Anotācija (ex-ante)

25-TA-1311: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Lai nodrošinātu valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošanu, darbības efektivitāti, optimizāciju un birokrātijas mazināšanu, pieņemts lēmums par Enerģētikas un vides aģentūras (turpmāk – Aģentūra) likvidēšanu, to pievienojot Valsts vides dienestam (turpmāk – Dienests). Atbilstoši Ministru kabinets  2025. gada 26. augusta izdevis rīkojumu Nr. 533 “Par Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanu Valsts vides dienestam”.

Izvērtējot abu iestāžu funkcijas, secināts, ka abu iestāžu funkciju ietvari izriet no vieniem un tiem pašiem normatīvajiem aktiem, kā arī Eiropas Savienības politika un izrietošais regulējums vides, klimata un enerģētikas jomā arvien vairāk veido sinerģiju. Abas iestādes dala kompetenci ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras īstenošanā, piesārņojuma ietekmes un rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā, degvielas uzpildes staciju kontroles un ogļūdeņražu ieguves uzraudzības jomā, kā arī citās jomās. Attiecīgi ir acīmredzama iespēja koncentrēt iestāžu kompetences un funkcijas, kā arī konsolidēt darba organizāciju, un tādējādi rast resursus kapacitātes palielināšanai un samazināt administratīvo slogu iestāžu klientiem.
Aģentūra pildīja arī Dienesta augstākas iestādes funkciju administratīvā procesa ietvaros, izskatot apstrīdēšanas iesniegumus par Dienesta izdotajiem administratīvajiem aktiem, ar kuriem izsniedz, atsaka izsniegt vai atceļ atļaujas dabas resursu izmantošanai un vides piesārņošanai. Apstrīdēto administratīvo aktu pārskatīšanu efektīvi var realizēt arī Dienesta ģenerāldirektors kā augstāka amatpersona, kas atbilstu labas pārvaldības, lietderības un administratīvā procesa principiem un vienlaikus ļautu arī Dienesta ietvaros veidot vienotu praksi un paaugstināt amatpersonu kvalifikāciju. Likums “Par piesārņojumu” ir viens no likumiem, kurā ir iekļautas Aģentūras funkcijas, tai skaitā kompetence izskatīt iesniegumus par apstrīdētajiem administratīvajiem aktiem piesārņojuma novēršanas jomā. Tāpēc lai nodrošinātu sabiedrībai skaidri saprotamu regulējumu par iestāžu kompetencēm, izstrādāts likumprojekts “Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"” (turpmāk – Likumprojekts).
Ar Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta rīkojumu Nr. 689 "Par Valsts reģionālās attīstības aģentūras reorganizāciju" ar 2024. gada 1. septembri ir reorganizēta Valsts reģionālās attīstības aģentūra, nosakot, ka minētās iestādes nosaukums ir Valsts digitālās attīstības aģentūra. Lai nodrošinātu, ka likumā "Par piesārņojumu" tiek lietoti aktuālie iestāžu nosaukumi, nepieciešams veikt redakcionālu precizējumu un norādīt minētā likuma 28. panta 1.1 daļā korektu iestādes nosaukumu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Aktualizēt Dienesta funkcijas pēc Aģentūras pievienošanas, lai nodrošinātu precīzu un sabiedrībai skaidri saprotamu regulējumu par Dienesta kompetenci, tai skaitā apstrīdēto administratīvo aktu izskatīšanā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Likumā "Par piesārņojumu" ir noteikta Aģentūras kompetence apstrīdēto Dienesta izdoto administratīvo aktu piesārņojuma novēršanas jomā pārskatīšanā. 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pēc Aģentūras pievienošanas Dienestam likumā "Par piesārņojumu" iekļautās Aģentūras funkcijas pārņem Dienests. Neveicot grozījumus likumā "Par piesārņojumu", sabiedrībai nebūs skaidra Dienesta izdoto lēmumu piesārņojuma novēršanas jomā apstrīdēšanas kārtība, jo tāda kompetence būs noteikta likvidētai iestādei. Apstāklis, ka Dienests pārņem Aģentūras funkcijas, automātiski nenozīmē, ka Dienests iegūst arī augtākas iestādes statusu administratīvā procesa ietvaros. Lēmumu par iekārtas darbības apturēšanu pieņem Dienesta ģenerāldirektors, tādējādi nebūs augstākas amatpersonas, kurai apstrīdēt šāda veida lēmumus. Dienesta ģenerāldirektora lēmumu varēs apstrīdēt tiesā. Likumā "Par piesārņojumu" vēl ir minēts Aģentūras iepriekšējais (līdz 2025. gada 30. janvārim) nosaukums - Vides pārraudzības valsts birojs.
