Anotācija (ex-ante)

26-TA-760: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Modernizācijas fonda finansēto projektu atklāta konkursa "Sabiedriskā transporta dekarbonizācija un saistītās uzlādes infrastruktūras attīstība" nolikums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu "Modernizācijas fonda finansēto projektu atklāta konkursa "Sabiedriskā transporta dekarbonizācija un saistītās uzlādes infrastruktūras attīstība" nolikums" projekts (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts, pamatojoties uz Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 18. panta piekto daļu, normatīvajiem aktiem par Modernizācijas fonda darbības kārtību un daudzgadu darbības programmu un Latvijas iesniegto un Eiropas investīciju bankas saskaņoto investīciju priekšlikumu "Sabiedriskā transporta dekarbonizācija un saistītās uzlādes infrastruktūras attīstība” (turpmāk - Investīciju priekšlikums).

Noteikumu projekta ietvaros tiks sniegts atbalsts granta veidā komersantiem, kuri sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, izmantojot autobusus, un ar kuriem ir noslēgts sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līgums, elektroautobusu iegādei, kā arī uzlādes infrastruktūras ieviešanai Latvijā.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisijas transporta sektorā un uzlabot sabiedriskā transporta energoefektivitāti, aizstājot esošos dīzeļdegvielas autobusus ar jauniem elektroautobusiem un izveidojot tiem nepieciešamo uzlādes infrastruktūru.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Transporta sektors ir otrs lielākais siltumnīcefekta gāzu SEG emisiju avots un rada gandrīz trešo daļu no kopējām Latvijas SEG emisijām. Autotransports ir lielākais SEG emisiju avots transporta sektorā. Autotransporta devums ir 97,1%, dzelzceļa transporta 2,5%, iekšzemes kuģošanas 0,2% un iekšzemes gaisa transporta 0,1% no kopējām transporta sektora SEG emisijām 2022. gadā.

Latvijā transporta sektoram nav noteikts atsevišķs SEG emisiju samazināšanas mērķis, taču saskaņā ar "Aktualizēto Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam" (turpmāk – NEKP) Latvijai ir noteikts mērķis samazināt SEG emisijas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas neaptverto darbību (turpmāk - ne-ETS) sektorā, kas ietver arī transporta sektoru - par 17% līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2005. gadu, kā arī sasniegt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru transportā 29 % apmērā (2022. gadā tas bija 3,1 %). Vienlaikus "Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam" paredz, ka transporta sektora SEG emisijas līdz 2050. gadam jāsamazina par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gadu.

Latvijas autobusu parks ir novecojis – 2026. gada sākumā autobusu vidējais vecums bija 11,6 gadi, bet tikai 5 % no visiem reģistrētajiem autobusiem bija bezemisiju transportlīdzekļi.

Latvijā ir noteiktas saistošas kvalitātes prasības sabiedriskajam transportam, kas ietver gan tīrākas enerģijas izmantošanu, gan jaunus un uzlabotus maršrutus, gan augstākas ērtības lietotājiem. Saskaņā ar 2026. gadā spēkā stājušos Transporta enerģijas likumu valstspilsētu pašvaldībām līdz 2030. gada 1. janvārim ir jānodrošina, ka vismaz 30 % sabiedriskā transporta izmanto atjaunīgo enerģiju. Reģionālo pārvadājumu jomā, sākot no 2021. gada, 10 % no visiem reģionālajiem sabiedriskajiem autobusiem ir jābūt bezemisiju transportlīdzekļiem. Vienlaikus reģionālajiem un pilsētas sabiedriskā transporta pārvadātājiem ir saistošas Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīvas (ES) 2019/1161, ar ko groza Direktīvu 2009/33/EK par tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu, prasības, kas paredz obligātos iepirkumu mērķrādītājus bezemisiju autobusiem – līdz 2030. gadam 50 % no M3 un 22 % no M2 kategorijas autobusu iepirkumiem jābūt bezemisiju autobusiem. 

Pēdējos gados elektroautobusu skaits Latvijā ir strauji pieaudzis – no 7 autobusiem 2021. gadā līdz 194 autobusiem 2025. gadā – tomēr šis pieaugums galvenokārt nodrošināts ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto iegādes projektu palīdzību. Saskaņā ar Investīciju priekšlikumā norādītajiem Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) sniegtrajiem datiem reģionālajos maršrutos pašlaik darbojas aptuveni 1100 M2 un M3 kategorijas autobusi (90 % dīzeļdegvielas, 10 % elektriskie), savukārt valstspilsētu maršrutos – aptuveni 500 autobusi (73 % dīzeļdegvielas, 10 % CNG, 17 % elektriskie). Jauna elektroautobusa iegādes izmaksas joprojām ir ievērojami augstākas nekā dīzeļdegvielas autobusam, līdz ar to bez publiska līdzfinansējuma sabiedriskā transporta pārvadātāji nespēj patstāvīgi nodrošināt esošā autobusu parka nomaiņu un dekarbonizāciju nepieciešamajā tempā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd nav izstrādāts normatīvais regulējums, kādā tiek īstenots projektu konkurss "Sabiedriskā transporta dekarbonizācija un saistītās uzlādes infrastruktūras attīstība" Modernizācijas fonda ietvaros.
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu SEG emisiju samazināšanu transporta sektorā un sabiedriskā transporta energoefektivitātes uzlabošanu, noteikumu projekts paredz izstrādāt normatīvo regulējumu Modernizācijas fonda finansēto projektu atklātam konkursam "Sabiedriskā transporta dekarbonizācija un saistītās uzlādes infrastruktūras attīstība" (turpmāk – konkurss). Konkursa ietvaros granta veidā tiek atbalstīta jaunu M2 un M3 kategorijas bezemisiju elektroautobusu iegāde, kā arī elektroautobusu uzlādes infrastruktūras izveide.

Atbalstu konkursa ietvaros var saņemt komersanti, kuri sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, izmantojot autobusus, un ar kuriem ir noslēgts sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līgums, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regulas (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (turpmāk – regula Nr. 1370/2007), 4. un 5. pantā minētajiem nosacījumiem. Pamatojoties uz pārvadājumu maršrutu iedalījumu un pakalpojuma sniegšanas pienākuma uzlicēju, noteikumu projekts diferencē projektu iesniedzējus trīs grupās – Rīgas pārvadātājs, valstspilsētu pārvadātāji un reģionālie pārvadātāji –, attiecīgi sadalot arī pieejamo finansējumu.

Lai nodrošinātu, ka konkursa ietvaros sniegtais Modernizācijas fonda atbalsts faktiski sekmē esošā autobusu parka dekarbonizāciju, nevis tā paplašināšanu, noteikumu projektā katrs konkursa ietvaros iegādātais jaunais elektroautobuss aizstāj vismaz vienu līdz šim ekspluatācijā esošu fosilā kurināmā autobusu, kuru pēc tā dzīves cikla beigām nodod apstrādes uzņēmumam saskaņā ar Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumu vai ziedo Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam.

Prasības projekta iesniedzējam
Prasības projekta iesniedzējam ir noteiktas noteikumu projekta II. nodaļā. Projekta iesniedzējs ir komersants, kurš sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, izmantojot autobusus, un ar kuru ir noslēgts sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līgums, kas atbilst regulas Nr. 1370/2007 4. un 5. pantā minētajiem nosacījumiem.

Noteikumu projektā projektu iesniedzēji iedalīti trīs grupās atbilstoši pārvadājumu maršrutu iedalījumam un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas pienākuma uzlicējam: 1) Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas satiksme", ar kuru Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir noslēgusi sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līgumu (Rīgas pārvadātājs); 2) komersanti, kuri sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus pilsētas nozīmes maršrutos un ar kuriem valstspilsētas pašvaldība ir noslēgusi sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līgumu (valstspilsētu pārvadātāji); 3) komersanti, kuri sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos un ar kuriem valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" ir noslēgusi sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līgumu (reģionālie pārvadātāji). Šāds projektu iesniedzēju iedalījums ļauj sasaistīt atbalsta saņēmēju ar attiecīgo komercdarbības atbalsta uzraudzības institūciju un atspoguļo Latvijas autobusu parka faktisko sadalījumu starp pārvadājumu segmentiem.

Lai nodrošinātu konkursa ietvaros piešķirtā atbalsta efektīvu izlietojumu un projektu īstenošanu, projekta iesniedzējs var pretendēt uz finansējumu, ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu ir noslēgusies iepirkuma procedūra par noteikumu projektā minētajām atbalstāmajām aktivitātēm. Šāds nosacījums nodrošina, ka projekta iesniedzējam jau projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī ir konkrēta informācija par projekta izmaksām, plānoto piegādātāju un īstenošanas grafiku, kā arī novērš situācijas, kurās pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas finansējums tiek rezervēts, bet projekts faktiski netiek īstenots, tādējādi liedzot šo finansējumu pārdalīt citiem konkursa pretendentiem.

Noteikumu projekta 7. punktā ir noteikti izslēgšanas kritēriji. Atbilstoši šiem kritērijiem konkursa ietvaros finansējumu nepiešķir, ja projekta iesniedzējam projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir nodokļu vai nodevu parādi (tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds), kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru segšanai ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu. Tāpat finansējumu nepiešķir saimnieciskās darbības veicējam, kurš vai kura amatpersona ar tiesas spriedumu, prokurora priekšrakstu par sodu vai citu kompetentas institūcijas neapstrīdamu lēmumu atzīta par vainīgu noziedzīgos nodarījumos (kukuļošana, krāpšana, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, terorisms un tamlīdzīgi), darba tiesību pārkāpumos (nelegālu darbinieku nodarbināšana) vai konkurences tiesību pārkāpumos. Atbalsts nav saņemams arī tad, ja projekta iesniedzējam ir pasludināts maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības process, apturēta vai pārtraukta saimnieciskā darbība, kā arī ja projekta iesniedzējs ir kvalificējams kā grūtībās nonācis uzņēmums. Noteikumu projekta 8. punkts paredz noilguma termiņus, pēc kuriem attiecīgais kritērijs vairs nav piemērojams – trīs gadi noziedzīgiem nodarījumiem un 12 mēneši darba un konkurences tiesību pārkāpumiem.

Viens projekta iesniedzējs konkursa ietvaros var iesniegt ne vairāk kā vienu projekta iesniegumu. Ja pēc noteikumu projektā noteiktā termiņa projektu iesniegumos pieprasīts mazāks finansējums kā katrai projektu iesniedzēju grupai pieejamais, projekta iesniedzējs var iesniegt otru projekta iesniegumu pēc noteikumu projektā noteiktā termiņa.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka zeme, uz kuras paredzēts izvietot stacionāro uzlādes infrastruktūru, atrodas tā īpašumā, valdījumā vai turējumā, kā arī nodrošina projektā plānoto darbu demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām, novēršot dubultfinansējuma risku.

Pieejamais finansējums
Konkursa ietvaros finansējums tiek piešķirts granta veidā, un kopējais Modernizācijas fonda finansējums ir 40 000 000 euro.

Pieejamais finansējuma apjoms ir sadalīts atbilstoši noteikumu projekta 5. punktā minētajām projektu iesniedzēju grupām: 1) Rīgas pārvadātājam pieejami 20 000 000 euro (vienam projektam maksimāli – 20 000 000 euro); 2) valstspilsētu pārvadātājiem pieejami 10 000 000 euro (vienam projektam maksimāli – 1 700 000 euro); 3) reģionālajiem pārvadātājiem pieejami 10 000 000 euro (vienam projektam maksimāli – 1 700 000 euro). Šāds finansējuma sadalījums atspoguļo Latvijas autobusu parka faktisko struktūru. Rīgas pārvadātājam piešķirtais lielākais finansējuma apjoms atspoguļo gan tā autobusu parka lielumu, gan augstāku piesārņojošāko transportlīdzekļu īpatsvaru – Investīciju priekšlikuma analīze liecina, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas satiksme" rīcībā ir 37 M3 kategorijas EURO 2 klases autobusi, kas ir tieši nomaināmi konkursa ietvaros. Maksimāli pieejamais finansējuma apjoms vienam projektam valstspilsētu un reģionālajiem pārvadātājiem (1 700 000 euro) nodrošina, ka attiecīgo grupu finansējums tiek sadalīts starp vairākiem pārvadātājiem, sekmējot sabiedriskā transporta dekarbonizāciju visā Latvijas teritorijā.

Lai konkursa ietvaros nodrošinātu pieejamā finansējuma elastīgu un efektīvu izlietojumu situācijās, kad kādā no projektu iesniedzēju grupām pieprasījums izrādās zemāks par tai paredzēto finansējumu, noteikumu projekts paredz pārdales mehānismu. Ja līdz 2027. gada 31. decembrim valstspilsētu pārvadātājiem paredzētais finansējums netiek piešķirts pilnā apmērā, nepiešķirto apjomu var novirzīt reģionālajiem pārvadātājiem, un otrādi. Ja līdz minētajam datumam abu šo grupu finansējums vienlaikus netiek piešķirts pilnā apmērā, nepiešķirto apjomu var novirzīt Rīgas pārvadātājam.

Konkursa ietvaros pieļaujamā atbalsta intensitāte elektroautobusu iegādei nepārsniedz 50 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, savukārt elektroautobusu uzlādes infrastruktūras iegādei un izbūvei – 85 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Jebkuru projekta izmaksu sadārdzinājumu sedz no finansējuma saņēmēja finanšu līdzekļiem, kas ir brīvi no jebkāda komercdarbības atbalsta.

Konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes un attiecināmās izmaksas
Konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes ir 1) jaunu, rūpnieciski ražotu M2 un M3 kategorijas elektroautobusu iegāde, kuri saskaņā ar tehnisko specifikāciju ir bezemisiju transportlīdzekļi un atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulas (ES) 2018/858 4. panta 1. punkta "a" un "b" apakšpunktā noteiktajam transportlīdzekļu iedalījumam; 2) elektroautobusu uzlādes infrastruktūras iegāde un izbūve. Uzlādes infrastruktūras aktivitāti finansējuma saņēmējs īsteno tikai kopā ar elektroautobusu iegādes aktivitāti - uzlādes infrastruktūras patstāvīga finansēšana bez ar to saistīto elektroautobusu iegādi konkursā netiek atbalstīta. Projekta iesniedzējs uzlādes infrastruktūras ietvaros var iegādāties, izbūvēt un uzstādīt vienu vai vairākus uzlādes punktus, bet to skaits nevar pārsniegt plānoto iegādājamo elektroautobusu skaitu.

Konkursā tiek atbalstīta M2 un M3 kategorijas autobusu klase, ļaujot konkursā ņemt vērā sabiedriskā transporta pārvadātāju faktisko autobusu parku un modernizācijas vajadzības. M3 kategorijas autobusi pārsvarā tiek izmantoti pilsētas maršrutos, savukārt M2 kategorijas mikroautobusi – piepilsētas un īsa attāluma reģionālajos maršrutos, kā arī mazākajās valstspilsētās. Lai gan M3 kategorijas autobusu atbalsts sasniedz lielāko vides ieguvumu uz vienu transportlīdzekli, M2 kategorijas autobusu iekļaušana nodrošina atbilstīgu pārvadājumu modernizāciju visā Latvijas teritorijā.

Konkursa ietvaros ir attiecināmas: elektroautobusu iegādes izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar to pieņemšanu un nodošanu ekspluatācijā; jaunu stacionāru elektrouzlādes staciju izveidošanas izmaksas, tostarp uzlādes punktu iegādes, piegādes, montāžas un būvdarbu, būvuzraudzības, autoruzraudzības un būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas, būvprojekta un būvekspertīžu izmaksas, ar uzlādes punktu izvietojuma noteikšanu saistītās izpētes izmaksas, elektrotīkla pieslēguma (tostarp jaudas palielināšanas) izmaksas, kā arī uzlādes punktu infrastruktūras drošības un monitoringa sistēmu iegādes un uzstādīšanas izmaksas. Attiecināmas ir arī neatkarīga revidenta vai iekšējā auditora piesaistes izmaksas, kas nepārsniedz 1 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, lai apliecinātu izmaksu pamatotību un mērķa sasniegšanu. Revidenta atzinums ietver vērtējumu par projekta darbībām, izvirzīto mērķu sasniegšanu, maksājumu pieprasījumos iekļauto izmaksu pamatotību, interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumu ievērošanu projektā, kā arī dubultā finansējuma riska novēršanu. Revidenta piesaiste ir nepieciešama, jo Vides investīciju fondam kā Modernizācijas fonda finansēto projektu administrētājam ir vajadzīgs neatkarīgs apliecinājums par finansējuma izlietojuma atbilstību projekta līgumam un konkursa nosacījumiem, ņemot vērā, ka konkursa ietvaros vienam projektam tiek piešķirts ievērojams publiskā finansējuma apjoms.

Uzlādes infrastruktūras izmaksas nepārsniedz 20 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Šis ierobežojums atspoguļo Investīciju priekšlikumā veikto izmaksu sadalījuma analīzi un nodrošina, ka Modernizācijas fonda finansējums galvenokārt tiek izlietots tieši autobusu parka nomaiņai. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi netiek segti no Modernizācijas fonda finansējuma.

Konkursa ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās ir radušās laikā no 2026. gada 12. marta līdz projekta īstenošanas perioda beigām. Sākuma datums sasaistīts ar Eiropas Investīciju bankas saskaņotā Investīciju priekšlikuma apstiprināšanas datumu un nodrošina, ka projekta iesniedzēji, kuri jau ir uzsākuši plānotos ieguldījumus (tostarp noslēguši iepirkuma procedūras par elektroautobusu iegādi un uzlādes infrastruktūras izveidi), var attiecināt šīs izmaksas konkursa ietvaros.

Finansējuma saņēmējam ir saistošs princips "nenodarīt būtisku kaitējumu", kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 17. pantam un normatīvajiem aktiem vides jomā. Konkursa ietvaros iepirktie elektroautobusi aizstāj līdz šim izmantotās transporta vienības – pēc transportlīdzekļa dzīves cikla beigām aizstājamais transportlīdzeklis tiek nodots apstrādes uzņēmumam saskaņā ar Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumu vai ziedots Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam; ar elektroautobusu izmantošanu saistītās infrastruktūras pielāgošana un izveide neizraisa negatīvu klimata ietekmi, un projekta plānošanā un īstenošanā tiek ņemti vērā klimata pārmaiņu radītie potenciālie riski.

Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi
Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi ir noteikti noteikumu projekta V. nodaļā. Atbalstu konkursa ietvaros sniedz saskaņā ar regulas Nr. 1370/2007 4., 5., 6. un 7. pantu un tās Pielikumu, ņemot vērā, ka konkursa ietvaros atbalsts tiek sniegts vienīgi komersantiem, kuri sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, izmantojot autobusus, un kuriem ar pakalpojuma sniegšanas pienākuma uzlicēju ir noslēgts sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līgums – respektīvi, atbalsts tiek piešķirts par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi, kas ietilpst regulas Nr. 1370/2007 piemērošanas jomā.

Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka konkursa ietvaros iegādātie elektroautobusi visā to amortizācijas periodā tiek izmantoti tikai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai. Iegādāto sabiedrisko transportlīdzekļu amortizācijas periods tiek noteikts atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 435 "Kārtība, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu" un ir 10 gadi. Vienlaikus finansējuma saņēmējs nodrošina, ka veiktie ieguldījumi uzlādes infrastruktūrā vismaz 80 % apmērā no tās gada jaudas laika izteiksmē visā amortizācijas periodā tiek izmantoti sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai. Uzlādes punktu amortizācijas periods tiek noteikts atbilstoši ražotāja tehniskajai specifikācijai, ņemot vērā, ka pašlaik nepastāv vienots normatīvais regulējums, kas nosaka uzlādes punktu (staciju) amortizācijas periodu.

Lai novērstu pārmērīgu kompensāciju regulas Nr. 1370/2007 izpratnē, projekta iesniedzējs, iesniedzot projekta iesniegumu, pievieno sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanas pienākuma uzlicēja apliecinājumu, ka kompensācija izmaksu segšanai, kas radušās, izpildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, tiks aprēķināta tā, lai novērstu pārmērīgu kompensāciju atbilstoši regulas Nr. 1370/2007 3. panta 2. punktam un 4. panta 1. punkta "b" apakšpunktam.

Komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanas uzraudzību veic sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanas pienākuma uzlicējs: attiecībā uz Rīgas pārvadātāju – Rīgas valstspilsētas pašvaldība; attiecībā uz valstspilsētu pārvadātājiem – attiecīgā valstspilsētas pašvaldība; attiecībā uz reģionālajiem pārvadātājiem – valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija". Pakalpojuma sniegšanas pienākuma uzlicējs nekavējoties informē Vides investīciju fondu un Klimata un enerģētikas ministriju par apstākļiem, kuru dēļ varētu rasties pārkāpumi saistībā ar konkursa ietvaros piešķirtā komercdarbības atbalsta nosacījumu neievērošanu.

Lai palielinātu pārredzamību un nepieļautu savstarpējas subsīdijas, ja finansējuma saņēmējs papildus sabiedriskā transporta pakalpojumiem, par kuriem saņem kompensāciju un konkursa atbalstu, veic arī citas darbības, finansējuma saņēmējs visā projekta ietvaros iegādāto pamatlīdzekļu amortizācijas periodā nodrošina, ka grāmatvedības un uzskaites konti par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ir nošķirti no kontiem par citām darbībām atbilstoši regulas Nr. 1370/2007 Pielikuma 5. punktam.

Noteikumu projekts paredz rīcību gadījumiem, kad sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līguma darbības termiņš beidzas, līgums tiek izbeigts pirms tā darbības termiņa beigām vai iestājas finansējuma saņēmēja maksātnespēja vai likvidācija pirms iegādāto pamatlīdzekļu amortizācijas perioda beigām. Šādā gadījumā finansējuma saņēmējs, savlaicīgi par to rakstiski informējot pakalpojuma sniegšanas pienākuma uzlicēju un Vides investīciju fondu, vienojas ar tiem par vienu no šādiem risinājumiem: 1) īpašuma tiesību nodošana uz iegādātajiem elektroautobusiem un uzlādes infrastruktūru pakalpojuma uzlicējam vai nākamajam pakalpojumu sniedzējam par to atlikušo amortizācijas vērtību, neradot pārmērīgu kompensāciju un nodrošinot, ka netiek netieši nodots komercdarbības atbalsts; 2) pamatlīdzekļu turpmāka izmantošana cita atbilstoša sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līguma izpildē, nodrošinot, ka attiecībā uz tiem tiek izpildīti noteikumu projekta nosacījumi līdz amortizācijas perioda beigām; vai 3) Modernizācijas fonda finansējuma atmaksa Vides investīciju fondam proporcionāli atlikušajam amortizācijas periodam. Šie nosacījumi atspoguļo regulas Nr. 1370/2007 Pielikuma 5. punktā ietverto pārmērīgas kompensācijas novēršanas principu situācijās, kad mainās pakalpojumu sniegšanas struktūra.

Konkursa izsludināšanas kārtība
Konkursu par visu noteikumu projektā minēto Modernizācijas fonda finansējumu Vides investīciju fonds izsludina 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās. Lai projektu iesniedzējiem tiktu nodrošināta pēc iespējas labāka izpratne par projekta iesniegumā sniedzamo informāciju, Vides investīciju fonds konkursa izsludināšanas dienā tā tīmekļvietnē publicē vadlīnijas projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai.

Konkursā projektu iesniegumi tiek pieņemti "rindas kārtībā" līdz konkursa īstenošanas termiņa beigām (2029. gada 31. decembrim) vai brīdim, kad beidzas noteikumu projektā minētais finansējums. Tāds termiņš ļauj sabiedriskā transporta pārvadātājiem pakāpeniski iesniegt projektu iesniegumus, saskaņojot tos ar saviem ieguldījumu plānošanas cikliem un iepirkumu procedūrām, vienlaikus nodrošinot, ka konkursa ietvaros apstiprinātās aktivitātes tiek īstenotas līdz 2031. gada 31. decembrim.

Projekta iesnieguma saturs un iesniegšana
Projekta iesnieguma saturs un iesniegšanas kārtība ir noteikta noteikumu projekta VII. nodaļā. Lai piedalītos konkursā, projekta iesniedzējs aizpilda projekta iesnieguma veidlapu (noteikumu projekta 1. pielikums) un iesniedz to kopā ar papildus iesniedzamajiem dokumentiem Vides investīciju fondā elektroniska dokumenta veidā, kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Papildus aizpildītajai projekta iesnieguma veidlapai projekta iesniedzējs iesniedz apliecinājumu par to, ka kompensācija izmaksu segšanai, kas radušās, izpildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, tiks aprēķināta tā, lai novērstu pārmērīgu kompensāciju atbilstoši regulas Nr. 1370/2007 3. panta 2. punktam un 4. panta 1. punkta "b" apakšpunktam, kā arī paziņojuma kopiju par iepirkuma procedūras rezultātiem. Iepirkuma procedūras rezultātu pievienošana ir saistīta ar noteikumu projekta 6. punktā ietverto prasību, ka projekta iesniedzējs uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu ir noslēdzis iepirkuma procedūru par atbalstāmajām aktivitātēm.

Vides investīciju fonds reģistrē saņemtos projektu iesniegumus, piešķir tiem identifikācijas numurus un piecu darbdienu laikā paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma identifikācijas numuru. Vērtēšanas komisija izskata tikai tos projektu iesniegumus, kuri ir iesniegti Vides investīciju fondā līdz konkursa sludinājumā norādītā termiņa beigām; ja iesniegums tiek saņemts pēc termiņa beigām, Vides investīciju fonds pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.

Projekta iesnieguma vērtēšana un lēmuma pieņemšana
Projektu iesniegumu vērtēšanas kārtība un lēmuma pieņemšana ir noteikta noteikumu projekta VIII. nodaļā. Lai nodrošinātu projektu iesniegumu vērtēšanu, Vides investīciju fonds izveido vērtēšanas komisiju, kurā ietilpst divi Vides investīciju fonda pārstāvji, kā arī pa vienam pārstāvim no Klimata un enerģētikas ministrijas un Satiksmes ministrijas. Vērtēšanas komisiju vada Vides investīciju fonda pārstāvis. Satiksmes ministrijas pārstāvja iekļaušana atspoguļo to, ka noteikumu projekts attiecas uz sabiedriskā transporta jomu, kura ietilpst Satiksmes ministrijas pārziņā.

Projektu iesniegumu administratīvo vērtēšanu veic atbilstoši precizējamiem un neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti noteikumu projekta 2. pielikumā. Vispirms tiek vērtēta projekta iesnieguma atbilstība neprecizējamiem kritērijiem; ja iesniegums neatbilst kaut vienam no tiem, vērtēšanu neturpina un tiek pieņemts lēmums par iesnieguma noraidīšanu. Ja iesniegums atbilst visiem neprecizējamiem kritērijiem, tiek vērtēta tā atbilstība precizējamiem kritērijiem. Ja tiek konstatēta neatbilstība precizējamiem kritērijiem, tostarp aritmētiskas kļūdas, Vides investīciju fonds rakstiski informē projekta iesniedzēju un aicina projekta iesniegumu precizēt 20 darbdienu laikā. Projekta iesnieguma precizēšanas laikā projekta iesniedzējs nepalielina pieprasīto Modernizācijas fonda finansējuma summu. Ja precizētais iesniegums atbilstoši precizējamiem kritērijiem nav iesniegts noteiktajā termiņā vai pēc atkārtotas vērtēšanas neatbilst kritērijiem, tiek pieņemts lēmums par iesnieguma noraidīšanu.

Lai pārliecinātos par projekta iesniegumā norādītās informācijas pamatotību, vērtēšanas komisija pēc nepieciešamības var pieaicināt neatkarīgus ekspertus, kas pārbauda informācijas atbilstību projektā plānotajām aktivitātēm un iesniegtajai dokumentācijai, tostarp apsekot projekta īstenošanas vietu. Ja pārbaudē tiek konstatēts, ka projekta iesniedzējs ir apzināti sniedzis nepatiesu informāciju, projekta iesniegums tiek noraidīts. 

Vides investīciju fonds pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas atzinumu, ja iesniegums atbilst visiem vērtēšanas kritērijiem, līdz brīdim, kamēr ir pieejams noteikumu projektā minētais finansējums. Vides investīciju fonda lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Projekta līguma noslēgšanas un projekta īstenošanas nosacījumi
Projekta līguma noslēgšanas un projekta īstenošanas nosacījumi ir noteikti noteikumu projekta IX. nodaļā. Vides investīciju fonds un projekta iesniedzējs civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu (turpmāk – projekta līgums) noslēdz normatīvajos aktos par Modernizācijas fonda darbības kārtību un daudzgadu darbības programmu noteiktajā termiņā. Ja projekta iesniedzējs nenoslēdz projekta līgumu attiecīgajā termiņā, Vides investīciju fonds atceļ administratīvo aktu vai pārvaldes lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, un tiesības slēgt projekta līgumu pāriet nākamajiem projekta iesniedzējiem. 

Projekta līgumu sagatavo atbilstoši normatīvajos aktos par Modernizācijas fonda darbības kārtību un daudzgadu darbības programmu ietvertajiem nosacījumiem, un tā paraugu publicē Vides investīciju fonda tīmekļvietnē. Papildus minētajiem vispārējiem nosacījumiem projekta līgumā ietver projekta īstenošanas pārskatu saturu un iesniegšanas termiņus, personas datu apstrādes nosacījumus, kā arī citus nosacījumus, kas nepieciešami konkrētā projekta īstenošanai.

Projekta ietvaros ieguldījumus infrastruktūrā var veikt finansējuma saņēmēja īpašumā vai publiskas personas īpašumā, ja īpašuma turējuma tiesības projekta iesniedzējs ir ieguvis uz termiņu, kas nav īsāks par desmit gadiem no projekta noslēguma maksājuma veikšanas. Īpašuma tiesības uz projekta ietvaros atbalstītajiem infrastruktūras objektiem nemaina, un ieguldījums paliek Latvijas Republikas teritorijā vismaz desmit gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas.

Noteikumu projekta 66. punkts nosaka finansējuma saņēmēja pienākumu nodrošināt projekta publicitāti atbilstoši normatīvajos aktos par Modernizācijas fonda darbības kārtību un daudzgadu darbības programmu noteiktajām prasībām par fonda simbolikas noformēšanu un fiziskās komunikācijas objektiem. Publicitātes pasākumi ietver informācijas ievietošanu finansējuma saņēmēja tīmekļvietnē (ja tāda ir) par projekta īstenošanu, finansējuma avotu un sasniegto CO₂ emisiju samazinājumu, uzlīmes izvietošanu katra projekta ietvaros iegādātā elektroautobusa aizmugurē, kā arī informācijas stenda izvietošanu uzlādes infrastruktūras izvietojuma vietā projekta īstenošanas laikā un tā nomainīšanu pret pastāvīgu informatīvo plāksni pēc projekta pabeigšanas. Publicitātes prasību iekļaušana noteikumu projektā nodrošina konsekvenci ar Modernizācijas fonda vispārējiem standartiem, vienlaikus saglabājot finansējuma saņēmēja iniciatīvu īstenot papildu publicitātes pasākumus pēc saviem ieskatiem.

Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un maksāšanas kārtība
Ņemot vērā konkursa atbalstāmo aktivitāšu augstās sākotnējās izmaksas, finansējuma saņēmējam noteikumu projekta X. nodaļā ir paredzēti vairāku veidu maksājumi: avansa maksājums līdz 50 % no projektam apstiprinātā Modernizācijas fonda finansējuma summas, viens vai vairāki starpposma maksājumi, kuru kopējā summa kopā ar saņemto avansa maksājumu ir līdz 90 % no projektam apstiprinātā finansējuma summas, kā arī noslēguma maksājums, kas nepārsniedz projektam apstiprināto kopējo finansējuma summu.

Noslēguma maksājumu finansējuma saņēmējs var saņemt pēc tam, kad iesniedzis noslēguma pārskatu un noslēguma maksājuma pieprasījumu un Vides investīciju fonds ir apstiprinājis noslēguma pārskatu.

Projekta pārskatu iesniegšana un pārbaude
Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas pārskatu iesniedz elektroniski projekta līgumā norādītajā termiņā kopā ar projekta līgumā minētajiem pamatojošajiem dokumentiem.

Vides investīciju fonds pārbauda saņemto projekta īstenošanas pārskatu un pamatojošos dokumentus un 20 darbdienu laikā sagatavo lēmumu par pārskata apstiprināšanu vai pieprasa finansējuma saņēmējam 10 darbdienu laikā iesniegt papildu informāciju vai precizēt pārskatu. Vides investīciju fonds 15 darbdienu laikā pēc papildu informācijas vai precizētā pārskata saņemšanas informē finansējuma saņēmēju par pārskata apstiprināšanu, precizēšanu vai noraidīšanu.

Finansējuma saņēmējs nodrošina Klimata un enerģētikas ministrijai, Vides investīciju fondam un tās pilnvarotiem auditoriem pieeju ar projektu saistītajiem dokumentiem un projekta ietvaros iegādātajiem M2 un M3 kategorijas elektroautobusiem un saistītajai infrastruktūrai, kā arī nepieciešamo dokumentu izrakstus un kopijas. Ar projekta īstenošanu saistītos dokumentus ministrija, Vides investīciju fonds, finansējuma saņēmējs un trešās personas, kuras saņēmušas Modernizācijas fonda finansējumu projekta ieviešanai, glabā 10 gadus pēc projekta īstenošanas termiņa beigām, savukārt ar komercdarbības atbalstu saistīto projekta dokumentāciju – 10 gadus, sākot no dienas, kad piešķirts komercdarbības atbalsts.

Finansējuma saņēmēja pienākumi un atbildība par projekta rezultātiem
Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu, parakstot projekta līgumu, finansējuma saņēmējs apņemas ievērot noteikumu projektā noteiktās prasības, tostarp pārskatu sagatavošanu un monitoringa nodrošināšanu.

Finansējuma saņēmējs visā amortizācijas periodā nodrošina projekta ietvaros iegādāto elektroautobusu un to uzlādes infrastruktūras ekspluatāciju. Vienlaikus piecus gadus pēc projekta īstenošanas termiņa beigām finansējuma saņēmējs katru gadu veic monitoringu par sasniegto elektroautobusu nobraukumu gadā, elektroautobusu elektroenerģijas patēriņu gadā un projekta ietvaros uzstādītās uzlādes infrastruktūras patērētās elektroenerģijas apjomu, iesniedzot monitoringa pārskatu Vides investīciju fonda Modernizācijas fonda projektu elektroniskajā monitoringa sistēmā (EMSI).

Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka katra konkursa ietvaros iegādātā elektroautobusa nobraukums piecu gadu monitoringa periodā ir vismaz 200 000 km, pieļaujot faktiskā nobraukuma nobīdi uz leju 20 % apmērā. Šāds nobraukuma slieksnis nodrošina, ka konkursa ietvaros sniegtais publiskais finansējums faktiski rezultējas autobusa intensīvā izmantošanā sabiedriskā transporta vajadzībām un attiecīgi panāktajā SEG emisiju samazinājumā, vienlaikus pieļaujot saprātīgu elastību attiecībā uz no finansējuma saņēmēja neatkarīgiem apstākļiem. Finansējuma saņēmējs var rakstiski vienoties ar Vides investīciju fondu par monitoringa perioda pagarināšanu līdz vienam gadam, ja autobusu objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ekspluatēt.

Ja Vides investīciju fonds konstatē, ka finansējuma saņēmējs nav nodrošinājis desmit gadu ekspluatācijas prasību vai pēc monitoringa perioda beigām nav sasniegts 200 000 km nobraukums, Vides investīciju fonds pieņem lēmumu par piešķirtā Modernizācijas fonda finansējuma atgūšanu. Atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu aprēķina atbilstoši noteikumu projektā ietvertajām formulām. 

Vides investīciju fondam ir tiesības piecus gadus pēc projekta īstenošanas termiņa beigām pārbaudīt projekta iesniegumā, projekta līgumā un apliecinošajā dokumentācijā norādīto informāciju, tai skaitā apsekot projekta īstenošanas vietu un projekta ietvaros iegādātos elektroautobusus un uzlādes infrastruktūru.

Projekta īstenošanas rezultātā panākto SEG emisiju samazinājumu un enerģijas ietaupījumu aprēķina Vides investīciju fonds, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja iesniegto monitoringa informāciju. Finansējuma saņēmējs Modernizācijas fonda līdzekļus, kas atzīti par neattiecināmiem, atmaksā Klimata un enerģētikas ministrijai atbilstoši projekta līgumā noteiktajai kārtībai.

Rezultāti
Konkursa īstenošanas rezultātā tiek sniegts ieguldījums atjaunotā NEKP 3.1.1.16 pasākuma "Elektrificēt sabiedrisko transportu un uzlabot sabiedriskā transporta elektroenerģijas infrastruktūru" izpildē, kā arī "Latvijas stratēģijā klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam" noteiktā mērķa īstenošanā – transporta sektora SEG emisijas līdz 2050. gadam samazināt par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gadu.

Atbilstoši apstiprinātajā Investīciju priekšlikumā norādītajai informācijai, konkursa īstenošanas rezultātā paredzēts sasniegt šādus rādītājus (rādītāji var mainīties atkarībā no apstiprinātajos projektos ietvertajām aktivitātēm un iepirkumu procedūru rezultātiem):
• tiks iegādāti 125 jauni rūpnieciski ražoti bezemisiju elektroautobusi, tostarp 100 M3 kategorijas elektroautobusi un 25 M2 kategorijas elektroautobusi;
• tiks izveidota nepieciešamā uzlādes infrastruktūra iegādāto elektroautobusu ekspluatācijas nodrošināšanai;
• potenciālais enerģijas ietaupījums – 20 424 MWh gadā (tipiskā pilnā ekspluatācijas gadā), kas 10 gadu ekspluatācijas periodā veido aptuveni 204 240 MWh;
• potenciālais SEG emisiju samazinājums – 7 090,4 tCO₂ ekv. gadā (tipiskā pilnā ekspluatācijas gadā), kas 10 gadu ekspluatācijas periodā veido aptuveni 70 904,3 tCO₂ ekv.

Papildus enerģijas ietaupījumam un SEG emisiju samazinājumam konkursa īstenošana sniegs ieguldījumu gaisa kvalitātes uzlabošanā, īpaši pilsētu teritorijās. Konkursa ietvaros ir noteikts, ka katrs jaunais bezemisiju elektroautobuss aizstāj vismaz vienu līdz šim ekspluatācijā esošu fosilā kurināmā autobusu, tādējādi nodrošinot, ka konkursa atbalsts faktiski rezultējas autobusu parka modernizācijā un dekarbonizācijā, nevis tā paplašināšanā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Jā
Ietekmes apraksts
Konkursa īstenošanas rezultātā tiks veicināta SEG un gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšana sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā, kas uzlabos iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī nodrošinās ilgtspējīgu mobilitāti un samazinās gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi.
Juridiskās personas
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā ietvertais tiesiskais regulējums attiecas uz projekta iesnieguma iesniedzējiem, Modernizācijas fonda finansējuma saņēmējiem - komersantiem, kuri sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, izmantojot autobusus, un ar kuriem ir noslēgts sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līgums. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
4 000 000
0
8 000 000
0
10 000 000
0
18 000 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
4 000 000
0
8 000 000
0
10 000 000
0
18 000 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
4 000 000
0
8 000 000
0
10 000 000
0
18 000 000
2.1. valsts pamatbudžets
4 000 000
0
8 000 000
0
10 000 000
0
18 000 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Konkursa ietvaros pieejamais finansējums ir 40 000 000 euro. 
Sadalījumā pa gadiem tiek pieņemts, ka projektu īstenošanai aptuveni 10 % no pieejamā finansējuma tiek izmantots 2026. gadā, aptuveni 20% - 2027. gadā, aptuveni 25% 2028. gadā, savukārt 45% no finanšu instrumenta finansējuma - 2029. gadā.

Modernizācijas fonda finansējums projektu īstenošanai tiks ieplānots Klimata un enerģētikas ministrijas valsts budžeta programmas 33.00.00 "Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumenti" apakšprogrammā 33.03.00 "Modernizācijas fonda projekti".

Konkursā nav attiecināmas pievienotās vērtības nodokļa izmaksas.
Finansējuma sadalījums pa gadiem un atbalstāmajām darbībām ir norādīts indikatīvi un var tikt precizēts.
Ar projektā radušos sadārdzinājumu saistās izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no Modernizācijas fonda finansējuma.

Līdzfinansējumu projektu īstenošanai nodrošina finansējuma saņēmējs no paša vai piesaistītiem finanšu līdzekļiem.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Konkursa ietvaros pieejamais kopējais Modernizācijas fonda finansējums tiek sadalīts starp projektu iesniedzēju grupām:
1) šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam – 20 000 000 euro;
2) šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētajiem projektu iesniedzējiem – 10 000 000 euro;
3) šo noteikumu 5.3. apakšpunktā minētajiem projektu iesniedzējiem – 10 000 000 euro.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32007R1370
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R0858
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32020R0852
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
4. un 5. pants
Noteikumu projekta 5. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4., 5.. 6. un 7. pants un Pielikums
Noteikumu projekta 28. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3. panta 2. punkts un 4. panta 1. punkta "b" apakšpunkts
Noteikumu projekta 31. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4., 5., 6. un 7. pants
Noteikumu projekta 32. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Pielikuma 5. punts
Noteikumu projekta 35.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4. un 5. pants
Noteikumu projekta 35.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Tieša atsauce uz Regulu
Noteikumu projekta 37. punkts
Pārņemtas pilnībā
Vispārīga atsauce, neparedz stingrākas prasības
3. panta 2. punkts un 4. panta 1. punkta "b" apakšpunkts
Noteikumu projekta 42.2.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
4. panta 1. punkta "a" un "b" apakšpunkts
Noteikumu projekta 19.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
17. pants
31. pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Klimata un enerģētikas ministrija, VSIA "Autotransporta direkcija"
Nevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija"
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • SIA "Vides investīciju fonds"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
SIA "Vides investīciju fonds"
Uzdevumus, kas saistīti ar projektu iesniegumu pieņemšanu, vērtēšanu, apstiprināšanu un Modernizācijas fonda finansējuma piešķiršanu, kā arī par līgumu par projekta īstenošanu sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un laušanu, projektu pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroli, veiksVides investīciju fonds. Finansējuma apjoms tiks aprēķināts atbilstoši iesniegto projektu iesniegumu skaitam un paredzēts ikgadējā Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumā. Izmaksas tiks segtas no apakšprogrammas 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija".
Kopā
0,00

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
-

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Īstenojot noteikumu projektā plānotās aktivitātes tiks veicināta Nacionālajā attīstības plānā 2027.gadam šādu progresa indikatoru sasniegšana: [271] SEG emisiju intensitāte, [273] Gaisa piesārņojuma % samazinājums un [309] No AER saražotās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas galapatēriņā.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas nodrošinās iedzīvotāju mobilitāti, sniedzot pienesumu klimata pārmaiņu un gaisa piesārņojuma mazināšanā, kas sekmēs gaisa kvalitātes uzlabošanos.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas sniegs pienesumu klimata pārmaiņu un gaisa piesārņojuma mazināšanā, kas sekmēs SEG emisiju samazināšanos.

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi