Anotācija (ex-ante)

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija noteikumi Nr. 309 "Veselības inspekcijas nolikums," (turpmāk – MK noteikumi Nr.76) 5.12. apakšpunkts noteic inspekcijas tiesības iekasēt maksu par sniegtajiem maksas pakalpojumiem saskaņā ar inspekcijas maksas pakalpojumu cenrādi.
Šobrīd Inspekcijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi nosaka Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumi Nr.675 “Veselības inspekcijas maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk – Noteikumi Nr.675).
Inspekcijas maksas pakalpojumu cenas nav mainījušās jau 12 gadus un ir balstītas uz 2009.gadā veiktajiem aprēķiniem (Ministru kabineta 06.10.2009. noteikumi Nr. 1153). Saistībā ar euro ieviešanu Latvijā 2013.gadā, tika veikta maksas pakalpojumu cenu konvertēšana uz euro, neveicot pakalpojumu cenu aktualizēšanu faktiskajās cenās (MK noteikumi Nr.675). 2021.gadā Inspekcija veikusi pakalpojuma izcenojuma aktualizēšanu faktiskajās cenās, kā rezultātā tika secināts, ka pakalpojumu cenas ir palielinājušās vidēji par 57 % salīdzinājumā ar 2009.gadā aprēķinātajām cenām.
Visu maksas pakalpojumu izcenojumi ir aprēķināti, ņemot vērā pakalpojumu pašizmaksu, ar mērķi segt ar pakalpojumu sniegšanu saistītos faktiskos izdevumus. Pakalpojumu cenu noteikšanai, tai skaitā, izcenojumu veidojošo izmaksu pozīciju noteikšanai, tika piemēroti Ministru kabineta 2011.gada 3.maija noteikumi Nr.333 „Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība”.
Ņemot vērā MK noteikumos Nr.333 minētās prasības, Inspekcija ir veikusi maksas pakalpojumu izcenojuma aprēķinus faktiskajās izmaksās, kā rezultātā ir nepieciešams precizēt MK noteikumus Nr.675 par maksas pakalpojumiem un attiecīgi iesniegt projektu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Tā kā paredzamo grozījumu apjoms pārsniedz pusi no MK noteikumus Nr.675 apjoma, noteikumi jāizdod no jauna.