Ar Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta rīkojumu Nr. 689 "Par Valsts reģionālās attīstības aģentūras reorganizāciju" ar 2024. gada 1. septembri ir reorganizēta Valsts reģionālās attīstības aģentūra, nosakot, ka minētās iestādes nosaukums ir Valsts digitālās attīstības aģentūra. Likuma "Par piesārņojumu" 28. panta 1.1 daļā  vēl minēts reorganizētās iestādes iepriekšējais nosaukums.
Risinājuma apraksts
Likuma "Par piesārņojumu" 50. un 51. pantā ir noteikts, ka Dienesta izdotās A un B kategorijas piesārņojošo darbību atļaujas, siltumnīcefekta gāzu atļaujas un citus administratīvos aktus saistībā ar piesārņojošo darbību atļaujām lēmumu var apstrīdēt Aģentūrā; savukārt Aģentūras lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Likumprojekts paredz grozīt likuma "Par piesārņojumu" 50. un 51. pantu, nosakot, ka turpmāk šajā likumā minētos Dienesta izdotos administratīvos aktus piesārņojuma novēršanas jomā varēs apstrīdēt vispārējā, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Proti, lēmumu viena mēneša laikā varēs apstrīdēt normatīvajos aktos noteiktajai augstākajai iestādei. Augstākā iestāde par Dienesta pieņemtajiem administratīvajiem aktiem piesārņojuma novēršanas jomā būs noteikta Ministru kabineta 2004. gada 23. novembra noteikumos Nr. 962 "Valsts vides dienesta nolikums", un tā būs Dienesta ģenerāldirektors. Netiek mainīts līdzšinējais regulējums par situācijām, kad administratīvo aktu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 
Likuma "Par piesārņojumu" V2 nodaļa regulē jautājumu par iekārtas darbības apturēšanu, ja tā darbojas bez nepieciešamajiem būtiskiem dokumentiem (atļauja, drošības pārskats u.c.), rada būtisku kaitējumu videi vai atkārtoti pārkāpj vides normatīvo aktu vai administratīvo aktu prasības. Likums nosaka konkrētu amatpersonu, kura vienīgā ir tiesīga pieņemt lēmumu par iekārtas darbības apturēšanu, un tas ir Dienesta ģenerāldirektors. Tā kā sakarā ar Aģentūras pievienošanu Dienestam Dienesta ģenerāldirektors izskatīs sūdzības par Dienesta amatpersonu apstrīdētajiem administratīvajiem aktiem, tad likuma "Par piesārņojumu" 32.10 un 32.11 pantā tiek noteikts, ka brīdinājumu un lēmumu par iekārtas darbības apturēšanu pieņem Dienests, atļaujot šādu lēmumu pieņemt citai par kontroli atbildīgai amatpersonai (Dienesta reģionālās vides pārvaldes direktors). Valsts pārvaldes funkciju efektīvākai izpildei ir būtiski, ka likumdevējs nosaka iestādes uzdevumus, bet to izpildes procedūru ļauj noteikt iestādei, tādējādi pieļaujot lielāku elastību pārmaiņu gadījumos. 
