Anotācija

Projekts paredz pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Vispārējā kārtība

Ekonomikas ministrija ar 2025. gada 17. februāra vēstuli Nr. 6-10/2025/1114N lūdza VNĪ uzsākt nepieciešamās darbības nekustamā īpašuma Lāčplēša ielā 3, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 020 0061), atsavināšanas procesa nodrošināšanai. Vēstulē norādīts, ka pēc Ekonomikas ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu pārcelšanās uz biroja ēku Talejas ielā 1, Rīgā, minētais nekustamais īpašums nav nepieciešams Ekonomikas ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu funkciju nodrošināšanai. Vienlaikus Ekonomikas ministrija informēja, ka nekustamā īpašuma tehniskais stāvoklis atbilstoši 2016. gada tehniskās apsekošanas atzinumam ir neapmierinošs, slikts un pirmsavārijas stāvoklī.
Izvērtējot nekustamā īpašuma Lāčplēša ielā 3, Rīgā (kadastra Nr. 0100 020 0061) atsavināšanas iespēju, tika konstatēts, ka uz zemesgabala atrodas akciju sabiedrībai "Sadales tīkls" piederoša transformatoru apakšstacija, kas reģistrēta kā patstāvīgs būvju īpašums. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments ar 2025. gada 21. marta vēstuli Nr. DA-25-8693-nd konceptuāli neiebilda zemesgabala sadalei, atdalot transformatoru apakšstacijas uzturēšanai nepieciešamo zemesgabala daļu.

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas izsniegto pilnvaru, VNĪ veica nekustamā īpašuma sadali. Nekustamā īpašuma sadales rezultātā tika atdalīta zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 0100 020 0027 640 m² platībā, kurai atvērts atsevišķs zemesgrāmatas nodalījums. Pēc sadales nekustamais īpašums Lāčplēša ielā 3, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 020 0061), sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0100 020 0026 898 m² platībā un būves ar kadastra apzīmējumu 0100 020 0061 001 un ir ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 31069 uz valsts vārda Ekonomikas ministrijas personā.
VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisija pieņēma lēmumu noteiktā kārtībā sagatavot un virzīt saskaņošanai Finanšu ministrijā Ministru kabineta rīkojuma projektu par minētā nekustamā īpašuma atsavināšanu, nemainot valdītāju.
Nekustamais īpašums nav iznomāts un šobrīd netiek izmantots valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai.

Saskaņā ar zemesgrāmatas un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem (turpmāk – NĪVKIS) nekustamais īpašums Lāčplēša ielā 3, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 020 0061) (turpmāk – nekustamais īpašums), sastāv no:
- zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0100 020 0026 0,0898 ha platībā. Zemes vienībai noteikts zemes lietošanas mērķis 0801 – komercdarbības objektu apbūve. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: zemes zem ēkām platība, 0,0898 ha;
- būves "Administratīvā ēka" (būves kadastra apzīmējums 0100 020 0061 001) ar kopējo platību 746,3 m², kuras galvenais lietošanas veids ir 1220 – biroju ēkas. Ēka ir būvēta 1880. gadā un saskaņā ar NĪVKIS datiem tās tehniskais stāvoklis ir novērtēts kā neapmierinošs (V4).
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamajam īpašumam noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
- fiskālā kadastrālā vērtība 442 005 euro apmērā (uz 11.05.2026.);
- universālā kadastrālā vērtība 741 501 euro apmērā (uz 29.04.2026.).
Nekustamajam īpašumam NĪVKIS reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- ceļa servitūta teritorija;
- kultūras piemineklis, kas atbilstoši UNESCO Konvencijai par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību iekļauts pasaules kultūras un dabas mantojuma objektu sarakstā, 0,0898 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, 0,0076 ha;
- valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, 0,0898 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi, 0,0053 ha;
- navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona, 0,0898 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju, 0,0002 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas dziļāk par 2 metriem, 0,0032 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu, 0,0019 ha.

Saskaņā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta 2025. gada 21. marta vēstulē Nr. DA-25-8693-nd sniegto informāciju nekustamais īpašums atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" (valsts aizsardzības Nr. 7442) teritorijā un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nr. 852 "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanas, aizsardzības, izmantošanas, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanas, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību un attiecīgās kultūrvēsturiskās vides vērtībai atbilstošas prasības nosaka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums un Ministru kabineta 08.03.2004. noteikumi Nr. 127 "Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi". Vienlaikus minētajā vēstulē norādīts, ka zemesgabals nav vēsturiskais zemesgabals Rīgas domes 2006. gada 7. februāra saistošo noteikumu Nr. 38 izpratnē, jo tā robežas ir koriģētas.

Nekustamais īpašums nav individuāli valsts aizsargājams kultūras piemineklis, bet atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" un UNESCO Pasaules mantojuma vietas "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā.

Zemesgrāmatas I daļas 1. iedaļā reģistrēti servitūti, kas ir nodibināti un ierakstīti zemesgrāmatā. Par labu nekustamajam īpašumam Lāčplēša ielā 3, Rīgā, ir reģistrēts ceļa servitūts, kura kalpojošais nekustamais īpašums ir nekustamais īpašums Rīgā, Skolas ielā 17. Vienlaikus nekustamais īpašums Lāčplēša ielā 3, Rīgā, ir apgrūtināts ar ēku servitūtu (gaismas tiesību) un ceļa servitūtu par labu nekustamajam īpašumam Rīgā, Skolas ielā 17.

Savukārt zemesgrāmatas III daļas 1. iedaļā atzīmju veidā reģistrēta atzīme par piebraukšanai energoobjektam noteiktu ceļa servitūtu, kā arī atzīmes, ka nekustamais īpašums atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un ir kultūras piemineklis, kas atbilstoši UNESCO Konvencijai par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību iekļauts pasaules kultūras un dabas mantojuma objektu sarakstā.

Atbilstoši Enerģētikas likuma 23. panta trešajai daļai nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina iespēju energoapgādes komersanta personālam piekļūt pie attiecīgajā īpašumā, arī liegumzonā, slēgtā teritorijā vai ēkā esošajiem energoapgādes komersanta objektiem, lai veiktu šo objektu pārbūvi, atjaunošanu vai ar to ekspluatāciju saistītus darbus. Par remonta vai citu darbu nepieciešamību īpašnieku brīdina vismaz trīs dienas pirms šo darbu uzsākšanas, bet avārijas gadījumā tās seku novēršanu pieļaujams uzsākt bez īpašnieka iepriekšējas brīdināšanas, ja to nav iespējams izdarīt.
Ievērojot minēto, piekļuves nodrošināšana uz atdalītās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 020 0027) esošajai transformatoru apakšstacijai (būves kadastra apzīmējums 0100 020 0061 002) izriet no Enerģētikas likuma 23. panta trešajā daļā noteiktā.
Lai informētu potenciālo nekustamā īpašuma ieguvēju par normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem, atsavināšanas paziņojumā tiks iekļauta informācija, ka nekustamā īpašuma ieguvējam atbilstoši Enerģētikas likuma 23. panta trešajai daļai ir pienākums nodrošināt energoapgādes komersanta personālam piekļuvi energoapgādes objektam (būves kadastra apzīmējums 0100 020 0061 002) caur zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 020 0026).

Senāta judikatūrā ir atzīts, ka atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu (sk. Senāta Civillietu departamenta 09.10.2013. sprieduma lietā Nr. SKC-458/2013 (C12204010) 10.3. punktu). Minētā tiesas atziņa atbilst Civillikuma 1235. pantā noteiktajam, ka no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t.i. valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatās.
Nekustamā īpašuma ieguvējam jāņem vērā Aizsargjoslu likumā, kultūras pieminekļu aizsardzības jomu regulējošajos normatīvajos aktos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības. Minētā informācija tiks iekļauta arī nekustamā īpašuma atsavināšanas izsoles noteikumos.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma ieguvējiem jāatbilst likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 21. pantā minētajiem ierobežojumiem darījumiem ar zemes īpašumiem.

Nē

Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā minēto valsts nekustamo īpašumu.

Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā minēto valsts nekustamo īpašumu.

Nē

Nē

Nē

Nē

-