MK noteikumu Nr.675 grozījumu nepieciešamību nosaka tas, ka maksas pakalpojumos noteiktās cenas neatbilst Inspekcijas sniegto pakalpojumu faktiskajām izmaksām, jo darbinieku atalgojums, dažādu preču un pakalpojumu cenas kopš noteikumu spēkā stāšanās ir palielinājušās. Ņemot vērā klientu pieprasījumu, Inspekcija ir izstrādājusi arī jaunus maksas pakalpojuma veidus.
Noteikumu projekta mērķis ir ieviest tādus Inspekcijas maksas pakalpojumus, kuru izmaksas atbilst reālajām cenām un pēc kuriem ir pieprasījums, kā arī papildināt ar jauniem maksas pakalpojumiem.
1) Cenrāža 1.punktā precizēta piezīme iekavās un izteikts šādā redakcijā „Nosacījumu sagatavošana higiēnas prasību ievērošanai projektēšanas stadijā (pakalpojums nav obligāts  saskaņā ar normatīvajiem aktiem un tiek sniegts pēc būvniecības ierosinātāja brīvprātīga pieprasījuma, t.sk., ja tiek paredzētas atkāpes no normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām)”, esošajā redakcijā šo punktu var piemērot tikai tad, ja ir paredzētas atkāpes. Pakalpojums tiek sniegts atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 19.augustā noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 15.punktā noteiktajam "Būvvalde pieprasa būvniecības ierosinātājam saņemt tehniskos un īpašos noteikumus no valsts institūcijām, ja tas noteikts attiecīgās jomas normatīvajos aktos." Cenrāža 1.punktā optimizētas objektu grupas atbilstoši faktiskajam pieprasījumam, kā arī pēc būtības mainīta mērvienība uz „nosacījums”.
1.1. apakšpunkts papildināts un izteikts šādā redakcijā „dzīvoklim, vienģimenes mājai, vasarnīcai, zemnieku saimniecībai”;
1.3. apakšpunkts precizēts un izteikts šādā redakcijā „publiskai būvei”;
1.4. apakšpunkts izteikts par 1.5. apakšpunktu šādā redakcijā „ražošanas ēkai”, un 1.4. apakšpunkts izteikts „Publiskai telpai”;
1.5. apakšpunkts izteikts par 1.7. apakšpunktu šādā redakcijā „inženierbūvei”;
1.6. apakšpunkts izveidots no jauna šādā redakcijā ”ražošanas telpai” atbilstoši faktiskajam pieprasījumam;
1.8. apakšpunkts izveidots no jauna šādā redakcijā „angāram, noliktavai, īslaicīgas lietošanas būvei” atbilstoši faktiskajam pieprasījumam;
1.9. apakšpunkts izveidots no jauna šādā redakcijā „citam 1. punktā neminētam objektam” atbilstoši faktiskajam pieprasījumam, jo retos gadījumos ir pieprasījumi pēc mājsaimniecību saimniecības ēku, individuālo garāžu, pagrabu, siltumnīcu, apsardzes ēku, caurlaides ēku nosacījumu sagatavošanas.
1.punktam tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk –PVN), jo pakalpojums nav obligāts saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
2) 2.punkts precizēts un izteikts šādā redakcijā "Projekta higiēnas prasību ievērošanas novērtēšana", līdz ar to turpmāk tikai viens punkts tiks attiecināts uz projektu novērtēšanu iepriekšējo divu punktu – 2. un 15. - vietā.  Piezīme iekavās 2. punktā un 2.2. apakšpunktā svītrota, jo atzinumu par projektu iespējams saņemt arī gadījumos, ja objektam normatīvajos aktos nav noteiktas higiēnas prasības, kā arī tā dublē Būvniecības likuma 9.prim panta trešajā daļā noteikto.
2.1. apakšpunkts izvērsts un izteikts šādā redakcijā „dzīvojamām ēkām un telpām”, sadalot to apakšpunktos 2.1.1. „daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām” un 2.1.2. „individuālajām dzīvojamām mājām, viensētām, dzīvokļiem”.
2.2. apakšpunkta formulējums mainīts pēc būtības, apvienojot to ar 2.3.apakšpunktu, un izteikts šādā redakcijā "publiskai ēkai, ražošanas objektam", nosakot sadalījumu atkarībā no platības:
2.2.1.
ar platību līdz 250 m²

2.2.2.
ar platību no 251 m² līdz 500 m2

2.2.3.
ar platību no 501 m2 līdz 1 000 m2

2.2.4.
ar platību no 1 001 m2 līdz 5 000 m2

2.2.5.
ar platību no 5 001 m2 līdz 10 000 m2

2.2.6.
ar platību vairāk par 10 001 m2.

2.3. apakšpunkts izteikts par 2.5.apakšpunktu šādā redakcijā „citam 2. punktā neminētam objektam”, jo retos gadījumos ir pieprasījumi pēc mājsaimniecību saimniecības ēku, individuālo garāžu, pagrabu, siltumnīcu, apsardzes ēku, caurlaides ēku projektu higiēnas prasību ievērošanas novērtēšanas. 2.3.apakšpunkts izteikts „inženierbūvei, inženiertīkliem”;
2.4. apakšpunkts izveidots no jauna šādā redakcijā „atkāpes no būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu tehniskajām prasībām saskaņošana” atbilstoši faktiskajam pieprasījumam un 2013.gada 9.jūlija Būvniecības likuma 9.prim panta 7.daļas 2.punktā noteiktajam, ka atkāpes jāsaskaņo Veselības inspekcijā.
2.punkta pakalpojumiem tiek piemērots PVN, jo tie nav obligāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem un tiek sniegti pēc objekta īpašnieka brīvprātīga pieprasījuma, izņemot attiecībā uz 2.4.apakšpunktu.

3) 3.punkts optimizēts, 3.2. apakšpunktu aizstājot ar 3. punktu, vienlaikus svītrojot 3.1. apakšpunktu, un izteikts šādā redakcijā „Atzinuma sagatavošana par objekta (būves) gatavību ekspluatācijai”, jo, pēc jaunā Būvniecības likuma stāšanās spēkā, vairs netiek atsevišķi izdalītas sabiedriski nozīmīgas ēkas. Saskaņā ar MK 02.09.2014. noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 165. punktu pēc pasūtītāja rakstiska pieprasījuma institūcijas, kuras ir izdevušas tehniskos vai īpašos noteikumus, pārbauda un 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas atbilstoši kompetencei sniedz atzinumu par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai, tās atbilstību tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem un normatīvo aktu prasībām, kā arī Inspekcijas atzinums ir nepieciešams, ja nododamajai ēkai vai tās daļai normatīvajos aktos ir izvirzītas obligātās higiēnas prasības. Savukārt šo noteikumu 166. punkts nosaka, ka,  ja nodod ekspluatācijā trešās grupas ēku vai tās daļu, pēc pasūtītāja rakstiska pieprasījuma pēc iesnieguma saņemšanas atbilstoši kompetencei, atzinumu sniedz arī Inspekcija – par atbilstību higiēnas prasībām. Cenrāža 3.punkts un tā apakšpunkti mainīti atbilstoši faktiskajam pieprasījumam.
3.2.1 apakšpunkts precizēts un izteikts par 3.1.apakšpunktu šādā redakcijā „dzīvoklim, individuālai dzīvojamai ēkai, vasarnīcai, zemnieku saimniecībai”;
3.2.1.1. apakšpunkts izteikts par 3.1.1.apakšpunktu;
3.2.1.2.  apakšpunkts izteikts par 3.1.2. apakšpunktu šādā redakcijā „ar platību  no 201 m2 līdz 1000 m2”;

3.1.3. apakšpunkts izteikts šādā redakcijā „ar platību vairāk par 1001 m²”;
3.2.2. apakšpunkts izteikts par 3.2.apakšpunktu;
3.2.3. apakšpunkts izteikts par 3.3. apakšpunktu šādā redakcijā „publiskai būvei, ražošanas objektam”;

3.2.3.1. apakšpunkts izteikts par 3.3.2.  apakšpunktu šādā redakcijā „ar platību  no 251 m2 līdz 500m2”;
3.2.3.2. apakšpunkts izteikts par 3.3.3.apakšpunktu;

3.2.3.3. un 3.2.3.4.apakšpunkti apvienoti un izteikti par 3.3.4.apakšpunktu šādā redakcijā „ar platību no 1001 m2 līdz 10 000 m2”;
3.2.3.5. apakšpunkts izteikts par 3.3.5. šādā redakcijā: „ar platību vairāk par 10 001 m2”;
3.2.4. apakšpunkts izteikts par 3.4. esošajā redakcijā;
3.2.4.1. apakšpunkts izteikts par 3.4.1. šādā redakcijā „autostāvvietai līdz 49 automašīnām”;
3.2.4.2. apakšpunkts izteikts par 3.4.2. šādā redakcijā „autostāvvietai no 50 automašīnām”;
3.2.4.3. apakšpunkts svītrots, jo ietverts 3.4.2.apakšpunktā;
3.2.4.4. apakšpunkts izteikts par 3.4.3. esošajā redakcijā;
3.2.4.5. apakšpunkts izteikts par 3.4.4. esošajā redakcijā;
3.2.4.6. apakšpunkts izteikts par 3.4.5. esošajā redakcijā;
3.2.4.7. apakšpunkts izteikts par 3.5. šādā redakcijā „citam 3. punktā neminētam objektam”, jo retos gadījumos ir pieprasījumi pēc mājsaimniecību saimniecības ēku, individuālo garāžu, pagrabu, siltumnīcu, apsardzes ēku, caurlaides ēku u.c. objektu atzinuma sagatavošanas par objekta (būves) gatavību ekspluatācijai.
 
4) Atbilstoši faktiskajam pieprasījumam:
4. punkta 4.1. un 4.2.apakšpunkti apvienoti un izteikti par 4.1. apakšpunktu šādā redakcijā „ražošanas, tirdzniecības objektam, publiskai būvei vai telpām”;
4.1.1. apakšpunkts izveidots no jauna šādā redakcijā „ar platību līdz 500 m²”;
4.1.2. apakšpunkts izveidots no jauna šādā redakcijā „ar platību vairāk par 501 m²”;

4.3. apakšpunkts izteikts par 4.2. esošajā redakcijā;
4.4. apakšpunkts izteikts par 4.3. esošajā redakcijā,
4.5. apakšpunkts svītrots, jo nav pieprasījums pēc šāda pakalpojuma;
4.6. apakšpunkts izteikts par 4.4. esošajā redakcijā;
4.7. apakšpunkts ar tā apakšpunktiem izteikts par 4.5. ar apakšpunktiem esošajā redakcijā.
4.punkta pakalpojumiem tiek piemērots PVN, jo tie nav obligāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem un tiek sniegti pēc objekta īpašnieka brīvprātīga pieprasījuma, izņemot attiecībā uz 4.5.apakšpunktā noteiktajiem objektiem, kur Ministru kabineta 2009.gada 1.septembra noteikumu Nr.981 „Bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtība” 8.panta 8.6. punkts nosaka, ka pirms nometnes darbības uzsākšanas organizētājs saņem Inspekcijas atzinumu, ka nometne gatava uzsākt darbību.
5) 5.punkts atstāts esošajā redakcijā.
6) 6. punkta 6.4. apakšpunkts izveidots no jauna šādā redakcijā „Pasažieru prāmim/kuģim” saistībā ar pastāvīgu pieprasījumu pēc šāda pakalpojuma.
7) 7.punkts atstāts esošajā redakcijā.
8) 8. punkts svītrots, jo transporta izdevumi šajā projektā ir iestrādāti pakalpojumos. Tā vietā atbilstoši faktiskajam pieprasījumam izveidots jauns pakalpojums „Atzinums par vietas izvēli būvniecībai” ar apakšpunktiem:
8.1. dzeramā ūdens urbumam;
8.2. citam objektam.
9) 9.punkts atstāts esošajā redakcijā.
10) 10. punkts svītrots, jo nav pieprasījuma pēc pakalpojuma. Tā vietā izveidots jauns pakalpojums „Brīvās tirdzniecības sertifikāta izsniegšana kosmētikas līdzekļu eksportam” ar apakšpunktiem:
10.1. „par sertifikāta izsniegšanu”;
10.2. „par eksportējamā kosmētikas līdzekļa ar individuālu Kosmētikas līdzekļu paziņošanas portāla numuru iekļaušanu sertifikātā”.
ES līmenī noteiktās vienotās prasības kosmētikas līdzekļiem nenosaka valsts iestādēm veikt kosmētikas līdzekļu pārbaudi pirms  laišanas tirgū, bet gan ražotāja atbildību par katra tā tirgū laistā kosmētikas līdzekļa drošumu, atbilstību un noteiktas informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai pirms laišanas tirgū. ES līmenī nav vienotas pieejas  ne apliecinājuma dokumentu par kosmētikas līdzekļu legālu atrašanos tirgū izsniegšanas kritērijiem, ne dokumenta nosaukumam un saturam, tomēr visbiežāk tie tiek saukti par brīvās tirdzniecības sertifikātiem (Free sale certificate) un tiek uzskatīts, ka atbilstība prasībām, par ko atbildīgs ražotājs laižot kosmētikas līdzekli tirgū, ietver visu regulā noteikto, arī labas ražošanas prakses ievērošanu. Informāciju par kosmētikas līdzekļu laišanu tirgū kosmētikas līdzekļu ražotājs sniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem (turpmāk – regula 1223/2009). Atbilstoši regulas 1223/2009 13.pantā noteiktajam, šo informāciju iesniedz elektroniskā veidā Eiropas Komisijai caur elektronisku saskarni „Kosmētikas līdzekļu paziņošanas portāls” (turpmāk – CPNP). Pašlaik saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumiem Nr.354 Kosmētikas līdzekļu būtisko prasību nodrošināšanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.354) 13.punktu: „Veselības inspekcija izsniedz kosmētikas līdzekļu ražotājiem Latvijā brīvās tirdzniecības sertifikātu, kas apliecina, ka komersants ir paziņojis par Latvijā ražotu kosmētikas līdzekļu laišanu Latvijas tirgū”. Saņemot komersanta iesniegumu brīvās tirdzniecības sertifikāta saņemšanai (noteikumu Nr.354 4.pielikumā apstiprināta forma), Inspekcija pārbauda vai informācija par iesniegumā minētiem kosmētikas līdzekļiem ir sniegta CPNP, sniegta atbilstoši regulas 1223/2009 13.panta prasībām, ļauj identificēt konkrēto kosmētikas līdzekli, tostarp norādīts kosmētikas līdzekļa nosaukums un funkcija latviešu valodā.  Inspekcija nesniedz atzinumu par visu iesniegumā minēto kosmētikas līdzekļu atbilstību prasībām, jo ne Inspekcijas, ne kādas citas ES dalībvalsts uzraudzības iestādes funkcijās neietilpst kosmētikas līdzekļu pirmstirgus izvērtēšana vai sertifikācija, mērķis ir noteikt jaunu maksas pakalpojuma veidu - brīvās tirdzniecības sertifikātu izsniegšanu, kas apliecina, ka ražotājs ir paziņojis par kosmētikas līdzekļu laišanu ES tirgū. Brīvās tirdzniecības sertifikāta sagatavošanu kosmētikas līdzekļu eksportam uzsāk pēc uzņēmuma rakstiska iesnieguma par iesniegumā nosauktiem kosmētikas līdzekļiem. Komersantiem parasti ir nepieciešams vairāk kā viens sertifikāta eksemplārs, aizpildot iesniegumu norāda nepieciešamo sertifikāta eksemplāru skaitu. Sertifikāta papildus eksemplāram piemērojams Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumu Nr.940 2.pielikumā ietvertais valsts pārvaldes iestāžu maksas pakalpojumu cenrādis.
11) Atbilstoši faktiskajam pieprasījumam, precizēts Cenrāža 11. punkts, aizstājot  pozīciju „nomazgājumam” ar „citam paraugu veidam” un izteikti apakšpunkti šādā redakcijā:
11.1.
dzeramajam ūdenim;

11.2.
atklāto ūdenstilpju ūdenim;

11.3.
kuģa notekūdeņiem;

11.4.
citam paraugu veidam.

11.punktam tiek piemērots PVN, jo pakalpojumi tiek sniegti pēc klienta brīvprātīga pieprasījuma un nav obligāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
12) 12.punkts atstāts esošajā redakcijā.
13) 13.punkts svītrots, jo nav pieprasījuma pēc šāda pakalpojuma. Tā vietā izveidots jauns pakalpojums „Studentu prakses vadīšana”, jo katru gadu Inspekcija īsteno Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības bakalauru programmas 3. kursa studentu praksi Cilvēka vides un epidemioloģiskajā drošībā, par kuru tiek veikti maksājumi, bet cenrāža pozīcijas neesamība rada sarežģījumus apmaksas noteikšanā. Inspekcija vērš uzmanību, ka jaunā Cenrāža pozīcija ir arī Rīgas Stradiņa universitātes ierosinājums prakses juridisku aspektu organizēšanai.
14) 14.punkts atstāts esošajā redakcijā.
15) 15. punkts integrēts cenrāža 2. punktā (skat. 2. punktu). Tā vietā izveidots jauns pakalpojums „Kosmētikas līdzekļu labas ražošanas prakses sertifikāts kosmētikas līdzekļu ražotājiem Latvijā eksportam uz trešajām valstīm”. Kosmētikas līdzekļu ražotājiem, kuri vēlas savu produkciju tirgot ārpus Eiropas Savienības, atsevišķas valstis pieprasa eksportējošās valsts iestādes izsniegtu sertifikātu, kas apliecina, ka ražošana notiek saskaņā ar labu ražošanas praksi. Lai novērstu šķēršļus Latvijas ražotājiem eksportēt savu produkciju, Ministru kabineta 2004. gada 20. aprīļa noteikumos Nr. 354 „Noteikumi par būtiskajām prasībām kosmētikas līdzekļiem un to uzraudzības kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr.354) ar Ekonomikas ministrijas virzītiem grozījumiem tiek noteikts, ka Inspekcija kosmētikas līdzekļu ražotājam, kura komercdarbības vieta ir reģistrēta Latvijas Republikā, izsniedz sertifikātu, kas apliecina, ka  Latvijas uzņēmums kosmētikas līdzekļu ražošanā  ievēro labu ražošanas praksi saskaņā ar regulu Nr.1223/2009. Līdz ar to nepieciešams noteikt maksu par  Inspekcijas sertifikāta, kas apliecina kosmētikas līdzekļa ražotāja atbilstību labai ražošanas praksei, izsniegšanu.
16) 16.punkts svītrots, jo nav pieprasījuma pēc šāda pakalpojuma.
17) 17.punkts atstāts esošajā redakcijā.
18) 18.punkts svītrots, jo pakalpojumam piemērojams Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumu Nr.940 2.pielikumā ietvertais valsts pārvaldes iestāžu maksas pakalpojumu cenrādis.
19) 19.punkts izteikts par 18.esošajā redakcijā.
20) 20.punkts izteikts par 19.esošajā redakcijā.
21) 21.punkts izteikts par 20.esošajā redakcijā.
22) 22.punkts izteikts par 21.esošajā redakcijā.
23) 23.punkts izteikts par 16. esošajā redakcijā.