Dienests pārņems arī Aģentūras līdz šim veiktos uzdevumus piesārņojošo darbību atļauju izsniegšanas procesā - sadarbību ar ārvalsts institūciju, kad piesārņojošai darbībai būt pārrobežu ietekme, Dienesta izsniegto atļauju reģistra uzturēšanu, uztur sabiedrībai pieejamu informāciju par labākajiem tehniskajiem paņēmieniem. Uz šo attiecas grozījumi likuma "Par piesārņojumu" 20. un 48. pantā.  
Grozījumi nepieciešami arī 28.pantā, kur noteikts, ka Dienests, izsniedzot atļauju piesārņojošas darbības veikšanai, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, izvērtē un ņem vērā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu un ievēro Vides pārraudzības valsts biroja atzinumā izvirzītās prasības par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. Tā kā, pievienojot aģentūru Dienestam, būs tikai viena iestāde, t.i. Dienests, kurš nodrošinās gan ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma izvērtēšanu, gan atzinuma par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu izsniegšanu, gan atļaujas izsniegšanu, tad nepieciešams to šajā normā to nepārprotami pateikt. Līdzīgi grozījums nepieciešams arī 47. pantā.
Likumprojekts paredz precizēt iestāžu kompetenci saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojuma Nr. 446 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju” Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu 2. punktu, kas paredz, ka Klimata un enerģētikas ministrija ar 2024. gada 1. jūliju pārņem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vides aizsardzības politikas jomu. Tāpat ar Likumprojektu veikti redakcionāli precizējumi atbilstoši iestāžu kompetenču maiņai.
Lai nodrošinātu tiesiskās noteiktības principa ievērošanu un vienotu pieeju Dienesta pieņemto lēmumu iesniegto apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanā, tiek papildināti likuma “Par piesārņojumu” pārejas noteikumi. Pārejas noteikums nepieciešams, lai nodrošinātu jau uzsākto lietu, kas ierosinātas saskaņā ar līdzšinējo šā likuma 50. panta redakciju, izskatīšanas nepārtrauktību. Proti, lai arī pēc grozījumu stāšanās spēkā šīs lietas izskatītu institūcija, kurai ar jauno regulējumu paredzēta kompetence attiecīgajā jautājumā - Valsts vides dienesta ģenerāldirektors. Tādējādi tiek nodrošināts procesuālais pēctecīgums. Savukārt, likuma "Par piesārņojumu" 32.10 piektās daļas un 32.11 panta otrās daļas kārtībā par Valsts vides dienesta ģenerāldirektora pieņemtajiem lēmumiem iesniegtie apstrīdēšanas iesniegumi, kas līdz grozījumu šā likuma 32.10 un 32.11 pantā par Valsts vides dienesta ģenerāldirektora pieņemto lēmumu apstrīdēšanas kārtību spēkā stāšanās dienai ir iesniegti un kuru izskatīšana ir uzsākta, pārņem Klimata un enerģētikas ministrija, jo Dienests ir klimata un enerģētikas ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.
Ar Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta rīkojumu Nr. 689 "Par Valsts reģionālās attīstības aģentūras reorganizāciju" ar 2024. gada 1. septembri ir reorganizēta Valsts reģionālās attīstības aģentūra, nosakot, ka minētās iestādes nosaukums ir Valsts digitālās attīstības aģentūra. Lai nodrošinātu, ka likumā "Par piesārņojumu" tiek lietoti aktuālie iestāžu nosaukumi, paredzēts veikt redakcionālu precizējumu un norādīt minētā likuma 28. panta 1.1 daļā korektu iestādes nosaukumu - Valsts digitālās attīstības aģentūra.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Piesārņojošo darbību veicēji
Ietekmes apraksts
Piesārņojošo darbību veicēji būs informēti un skaidri zinās savas tiesības apstrīdēt administratīvos aktus. Vienlaikus mazināsies arī administratīvais slogs, jo jāsadarbojas tikai ar vienu iestādi piesārņojošo darbību atļauju saņemšanas un šo darbību veikšanas procesā.
 
Juridiskās personas
  • Piesārņojošo darbību veicēji
Ietekmes apraksts
Piesārņojošo darbību veicēji būs informēti un skaidri zinās savas tiesības apstrīdēt administratīvos aktus. Vienlaikus mazinās arī administratīvais slogs, jo jāsadarbojas tikai ar vienu iestādi piesārņojošo darbību atļauju saņemšanas un šo darbību veikšanas procesā.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumi Nr.962 "Valsts vides dienesta nolikums"

Pamatojums un apraksts
Dienesta nolikumā jāparedz, ka Dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus (kas ietvers arī administratīvos aktus piesārņojuma novēršanas jomā) var apstrīdēt Dienesta ģenerāldirektoram. Savukārt Dienesta ģenerāldirektora lēmumus var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.  
Grozījumi Dienesta nolikumā tiek virzīti paralēli Likumprojektam.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts vides dienests
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalības procesa laikā tika sniegti 29 viedokļi. Viedokļus iesniedza  Evita Maļinovska, Andris Kontants, Beata Āboliņa, Dace Smiltiņa, Rimants Jugans, Daina Kalniete, Ieva Siļķe, Raitis Kātiņš, biedrība “Mēs Ēdolei”, biedrība "Kurzemes vides aizsardzības asociācija", Šķirnes saglabāšanas apvienība "Zilā govs", biedrība “Drosme darīt”, biedrība "Tīra mana Tēvu zeme", 12 neidentificētas fiziskas personas. Viedokļos tika norādīts, ka sabiedrības apspriešanai tiek nodotas iestāžu nosaukumu maiņa un apvienošana. Šādi grozījumi vājina vides aizsardzības normas, kā arī pazūd iespēja veikt neatkarīgu iestādes darba izvērtējumu. Grozījumi apdraud tiesiskumu, sabiedrības līdzdalību un efektīvu vides aizsardzību. Šie viedokļi netika ņemti vērā.
Pamatojums, kāpēc šie viedokļi netika ņemti vērā: Lai pilnveidotu valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un nodrošinātu tās darbības efektivitāti, optimizāciju un birokrātijas mazināšanu, Enerģētikas un vides aģentūra tiek likvidēta, pievienojot to Valsts vides dienestam, saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta  rīkojumu Nr. 533 “Par Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanu Valsts vides dienestam” un ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta ceturtās daļas 1. punktu.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā ir nostiprināti galvenie valsts pārvaldes darbības principi, un īpaši uzsver principus - "valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, ir pakļauta likumam un tiesībām" un  "īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, tai nav savu interešu". Tāpēc administratīvā akta apstrīdēšanas gadījumā jebkuram lēmumam  – neatkarīgi no tā, vai to pieņemtu Enerģētikas un vides aģentūra vai Valsts vides dienests – jāatbilst normatīvajiem aktiem. 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts vides dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
-

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Dienests pārņems visas Aģentūras veiktās funkcijas piesārņojuma novēršanas jomā. 
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Konsolidējot piesārņojošo darbību atļauju izdošanas, apstrīdēšanas, informācijas uzturēšanas funkciju vienas iestādes kompetencē, būs iespēja samazināt kontaktpunktu skaitu piesārņojošo darbību veicējiem, nodrošināt vienotu pieeju un efektīvāku resursu izmantošanu.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Aģentūras funkcijas tiks iekļautas Dienesta struktūrā, tādā veidā optimizējot atsevišķus procesus, kas iepriekš notika divās iestādēs. 
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Konsolidējot piesārņojošo darbību atļauju izdošanas, apstrīdēšanas, informācijas uzturēšanas funkciju vienas iestādes kompetencē, būs iespēja samazināt kontaktpunktu skaitu piesārņojošo darbību veicējiem, nodrošināt vienotu pieeju un efektīvāku resursu izmantošanu.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi