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000641218. Nekustamajam īpašumam “Račiki” zemesgrāmatā ir ierakstīts aizliegums bez akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum”, reģistrācijas numurs 50103744891, rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām, nojaukt būves. Nekustamajam īpašumam ir nostiprināta hipotēka.
Nekustamā īpašuma "Račiki” zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6084 004 0423 ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7316120200 - pierobežas josla - 0.0875 ha;
- 7313060000 - aizsargājamo ainavu apvidus teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās - 0.0875 ha;
- 7316120300 - pierobeža - 0.0875 ha.
Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā uz 2025. gada 1. janvāri zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6084 004 0423 ir noteiktas šādas kadastrālās vērtības: fiskālā kadastrālā vērtība - 245 euro, universālā kadastrālā vērtība - 210 euro.
Nekustamā īpašuma “Račiki” īpašniekam saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta otro daļu, Atsavināšanas likuma 18.panta pirmo daļu un MK noteikumu Nr.204 13.punktu, 2024.gada 28.maijā nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-10/4003 “Par ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas izveidošanu gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu” (turpmāk – paziņojums Nr.1.3.2-10/4003). Paziņojums Nr.1.3.2-10/4003 par īpašuma vai tā daļas atsavināšanas nepieciešamību nosūtīts arī personai, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība.
Informācija par nekustamo īpašumu "Račiki” un dokumenti, kas raksturo atsavināmo nekustamo īpašumu, tajā skaitā dokumenti, kas raksturo nekustamā īpašuma sastāvu, stāvokli, uz tā gulstošās nastas un apgrūtinājumus, ienesīgumu, un citi dokumenti par nekustamo īpašumu, kas varētu ietekmēt īpašuma vērtības noteikšanu, no īpašnieka nav saņemti.
Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, 2024.gada 9.augustā veicot nekustamā īpašuma apsekošanu un novērtēšanu, secinājis, ka zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6084 004 0423) 0,0875 ha platībā tirgus vērtība ir 354,85 euro (trīs simti piecdesmit četri euro, 85 centi). Kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) un citi atsavināšanas rezultātā radušies zaudējumi, tajā skaitā zaudējumi, kas varētu rasties saistībā ar atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājumu un izmaiņām tās lietošanā, nav identificēti.
Nekustamā īpašuma “Račiki” īpašnieks uz zemes vienības apsekošanu dabā neieradās un ar vērtētāju nesazinājās.
Nekustamā īpašuma "Račiki" īpašniekam atbilstoši MK noteikumu Nr. 204 27. punktā noteiktajam, 2024.gada 20.decembrī nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-18/9678 “Par uzaicinājumu piedalīties sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu (Račiki)”.
Nekustamā īpašuma "Račiki" īpašnieks rakstiski nav informējis Komisiju, vai piekrīt aprēķinātajai atlīdzībai, un Komisijas sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu nepiedalījās.
Komisija, pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 35.punktu, nolēma apstiprināt atlīdzību par nekustamā īpašuma – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6084 004 0423) 0,0875 ha platībā atsavināšanu 354,85 euro (trīs simti piecdesmit četri euro, 85 centi).
Iekšlietu ministrija saskaņā ar MK noteikumu Nr. 204 36.1.apakšpunktu izskatīja Komisijas 2025. gada 29. janvāra protokola Nr. 13 lēmumus un nolēma:
1. ar Iekšlietu ministrijas 2025.gada 10.marta lēmumu Nr.1-60/53/25 “Par atlīdzības apmēru” apstiprināt Komisijas noteikto atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Ezerzeme” atsavināšanu - 1602,60 euro (viens tūkstotis seši simti divi euro, 60 centi), tajā skaitā zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4486 007 0091 0,38 ha platībā tirgus vērtība ir 830,10 euro (astoņi simti trīsdesmit euro, 10 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) ir 772,50 euro (septiņi simti septiņdesmit divi euro, 50 centi) apmērā;
2. ar Iekšlietu ministrijas 2025.gada 7.marta lēmumu Nr.1-60/50/25 “Par atlīdzības apmēru” apstiprināt Komisijas noteikto atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Līči” atsavināšanu - 2 851,63 euro (divi tūkstoši astoņi simti piecdesmit viens euro, 63 centi), tajā skaitā zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6084 001 0330) 0,58 ha platībā tirgus vērtība – 2 352,13 euro (divi tūkstoši trīs simti piecdesmit divi euro, 13 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) – 499,50 euro (četri simti deviņdesmit deviņi euro, 50 centi) apmērā;
3. ar Iekšlietu ministrijas 2025.gada 14.marta lēmumu Nr.1-60/56/25 “Par atlīdzības apmēru” apstiprināt Komisijas noteikto atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Račiki” atsavināšanu - 354,85 euro (trīs simti piecdesmit četri euro, 85 centi),kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6084 004 0423) 0,0875 ha platībā tirgus vērtības 354,85 euro (trīs simti piecdesmit četri euro, 85 centi) apmērā.
Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme - nodibināts servitūts par labu Latvijas valstij, Iekšlietu ministrijas personā, kura nepieciešama, lai nodrošinātu ārējās sauszemes robežas infrastruktūras objektu izbūvi. Servitūti, kuri nodibināti atbilstoši Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta pirmajai daļai pēc atsavināšanas pabeigšanas tiks dzēsti.
Saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta pirmo daļu atsavināšana ir vienīgais veids, lai sasniegtu tiesību akta projekta mērķi. Pēc atsavināšanas pabeigšanas Iekšlietu ministrija īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma daļām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Iekšlietu ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Gadījumā, ja netiks noslēgts pirkuma līgums par nekustamā īpašuma daļu labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
1. nekustamā īpašuma "Ezerzeme" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4486 007 0058) daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0091) 0,38 ha platībā – Skrudalienas pagastā, Augšdaugavas novadā (turpmāk – nekustamais īpašums “Ezerzeme”);
2. nekustamā īpašuma "Līči" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6084 001 0277) daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6084 001 0330) 0,58 ha platībā – Piedrujas pagastā, Krāslavas novadā (turpmāk – nekustamais īpašums “Līči”);
3. nekustamā īpašuma "Račiki" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6084 004 0394) daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6084 004 0423) 0,0875 ha platībā – Piedrujas pagastā, Krāslavas novadā (turpmāk – nekustamais īpašums “Račiki”).
Atsavināmo nekustamo īpašumu daļu apraksts:
1. Nekustamais īpašums "Ezerzeme” ir ierakstīts Latgales rajona tiesas Skrudalienas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000128060. Nekustamajam īpašumam “Ezerzeme” zemesgrāmatā nav ierakstīti aizliegumi par labu trešajām personām. Nekustamā īpašuma "Ezerzeme” zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4486 007 0091 ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7316120300 - pierobeža - 0.3780 ha;
- 7313050000 - dabas parka teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās - 0.3780 ha;
- 7316120200- pierobežas josla - 0.3780 ha.
Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā uz 2025. gada 1. janvāri zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4486 007 0091 ir noteiktas šādas kadastrālās vērtības: fiskālā kadastrālā vērtība - 1064 euro, universālā kadastrālā vērtība - 1216 euro;
Nekustamā īpašuma “Ezerzeme” īpašniekam saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta otro daļu, Atsavināšanas likuma 18.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumu Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk - MK noteikumi Nr.204) 13.punktu, 2022. gada 7. decembrī nosūtīts paziņojums Nr. 1.3.2-15/7430 “Par ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas izveidošanu gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu”.
Informācija par nekustamo īpašumu "Ezerzeme” un dokumenti, kas raksturo atsavināmo nekustamo īpašumu, tajā skaitā dokumenti, kas raksturo nekustamā īpašuma sastāvu, stāvokli, uz tā gulstošās nastas un apgrūtinājumus, ienesīgumu, un citi dokumenti par nekustamo īpašumu, kas varētu ietekmēt īpašuma vērtības noteikšanu, no īpašnieka nav saņemti.
Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, veicot nekustamā īpašuma "Ezerzeme" apsekošanu un novērtēšanu, noteicis, ka nekustamā īpašuma "Ezerzeme" tirgus vērtība un kompensējamo zaudējumu apmērs saistībā ar nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu uz 2023. gada 6. septembri (vērtība aktualizēta 2024. gada 16. septembrī) ir 1602,60 euro (viens tūkstotis seši simti divi euro, 60 centi), tajā skaitā zemes vienības (kadastra apzīmējums 4486 007 0091) 0,38 ha platībā tirgus vērtība ir 830,10 euro (astoņi simti trīsdesmit euro 10 centi) un kompensējamie zaudējumi (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) ir 772,50 euro (septiņi simti septiņdesmit divi euro 50 centi). Citi atsavināšanas rezultātā radušies zaudējumi, tajā skaitā zaudējumi, kas varētu rasties saistībā ar atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājumu un izmaiņām tās lietošanā, nav identificēti.
Nekustamā īpašuma “Ezerzeme” īpašnieks ar vērtētāju nesazinājās un zemes vienības apsekošanā dabā nepiedalījās.
Nekustamā īpašuma "Ezerzeme" īpašniekam atbilstoši MK noteikumu Nr. 204 27. punktā noteiktajam, 2024. gada 18. decembrī nosūtīts paziņojums Nr. 1.3.2-18/9646 “Par uzaicinājumu piedalīties sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu (Ezerzeme)”, aicinot piedalīties ar Iekšlietu ministrijas 2024.gada 10.maija rīkojumu Nr.1-2/579 “Par pastāvīgās komisijas izveidi taisnīgas atlīdzības noteikšanai par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” izveidotās komisijas (turpmāk – Komisija) 2025. gada 29. janvāra sēdē, lai izvērtētu aprēķināto atlīdzību.
Nekustamā īpašuma "Ezerzeme" īpašnieks 2025. gada 3. janvāra iesniegumā (saņemts 2025. gada 28. janvārī, reģistrēts ar Nr. 1754) rakstiski informējis Komisiju, ka piekrīt aprēķinātajai atlīdzībai un nepiedalīsies Komisijas sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu. Pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 204 35. punktu, Komisija 2025. gada 29. janvāra sēdē apstiprināja atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Ezerzeme" daļas atsavināšanu, nosakot to 1602,60 euro (viens tūkstotis seši simti divi euro, 60 centi).
2. Nekustamais īpašums "Līči” ir ierakstīts Latgales rajona tiesas Piedrujas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000828296. Nekustamajam īpašumam “Līči” zemesgrāmatā nav ierakstīti aizliegumi par labu trešajām personām. Nekustamā īpašuma "Līči” zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6084 001 0330 ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7313060000 - aizsargājamo ainavu apvidus teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās - 0.5800 ha;
- 7316120300 - pierobeža - 0.5800 ha;
- 7316120200 - pierobežas josla - 0.5800 ha.
Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā uz 2025. gada 1. janvāri zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6084 001 0330 ir noteiktas šādas kadastrālās vērtības: fiskālā kadastrālā vērtība - 893 euro, universālā kadastrālā vērtība - 1392 euro;
Nekustamā īpašuma “Līči” īpašniekam saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta otro daļu, Atsavināšanas likuma 18.panta pirmo daļu un MK noteikumu Nr.204 13.punktu, 2023.gada 1.decembrī nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-10/8781 “Par ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas izveidošanu gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu”.
Informācija par nekustamo īpašumu "Līči” un dokumenti, kas raksturo atsavināmo nekustamo īpašumu, tajā skaitā dokumenti, kas raksturo nekustamā īpašuma sastāvu, stāvokli, uz tā gulstošās nastas un apgrūtinājumus, ienesīgumu, un citi dokumenti par nekustamo īpašumu, kas varētu ietekmēt īpašuma vērtības noteikšanu, no īpašnieka nav saņemti.
Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, 2024.gada 9.augustā veicot nekustamā īpašuma "Līči" apsekošanu un novērtēšanu, secinājis, ka zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6084 001 0330) 0,58 ha platībā tirgus vērtība un kompensējamie zaudējumi ir 2 851,63 euro (divi tūkstoši astoņi simti piecdesmit viens euro, 63 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība 2 352,13 euro (divi tūkstoši trīs simti piecdesmit divi euro, 13 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 499,50 euro (četri simti deviņdesmit deviņi euro, 50 centi). Citi atsavināšanas rezultātā radušies zaudējumi, tajā skaitā zaudējumi, kas varētu rasties saistībā ar atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājumu un izmaiņām tās lietošanā, nav identificēti.
Nekustamā īpašuma "Līči" īpašnieks zemes vienības apsekošanā dabā nepiedalījās, bet sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs sazinājās ar nekustamā īpašuma īpašnieku telefoniski.
Nekustamā īpašuma "Līči" īpašniekam atbilstoši MK noteikumu Nr. 204 27. punktā noteiktajam, 2024.gada 20.decembrī nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-18/9679 “Par uzaicinājumu piedalīties sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu (Līči)”.
Nekustamā īpašuma "Līči" īpašnieks 2025.gada 3.janvāra Komisijai adresētajā iesniegumā (Nodrošinājuma valsts aģentūrā saņemts 2025.gada 6.janvārī, reģistrācijas Nr.215) informēja, ka piekrīt aprēķinātajai atlīdzībai un tiešsaistē piedalīties Komisijas sēdē par aprēķinātās atlīdzības noteikšanu, bet 2025.gada 28.janvārī telefoniski informēja, ka Komisijas sēdē par aprēķinātās atlīdzības noteikšanu tomēr nepiedalīsies.
Komisija, pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 35.punktu, nolēma apstiprināt atlīdzību par nekustamā īpašuma "Līči" – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6084 001 0330) 0,58 ha platībā atsavināšanu 2 851,63 euro (divi tūkstoši astoņi simti piecdesmit viens euro, 63 centi).
3. Nekustamais īpašums "Račiki” ir ierakstīts Latgales rajona tiesas Piedrujas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000641218. Nekustamajam īpašumam “Račiki” zemesgrāmatā ir ierakstīts aizliegums bez akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum”, reģistrācijas numurs 50103744891, rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām, nojaukt būves. Nekustamajam īpašumam ir nostiprināta hipotēka.
Nekustamā īpašuma "Račiki” zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6084 004 0423 ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7316120200 - pierobežas josla - 0.0875 ha;
- 7313060000 - aizsargājamo ainavu apvidus teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās - 0.0875 ha;
- 7316120300 - pierobeža - 0.0875 ha.
Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā uz 2025. gada 1. janvāri zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6084 004 0423 ir noteiktas šādas kadastrālās vērtības: fiskālā kadastrālā vērtība - 245 euro, universālā kadastrālā vērtība - 210 euro.
Nekustamā īpašuma “Račiki” īpašniekam saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta otro daļu, Atsavināšanas likuma 18.panta pirmo daļu un MK noteikumu Nr.204 13.punktu, 2024.gada 28.maijā nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-10/4003 “Par ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas izveidošanu gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu” (turpmāk – paziņojums Nr.1.3.2-10/4003). Paziņojums Nr.1.3.2-10/4003 par īpašuma vai tā daļas atsavināšanas nepieciešamību nosūtīts arī personai, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība.
Informācija par nekustamo īpašumu "Račiki” un dokumenti, kas raksturo atsavināmo nekustamo īpašumu, tajā skaitā dokumenti, kas raksturo nekustamā īpašuma sastāvu, stāvokli, uz tā gulstošās nastas un apgrūtinājumus, ienesīgumu, un citi dokumenti par nekustamo īpašumu, kas varētu ietekmēt īpašuma vērtības noteikšanu, no īpašnieka nav saņemti.
Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, 2024.gada 9.augustā veicot nekustamā īpašuma apsekošanu un novērtēšanu, secinājis, ka zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6084 004 0423) 0,0875 ha platībā tirgus vērtība ir 354,85 euro (trīs simti piecdesmit četri euro, 85 centi). Kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) un citi atsavināšanas rezultātā radušies zaudējumi, tajā skaitā zaudējumi, kas varētu rasties saistībā ar atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājumu un izmaiņām tās lietošanā, nav identificēti.
Nekustamā īpašuma “Račiki” īpašnieks uz zemes vienības apsekošanu dabā neieradās un ar vērtētāju nesazinājās.
Nekustamā īpašuma "Račiki" īpašniekam atbilstoši MK noteikumu Nr. 204 27. punktā noteiktajam, 2024.gada 20.decembrī nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-18/9678 “Par uzaicinājumu piedalīties sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu (Račiki)”.
Nekustamā īpašuma "Račiki" īpašnieks rakstiski nav informējis Komisiju, vai piekrīt aprēķinātajai atlīdzībai, un Komisijas sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu nepiedalījās.
Komisija, pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 35.punktu, nolēma apstiprināt atlīdzību par nekustamā īpašuma – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6084 004 0423) 0,0875 ha platībā atsavināšanu 354,85 euro (trīs simti piecdesmit četri euro, 85 centi).
Iekšlietu ministrija saskaņā ar MK noteikumu Nr. 204 36.1.apakšpunktu izskatīja Komisijas 2025. gada 29. janvāra protokola Nr. 13 lēmumus un nolēma:
1. ar Iekšlietu ministrijas 2025.gada 10.marta lēmumu Nr.1-60/53/25 “Par atlīdzības apmēru” apstiprināt Komisijas noteikto atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Ezerzeme” atsavināšanu - 1602,60 euro (viens tūkstotis seši simti divi euro, 60 centi), tajā skaitā zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4486 007 0091 0,38 ha platībā tirgus vērtība ir 830,10 euro (astoņi simti trīsdesmit euro, 10 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) ir 772,50 euro (septiņi simti septiņdesmit divi euro, 50 centi) apmērā;
2. ar Iekšlietu ministrijas 2025.gada 7.marta lēmumu Nr.1-60/50/25 “Par atlīdzības apmēru” apstiprināt Komisijas noteikto atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Līči” atsavināšanu - 2 851,63 euro (divi tūkstoši astoņi simti piecdesmit viens euro, 63 centi), tajā skaitā zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6084 001 0330) 0,58 ha platībā tirgus vērtība – 2 352,13 euro (divi tūkstoši trīs simti piecdesmit divi euro, 13 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) – 499,50 euro (četri simti deviņdesmit deviņi euro, 50 centi) apmērā;
3. ar Iekšlietu ministrijas 2025.gada 14.marta lēmumu Nr.1-60/56/25 “Par atlīdzības apmēru” apstiprināt Komisijas noteikto atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Račiki” atsavināšanu - 354,85 euro (trīs simti piecdesmit četri euro, 85 centi),kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6084 004 0423) 0,0875 ha platībā tirgus vērtības 354,85 euro (trīs simti piecdesmit četri euro, 85 centi) apmērā.
Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme - nodibināts servitūts par labu Latvijas valstij, Iekšlietu ministrijas personā, kura nepieciešama, lai nodrošinātu ārējās sauszemes robežas infrastruktūras objektu izbūvi. Servitūti, kuri nodibināti atbilstoši Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta pirmajai daļai pēc atsavināšanas pabeigšanas tiks dzēsti.
Saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta pirmo daļu atsavināšana ir vienīgais veids, lai sasniegtu tiesību akta projekta mērķi. Pēc atsavināšanas pabeigšanas Iekšlietu ministrija īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma daļām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Iekšlietu ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Gadījumā, ja netiks noslēgts pirkuma līgums par nekustamā īpašuma daļu labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
5 199
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
5 199
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
5 199
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
5 199
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 40.02.00 “Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums” plānots finansējums 5199 euro apmērā, lai nodrošinātu izdevumu segšanu, kas saistīti ar nekustamo īpašumu daļu atsavināšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tajā skaitā:
1. Nekustamais īpašums "Ezerzeme"
izdevumi, ai segtu atlīdzību par zemes vienības un zemes vienībā augošo koku atsavināšanu (830,10 euro + 772,50 euro ) - 1602,60 euro,
izdevumi, kas saistīti ar nostiprinājuma lūguma parakstīšanu pie notāra - 100 euro,
izdevumi, kas saistīti ar īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā - 30 euro;
2.Nekustamais īpašums "Līči"
izdevumi, lai segtu atlīdzību par zemes vienības un zemes vienībā augošo koku atsavināšanu (2 352,13 euro + 499,50 euro ) - 2 851,63 euro,
izdevumi, kas saistīti ar nostiprinājuma lūguma parakstīšanu pie notāra - 100 euro,
izdevumi, kas saistīti ar īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā - 30 euro;
3. Nekustamais īpašums "Račiki"
izdevumi, lai segtu atlīdzību par zemes vienības atsavināšanu - 354,85 euro,
izdevumi, kas saistīti ar nostiprinājuma lūguma parakstīšanu pie notāra - 100 euro,
izdevumi, kas saistīti ar īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā - 30 euro.
1. Nekustamais īpašums "Ezerzeme"
izdevumi, ai segtu atlīdzību par zemes vienības un zemes vienībā augošo koku atsavināšanu (830,10 euro + 772,50 euro ) - 1602,60 euro,
izdevumi, kas saistīti ar nostiprinājuma lūguma parakstīšanu pie notāra - 100 euro,
izdevumi, kas saistīti ar īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā - 30 euro;
2.Nekustamais īpašums "Līči"
izdevumi, lai segtu atlīdzību par zemes vienības un zemes vienībā augošo koku atsavināšanu (2 352,13 euro + 499,50 euro ) - 2 851,63 euro,
izdevumi, kas saistīti ar nostiprinājuma lūguma parakstīšanu pie notāra - 100 euro,
izdevumi, kas saistīti ar īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā - 30 euro;
3. Nekustamais īpašums "Račiki"
izdevumi, lai segtu atlīdzību par zemes vienības atsavināšanu - 354,85 euro,
izdevumi, kas saistīti ar nostiprinājuma lūguma parakstīšanu pie notāra - 100 euro,
izdevumi, kas saistīti ar īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā - 30 euro.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
-
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Projekts neatbilst Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" noteiktajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Iekšlietu ministrija
- Nodrošinājuma valsts aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi