22-TA-368: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, lai noteiktu Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) pienākumu nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu. Šāda pienākuma noteikšana normatīvajā regulējumā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (apstiprināts ar Ministru kabineta 2021.gada 28.aprīļa rīkojumu Nr.292 “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu”) 1701. un 1899.vienības, kurā noteikts, ka komponentes Nr.6 “Likuma vara” reformu un investīciju virziena 6.1. “Ēnu ekonomikas mazināšana godīgas uzņēmējdarbības veicināšanai” reformas īstenošanas aktivitātes 6.1.1.r “Analītikas stiprināšana un datu pārvaldības attīstība nodokļu administrēšanas un muitas jomā” plānotā investīcija 6.1.1.2.i. ir Jaunu analīzes sistēmu izstrāde, kas paredz ieviest jaunu IT sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju publicētā datu bāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā. Kā arī ņemot vērā Globālā Foruma sniegtās rekomendācijas un piezīmes par automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā, precizētas tiesību normas saistībā ar starptautisko automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā.
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts atbilstoši ar Ministru kabineta 2022.gada 23.marta rīkojumu Nr.201 (Ministru kabineta sēdes prot. Nr.17 32.§) apstiprinātā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021.–2022.gadam 5.7.pasākumam.
Ekonomikas ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojuma “Par Konkurences padomes 2021.gada 30.jūlija lēmuma Nr.22 "Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu" ietekmi un priekšlikumiem konkurences tiesību pārkāpumu riska mazināšanai” 4.pielikumā iekļauts 2.1.1.pasākums ēnu ekonomikas ierobežošanai būvniecības nozarē (apstiprināts Ministru kabineta 2021.gada 9.novembra sēdē (prot. Nr. 74 103.§)).
Ekonomikas ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojuma “Par Konkurences padomes 2021.gada 30.jūlija lēmuma Nr.22 "Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu" ietekmi un priekšlikumiem konkurences tiesību pārkāpumu riska mazināšanai” 4.pielikumā iekļauts 2.1.1.pasākums ēnu ekonomikas ierobežošanai būvniecības nozarē (apstiprināts Ministru kabineta 2021.gada 9.novembra sēdē (prot. Nr. 74 103.§)).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt publiski pieejamu VID nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, kas noteikts pēc nodokļu saistību izpildi raksturojošiem rādītājiem, atteikties no Padziļinātās sadarbības programmas darbības, atlikt muitas maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā līdz 2025.gada 1.janvārim, paplašināt esošo regulējumu attiecībā uz informācijas sniegšanu par noslēgtajiem būvdarbu līgumiem, izslēdzot līguma summas slieksni, precizēt XII nodaļā iekļautās normas saistībā ar starptautisko automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums stāsies spēkā vispārējā kārtībā, izņemot regulējumu saistībā ar automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā, kas stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī, un nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu un atteikšanos no Padziļinātās sadarbības programmas darbības, kas stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Attiecībā uz nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu
Kopš 2018. gada septembra nodokļu maksātājiem ir pieejams VID izveidots unikāls rīks – nodokļu maksātāju reitinga sistēma (turpmāk – Reitinga sistēma). Minētā sistēma ir informatīva rakstura, un tā ir pieejama VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS) tikai pašiem nodokļu maksātājiem, t.i., sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrībām un zemnieku un zvejnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem, kas sastāda gada pārskatu. Reitinga sistēmas datu atjaunošana notiek vienu reizi mēnesī. Nodokļu maksātājiem ir iespēja brīvprātīgi informēt darījumu partnerus un citas institūcijas par savu reitingu, izmantojot VID izziņu par reitinga novērtējumu, kuru nodokļu maksātāji var paši iegūt un arī izdrukāt no EDS. Reitinga novērtējuma noteikšanai VID izmanto tikai publiski pieejamos datus un iestādes rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju (par kuru ir informēts arī pats nodokļu maksātājs). Reitinga novērtējuma rādītāju novērtējuma skala ir publiski pieejama VID mājas lapā.
No 2021.gada februāra Reitingu sistēma netiek atjaunota un tā nodokļu maksātājiem uz nenoteiktu laiku nav pieejama, ņemot vērā, ka šobrīd tiek veiktas izmaiņas VID informācijas sistēmās.
Kaut arī Reitingu sistēmā ietvertajai informācijai ir informatīvs raksturs, tomēr, kā liecina VID rīcībā esošā informācija, VID izziņu par nodokļu maksātāju reitingu kopā ar citiem dokumentiem pieprasa kredītiestādes, izskatot uzņēmumu kredīta pieteikumus, kā arī valsts un pašvaldības iestādes un uzņēmumi publisko iepirkumu procedūru ietvaros. Tāpat reitinga izziņu no komersantiem pieprasa auditorfirmas un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji. Kopā pa Reitinga sistēmas darbības laiku no EDS bija izdrukātas 21 100 izziņas par nodokļu maksātāju reitingu, kas var liecināt par sabiedrībā esošo interesi par VID izstrādāto nodokļu maksātāju novērtēšanas rīku.
Nodokļu maksātāji izsaka savu viedokli un sniedz priekšlikumus par Reitinga sistēmu. Ar EDS starpniecību saņemti vairāk nekā 3 170 jautājumi, priekšlikumi un atsauksmes no nodokļu maksātājiem. Analizējot sniegto atgriezenisko saiti par esošo Reitinga sistēmu, var secināt, ka nodokļu maksātāji, kuri rūpējas par savu reputāciju, cenšas uzlabot reitinga novērtējumu, piemēram:
- pastiprināti seko normatīvajos aktos noteikto nodokļu deklarāciju un pārskatu iesniegšanas termiņu ievērošanai;
- ievēro normatīvajos aktos noteiktos nodokļu samaksas termiņus, kā arī pēc iespējas ātrāk samaksā izveidojošos nodokļu parādus u.c.
Attiecībā uz atteikšanos no Padziļinātās sadarbības programmas darbības
Padziļinātās sadarbības programma ir VID īstenota sadarbības forma ar nodokļu maksātājiem, kur kritērijiem atbilstošie uzņēmumi tiek atlasīti iekļaušanai un grupēšanai trīs līmeņos – Bronza, Sudrabs, Zelts. Atkarībā no programmas līmeņa, tās dalībniekiem tiek nodrošinātas dažādas priekšrocības. Programmas darbību regulē likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.1 pants un Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumi Nr.748 “Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi”. Programmas dalībnieku priekšrocības ir noteiktas arī Ministru kabineta 2019.gada 12.februāra noteikumos Nr.72 “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem”, Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”, Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”, Čeku loterijas likumā, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumos Nr.675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”, Valsts fondēto pensiju likumā, Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi”, Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.552 “Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība”, Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.243 “Kārtība, kādā veic speciālistu sertifikāciju un komersantu licencēšanu darbam ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un militāri piesārņotu teritoriju izpēti un sanāciju”, Ministru kabineta 2016.gada 22.novembra noteikumos Nr.738 “Noteikumi par caurlaidēm, kas dod tiesības transportlīdzekļu vadītājiem darba uzdevumu pildīšanas laikā neievērot atsevišķas ceļu satiksmes noteikumu prasības”, Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumos Nr.656 “Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto maksas pakalpojumu cenrādis”.
Attiecībā uz starptautisko automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā
Informācijas apmaiņas starp nodokļu administrācijām sistēma ir nozīmīgs instruments pasaules mērogā cīņā ar krāpšanos un izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Viens no nodokļu administrāciju sadarbības veidiem ir automātiskā informācijas apmaiņa, kas ietver tādu sistēmu kā Globālais standarts par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem nodokļu jomā (turpmāk – Globālais standarts).
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk – OECD) 2014. gadā izstrādāja Globālo standartu. Šīs sistēmas ietvaros finanšu iestādes apkopo informāciju par nerezidentu finanšu kontiem un reizi gadā nosūta apkopoto informāciju tās valsts nodokļu administrācijai, kurā finanšu iestāde atrodas. Savukārt valsts nodokļu administrācija saņemto informāciju nosūta attiecīgajai nodokļu rezidences valstij, tādējādi šīs sistēmas darbības rezultātā katra valsts saņem informāciju par tās rezidentu finanšu kontiem citu valstu finanšu iestādēs.
Latvijā Globālais standarts tika ieviests 2016.gadā, papildinot likumu “Par nodokļiem un nodevām” (turpmāk – likums) ar XII nodaļu, pieņemot Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumus Nr. 20 “Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr.20), kā arī veicot grozījumus Kredītiestāžu likumā.
Katra valsts ir atbildīga, lai šīs sistēmas strādātu tās teritorijā. Jo tikai tad, ja pārskatu iesniegšanas un informācijas nodošanas sistēma ir efektīva un ievērota, tiks sasniegts informācijas apmaiņas mērķis – nodokļu administrācijām apmainīties ar informāciju, kas citai valstij var noderēt nodokļu administrēšanā (nepatiesas informācijas apmaiņu var pielīdzināt šo sistēmu neesamībai). Valstis uz saņemto informāciju varēs paļauties tikai tad, ja valstī, kura ir nosūtījusi informāciju, ir veikts viss nepieciešamais, lai tiktu iegūta visa nepieciešamā informācija, turklāt korekta. Likumprojektā veikti precizējumi skaidrākai normu interpretācijai, tādējādi veicinot automātisko informācijas apmaiņu atbilstoši starptautiskajai praksei un ievērojot prasības, kas attiecas uz visām automātiskās informācijas apmaiņas sistēmā ietvertajām valstīm.
Attiecībā uz muitas maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā un būvdarbu līgumiem
Piemērojot praksē vienotā nodokļu konta regulējumu, ir konstatēts ka nav iespējams to ieviest/attiecināt ar 2023.gada 1.janvāri uz Muitas likuma 1.panta 4.punktā minēto muitas maksājumu.
Tāpat nepieciešams veikt grozījumus likumā, lai noteiktu galvenajam būvdarbu veicējam un visiem tā apakšuzņēmējiem pienākumu iesniegt iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē (turpmāk – VEDLUDB) informāciju par visiem ar saviem apakšuzņēmējiem un attiecīgi būvniecības ierosinātāju iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem bez līguma summas ierobežojuma.
Kopš 2018. gada septembra nodokļu maksātājiem ir pieejams VID izveidots unikāls rīks – nodokļu maksātāju reitinga sistēma (turpmāk – Reitinga sistēma). Minētā sistēma ir informatīva rakstura, un tā ir pieejama VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS) tikai pašiem nodokļu maksātājiem, t.i., sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrībām un zemnieku un zvejnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem, kas sastāda gada pārskatu. Reitinga sistēmas datu atjaunošana notiek vienu reizi mēnesī. Nodokļu maksātājiem ir iespēja brīvprātīgi informēt darījumu partnerus un citas institūcijas par savu reitingu, izmantojot VID izziņu par reitinga novērtējumu, kuru nodokļu maksātāji var paši iegūt un arī izdrukāt no EDS. Reitinga novērtējuma noteikšanai VID izmanto tikai publiski pieejamos datus un iestādes rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju (par kuru ir informēts arī pats nodokļu maksātājs). Reitinga novērtējuma rādītāju novērtējuma skala ir publiski pieejama VID mājas lapā.
No 2021.gada februāra Reitingu sistēma netiek atjaunota un tā nodokļu maksātājiem uz nenoteiktu laiku nav pieejama, ņemot vērā, ka šobrīd tiek veiktas izmaiņas VID informācijas sistēmās.
Kaut arī Reitingu sistēmā ietvertajai informācijai ir informatīvs raksturs, tomēr, kā liecina VID rīcībā esošā informācija, VID izziņu par nodokļu maksātāju reitingu kopā ar citiem dokumentiem pieprasa kredītiestādes, izskatot uzņēmumu kredīta pieteikumus, kā arī valsts un pašvaldības iestādes un uzņēmumi publisko iepirkumu procedūru ietvaros. Tāpat reitinga izziņu no komersantiem pieprasa auditorfirmas un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji. Kopā pa Reitinga sistēmas darbības laiku no EDS bija izdrukātas 21 100 izziņas par nodokļu maksātāju reitingu, kas var liecināt par sabiedrībā esošo interesi par VID izstrādāto nodokļu maksātāju novērtēšanas rīku.
Nodokļu maksātāji izsaka savu viedokli un sniedz priekšlikumus par Reitinga sistēmu. Ar EDS starpniecību saņemti vairāk nekā 3 170 jautājumi, priekšlikumi un atsauksmes no nodokļu maksātājiem. Analizējot sniegto atgriezenisko saiti par esošo Reitinga sistēmu, var secināt, ka nodokļu maksātāji, kuri rūpējas par savu reputāciju, cenšas uzlabot reitinga novērtējumu, piemēram:
- pastiprināti seko normatīvajos aktos noteikto nodokļu deklarāciju un pārskatu iesniegšanas termiņu ievērošanai;
- ievēro normatīvajos aktos noteiktos nodokļu samaksas termiņus, kā arī pēc iespējas ātrāk samaksā izveidojošos nodokļu parādus u.c.
Attiecībā uz atteikšanos no Padziļinātās sadarbības programmas darbības
Padziļinātās sadarbības programma ir VID īstenota sadarbības forma ar nodokļu maksātājiem, kur kritērijiem atbilstošie uzņēmumi tiek atlasīti iekļaušanai un grupēšanai trīs līmeņos – Bronza, Sudrabs, Zelts. Atkarībā no programmas līmeņa, tās dalībniekiem tiek nodrošinātas dažādas priekšrocības. Programmas darbību regulē likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.1 pants un Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumi Nr.748 “Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi”. Programmas dalībnieku priekšrocības ir noteiktas arī Ministru kabineta 2019.gada 12.februāra noteikumos Nr.72 “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem”, Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”, Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”, Čeku loterijas likumā, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumos Nr.675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”, Valsts fondēto pensiju likumā, Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi”, Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.552 “Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība”, Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.243 “Kārtība, kādā veic speciālistu sertifikāciju un komersantu licencēšanu darbam ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un militāri piesārņotu teritoriju izpēti un sanāciju”, Ministru kabineta 2016.gada 22.novembra noteikumos Nr.738 “Noteikumi par caurlaidēm, kas dod tiesības transportlīdzekļu vadītājiem darba uzdevumu pildīšanas laikā neievērot atsevišķas ceļu satiksmes noteikumu prasības”, Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumos Nr.656 “Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto maksas pakalpojumu cenrādis”.
Attiecībā uz starptautisko automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā
Informācijas apmaiņas starp nodokļu administrācijām sistēma ir nozīmīgs instruments pasaules mērogā cīņā ar krāpšanos un izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Viens no nodokļu administrāciju sadarbības veidiem ir automātiskā informācijas apmaiņa, kas ietver tādu sistēmu kā Globālais standarts par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem nodokļu jomā (turpmāk – Globālais standarts).
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk – OECD) 2014. gadā izstrādāja Globālo standartu. Šīs sistēmas ietvaros finanšu iestādes apkopo informāciju par nerezidentu finanšu kontiem un reizi gadā nosūta apkopoto informāciju tās valsts nodokļu administrācijai, kurā finanšu iestāde atrodas. Savukārt valsts nodokļu administrācija saņemto informāciju nosūta attiecīgajai nodokļu rezidences valstij, tādējādi šīs sistēmas darbības rezultātā katra valsts saņem informāciju par tās rezidentu finanšu kontiem citu valstu finanšu iestādēs.
Latvijā Globālais standarts tika ieviests 2016.gadā, papildinot likumu “Par nodokļiem un nodevām” (turpmāk – likums) ar XII nodaļu, pieņemot Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumus Nr. 20 “Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr.20), kā arī veicot grozījumus Kredītiestāžu likumā.
Katra valsts ir atbildīga, lai šīs sistēmas strādātu tās teritorijā. Jo tikai tad, ja pārskatu iesniegšanas un informācijas nodošanas sistēma ir efektīva un ievērota, tiks sasniegts informācijas apmaiņas mērķis – nodokļu administrācijām apmainīties ar informāciju, kas citai valstij var noderēt nodokļu administrēšanā (nepatiesas informācijas apmaiņu var pielīdzināt šo sistēmu neesamībai). Valstis uz saņemto informāciju varēs paļauties tikai tad, ja valstī, kura ir nosūtījusi informāciju, ir veikts viss nepieciešamais, lai tiktu iegūta visa nepieciešamā informācija, turklāt korekta. Likumprojektā veikti precizējumi skaidrākai normu interpretācijai, tādējādi veicinot automātisko informācijas apmaiņu atbilstoši starptautiskajai praksei un ievērojot prasības, kas attiecas uz visām automātiskās informācijas apmaiņas sistēmā ietvertajām valstīm.
Attiecībā uz muitas maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā un būvdarbu līgumiem
Piemērojot praksē vienotā nodokļu konta regulējumu, ir konstatēts ka nav iespējams to ieviest/attiecināt ar 2023.gada 1.janvāri uz Muitas likuma 1.panta 4.punktā minēto muitas maksājumu.
Tāpat nepieciešams veikt grozījumus likumā, lai noteiktu galvenajam būvdarbu veicējam un visiem tā apakšuzņēmējiem pienākumu iesniegt iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē (turpmāk – VEDLUDB) informāciju par visiem ar saviem apakšuzņēmējiem un attiecīgi būvniecības ierosinātāju iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem bez līguma summas ierobežojuma.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Attiecībā uz nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu
Tā kā atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta normām VID ir aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus, tad pašlaik informācija par nodokļu maksātāja reitingu ir pieejama EDS tikai pašiem nodokļu maksātājiem un tiem ir iespēja brīvprātīgi informēt darījumu partnerus un citas institūcijas par savu reitingu, izmantojot VID izziņu par reitinga novērtējumu, kuru nodokļu maksātāji var paši iegūt un arī izdrukāt no EDS. Līdz ar to plašākai sabiedrībai, tai skaitā arī nodokļu maksātāju darījumu partneriem šī informācija nav pieejama vai tās pieejamība ir atkarīga no nodokļu maksātāja brīvās gribas, kas apgrūtina komersantiem iespējas veikt attiecīgā darījumu partnera un darījumu risku izvērtējumu un atturēties no dalības darījumos ar darījumu partneriem ar apšaubāmu reputāciju nodokļu saistību izpildes jomā.
Šobrīd reitinga novērtējuma noteikšanai VID izmanto tikai publiski pieejamos datus un iestādes rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju (kas ir zināma arī pašam nodokļu maksātājam), kas ne vienmēr nodrošina nodokļu maksātāju objektīvu novērtējumu, ņemot vērā, ka VID rīcībā ir daudz plašāka nodokļu maksātāju raksturojoša informācija.
No 2020.gada maija VID nodokļu administrēšanas procesos izmanto VID iekšējo riska novērtējuma sistēmu – nodokļu maksātāju segmentāciju, kuras mērķis ir sasaistīt nodokļu maksātāju nodokļu saistību izpildes disciplīnu ar atbilstošu VID pieeju jeb taktiku darbā ar nodokļu maksātājiem, kas ir vērsta uz nodokļu maksāšanas disciplīnas stiprināšanu efektīvākajā veidā. Atšķirībā no Reitingu sistēmas, nodokļu maksātāju segmentācijas vajadzībām izmanto visu VID rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju, tajā skaitā datorizētas riska analīzes sistēmas rezultātus, trešo pušu datus un citu analītisko informāciju, kuras izpaušana pat pašam nodokļu maksātājam var apdraudēt VID funkciju izpildi un riska analīzes sistēmas efektivitāti, un atsevišķos gadījumos ir aizliegta ar nacionāliem vai starptautiskiem normatīviem aktiem.
Tā, piemēram, starptautiskās informācijas apmaiņas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu administrācijām rezultātā iegūtā informācija ir viens no informācijas avotiem, kuru VID izmanto savā darbā. Uz šādā veidā saņemto informāciju attiecas Padomes Regulas (ES) Nr.904/2010 (2010.gada 7.oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā 55.panta pirmajā daļā minētais konfidencialitātes princips. Proti, minētā norma nosaka, ka uz informāciju, kas paziņota vai apkopota jebkādā veidā, ievērojot šo regulu, tostarp uz informāciju, kura bija pieejama kādam ierēdnim apstākļos, kas paredzēti VII, VIII un X nodaļā, un gadījumos, kas minēti šā panta 2.punktā, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums, un to aizsargā tāpat kā līdzīgu informāciju gan saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas to saņēmusi, gan saskaņā ar atbilstīgajiem noteikumiem, kurus piemēro Savienības iestādēm. Šādu informāciju izmanto tikai šajā regulā paredzētajos apstākļos. Šādu informāciju var izmantot, lai izveidotu aprēķina bāzi vai lai ievāktu vai administratīvi kontrolētu nodokli nolūkā izveidot aprēķina bāzi. Informāciju var arī izmantot citu tādu maksājumu, nodevu un nodokļu aprēķināšanai, uz kuriem attiecas 2.pants Padomes Direktīvā 2008/55/EK (2008.gada 26.maijs) par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem. Turklāt to var izmantot saistībā ar tiesvedību, kas var ietvert sankcijas, kuras uzliktas nodokļu tiesību aktu pārkāpumu rezultātā, neskarot vispārējus noteikumus un tiesību normas, kas reglamentē atbildētāju un liecinieku tiesības šādos tiesas procesos.
Tāpat jānorāda, ka saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta 2.1 daļu nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) aizliegts izpaust nodokļu maksātājam nodokļu administrācijas izveidoto nodokļu maksātāja personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā, ja tā izpaušana var ierobežot nodokļu administrācijas normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi.
Tā kā VID noteiktais nodokļu maksātāju reitings ir uz riska analīzes principiem balstīts VID novērtējums par nodokļu maksātāju, attiecīgi segmentācijas kritēriji nav publiskojami.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka Reitinga sistēma nav tieši sasaistīta ar nodokļu maksātāju segmentāciju, tad attiecīgi ir nepieciešams jauns risinājums nodokļu maksātāju novērtēšanai, lai turpmāk nodokļu maksātāja reitinga kopējais novērtējums atbilstu VID noteiktajam segmentam, pie kura pieder konkrētais nodokļu maksātājs.
Tā kā atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta normām VID ir aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus, tad pašlaik informācija par nodokļu maksātāja reitingu ir pieejama EDS tikai pašiem nodokļu maksātājiem un tiem ir iespēja brīvprātīgi informēt darījumu partnerus un citas institūcijas par savu reitingu, izmantojot VID izziņu par reitinga novērtējumu, kuru nodokļu maksātāji var paši iegūt un arī izdrukāt no EDS. Līdz ar to plašākai sabiedrībai, tai skaitā arī nodokļu maksātāju darījumu partneriem šī informācija nav pieejama vai tās pieejamība ir atkarīga no nodokļu maksātāja brīvās gribas, kas apgrūtina komersantiem iespējas veikt attiecīgā darījumu partnera un darījumu risku izvērtējumu un atturēties no dalības darījumos ar darījumu partneriem ar apšaubāmu reputāciju nodokļu saistību izpildes jomā.
Šobrīd reitinga novērtējuma noteikšanai VID izmanto tikai publiski pieejamos datus un iestādes rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju (kas ir zināma arī pašam nodokļu maksātājam), kas ne vienmēr nodrošina nodokļu maksātāju objektīvu novērtējumu, ņemot vērā, ka VID rīcībā ir daudz plašāka nodokļu maksātāju raksturojoša informācija.
No 2020.gada maija VID nodokļu administrēšanas procesos izmanto VID iekšējo riska novērtējuma sistēmu – nodokļu maksātāju segmentāciju, kuras mērķis ir sasaistīt nodokļu maksātāju nodokļu saistību izpildes disciplīnu ar atbilstošu VID pieeju jeb taktiku darbā ar nodokļu maksātājiem, kas ir vērsta uz nodokļu maksāšanas disciplīnas stiprināšanu efektīvākajā veidā. Atšķirībā no Reitingu sistēmas, nodokļu maksātāju segmentācijas vajadzībām izmanto visu VID rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju, tajā skaitā datorizētas riska analīzes sistēmas rezultātus, trešo pušu datus un citu analītisko informāciju, kuras izpaušana pat pašam nodokļu maksātājam var apdraudēt VID funkciju izpildi un riska analīzes sistēmas efektivitāti, un atsevišķos gadījumos ir aizliegta ar nacionāliem vai starptautiskiem normatīviem aktiem.
Tā, piemēram, starptautiskās informācijas apmaiņas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu administrācijām rezultātā iegūtā informācija ir viens no informācijas avotiem, kuru VID izmanto savā darbā. Uz šādā veidā saņemto informāciju attiecas Padomes Regulas (ES) Nr.904/2010 (2010.gada 7.oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā 55.panta pirmajā daļā minētais konfidencialitātes princips. Proti, minētā norma nosaka, ka uz informāciju, kas paziņota vai apkopota jebkādā veidā, ievērojot šo regulu, tostarp uz informāciju, kura bija pieejama kādam ierēdnim apstākļos, kas paredzēti VII, VIII un X nodaļā, un gadījumos, kas minēti šā panta 2.punktā, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums, un to aizsargā tāpat kā līdzīgu informāciju gan saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas to saņēmusi, gan saskaņā ar atbilstīgajiem noteikumiem, kurus piemēro Savienības iestādēm. Šādu informāciju izmanto tikai šajā regulā paredzētajos apstākļos. Šādu informāciju var izmantot, lai izveidotu aprēķina bāzi vai lai ievāktu vai administratīvi kontrolētu nodokli nolūkā izveidot aprēķina bāzi. Informāciju var arī izmantot citu tādu maksājumu, nodevu un nodokļu aprēķināšanai, uz kuriem attiecas 2.pants Padomes Direktīvā 2008/55/EK (2008.gada 26.maijs) par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem. Turklāt to var izmantot saistībā ar tiesvedību, kas var ietvert sankcijas, kuras uzliktas nodokļu tiesību aktu pārkāpumu rezultātā, neskarot vispārējus noteikumus un tiesību normas, kas reglamentē atbildētāju un liecinieku tiesības šādos tiesas procesos.
Tāpat jānorāda, ka saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta 2.1 daļu nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) aizliegts izpaust nodokļu maksātājam nodokļu administrācijas izveidoto nodokļu maksātāja personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā, ja tā izpaušana var ierobežot nodokļu administrācijas normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi.
Tā kā VID noteiktais nodokļu maksātāju reitings ir uz riska analīzes principiem balstīts VID novērtējums par nodokļu maksātāju, attiecīgi segmentācijas kritēriji nav publiskojami.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka Reitinga sistēma nav tieši sasaistīta ar nodokļu maksātāju segmentāciju, tad attiecīgi ir nepieciešams jauns risinājums nodokļu maksātāju novērtēšanai, lai turpmāk nodokļu maksātāja reitinga kopējais novērtējums atbilstu VID noteiktajam segmentam, pie kura pieder konkrētais nodokļu maksātājs.
Risinājuma apraksts
Jaunā reitinga risinājuma (turpmāk – Jaunais reitinga risinājums) mērķis ir nodrošināt publiski pieejamu VID nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, parādot nodokļu maksātājam viņa nodokļu saistību izpildi raksturojošo rādītāju novērtējumu no VID skatu punkta, t.i. VID redzējumu par nodokļu maksātāju. Jaunais reitinga risinājums ietvers gan Reitinga sistēmas, gan segmentācijas principus, un nodrošinās, ka publiski pieejamais nodokļu maksātāja reitings norādīs uz nodokļu maksātāja piederību kādai no VID noteikto segmentu grupām.
Jaunais reitinga risinājums nodrošinās, ka VID nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums nodokļu maksātājam nosacīti tiks atspoguļots trīs līmeņos.
Pirmais līmenis – VID tīmekļvietnē publiskotais VID noteiktais nodokļu maksātāja reitinga kopējais novērtējums, kas apzīmēts ar latīņu alfabēta burtiem – A, B, C utt.
Lai nodrošinātu, ka sabiedrībai būtu skaidrs, ko katrs no latīņu alfabēta burtiem apzīmē, VID tīmekļvietnē būs pieejama informācija par principiem, kas izmantoti, lai noteiktu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu.
Jānorāda, ka šobrīd VID segmentē juridiskās personas, tās iedalot septiņos segmentos: 1. “Uzticamie” (kas ir ideālie nodokļu maksātāji, kuri pilda visas savas saistības, nav nodokļu iekasēšanas riski), 2. “Veicināmie” (kas ir nodokļu maksātāji, kuriem atsevišķās jomās var būt nebūtiski riski), 3. “Uzraugāmie” (kas ir nodokļu maksātāji, kuriem ir būtisks risks kaut vienā jomā, tiem jābūt pastāvīgā VID uzraudzībā), 4. “Jaunreģistrētie” (kas ir nodokļu maksātāji, kuri reģistrēti pēdējo sešu mēnešu laikā), 5. “Zemas ilgtspējas” (kas ir nodokļu maksātāji, kuriem nav izaugsmes un nodokļu maksāšanas potenciāls vai uzkrāti lieli nodokļu parādi, kur segšanas perspektīvas ir apšaubāmas), 6. “Ierobežojamie” (kas ir nodokļu maksātāji, kuru turpmākā saimnieciskā darbība nav vēlama un kuriem ir piemērojams pilns ierobežojošo pasākumu komplekss, pārsvarā uzņēmumi, kuri izslēgti no reģistriem vai kuriem apturēta saimnieciskā darbība līdz likvidācijas procesa pabeigšanai) un 7. “Neaktīvie” (kas ir nodokļu maksātāji, kuri nerada apmaksātas darba vietas, nodokļu aprēķinus un nodokļu ieņēmumus).
Otrais līmenis – VID EDS nodokļu maksātājam pieejamā informācija par individuālajiem raksturojošiem rādītājiem, kas izmantoti, nosakot konkrētā nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu.
Trešais līmenis – VID EDS nodokļu maksātājam detalizēti pieejamā informācija par kritērijiem, pēc kuriem ir noteikti konkrētie individuālie nodokļu saistību izpildes raksturojošie rādītāji.
Daļai no šiem rādītāju kritērijiem būs pieejami paskaidrojoši pārskati, kuri parādīs konkrētus problemātiskos aspektus vai neatbilstības nodokļu maksātāju datos. Tādējādi nodokļu maksātājam būs radīta iespēja saprast, kurās jomās ir nepieciešams nodokļu saistību izpildes līmeņa uzlabojums, kā rezultātā tas palīdzēs tam sasniegt labāku vērtējumu.
Jāatzīmē, ka nodokļu maksātājam nebūs pieejama rādītāju kritēriju raksturojošā informācija, kuras izpaušana pat pašam nodokļu maksātājam var apdraudēt VID funkciju izpildi un riska analīzes sistēmas efektivitāti, vai ir aizliegta ar nacionāliem vai starptautiskiem normatīviem aktiem. Piemēram, VID nevarēs atklāt nodokļu maksātājam informāciju, kas noteikta likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2 panta desmitajā daļā – VID, tā amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību informēt personas, par kurām ir sniegts ziņojums, un citas personas par to, ka VID ir sniegts šā panta pirmajā un 1.1 daļā noteiktais ziņojums –, vai informāciju, uz kuru attiecas Padomes Regulas (ES) Nr.904/2010 (2010.gada 7.oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā noteiktais konfidencialitātes princips, kā arī VID aizliegts izpaust nodokļu maksātājam nodokļu administrācijas izveidoto nodokļu maksātāja personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā, ja tā izpaušana var ierobežot nodokļu administrācijas normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi (skatīt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta 2.1 daļu).
Tā kā VID noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums ir informatīva rakstura, attiecīgi nodokļu maksātāji nav ierobežoti darījumus slēgt, piemēram, ar nodokļu maksātājiem, kuru novērtējums liecinās, ka, VID ieskatā, tie ir “Zemas ilgtspējas” vai “Ierobežojamie”, izņemot, ja to neaizliedz normatīvais regulējums (piemēram, ja nodokļu maksātājam VID ir pieņēmis lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu). Tomēr, ņemot vērā, ka komercdarbība ir pakļauta dažādiem riskiem, tad attiecīgi publiski pieejamā informācija par VID noteikto nodokļu maksātāju kopējo novērtējumu paplašinās nodokļu maksātājiem pieejamos rīkus potenciālo darījumu risku novērtēšanai.
Jānorāda, ka likumdevējs ir noteicis VID autonomiju normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildē. Tā kā jau šobrīd Reitinga sistēmā ietvertie nodokļu maksātāju reitinga sistēmas rādītāji ir VID noteikti (skatīt https://www.vid.gov.lv/lv/nodoklu-maksataju-reitinga-sistema), tad arī Jaunais reitinga risinājums paredz, ka rādītāji, kas tiks ņemti vērā nodokļu maksātājus vienoti novērtējot, būs VID noteikti. Šāds risinājums izvēlēts, jo tieši VID ir iespēja tā rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju grupēt atbilstoši konkrētajām pazīmēm – konkrētos kritērijos. Savukārt, ja konkrētus kritērijus būs noteicis likumdevējs vai Ministru kabinets, tad tiek izslēgta jebkāda fleksibilitātes iespējamība un jaunu kritēriju noteikšana, mainoties tiesiskajai situācijai. Šāds novērtējums laika gaitā zaudēs savu nozīmīgumu un nebūs uzskatāms par objektīvos un visaptverošos datos balstītu nodokļu maksātāju novērtējuma sistēmu.
Sagaidāms, ka VID noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums ir svarīgs sabiedrībai, tai skaitā arī nodokļu maksātāju darījuma partneriem, jo nodrošinās informācijas pieejamību par konkrēto nodokļu maksātāju nodokļu saistību izpildes līmeni un radīs pozitīvu efektu uz brīvprātīgu nodokļu saistību izpildi, attiecīgi ilgtermiņā palielinot valsts budžeta nodokļu ieņēmumus.
Tā kā Jaunajā reitinga risinājumā tiks izmantota plašāka VID rīcībā esošā informācija, vairāku nodokļu maksātāju līdzšinējais reitings varētu pasliktināties, kas var attiecīgi izraisīt neapmierinātību ar plānotajām izmaiņām. Tāpat nodokļu maksātāji, kuri pašlaik nav izteikuši savu viedokli par Reitinga sistēmu, var būt negatīvi noskaņoti pret Jauno reitinga risinājumu, kas attiecīgi var palielināt VID administratīvo slogu, skaidrojot nodokļu maksātājiem principus, pēc kuriem noteikts to reitinga kopējais novērtējums. Lai mazinātu šo iespējamo negatīvo efektu, VID plāno rast iespēju pirms tiesiskā regulējuma spēkā stāšanās nodrošināt nodokļu maksātājiem to EDS profilā pieejamību informācijai par to iespējamo reitinga kopējo novērtējumu (apzīmēts ar latīņu alfabēta burtiem), kas ar 2024.gada 1.janvāri tiks publiskots VID tīmekļvietnē. Šajā periodā saņemtā nodokļu maksātāju atgriezeniskā saite tiks izmantota, lai pilnveidotu nodokļu maksātāju reitinga metodoloģiju, kā arī nodokļu maksātājam būtu iespēja uzlabot savu reitingu pirms tā publiskošanas.
Jaunais reitinga risinājums var tikt realizēts tikai pēc pilnīgas reitinga novērtējuma procesa automatizācijas. Savukārt tā kā reitinga novērtējuma procesa automatizācija ir pakārtota VID informāciju sistēmu modernizācijas projektiem (proti, pārejai uz jaunu maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu (MAIS) un SAP HANA tehnoloģiskās platformas ieviešanai analītiskiem risinājumiem), tad tikai pēc šo projektu realizācijas (pilnībā) var tikt nodrošināta nodokļu maksātāju reitinga datu atlases un novērtēšanas procesa pilnīga automatizācija, kas izslēgtu manuālu darbību nepieciešamību. Tādējādi tiek noteikts, ka Jaunais reitinga risinājums (likumprojekta 1., 2. un 3. un 4.pantā iekļautais regulējums) stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī (t.i., pēc minēto projektu realizācijas).
VID noteiktajam un publiskotajam nodokļu maksātāju reitingam ir informatīvs raksturs, šī informācija sabiedrībai ir pieejama tikai tādā apmērā, kādā tā ir publiskota. Turklāt VID publiskotā informācija nav ne administratīvs akts, nedz arī faktiskā rīcība, kas būtu apstrīdama un pārsūdzama Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Jaunais reitinga risinājums nodrošinās, ka VID nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums nodokļu maksātājam nosacīti tiks atspoguļots trīs līmeņos.
Pirmais līmenis – VID tīmekļvietnē publiskotais VID noteiktais nodokļu maksātāja reitinga kopējais novērtējums, kas apzīmēts ar latīņu alfabēta burtiem – A, B, C utt.
Lai nodrošinātu, ka sabiedrībai būtu skaidrs, ko katrs no latīņu alfabēta burtiem apzīmē, VID tīmekļvietnē būs pieejama informācija par principiem, kas izmantoti, lai noteiktu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu.
Jānorāda, ka šobrīd VID segmentē juridiskās personas, tās iedalot septiņos segmentos: 1. “Uzticamie” (kas ir ideālie nodokļu maksātāji, kuri pilda visas savas saistības, nav nodokļu iekasēšanas riski), 2. “Veicināmie” (kas ir nodokļu maksātāji, kuriem atsevišķās jomās var būt nebūtiski riski), 3. “Uzraugāmie” (kas ir nodokļu maksātāji, kuriem ir būtisks risks kaut vienā jomā, tiem jābūt pastāvīgā VID uzraudzībā), 4. “Jaunreģistrētie” (kas ir nodokļu maksātāji, kuri reģistrēti pēdējo sešu mēnešu laikā), 5. “Zemas ilgtspējas” (kas ir nodokļu maksātāji, kuriem nav izaugsmes un nodokļu maksāšanas potenciāls vai uzkrāti lieli nodokļu parādi, kur segšanas perspektīvas ir apšaubāmas), 6. “Ierobežojamie” (kas ir nodokļu maksātāji, kuru turpmākā saimnieciskā darbība nav vēlama un kuriem ir piemērojams pilns ierobežojošo pasākumu komplekss, pārsvarā uzņēmumi, kuri izslēgti no reģistriem vai kuriem apturēta saimnieciskā darbība līdz likvidācijas procesa pabeigšanai) un 7. “Neaktīvie” (kas ir nodokļu maksātāji, kuri nerada apmaksātas darba vietas, nodokļu aprēķinus un nodokļu ieņēmumus).
Otrais līmenis – VID EDS nodokļu maksātājam pieejamā informācija par individuālajiem raksturojošiem rādītājiem, kas izmantoti, nosakot konkrētā nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu.
Trešais līmenis – VID EDS nodokļu maksātājam detalizēti pieejamā informācija par kritērijiem, pēc kuriem ir noteikti konkrētie individuālie nodokļu saistību izpildes raksturojošie rādītāji.
Daļai no šiem rādītāju kritērijiem būs pieejami paskaidrojoši pārskati, kuri parādīs konkrētus problemātiskos aspektus vai neatbilstības nodokļu maksātāju datos. Tādējādi nodokļu maksātājam būs radīta iespēja saprast, kurās jomās ir nepieciešams nodokļu saistību izpildes līmeņa uzlabojums, kā rezultātā tas palīdzēs tam sasniegt labāku vērtējumu.
Jāatzīmē, ka nodokļu maksātājam nebūs pieejama rādītāju kritēriju raksturojošā informācija, kuras izpaušana pat pašam nodokļu maksātājam var apdraudēt VID funkciju izpildi un riska analīzes sistēmas efektivitāti, vai ir aizliegta ar nacionāliem vai starptautiskiem normatīviem aktiem. Piemēram, VID nevarēs atklāt nodokļu maksātājam informāciju, kas noteikta likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2 panta desmitajā daļā – VID, tā amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību informēt personas, par kurām ir sniegts ziņojums, un citas personas par to, ka VID ir sniegts šā panta pirmajā un 1.1 daļā noteiktais ziņojums –, vai informāciju, uz kuru attiecas Padomes Regulas (ES) Nr.904/2010 (2010.gada 7.oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā noteiktais konfidencialitātes princips, kā arī VID aizliegts izpaust nodokļu maksātājam nodokļu administrācijas izveidoto nodokļu maksātāja personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā, ja tā izpaušana var ierobežot nodokļu administrācijas normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi (skatīt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta 2.1 daļu).
Tā kā VID noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums ir informatīva rakstura, attiecīgi nodokļu maksātāji nav ierobežoti darījumus slēgt, piemēram, ar nodokļu maksātājiem, kuru novērtējums liecinās, ka, VID ieskatā, tie ir “Zemas ilgtspējas” vai “Ierobežojamie”, izņemot, ja to neaizliedz normatīvais regulējums (piemēram, ja nodokļu maksātājam VID ir pieņēmis lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu). Tomēr, ņemot vērā, ka komercdarbība ir pakļauta dažādiem riskiem, tad attiecīgi publiski pieejamā informācija par VID noteikto nodokļu maksātāju kopējo novērtējumu paplašinās nodokļu maksātājiem pieejamos rīkus potenciālo darījumu risku novērtēšanai.
Jānorāda, ka likumdevējs ir noteicis VID autonomiju normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildē. Tā kā jau šobrīd Reitinga sistēmā ietvertie nodokļu maksātāju reitinga sistēmas rādītāji ir VID noteikti (skatīt https://www.vid.gov.lv/lv/nodoklu-maksataju-reitinga-sistema), tad arī Jaunais reitinga risinājums paredz, ka rādītāji, kas tiks ņemti vērā nodokļu maksātājus vienoti novērtējot, būs VID noteikti. Šāds risinājums izvēlēts, jo tieši VID ir iespēja tā rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju grupēt atbilstoši konkrētajām pazīmēm – konkrētos kritērijos. Savukārt, ja konkrētus kritērijus būs noteicis likumdevējs vai Ministru kabinets, tad tiek izslēgta jebkāda fleksibilitātes iespējamība un jaunu kritēriju noteikšana, mainoties tiesiskajai situācijai. Šāds novērtējums laika gaitā zaudēs savu nozīmīgumu un nebūs uzskatāms par objektīvos un visaptverošos datos balstītu nodokļu maksātāju novērtējuma sistēmu.
Sagaidāms, ka VID noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums ir svarīgs sabiedrībai, tai skaitā arī nodokļu maksātāju darījuma partneriem, jo nodrošinās informācijas pieejamību par konkrēto nodokļu maksātāju nodokļu saistību izpildes līmeni un radīs pozitīvu efektu uz brīvprātīgu nodokļu saistību izpildi, attiecīgi ilgtermiņā palielinot valsts budžeta nodokļu ieņēmumus.
Tā kā Jaunajā reitinga risinājumā tiks izmantota plašāka VID rīcībā esošā informācija, vairāku nodokļu maksātāju līdzšinējais reitings varētu pasliktināties, kas var attiecīgi izraisīt neapmierinātību ar plānotajām izmaiņām. Tāpat nodokļu maksātāji, kuri pašlaik nav izteikuši savu viedokli par Reitinga sistēmu, var būt negatīvi noskaņoti pret Jauno reitinga risinājumu, kas attiecīgi var palielināt VID administratīvo slogu, skaidrojot nodokļu maksātājiem principus, pēc kuriem noteikts to reitinga kopējais novērtējums. Lai mazinātu šo iespējamo negatīvo efektu, VID plāno rast iespēju pirms tiesiskā regulējuma spēkā stāšanās nodrošināt nodokļu maksātājiem to EDS profilā pieejamību informācijai par to iespējamo reitinga kopējo novērtējumu (apzīmēts ar latīņu alfabēta burtiem), kas ar 2024.gada 1.janvāri tiks publiskots VID tīmekļvietnē. Šajā periodā saņemtā nodokļu maksātāju atgriezeniskā saite tiks izmantota, lai pilnveidotu nodokļu maksātāju reitinga metodoloģiju, kā arī nodokļu maksātājam būtu iespēja uzlabot savu reitingu pirms tā publiskošanas.
Jaunais reitinga risinājums var tikt realizēts tikai pēc pilnīgas reitinga novērtējuma procesa automatizācijas. Savukārt tā kā reitinga novērtējuma procesa automatizācija ir pakārtota VID informāciju sistēmu modernizācijas projektiem (proti, pārejai uz jaunu maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu (MAIS) un SAP HANA tehnoloģiskās platformas ieviešanai analītiskiem risinājumiem), tad tikai pēc šo projektu realizācijas (pilnībā) var tikt nodrošināta nodokļu maksātāju reitinga datu atlases un novērtēšanas procesa pilnīga automatizācija, kas izslēgtu manuālu darbību nepieciešamību. Tādējādi tiek noteikts, ka Jaunais reitinga risinājums (likumprojekta 1., 2. un 3. un 4.pantā iekļautais regulējums) stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī (t.i., pēc minēto projektu realizācijas).
VID noteiktajam un publiskotajam nodokļu maksātāju reitingam ir informatīvs raksturs, šī informācija sabiedrībai ir pieejama tikai tādā apmērā, kādā tā ir publiskota. Turklāt VID publiskotā informācija nav ne administratīvs akts, nedz arī faktiskā rīcība, kas būtu apstrīdama un pārsūdzama Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Problēmas apraksts
Attiecībā uz atteikšanos no Padziļinātās sadarbības programmas darbības
Šobrīd Padziļinātās sadarbības programmas līmeņos Sudrabs un Zelts kopā ir 370 dalībnieki, kuriem ir piešķirtas programmas priekšrocības. Integrējot programmu nodokļu maksātāju reitinga sistēmā, programmas dalībnieki 2024.gada 1.janvārī no trīs līmeņiem – Bronza, Sudrabs, Zelts, pāriet uz nodokļu maksātāju reitinga sistēmas atbilstošu reitinga grupu. Nodokļu maksātāju reitinga sistēmas grupā ar augstāko novērtējumu paredzēts iekļaut uzticamos nodokļu maksātājus, kuri būs vairāk, nekā šobrīd programmas līmeņos Sudrabs un Zelts esošo dalībnieku.
Ņemot vērā, ka ar 2024.gada 1.janvāri būs pieejams Jaunais reitinga risinājums, kas paredz nodokļu maksātāju novērtēšanu (grupēšanu) pēc jauniem VID noteiktiem kritērijiem, aptverot daudz plašāku izvērtējamās informācijas tvērumu nekā to šobrīd paredz Ministru kabineta noteiktie kritēriji Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku statusa iegūšanai, attiecīgi izveidosies situācija, ka ar 2024.gada 1.janvāri būs noteiktas divas paralēlas nodokļu maksātāju novērtēšanas sistēmas.
Šobrīd Padziļinātās sadarbības programmas līmeņos Sudrabs un Zelts kopā ir 370 dalībnieki, kuriem ir piešķirtas programmas priekšrocības. Integrējot programmu nodokļu maksātāju reitinga sistēmā, programmas dalībnieki 2024.gada 1.janvārī no trīs līmeņiem – Bronza, Sudrabs, Zelts, pāriet uz nodokļu maksātāju reitinga sistēmas atbilstošu reitinga grupu. Nodokļu maksātāju reitinga sistēmas grupā ar augstāko novērtējumu paredzēts iekļaut uzticamos nodokļu maksātājus, kuri būs vairāk, nekā šobrīd programmas līmeņos Sudrabs un Zelts esošo dalībnieku.
Ņemot vērā, ka ar 2024.gada 1.janvāri būs pieejams Jaunais reitinga risinājums, kas paredz nodokļu maksātāju novērtēšanu (grupēšanu) pēc jauniem VID noteiktiem kritērijiem, aptverot daudz plašāku izvērtējamās informācijas tvērumu nekā to šobrīd paredz Ministru kabineta noteiktie kritēriji Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku statusa iegūšanai, attiecīgi izveidosies situācija, ka ar 2024.gada 1.janvāri būs noteiktas divas paralēlas nodokļu maksātāju novērtēšanas sistēmas.
Risinājuma apraksts
Lai neizveidotos situācija, ka ar 2024.gada 1.janvāri būs spēkā divas paralēlas nodokļu maksātāju novērtēšanas sistēmas, šobrīd ir nolemts atteikties no Padziļinātās sadarbības programmas darbības, ņemot vērā, ka Jaunais reitinga risinājums nodrošina objektīvāku nodokļu maksātāja novērtējumu atbilstoši tā nodokļu saistību izpildes un saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem. Tādējādi visi nodokļu maksātāji tiks novērtēti pēc vienotiem VID riska analīzes sistēmas principiem un kritērijiem. Šobrīd (dati uz 22.04.2022.) Padziļinātās sadarbības programmā ir 5653 dalībnieki, no tiem zelta līmenī 72, sudraba līmenī 361 un bronzas līmenī 5218 dalībnieki. Jaunu programmas dalībnieku iekļaušana un programmas līmeņa maiņa notiek reizi gadā 1.janvārī, un programmas dalībniekus vērtē reizi ceturksnī un neatbilstības gadījumā izslēdz no programmas. Tādējādi, jau šobrīd programmas dalībnieks apzinās novērtējuma mainīgumu un to, ka piešķirtais līmenis var tikt zaudēts, neizpildot kādu no normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem.
Ņemot vērā, ka jau šobrīd atsevišķi kritēriji Padziļinātās sadarbības programmā ir saistīti ar nodokļu saistību izpildi un saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem, attiecīgi ir zema varbūtība, ka zelta līmeņa dalībnieks pēc Jaunā reitinga risinājuma ieviešanas varētu neiegūt augstāko reitinga kopējo novērtējumu.
Vienlaikus, jāņem vērā, ka šobrīd saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.1 panta otro daļu Padziļinātās sadarbības programmā iekļautajam nodokļu maksātājam ir tiesības saņemt programmas dalībniekam piemērojamās priekšrocības un atvieglojumus, kurus nosaka attiecīgi normatīvie akti, un kurus piemēro attiecīgas iestādes, kas informāciju par to noteiktajām priekšrocībām un atvieglojumiem publicē savā mājaslapā internetā.
Šobrīd Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku priekšrocības un atvieglojumi ir noteikti vairākos likumos un Ministru kabineta noteikumos. Ar 2024.gada 1.janvāri minētā programma izbeigs savu darbību, līdz ar to konkrētā normatīvā akta turētājam dota iespēja izvērtēt, vai šobrīd esošās priekšrocības un atvieglojumi Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam būtu saglabājami ieviešot jauno Reitinga risinājumu. Ja atbildīgās institūcijas nevēlēsies saglabāt Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem esošās priekšrocības un atvieglojumus, atbildīgajām institūcijām ir jāveic grozījumi normatīvajos aktos, lai izslēgtu vai svītrotu ar Padziļinātās sadarbības programmu saistīto regulējumu (nodrošinot veikto izmaiņu spēkā stāšanos ar 2024.gada 1.janvāri).
Tā piemēram, VID ir norādījis, ka nodokļu maksātājiem, kuri būs iekļauti nodokļu maksātāju reitinga novērtējumā ar augstāko novērtējumu, pamatā tiks pārnestas programmas līmeņa Sudrabs un Zelts dalībniekam piešķirtās spēkā esošās priekšrocības, izvērtējot to aktualitāti, lietderību un ņemot vērā iestāžu administratīvos resursus šo priekšrocību iedzīvināšanai. Savukārt nodokļu maksātājiem, kas atbildīs nodokļu maksātāju reitinga sistēmas grupai ar augstāko novērtējumu, pēc 2024.gada 1.janvāra būtu jāsaglabā iespēja saņemt akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājumu.
Lai paredzētās izmaiņas notiktu veiksmīgāk un tiktu izstrādāti atbilstošie grozījumi normatīvajos aktos, VID plāno uzklausīt Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekus, sadarbības partnerus un nozares ekspertu viedokļus.
Ņemot vērā, ka jau šobrīd atsevišķi kritēriji Padziļinātās sadarbības programmā ir saistīti ar nodokļu saistību izpildi un saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem, attiecīgi ir zema varbūtība, ka zelta līmeņa dalībnieks pēc Jaunā reitinga risinājuma ieviešanas varētu neiegūt augstāko reitinga kopējo novērtējumu.
Vienlaikus, jāņem vērā, ka šobrīd saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.1 panta otro daļu Padziļinātās sadarbības programmā iekļautajam nodokļu maksātājam ir tiesības saņemt programmas dalībniekam piemērojamās priekšrocības un atvieglojumus, kurus nosaka attiecīgi normatīvie akti, un kurus piemēro attiecīgas iestādes, kas informāciju par to noteiktajām priekšrocībām un atvieglojumiem publicē savā mājaslapā internetā.
Šobrīd Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku priekšrocības un atvieglojumi ir noteikti vairākos likumos un Ministru kabineta noteikumos. Ar 2024.gada 1.janvāri minētā programma izbeigs savu darbību, līdz ar to konkrētā normatīvā akta turētājam dota iespēja izvērtēt, vai šobrīd esošās priekšrocības un atvieglojumi Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam būtu saglabājami ieviešot jauno Reitinga risinājumu. Ja atbildīgās institūcijas nevēlēsies saglabāt Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem esošās priekšrocības un atvieglojumus, atbildīgajām institūcijām ir jāveic grozījumi normatīvajos aktos, lai izslēgtu vai svītrotu ar Padziļinātās sadarbības programmu saistīto regulējumu (nodrošinot veikto izmaiņu spēkā stāšanos ar 2024.gada 1.janvāri).
Tā piemēram, VID ir norādījis, ka nodokļu maksātājiem, kuri būs iekļauti nodokļu maksātāju reitinga novērtējumā ar augstāko novērtējumu, pamatā tiks pārnestas programmas līmeņa Sudrabs un Zelts dalībniekam piešķirtās spēkā esošās priekšrocības, izvērtējot to aktualitāti, lietderību un ņemot vērā iestāžu administratīvos resursus šo priekšrocību iedzīvināšanai. Savukārt nodokļu maksātājiem, kas atbildīs nodokļu maksātāju reitinga sistēmas grupai ar augstāko novērtējumu, pēc 2024.gada 1.janvāra būtu jāsaglabā iespēja saņemt akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājumu.
Lai paredzētās izmaiņas notiktu veiksmīgāk un tiktu izstrādāti atbilstošie grozījumi normatīvajos aktos, VID plāno uzklausīt Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekus, sadarbības partnerus un nozares ekspertu viedokļus.
Problēmas apraksts
Attiecībā uz starptautisko automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā
Likuma 70.pantā ir noteikta finanšu iestādes definīcija (likuma XII nodaļas izpratnē), kas ietver juridisku veidojumu veidu uzskaitījumu (turētājiestāde, noguldījumu iestāde, ieguldījumu iestāde vai specializētā apdrošināšanas sabiedrība). Proti, ja juridisks veidojums atbilst kādam no šiem veidiem un atbilst 71.pantā noteiktajiem kritērijiem, tad šis juridiskais veidojums ir finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumu.
Likuma 68.pantā ir definēta ieguldījumu iestāde. Šī definīcija izdala divu veidu juridiskus veidojumus, kas atbilst terminam “ieguldījumu iestāde”. Pirmais veids ir tādi juridiski veidojumi, kuru saimnieciskā darbība ir galvenokārt saistīta ar konkrētām darbībām (piemēram, tirdzniecība ar naudas tirgus instrumentiem) un darījumu veikšanu klienta vārdā vai uzdevumā (68.panta pirmās daļas 1.punkts). Otrais veids ir tādi juridiski veidojumi, kuru ieņēmumi galvenokārt ir saistīti ar finanšu aktīvu ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību, ja šo juridisko veidojumu pārvalda cita finanšu iestāde. Šobrīd, no likuma 68.panta, tulkojot to kopsakarībā ar Globālo standartu, izriet, ka gadījumā, ja cita finanšu iestāde ir tikai viens no pārvaldītājiem, tāds juridisks veidojums atbilst “ieguldījumu iestādes” definīcijai, līdz ar ko ir uzskatāma par finanšu iestādi. Tomēr, lai padarītu normu skaidrāku, nepieciešams to precizēt, nepārprotami nosakot, ka arī gadījumā, ja juridisku veidojumu pārvalda cita finanšu iestāde kopā ar citu personu, šāds juridisks veidojums ir ieguldījumu iestāde likuma izpratnē.
Likuma 77.panta 4.punkta redakciju nepieciešams precizēt, lai būtu nepārprotami skaidrs, ka vārdi “iesaistītā valsts” nozīmē Latvijas Republiku.
Globālā standarta sistēmas pamats ir finanšu iestāžu sniegtā informācija nodokļu administrācijai, līdz ar to būtisks nosacījums ir finanšu iestādēm iegūt no klienta patiesu informāciju, lai šo informāciju saņemtu tā valsts, kas ir klienta nodokļu rezidences valsts. Arī OECD komentāros par Globālo standartu ir norādījis, ka no valstīm tiek sagaidīts, ka tiks piemēroti “stingri” pasākumi, lai saistībā ar jauniem kontiem vienmēr tiek iegūti tādi klientu paša sniegti apliecinājumi par nodokļu rezidenci (turpmāk – apliecinājums), uz kuriem var paļauties (tie ir patiesi un pareizi).
Šobrīd likumā ir noteikts, ka finanšu iestādēm ir jānoskaidro, vai finanšu konts ir pakļauts ziņošanai (likuma 63.panta otrā daļa). Par jauniem kontiem finanšu iestāde to noskaidro, balstoties uz apliecinājumā ietverto informāciju (likuma 99.panta otrā daļa). Ja finanšu iestāde konstatē, ka sākotnēji iegūtajā apliecinājumā informācija ir pretrunā datiem, kurus finanšu iestāde iegūst par klientu saistībā ar konta atvēršanu, un saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kā izriet no augstāk minētajām normām, finanšu iestādei ir jāiegūst apliecinājums atkārtoti, jo tikai uz tāda apliecinājuma, uz kuru var paļauties, pamata finanšu iestāde var noteikt, vai jaunais konts ir ziņošanai pakļauts finanšu konts.
Turklāt, ņemot vērā minēto un Globālā standarta darbības principus un būtību, vispārīgā gadījumā nevar būt situācija, ka finanšu iestāde ļauj veikt darbības ar jaunu kontu, pirms tā secina, vai šis konts ir ziņošanai pakļauts, ko var izdarīt, izvērtējot apliecinājumu un konstatējot tā patiesumu. Ņemot vērā Globālā Foruma sniegtās rekomendācijas par Globālā standarta sistēmas pilnveidošanu, kā arī lai būtu nepārprotami skaidrs, kādai jābūt finanšu iestādes rīcībai, veicot konta atvēršanu un iegūstot apliecinājumu, nepieciešams veikt likumā precizējumus.
Turklāt likuma 32.5 pants nosaka, ka VID var piemērot soda naudu finanšu iestādei t.sk. par finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūru un ar to saistītās dokumentācijas prasību neievērošanu vai, kad šo prasību neievērošanas dēļ nodokļu administrācijai ir sniegta nepilnīga vai nepatiesa informācija.
Likuma 70.pantā ir noteikta finanšu iestādes definīcija (likuma XII nodaļas izpratnē), kas ietver juridisku veidojumu veidu uzskaitījumu (turētājiestāde, noguldījumu iestāde, ieguldījumu iestāde vai specializētā apdrošināšanas sabiedrība). Proti, ja juridisks veidojums atbilst kādam no šiem veidiem un atbilst 71.pantā noteiktajiem kritērijiem, tad šis juridiskais veidojums ir finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumu.
Likuma 68.pantā ir definēta ieguldījumu iestāde. Šī definīcija izdala divu veidu juridiskus veidojumus, kas atbilst terminam “ieguldījumu iestāde”. Pirmais veids ir tādi juridiski veidojumi, kuru saimnieciskā darbība ir galvenokārt saistīta ar konkrētām darbībām (piemēram, tirdzniecība ar naudas tirgus instrumentiem) un darījumu veikšanu klienta vārdā vai uzdevumā (68.panta pirmās daļas 1.punkts). Otrais veids ir tādi juridiski veidojumi, kuru ieņēmumi galvenokārt ir saistīti ar finanšu aktīvu ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību, ja šo juridisko veidojumu pārvalda cita finanšu iestāde. Šobrīd, no likuma 68.panta, tulkojot to kopsakarībā ar Globālo standartu, izriet, ka gadījumā, ja cita finanšu iestāde ir tikai viens no pārvaldītājiem, tāds juridisks veidojums atbilst “ieguldījumu iestādes” definīcijai, līdz ar ko ir uzskatāma par finanšu iestādi. Tomēr, lai padarītu normu skaidrāku, nepieciešams to precizēt, nepārprotami nosakot, ka arī gadījumā, ja juridisku veidojumu pārvalda cita finanšu iestāde kopā ar citu personu, šāds juridisks veidojums ir ieguldījumu iestāde likuma izpratnē.
Likuma 77.panta 4.punkta redakciju nepieciešams precizēt, lai būtu nepārprotami skaidrs, ka vārdi “iesaistītā valsts” nozīmē Latvijas Republiku.
Globālā standarta sistēmas pamats ir finanšu iestāžu sniegtā informācija nodokļu administrācijai, līdz ar to būtisks nosacījums ir finanšu iestādēm iegūt no klienta patiesu informāciju, lai šo informāciju saņemtu tā valsts, kas ir klienta nodokļu rezidences valsts. Arī OECD komentāros par Globālo standartu ir norādījis, ka no valstīm tiek sagaidīts, ka tiks piemēroti “stingri” pasākumi, lai saistībā ar jauniem kontiem vienmēr tiek iegūti tādi klientu paša sniegti apliecinājumi par nodokļu rezidenci (turpmāk – apliecinājums), uz kuriem var paļauties (tie ir patiesi un pareizi).
Šobrīd likumā ir noteikts, ka finanšu iestādēm ir jānoskaidro, vai finanšu konts ir pakļauts ziņošanai (likuma 63.panta otrā daļa). Par jauniem kontiem finanšu iestāde to noskaidro, balstoties uz apliecinājumā ietverto informāciju (likuma 99.panta otrā daļa). Ja finanšu iestāde konstatē, ka sākotnēji iegūtajā apliecinājumā informācija ir pretrunā datiem, kurus finanšu iestāde iegūst par klientu saistībā ar konta atvēršanu, un saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kā izriet no augstāk minētajām normām, finanšu iestādei ir jāiegūst apliecinājums atkārtoti, jo tikai uz tāda apliecinājuma, uz kuru var paļauties, pamata finanšu iestāde var noteikt, vai jaunais konts ir ziņošanai pakļauts finanšu konts.
Turklāt, ņemot vērā minēto un Globālā standarta darbības principus un būtību, vispārīgā gadījumā nevar būt situācija, ka finanšu iestāde ļauj veikt darbības ar jaunu kontu, pirms tā secina, vai šis konts ir ziņošanai pakļauts, ko var izdarīt, izvērtējot apliecinājumu un konstatējot tā patiesumu. Ņemot vērā Globālā Foruma sniegtās rekomendācijas par Globālā standarta sistēmas pilnveidošanu, kā arī lai būtu nepārprotami skaidrs, kādai jābūt finanšu iestādes rīcībai, veicot konta atvēršanu un iegūstot apliecinājumu, nepieciešams veikt likumā precizējumus.
Turklāt likuma 32.5 pants nosaka, ka VID var piemērot soda naudu finanšu iestādei t.sk. par finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūru un ar to saistītās dokumentācijas prasību neievērošanu vai, kad šo prasību neievērošanas dēļ nodokļu administrācijai ir sniegta nepilnīga vai nepatiesa informācija.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 5.pantā ietvertie likuma grozījumi paredz noteikt, ka gadījumā, ja juridisks veidojums, kura ieņēmumi galvenokārt ir saistīti ar finanšu aktīvu ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību, un šo juridisko veidojumu pārvalda vai viens no tiem, kas pārvalda, ir cita finanšu iestāde (piemēram, pārvaldību veic fiziska persona un finanšu iestāde), šāds juridisks veidojums ir ieguldījumu iestāde. Savukārt likuma 68.panta 1.1 daļa nosaka, kādas darbības atbilst juridiska veidojuma pārvaldīšanai.
Viena no Latvijas finanšu iestādēm vai juridiskiem veidojumiem, uz kuriem neattiecas CRS prasības (81.pants), ir ierobežotas līdzdalības pensiju fonds, kas ir definēts likuma 77.pantā. Viens no definīcijā ietvertajiem fonda parametriem ir “dalībnieki, kas nav tās iesaistītās valsts nodokļu rezidenti, kurā fonds ir nodibināts, nav tiesīgi turēt vairāk par 20 procentiem fonda aktīvu”. Lai norma būtu skaidrāka, Likumprojekta 6.pantā ietvertie grozījumi likumā galvenokārt paredz aizstāt vārdus “tās iesaistītās valsts” ar vārdiem “Latvijas Republikas”. Ņemot vērā, ka jau šobrīd definīcija attiecas uz Latvijā nodibinātiem fondiem, definīcijas tvērums netiek mainīts.
Likumprojekta 7.pantā ietvertie grozījumi paredz likumā skaidri un nepārprotami noteikt, ka finanšu iestādei, veicot konta atvēršanu, ir pienākums iegūt apliecinājumu un izvērtēt, vai uz šo apliecinājumu var paļauties (vai tajā ietvertā informācija ir pareiza un patiesa). To finanšu iestāde veic, izvērtējot, vai apliecinājumā ietvertā informācija nav pretrunā datiem, kurus iegūst par klientu saistībā ar konta atvēršanu un atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam finanšu iestādes apstiprināto klientu identifikācijas un izpētes procedūru piemērošanas gaitā (turpmāk – KYC dati). Jau šobrīd likuma 99.panta otrajā daļā ir noteikts, ka finanšu iestāde, pirms nosaka, vai par kontu ir jāziņo, izvērtē, vai apliecinājumā sniegtā informācija nav pretrunā KYC datiem. Ņemot vērā, ka, izvērtējot sākotnēji iegūto apliecinājumu, finanšu iestāde var secināt, ka tas neatbilst KYC datiem (proti, uz to nevar paļauties), tiek noteikts, ka finanšu iestādei jāiegūst apliecinājums pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 90 dienas pēc konta atvēršanas. Proti, finanšu iestādei ir laiks, lai iegūtu apliecinājumu atkārtoti. Par apliecinājumu var kalpot klienta aizpildīta KYC anketa ar tajā norādītu nodokļu rezidences informāciju vai citi līdzvērtīgi dokumenti, kuros ietverta CRS prasību izpildei nepieciešamā informācija.
Lai izvairītos no situācijas, ka finanšu iestāde ļauj veikt darbības ar kontu, pirms tā secina, vai šis konts ir ziņošanai pakļauts, likuma 99.pants tiek papildināts ar nosacījumu, ka finanšu iestāde nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus kontā līdz brīdim, kad iegūts klienta paša sniegts apliecinājums, uz kuru var paļauties. Finanšu iestāde var iegūt un izvērtēt apliecinājumu vēl pirms konta atvēršanas, tādējādi neierobežojot darījumus un līdzekļu kustību pēc konta atvēršanas.
Likumprojekta 7.pantā atrunāti arī izņēmuma gadījumi, kuros finanšu iestādei būs jāiegūst apliecinājums pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas un šajā periodā kontā netiks liegti darījumi un līdzekļu kustība. Šie izņēmuma gadījumi ir tādi, kuros uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas. Proti, kādu notikumu rezultātā mainās persona, par kuru ir jāsniedz ziņojums (konta turētājs vai patiesais labuma guvējs) saistībā ar jau esošu kontu. Tas nozīmē, ka finanšu iestāde par šo kontu jau ir iepriekš secinājusi, vai tas ir ziņošanai pakļauts konts (lai gan tas var mainīties, mainoties konta turētājam), kā arī finanšu iestādei ir darījumu vēsture saistībā ar kontā turētajiem līdzekļiem un informācija par to, kādiem mērķiem konts ir ticis izmantots. Līdz ar to tādiem kontiem pastāv zemāks risks, salīdzinot ar citiem kontiem, par kuriem informācijas nav un darījumu vēsture konta atvēršanas brīdī vēl nav izveidojusies. Piemērs šādam īpašam gadījumam būtu – finanšu konta turētājs mainās saistībā ar finanšu kontā esošo līdzekļu mantošanu vai tiek nodotas pasīvas nefinanšu vienības akcijas jaunam akcionāram (patiesajam labuma guvējam) vai apdrošināšanas līguma nodošana citai personai, kura tādējādi kļūst par ziņošanai pakļautu personu. Piemērs, kad uzņēmējdarbības specifikas dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas, būtu, kad uzņēmuma reorganizācijas rezultātā mainās persona, par kuru ir jāsniedz ziņojums (saistībā ar jau esošu kontu). Savukārt piemērs, kad notiek apdrošināšanas līguma nodošana citai personai, būtu, kad konta turētājs cedē prasījuma tiesības, kas izriet apdrošināšanas līguma, citai personai, kā arī gadījumā, kad apdrošināšanas līgumā tiek mainīts labuma guvējs, ja attiecīgajā gadījumā labuma guvējs informācijas apmaiņas par finanšu kontiem mērķiem tiek uzskatīts par konta turētāju.
Ņemot vērā starptautisko praksi (piemēram, tādas valstis kā Beļģija un Lihtenšteina), kā arī OECD labās prakses piemērus, likumprojektā paredzētie likuma grozījumi nosaka, ka gadījumā, ja finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas neiegūst tādu apliecinājumu, uz kuru var paļauties, konts tiek slēgts. Tas nozīmē, ka arī izņēmuma gadījumos, kad pēc konta atvēršanas nebūs lieguma darījumiem un līdzekļu kustībai, jaunais konta turētājs būs ieinteresēts sniegt finanšu iestādei patiesu apliecinājumu pēc iespējas ātrāk.
Viena no Latvijas finanšu iestādēm vai juridiskiem veidojumiem, uz kuriem neattiecas CRS prasības (81.pants), ir ierobežotas līdzdalības pensiju fonds, kas ir definēts likuma 77.pantā. Viens no definīcijā ietvertajiem fonda parametriem ir “dalībnieki, kas nav tās iesaistītās valsts nodokļu rezidenti, kurā fonds ir nodibināts, nav tiesīgi turēt vairāk par 20 procentiem fonda aktīvu”. Lai norma būtu skaidrāka, Likumprojekta 6.pantā ietvertie grozījumi likumā galvenokārt paredz aizstāt vārdus “tās iesaistītās valsts” ar vārdiem “Latvijas Republikas”. Ņemot vērā, ka jau šobrīd definīcija attiecas uz Latvijā nodibinātiem fondiem, definīcijas tvērums netiek mainīts.
Likumprojekta 7.pantā ietvertie grozījumi paredz likumā skaidri un nepārprotami noteikt, ka finanšu iestādei, veicot konta atvēršanu, ir pienākums iegūt apliecinājumu un izvērtēt, vai uz šo apliecinājumu var paļauties (vai tajā ietvertā informācija ir pareiza un patiesa). To finanšu iestāde veic, izvērtējot, vai apliecinājumā ietvertā informācija nav pretrunā datiem, kurus iegūst par klientu saistībā ar konta atvēršanu un atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam finanšu iestādes apstiprināto klientu identifikācijas un izpētes procedūru piemērošanas gaitā (turpmāk – KYC dati). Jau šobrīd likuma 99.panta otrajā daļā ir noteikts, ka finanšu iestāde, pirms nosaka, vai par kontu ir jāziņo, izvērtē, vai apliecinājumā sniegtā informācija nav pretrunā KYC datiem. Ņemot vērā, ka, izvērtējot sākotnēji iegūto apliecinājumu, finanšu iestāde var secināt, ka tas neatbilst KYC datiem (proti, uz to nevar paļauties), tiek noteikts, ka finanšu iestādei jāiegūst apliecinājums pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 90 dienas pēc konta atvēršanas. Proti, finanšu iestādei ir laiks, lai iegūtu apliecinājumu atkārtoti. Par apliecinājumu var kalpot klienta aizpildīta KYC anketa ar tajā norādītu nodokļu rezidences informāciju vai citi līdzvērtīgi dokumenti, kuros ietverta CRS prasību izpildei nepieciešamā informācija.
Lai izvairītos no situācijas, ka finanšu iestāde ļauj veikt darbības ar kontu, pirms tā secina, vai šis konts ir ziņošanai pakļauts, likuma 99.pants tiek papildināts ar nosacījumu, ka finanšu iestāde nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus kontā līdz brīdim, kad iegūts klienta paša sniegts apliecinājums, uz kuru var paļauties. Finanšu iestāde var iegūt un izvērtēt apliecinājumu vēl pirms konta atvēršanas, tādējādi neierobežojot darījumus un līdzekļu kustību pēc konta atvēršanas.
Likumprojekta 7.pantā atrunāti arī izņēmuma gadījumi, kuros finanšu iestādei būs jāiegūst apliecinājums pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas un šajā periodā kontā netiks liegti darījumi un līdzekļu kustība. Šie izņēmuma gadījumi ir tādi, kuros uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas. Proti, kādu notikumu rezultātā mainās persona, par kuru ir jāsniedz ziņojums (konta turētājs vai patiesais labuma guvējs) saistībā ar jau esošu kontu. Tas nozīmē, ka finanšu iestāde par šo kontu jau ir iepriekš secinājusi, vai tas ir ziņošanai pakļauts konts (lai gan tas var mainīties, mainoties konta turētājam), kā arī finanšu iestādei ir darījumu vēsture saistībā ar kontā turētajiem līdzekļiem un informācija par to, kādiem mērķiem konts ir ticis izmantots. Līdz ar to tādiem kontiem pastāv zemāks risks, salīdzinot ar citiem kontiem, par kuriem informācijas nav un darījumu vēsture konta atvēršanas brīdī vēl nav izveidojusies. Piemērs šādam īpašam gadījumam būtu – finanšu konta turētājs mainās saistībā ar finanšu kontā esošo līdzekļu mantošanu vai tiek nodotas pasīvas nefinanšu vienības akcijas jaunam akcionāram (patiesajam labuma guvējam) vai apdrošināšanas līguma nodošana citai personai, kura tādējādi kļūst par ziņošanai pakļautu personu. Piemērs, kad uzņēmējdarbības specifikas dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas, būtu, kad uzņēmuma reorganizācijas rezultātā mainās persona, par kuru ir jāsniedz ziņojums (saistībā ar jau esošu kontu). Savukārt piemērs, kad notiek apdrošināšanas līguma nodošana citai personai, būtu, kad konta turētājs cedē prasījuma tiesības, kas izriet apdrošināšanas līguma, citai personai, kā arī gadījumā, kad apdrošināšanas līgumā tiek mainīts labuma guvējs, ja attiecīgajā gadījumā labuma guvējs informācijas apmaiņas par finanšu kontiem mērķiem tiek uzskatīts par konta turētāju.
Ņemot vērā starptautisko praksi (piemēram, tādas valstis kā Beļģija un Lihtenšteina), kā arī OECD labās prakses piemērus, likumprojektā paredzētie likuma grozījumi nosaka, ka gadījumā, ja finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas neiegūst tādu apliecinājumu, uz kuru var paļauties, konts tiek slēgts. Tas nozīmē, ka arī izņēmuma gadījumos, kad pēc konta atvēršanas nebūs lieguma darījumiem un līdzekļu kustībai, jaunais konta turētājs būs ieinteresēts sniegt finanšu iestādei patiesu apliecinājumu pēc iespējas ātrāk.
Problēmas apraksts
Attiecībā uz būvdarbu līgumiem
Būvdarbu pakalpojumu sniegšanai ir raksturīgas apakšuzņēmēju ķēdes, t.i. galvenais būvdarbu veicējs pamatā nodrošina būvdarbu vadības funkciju, būvdarbu veikšanu nododot apakšuzņēmējiem, kas daļu no darbiem nodod saviem apakšuzņēmējiem. Šādi izveidojas vairāku līmeņu plašas apakšuzņēmēju ķēdes, tajā skaitā būvdarbu izpildei piesaistot arī pašnodarbinātās personas un ārvalstu komersantus. Turklāt, lai izvairītos no likuma 116. un 117.pantā noteiktā pienākuma galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmējam pildīšanas - sniegt informāciju VEDLUDB par visiem ar saviem apakšuzņēmējiem vai attiecīgi ar būvniecības ierosinātāju iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem, kuru summa ir 15000 euro vai vairāk - līgumslēdzēji var mākslīgi saskaldīt (sadalīt) līgumus, samazinot konkrētā līguma kopējo summu, kā arī slēdzot simulatīva rakstura līgumus, kas sadārdzina būvniecības procesu un nodrošina naudas plūsmu. Tādā veidā informācija netiek sniegta attiecīgajā datubāzē, kas būtiski ietekmē uzraugošo iestāžu spēju veikt situācijas konkrētajā uzņēmumā un kopumā nozarē analītiku, t.sk. iespējamo risku analīzi. Piemēram, nevar salīdzināt noslēgto līgumu summas apmēru ar konkrētā būvuzņēmēja darba apjomu un VEDLUDB reģistrēto stundu apjomu un izsekot darbinieku nodarbinātības atbilstībai noslēgtajiem līgumiem. Šo analīzi mazāk efektīvu padara arī tas fakts, ka ir pienākums sniegt šo informāciju tikai pie noteiktas līguma summas, līdz ar to uzraugošajām iestādēm ir apgrūtināta informācijas datu analīze un attiecīgu secinājumu izdarīšana, jo nav pilnīga informācija par noslēgtajiem būvdarbu līgumiem un apakšuzņēmumu līgumu noslēgšanas hierarhiju, tajā skaitā, lai veiktu konkrētā būvuzņēmēja un tā būvizpildes saistību pārbaudi būvobjekta ietvaros.
Vēl joprojām viena no raksturīgākām apakšuzņēmēju ķēžu problēmām ir samaksas par veiktajiem būvdarbiem būtiska kavēšana vai nepamatota atteikšana zemākā līmeņa apakšuzņēmējam, t.i. tam, kas pamatā veic būvdarbus paša spēkiem ar saviem darbiniekiem. Rezultātā būvkomersantam veidojas naudas plūsmas problēmas, tas nespēj laicīgi izpildīt savas saistības pret darbiniekiem un valsti (darba algas un nodokļu parādi), kas noved pie tā maksātnespējas.
Būvniecības nozares eksperti Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021.–2022. gadam izstrādes laikā norādījuši, ka naudas līdzekļi, kas akumulējas nenorēķināšanās rezultātā, tiek atgriezti atpakaļ nozarē skaidrās naudas veidā caur “fiktīvajiem” pakalpojumu līgumiem.
Būvdarbu pakalpojumu sniegšanai ir raksturīgas apakšuzņēmēju ķēdes, t.i. galvenais būvdarbu veicējs pamatā nodrošina būvdarbu vadības funkciju, būvdarbu veikšanu nododot apakšuzņēmējiem, kas daļu no darbiem nodod saviem apakšuzņēmējiem. Šādi izveidojas vairāku līmeņu plašas apakšuzņēmēju ķēdes, tajā skaitā būvdarbu izpildei piesaistot arī pašnodarbinātās personas un ārvalstu komersantus. Turklāt, lai izvairītos no likuma 116. un 117.pantā noteiktā pienākuma galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmējam pildīšanas - sniegt informāciju VEDLUDB par visiem ar saviem apakšuzņēmējiem vai attiecīgi ar būvniecības ierosinātāju iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem, kuru summa ir 15000 euro vai vairāk - līgumslēdzēji var mākslīgi saskaldīt (sadalīt) līgumus, samazinot konkrētā līguma kopējo summu, kā arī slēdzot simulatīva rakstura līgumus, kas sadārdzina būvniecības procesu un nodrošina naudas plūsmu. Tādā veidā informācija netiek sniegta attiecīgajā datubāzē, kas būtiski ietekmē uzraugošo iestāžu spēju veikt situācijas konkrētajā uzņēmumā un kopumā nozarē analītiku, t.sk. iespējamo risku analīzi. Piemēram, nevar salīdzināt noslēgto līgumu summas apmēru ar konkrētā būvuzņēmēja darba apjomu un VEDLUDB reģistrēto stundu apjomu un izsekot darbinieku nodarbinātības atbilstībai noslēgtajiem līgumiem. Šo analīzi mazāk efektīvu padara arī tas fakts, ka ir pienākums sniegt šo informāciju tikai pie noteiktas līguma summas, līdz ar to uzraugošajām iestādēm ir apgrūtināta informācijas datu analīze un attiecīgu secinājumu izdarīšana, jo nav pilnīga informācija par noslēgtajiem būvdarbu līgumiem un apakšuzņēmumu līgumu noslēgšanas hierarhiju, tajā skaitā, lai veiktu konkrētā būvuzņēmēja un tā būvizpildes saistību pārbaudi būvobjekta ietvaros.
Vēl joprojām viena no raksturīgākām apakšuzņēmēju ķēžu problēmām ir samaksas par veiktajiem būvdarbiem būtiska kavēšana vai nepamatota atteikšana zemākā līmeņa apakšuzņēmējam, t.i. tam, kas pamatā veic būvdarbus paša spēkiem ar saviem darbiniekiem. Rezultātā būvkomersantam veidojas naudas plūsmas problēmas, tas nespēj laicīgi izpildīt savas saistības pret darbiniekiem un valsti (darba algas un nodokļu parādi), kas noved pie tā maksātnespējas.
Būvniecības nozares eksperti Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021.–2022. gadam izstrādes laikā norādījuši, ka naudas līdzekļi, kas akumulējas nenorēķināšanās rezultātā, tiek atgriezti atpakaļ nozarē skaidrās naudas veidā caur “fiktīvajiem” pakalpojumu līgumiem.
Risinājuma apraksts
Ministru kabinets 2021.gada 9.novembra sēdē, izskatot Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Konkurences padomes 2021.gada 30.jūlija lēmuma Nr.22 "Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu" ietekmi un priekšlikumiem konkurences tiesību pārkāpumu riska mazināšanai” konceptuāli ir atbalstījis informatīvā ziņojuma 4.pielikumā ietvertos priekšlikumus ēnu ekonomiku ierobežojošiem pasākumiem būvniecības nozarē. Tāpat Ministru kabinets nolēma, ka informatīvā ziņojuma 4.pielikumā minētie pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai būvniecības nozarē ir iekļaujami Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2021.–2022. gadam (2021.gada 9.novembra Ministru kabineta sēdes protokols Nr.74 103.§ 5.punkts).
Atbilstoši minētajam atsevišķie pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai būvniecības nozarē tika iekļauti Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2021.–2022.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2022.gada 23.marta rīkojumu Nr.210).
Lai risinātu problēmas saistībā ar līgumu summas mākslīgu sadalīšanu, ir nosakāms pienākums galvenajam būvdarbu veicējam un visiem tā apakšuzņēmējiem iesniegt iekļaušanai VEDLUDB informāciju par visiem ar saviem apakšuzņēmējiem un attiecīgi būvniecības ierosinātāju iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem bez līguma summas ierobežojuma (pašlaik informācijas sniegšanas pienākums ir attiecināms tikai uz līgumiem, kuru līguma summa ir 15 000 euro vai vairāk vai arī noslēgtais līgums neparedz līguma summu). Minētā pasākuma ieviešana ļaus ne tikai novērst izvairīšanās no informācijas sniegšanas pienākuma pildīšanas iespēju, bet arī ļaus attiecīgajām valsts iestādēm kontroles vajadzībām veidot pilnvērtīgu analīzi par saistību monetāro apjomu un noslēgtajiem līgumiem, kā arī radīs iespēju veikt kontroli par līgumos noteikto saistību izpildi attiecībā pret apakšuzņēmumiem.
Atbilstoši minētajam atsevišķie pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai būvniecības nozarē tika iekļauti Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2021.–2022.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2022.gada 23.marta rīkojumu Nr.210).
Lai risinātu problēmas saistībā ar līgumu summas mākslīgu sadalīšanu, ir nosakāms pienākums galvenajam būvdarbu veicējam un visiem tā apakšuzņēmējiem iesniegt iekļaušanai VEDLUDB informāciju par visiem ar saviem apakšuzņēmējiem un attiecīgi būvniecības ierosinātāju iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem bez līguma summas ierobežojuma (pašlaik informācijas sniegšanas pienākums ir attiecināms tikai uz līgumiem, kuru līguma summa ir 15 000 euro vai vairāk vai arī noslēgtais līgums neparedz līguma summu). Minētā pasākuma ieviešana ļaus ne tikai novērst izvairīšanās no informācijas sniegšanas pienākuma pildīšanas iespēju, bet arī ļaus attiecīgajām valsts iestādēm kontroles vajadzībām veidot pilnvērtīgu analīzi par saistību monetāro apjomu un noslēgtajiem līgumiem, kā arī radīs iespēju veikt kontroli par līgumos noteikto saistību izpildi attiecībā pret apakšuzņēmumiem.
Problēmas apraksts
Attiecībā uz muitas maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā
2017.gada 23.novembrī ar grozījumiem likumā tika nostiprināts regulējums par vienotā nodokļu konta ieviešanu VID administrēto nodokļu, atsevišķu valsts nodevu, citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu administrēšanai ar 2021.gada 1.janvāri. Attiecībā uz Muitas likuma 1.panta 4.punkta minētajiem muitas maksājumiem likuma pārejas noteikumu 208.punktā tika paredzēts pārejas periods, proti, šo maksājumu ieskaitīšana vienotajā kontā jāuzsāk ar 2023.gada 1.janvāri.
Savukārt kārtība, kādā VID administrē nodokļu maksātāja vienotajā nodokļu kontā ieskaitītos maksājumus, kādā novirza tos konkrēta nodokļa, nodevas, citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu saistību segšanai, un maksājumu veikšanas kārtība kontā tika noteikta Ministru kabineta 2018.gada 30.oktobra noteikumos Nr.661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai”.
Izstrādātais normatīvais regulējums bija pamats Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (turpmāk – MAIS) prasību detalizēšanai un MAIS izstrādes uzsākšanai. Attiecīgi, MAIS bija jābūt izstrādātai un ieviestai līdz 2020.gada 31.decembrim, lai no 2021.gada 1.janvāra nodokļu maksātājam būtu iespējams VID administrētos nodokļu maksājumus maksāt vienotajā nodokļu kontā, un Muitas virziena procesu izstrādei un ieviešanai produkcijas vidē bija jābūt līdz 2022.gada 31.decembrim, lai ar 2023.gada 1.janvāri minētajā kontā varētu iemaksāt arī muitas maksājumus. Šāda plānotā rīcība tika atspoguļota arī likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (likums pieņemts 2017.gada 23.novembrī) anotācijā.
Sākotnējās prognozes par MAIS iespējamo konstatēto kļūdu dinamiku un novēršanas ātrumu izrādījās optimistiskākas nekā reālajā situācijā. Saskaņā ar MAIS izstrādes plānu muitas virziena darbi būtu jāpabeidz līdz 2022.gada novembrim. Taču ņemot vērā darba apjomu, kas tika vērsts uz iekšzemes nodokļu uzskaites prasību izstrādi un konstatēto (pēc pirmā posma ieviešanas) kļūdu novēršanu, muitas maksājumu uzskaites prasību iestrāde MAIS kopējās prasībās tika atlikta līdz brīdim, kad tiks uzsākta muitas virziena darbu realizācija. Turklāt, neskatoties uz to, ka muitas maksājumu uzskaites specifiskās prasības ir apjomīgas, komplicētas un būtiski atšķirīgas no iekšzemes nodokļu uzskaites prasībām, muitas virziena darbu īstenošanas MAIS izstrādes ceļa karte uz 2021.gada 1.novembri netika apstiprināta un izstrāde netika uzsākta. Tajā pat laikā, neskatoties uz papildus veiktajām aktivitātēm, diemžēl muitas virziena darbu uzsākšana MAIS izstrādē tiek būtiski kavēta, kā rezultātā pastāv būtiski riski muitas maksājumu ieskaitīšanai vienotajā nodokļu kontā un to pilnvērtīgai administrēšanai MAIS no 2023.gada 1.janvāra.
2017.gada 23.novembrī ar grozījumiem likumā tika nostiprināts regulējums par vienotā nodokļu konta ieviešanu VID administrēto nodokļu, atsevišķu valsts nodevu, citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu administrēšanai ar 2021.gada 1.janvāri. Attiecībā uz Muitas likuma 1.panta 4.punkta minētajiem muitas maksājumiem likuma pārejas noteikumu 208.punktā tika paredzēts pārejas periods, proti, šo maksājumu ieskaitīšana vienotajā kontā jāuzsāk ar 2023.gada 1.janvāri.
Savukārt kārtība, kādā VID administrē nodokļu maksātāja vienotajā nodokļu kontā ieskaitītos maksājumus, kādā novirza tos konkrēta nodokļa, nodevas, citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu saistību segšanai, un maksājumu veikšanas kārtība kontā tika noteikta Ministru kabineta 2018.gada 30.oktobra noteikumos Nr.661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai”.
Izstrādātais normatīvais regulējums bija pamats Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (turpmāk – MAIS) prasību detalizēšanai un MAIS izstrādes uzsākšanai. Attiecīgi, MAIS bija jābūt izstrādātai un ieviestai līdz 2020.gada 31.decembrim, lai no 2021.gada 1.janvāra nodokļu maksātājam būtu iespējams VID administrētos nodokļu maksājumus maksāt vienotajā nodokļu kontā, un Muitas virziena procesu izstrādei un ieviešanai produkcijas vidē bija jābūt līdz 2022.gada 31.decembrim, lai ar 2023.gada 1.janvāri minētajā kontā varētu iemaksāt arī muitas maksājumus. Šāda plānotā rīcība tika atspoguļota arī likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (likums pieņemts 2017.gada 23.novembrī) anotācijā.
Sākotnējās prognozes par MAIS iespējamo konstatēto kļūdu dinamiku un novēršanas ātrumu izrādījās optimistiskākas nekā reālajā situācijā. Saskaņā ar MAIS izstrādes plānu muitas virziena darbi būtu jāpabeidz līdz 2022.gada novembrim. Taču ņemot vērā darba apjomu, kas tika vērsts uz iekšzemes nodokļu uzskaites prasību izstrādi un konstatēto (pēc pirmā posma ieviešanas) kļūdu novēršanu, muitas maksājumu uzskaites prasību iestrāde MAIS kopējās prasībās tika atlikta līdz brīdim, kad tiks uzsākta muitas virziena darbu realizācija. Turklāt, neskatoties uz to, ka muitas maksājumu uzskaites specifiskās prasības ir apjomīgas, komplicētas un būtiski atšķirīgas no iekšzemes nodokļu uzskaites prasībām, muitas virziena darbu īstenošanas MAIS izstrādes ceļa karte uz 2021.gada 1.novembri netika apstiprināta un izstrāde netika uzsākta. Tajā pat laikā, neskatoties uz papildus veiktajām aktivitātēm, diemžēl muitas virziena darbu uzsākšana MAIS izstrādē tiek būtiski kavēta, kā rezultātā pastāv būtiski riski muitas maksājumu ieskaitīšanai vienotajā nodokļu kontā un to pilnvērtīgai administrēšanai MAIS no 2023.gada 1.janvāra.
Risinājuma apraksts
Korekta, pilnīga un precīza muitas maksājumu uzskaites nodrošināšana ir vitāli nepieciešama sekmīgai muitas darbības nodrošināšanai un funkciju izpildei. Nav pieļaujama daļējas un nepilnīgas muitas maksājumu informācijas iekļaušana MAIS, jo tā ietekmē muitošanas procesu kopumā un Eiropas Savienības regulu prasību izpildi. Līdz ar to, ņemot vērā augsto risku un iespējamo negatīvo ietekmi uz muitošanas procesu kopumā, t.sk. iespējamo negatīvo ietekmi uz Latvijas reputācijas tēlu dēļ iespējamām problēmām ar datu nekorektu atspoguļošanu, attiecībā uz muitas maksājumiem ir nepieciešams atlikt regulējuma ieviešanu, proti, šo maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā un to uzskaiti MAIS līdz 2025.gada 1.janvārim.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Attiecībā uz nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu
Pašlaik informācija par nodokļu maksātāja reitingu ir pieejama EDS tikai pašiem nodokļu maksātājiem, un nodokļu maksātājiem ir iespēja brīvprātīgi informēt darījumu partnerus un citas institūcijas par savu reitingu, izmantojot VID izziņu par reitinga novērtējumu, kuru nodokļu maksātāji var paši iegūt un arī izdrukāt no EDS.
Līdz ar to, lai veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi un nodrošinātu sabiedrības tiesības uz informāciju par VID noteikto konkrētā nodokļu maksātāja nodokļu saistību izpildes līmeni, esošo Reitingu sistēmu ir nepieciešams aizstāt ar daudz efektīvāko Jauno reitinga risinājumu.
Attiecībā uz muitas maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā
Tika izvērtēta iespēja paredzēt ātrāku regulējuma piemērošanas/ieviešanas termiņu, proti, atlikt tikai uz gadu, nevis uz diviem - 2024.gada 1.janvārī. Taču izvērtēšanas laikā tika secināts, ka ātrāk par 2025.gada 1.janvāri nav iespējams izstrādāt un notestēt attiecīgu programmatūru. Līdz ar to un ņemot vērā augsto risku un iespējamo negatīvo ietekmi uz muitošanas procesu kopumā dēļ iespējamām problēmām ar datu nekorektu atspoguļošanu, attiecībā uz muitas maksājumiem, risinājums tālākai izvērtēšanai netika virzīts.
Attiecībā uz starptautisko automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā
Pirms likuma grozījumu izstrādes kā alternatīvs risinājums tika izvērtēta iespēja veikt grozījumus tikai MK noteikumos Nr.20. Tomēr rezultātā tika konstatēts, ka ar grozījumiem MK noteikumos vien nebūs pietiekami, un ir nepieciešams veikt grozījumus arī pašā likumā.
Pašlaik informācija par nodokļu maksātāja reitingu ir pieejama EDS tikai pašiem nodokļu maksātājiem, un nodokļu maksātājiem ir iespēja brīvprātīgi informēt darījumu partnerus un citas institūcijas par savu reitingu, izmantojot VID izziņu par reitinga novērtējumu, kuru nodokļu maksātāji var paši iegūt un arī izdrukāt no EDS.
Līdz ar to, lai veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi un nodrošinātu sabiedrības tiesības uz informāciju par VID noteikto konkrētā nodokļu maksātāja nodokļu saistību izpildes līmeni, esošo Reitingu sistēmu ir nepieciešams aizstāt ar daudz efektīvāko Jauno reitinga risinājumu.
Attiecībā uz muitas maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā
Tika izvērtēta iespēja paredzēt ātrāku regulējuma piemērošanas/ieviešanas termiņu, proti, atlikt tikai uz gadu, nevis uz diviem - 2024.gada 1.janvārī. Taču izvērtēšanas laikā tika secināts, ka ātrāk par 2025.gada 1.janvāri nav iespējams izstrādāt un notestēt attiecīgu programmatūru. Līdz ar to un ņemot vērā augsto risku un iespējamo negatīvo ietekmi uz muitošanas procesu kopumā dēļ iespējamām problēmām ar datu nekorektu atspoguļošanu, attiecībā uz muitas maksājumiem, risinājums tālākai izvērtēšanai netika virzīts.
Attiecībā uz starptautisko automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā
Pirms likuma grozījumu izstrādes kā alternatīvs risinājums tika izvērtēta iespēja veikt grozījumus tikai MK noteikumos Nr.20. Tomēr rezultātā tika konstatēts, ka ar grozījumiem MK noteikumos vien nebūs pietiekami, un ir nepieciešams veikt grozījumus arī pašā likumā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Attiecībā uz nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu
Likumprojekta pieņemšana nepalielinās administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, jo nodokļu maksātāju reitinga vajadzībām tiks izmantota jau VID rīcībā esošā informācija. Papildus informācijas iegūšana no nodokļu maksātājiem Jaunā reitinga risinājuma vajadzībām nav paredzēta.
Sagaidāms, ka nodokļu maksātāju reitinga kopējā novērtējuma publiskošana nodrošinās sabiedrībai, tajā skaitā arī nodokļu maksātāju darījuma partneriem, informācijas pieejamību par konkrētā nodokļu maksātāja nodokļu saistību izpildes līmeni un radīs pozitīvu efektu uz brīvprātīgu nodokļu saistību izpildi, attiecīgi palielinot valsts budžeta nodokļu ieņēmumus.
Likumprojekta pieņemšana nepalielinās administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, jo nodokļu maksātāju reitinga vajadzībām tiks izmantota jau VID rīcībā esošā informācija. Papildus informācijas iegūšana no nodokļu maksātājiem Jaunā reitinga risinājuma vajadzībām nav paredzēta.
Sagaidāms, ka nodokļu maksātāju reitinga kopējā novērtējuma publiskošana nodrošinās sabiedrībai, tajā skaitā arī nodokļu maksātāju darījuma partneriem, informācijas pieejamību par konkrētā nodokļu maksātāja nodokļu saistību izpildes līmeni un radīs pozitīvu efektu uz brīvprātīgu nodokļu saistību izpildi, attiecīgi palielinot valsts budžeta nodokļu ieņēmumus.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Visas fiziskās personas, kurām ir pienākums veikt muitas maksājumus.
Ietekmes apraksts
Ieviešot vienoto nodokļu kontu, nodokļu maksātājiem tika vienkāršots attiecīgu nodokļu maksājumu ieskaitīšanas un administrēšanas process, piemēram, nodokļu maksātājiem vairs nav nepieciešamības meklēt konkrēto nodokļu kontu, lai veiktu nodokļu samaksu. Saistībā ar likumprojektā noteikto muitas nodokļa maksātāji ar vienoto nodokļu kontu izveidotās priekšrocības varēs sākt izmantot tikai ar 2025.gada 1.janvāri, nevis ar 2023.gada 1.janvāri, kā bija plānots.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Attiecībā uz nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu
Komercsabiedrības, ārvalsts komersanti, ārvalsts komersanta filiāles, Eiropas Savienības dalībvalsts, Īslandes Republikas, Norvēģijas Karalistes un Lihtenšteinas Firstistes kapitālsabiedrības filiāles. Tāpat Jaunais reitinga risinājums attieksies uz zemnieku saimniecībām, zvejnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem, ja šie subjekti atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir izvēlējušies sagatavot gada pārskatu.
Attiecībā uz atteikšanos no Padziļinātās sadarbības programmas darbības
Nodokļu maksātāji - Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki (72 dalībnieki, kas ir līmenī Zelts; 361 dalībnieki, kas ir līmenī Sudrabs; 5218 dalībnieki, kas ir līmenī Bronza. Dati uz 22.04.2022. Informācija par dalībnieku skaitu pieejama: https://www.vid.gov.lv/lv/padzilinatas-sadarbibas-programma-1)
Attiecībā uz starptautisko automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā
Likumprojektā ietvertie grozījumi attieksies galvenokārt uz nodokļu maksātājiem, kuri saskaņā ar likuma 70. pantu atbilst termina “finanšu iestāde” definīcijai.
Attiecībā uz būvdarbu līgumiem
Personas, kas atbilstoši likuma 107. un 108.pantam ir uzskatāmi par galvenajiem būvdarbu veicējiem vai to apakšuzņēmējiem, sniegs informāciju par iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem ar visiem saviem apakšuzņēmējiem vai attiecīgi būvniecības ierosinātāju bez līguma summas ierobežojuma.
Komercsabiedrības, ārvalsts komersanti, ārvalsts komersanta filiāles, Eiropas Savienības dalībvalsts, Īslandes Republikas, Norvēģijas Karalistes un Lihtenšteinas Firstistes kapitālsabiedrības filiāles. Tāpat Jaunais reitinga risinājums attieksies uz zemnieku saimniecībām, zvejnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem, ja šie subjekti atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir izvēlējušies sagatavot gada pārskatu.
Attiecībā uz atteikšanos no Padziļinātās sadarbības programmas darbības
Nodokļu maksātāji - Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki (72 dalībnieki, kas ir līmenī Zelts; 361 dalībnieki, kas ir līmenī Sudrabs; 5218 dalībnieki, kas ir līmenī Bronza. Dati uz 22.04.2022. Informācija par dalībnieku skaitu pieejama: https://www.vid.gov.lv/lv/padzilinatas-sadarbibas-programma-1)
Attiecībā uz starptautisko automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā
Likumprojektā ietvertie grozījumi attieksies galvenokārt uz nodokļu maksātājiem, kuri saskaņā ar likuma 70. pantu atbilst termina “finanšu iestāde” definīcijai.
Attiecībā uz būvdarbu līgumiem
Personas, kas atbilstoši likuma 107. un 108.pantam ir uzskatāmi par galvenajiem būvdarbu veicējiem vai to apakšuzņēmējiem, sniegs informāciju par iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem ar visiem saviem apakšuzņēmējiem vai attiecīgi būvniecības ierosinātāju bez līguma summas ierobežojuma.
Nozare
Visas nozares, Būvniecība, Finanšu un apdrošināšanas darbības
Nozaru ietekmes apraksts
Nodokļu maksātāju reitinga novērtējums attieksies uz jebkuru nozares uzņēmumu.
Palielināsies administratīvais slogs attiecībā uz informācijas sniegšanu VEDLUDB. Ietekme pozitīva, jo regulējuma ieviešana ļaus mazināt ēnu ekonomiku nozarē, veicinās godīgu konkurenci, uzlabos analīzi un kontroli pār noslēgtajām saistībām.
Attiecībā uz starptautisko automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā
Nebūtiska ietekme, ņemot vērā, ka normas tiek precizētas.
Palielināsies administratīvais slogs attiecībā uz informācijas sniegšanu VEDLUDB. Ietekme pozitīva, jo regulējuma ieviešana ļaus mazināt ēnu ekonomiku nozarē, veicinās godīgu konkurenci, uzlabos analīzi un kontroli pār noslēgtajām saistībām.
Attiecībā uz starptautisko automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā
Nebūtiska ietekme, ņemot vērā, ka normas tiek precizētas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Nodokļu maksātāju reitinga kopējā novērtējuma publiskošanai paredzama pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi. Nodokļu maksātāju reitinga pieejamība dos iespēju darījuma partneriem rūpīgāk izvērtēt esošos un potenciālos sadarbības partnerus, tādējādi veicinot, ka nodokļu maksātājs būs daudz atbildīgāks pret nodokļu normatīvo aktu prasību izpildi.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums ir attiecināms uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kuri ir komercsabiedrības, ārvalsts komersanti, ārvalsts komersanta filiāles, Eiropas Savienības dalībvalsts, Īslandes Republikas, Norvēģijas Karalistes un Lihtenšteinas Firstistes kapitālsabiedrības filiāles, kā arī tādas zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības un individuālie uzņēmumi, kuri atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir izvēlējušies sagatavot gada pārskatu.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
Visas fiziskās personas, kurām ir pienākums veikt muitas maksājumus.
neietekmē
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
visi uzņēmumi
palielinās
Vērtības nozīme:
Nav iespējams aprēķināt, jo ietekme tiešā veidā ir saistīta ar uzņēmuma lielumu un kopējo saistību apjoma (ir atkarīgs no mēnesī noslēgto līgumu skaita un piešķirto resursu un to veidu (manuālā vai elektronificētā datu apstrāde)pienākuma īstenošanai).
Kopā
0,00
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
273 001
0
340 530
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
273 001
0
340 530
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-273 001
0
-340 530
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-273 001
0
-340 530
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
273 001
0
340 530
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Lai nodrošinātu likumprojektā ietvertā Jaunā reitinga risinājuma izpildi, VID nepieciešams realizēt nodokļu maksātāju reitinga datu automātisko atlasi, reitinga novērtējuma veikšanu, atspoguļošanu un glabāšanu uz SAP HANA platformas, kā arī vizualizēšanu EDS.
Provizoriskās izmaksas nodokļu maksātāju reitinga risinājuma izveidošanai uz SAP HANA platformas ir ap 761,2 tūkst. euro (ar PVN).
Provizoriskās izmaksas nodokļu maksātāju reitinga vizualizēšanas risinājuma izveidošanai EDS ir ap 43,5 tūkst. euro (ar PVN).
Reitinga risinājuma izveidošana tika uzsākta jau 2021.gadā, un līdz šim risinājuma izveidošanā no VID pamatdarbības nodrošināšanai piešķirtajiem līdzekļiem ieguldīti 191 185 euro (374 c/d). Reitinga risinājuma tālākai izveidošanai 2022.gadā plānoti izdevumi 273 001 euro, bet 2023.gadā 340 530 euro.
Provizoriskās izmaksas nodokļu maksātāju reitinga risinājuma izveidošanai uz SAP HANA platformas ir ap 761,2 tūkst. euro (ar PVN).
Provizoriskās izmaksas nodokļu maksātāju reitinga vizualizēšanas risinājuma izveidošanai EDS ir ap 43,5 tūkst. euro (ar PVN).
Reitinga risinājuma izveidošana tika uzsākta jau 2021.gadā, un līdz šim risinājuma izveidošanā no VID pamatdarbības nodrošināšanai piešķirtajiem līdzekļiem ieguldīti 191 185 euro (374 c/d). Reitinga risinājuma tālākai izveidošanai 2022.gadā plānoti izdevumi 273 001 euro, bet 2023.gadā 340 530 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
2022.gadā plānoto izdevumu 273 001 euro aprēķins:
- izmaiņu veikšana VID informācijas sistēmās (435,7 c/d * 641,30 euro).
2023.gadā plānoto izdevumu 340 530 euro aprēķins:
- izmaiņu veikšana VID informācijas sistēmās (531 c/d * 641,30 euro).
- izmaiņu veikšana VID informācijas sistēmās (435,7 c/d * 641,30 euro).
2023.gadā plānoto izdevumu 340 530 euro aprēķins:
- izmaiņu veikšana VID informācijas sistēmās (531 c/d * 641,30 euro).
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav attiecināms
Cita informācija
Jauna reitinga risinājuma izveidošana uz SAP HANA platformas un Jauna reitinga vizualizācijas izveidošana EDS tiks finansēta no Latvijas atveseļošanas un noturības plāna pasākumu realizācijai paredzētajiem līdzekļiem (Latvijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas aktivitāte Nr.6.1.1.r. un 6.1.1.2.i.), veicot finansējuma pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2018.gada 30.oktobra noteikumi Nr.661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai”
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka saistībā ar likumprojektu ir paredzēts pagarināt ieviešanas termiņu attiecībā uz muitas maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā, ir nepieciešams veikt grozījumus ne tikai likumā, bet arī Ministru kabineta 2018.gada 30.oktobra noteikumos Nr.661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai”, precizējot attiecīgi muitas maksājumu ieskaitīšanas kārtību līdz 2025.gada 1.janvārim un līdz minētajam datumam nesegto saistību iekļaušanu saistību rindā.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumi Nr.748 “Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi”
Pamatojums un apraksts
Minētie noteikumi zaudēs spēku, ņemot vērā, ka ar 2024.gada 1.janvāri no likuma "Par nodokļiem un nodevām" tiek izslēgts 7.1 pants. Tādējādi VID pārskatīs padziļinātās sadarbības programmas priekšrocības, kas būtu saglabājamas un tādējādi integrējamas normatīvajā regulējumā.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2019.gada 12.februāra noteikumi Nr.72 “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem”
Pamatojums un apraksts
Jāpārskata padziļinātās sadarbības programmas priekšrocības.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.4. Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumi Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”
Pamatojums un apraksts
Jāpārskata padziļinātās sadarbības programmas priekšrocības.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.5. Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumi Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”
Pamatojums un apraksts
Jāpārskata Padziļinātās sadarbības programmas priekšrocības.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.6. Čeku loterijas likums
Pamatojums un apraksts
Jāpārskata Padziļinātās sadarbības programmas priekšrocības.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.7. Valsts fondēto pensiju likums
Pamatojums un apraksts
Atbildīgajai institūcijai jāizvērtē nepieciešamie grozījumi saistībā ar padziļinātās sadarbības programmas darbības izbeigšanu
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.8. Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi”
Pamatojums un apraksts
Atbildīgajai institūcijai jāizvērtē nepieciešamie grozījumi saistībā ar Padziļinātās sadarbības programmas darbības izbeigšanu
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
4.1.9. Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.552 “Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība”
Pamatojums un apraksts
Atbildīgajai institūcijai jāizvērtē nepieciešamie grozījumi saistībā ar padziļinātās sadarbības programmas darbības izbeigšanu
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
4.1.10. Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.243 “Kārtība, kādā veic speciālistu sertifikāciju un komersantu licencēšanu darbam ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un militāri piesārņotu teritoriju izpēti un sanāciju”
Pamatojums un apraksts
Atbildīgajai institūcijai jāizvērtē nepieciešamie grozījumi saistībā ar padziļinātās sadarbības programmas darbības izbeigšanu
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.1.11. Ministru kabineta 2016.gada 22.novembra noteikumi Nr.738 “Noteikumi par caurlaidēm, kas dod tiesības transportlīdzekļu vadītājiem darba uzdevumu pildīšanas laikā neievērot atsevišķas ceļu satiksmes noteikumu prasības”
Pamatojums un apraksts
Atbildīgajai institūcijai jāizvērtē nepieciešamie grozījumi saistībā ar padziļinātās sadarbības programmas darbības izbeigšanu
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
4.1.12. Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumi Nr.656 “Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto maksas pakalpojumu cenrādis”
Pamatojums un apraksts
Atbildīgajai institūcijai jāizvērtē nepieciešamie grozījumi saistībā ar padziļinātās sadarbības programmas darbības izbeigšanu
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
4.2. Cita informācija
Padziļinātā sadarbības programma savu esošo ietvaru un funkcionalitāti ieguva ar Ministru kabineta 2018.gada 27.jūnija rīkojumu Nr.290 “Par konceptuālo ziņojumu "Par Padziļinātās sadarbības programmas darbību un tās attīstības modeli"", kas ir spēkā esošs politikas plānošanas dokuments.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 51.punktu politikas plānošanas dokumentu atzīst par spēku zaudējušu tādā kārtībā, kādā attiecīgais dokuments ir apstiprināts.
Ņemot vērā minēto, pēc likumprojekta apstiprināšanas Saeimā Finanšu ministrija sagatavos rīkojuma projektu, lai konkrēto politikas plānošanas dokumentu atzītu par spēku zaudējušu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 51.punktu politikas plānošanas dokumentu atzīst par spēku zaudējušu tādā kārtībā, kādā attiecīgais dokuments ir apstiprināts.
Ņemot vērā minēto, pēc likumprojekta apstiprināšanas Saeimā Finanšu ministrija sagatavos rīkojuma projektu, lai konkrēto politikas plānošanas dokumentu atzītu par spēku zaudējušu.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Būvniecības valsts kontroles birojs, Valsts ieņēmumu dienestsNevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi/priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
Sabiedrības pārstāvji varēja sniegt viedokļus par projektu pēc tā novirzīšanas saskaņošanai vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP).
Savukārt par likuma pieņemšanu sabiedrība tiks informēta ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv.
Savukārt par likuma pieņemšanu sabiedrība tiks informēta ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VID, Būvniecības valsts kontroles birojs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Likumprojekts paplašina VID līdzšinējās funkcijas un uzdevumus – nepieciešami darbinieki, kas pastāvīgi strādās ar Jaunā reitinga risinājuma uzturēšanu no IT sistēmu darbības un nodokļu maksātāju informēšanas un komunikācijas aspektiem.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Jaunais reitinga risinājums tiks izveidots uz analītiskiem risinājumiem paredzētās SAP HANA tehnoloģiskās platformas, nodrošinot procesa automatizāciju, proti, datu automātisko atlasi, reitinga novērtējuma veikšanu, rezultātu atspoguļošanu un glabāšanu. Tiks apvienotas divas pašlaik VID esošās nodokļu maksātāju novērtēšanas sistēmas: VID iekšējo riska novērtējuma sistēma – nodokļu maksātāju segmentācija un nodokļu maksātājam pieejamais informatīvais novērtējuma rīks – nodokļu maksātāju reitings.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Jaunais reitinga risinājums tiks izveidots uz analītiskiem risinājumiem paredzētās SAP HANA tehnoloģiskās platformas, nodrošinot procesa automatizāciju, proti, datu automātisko atlasi, reitinga novērtējuma veikšanu, rezultātu atspoguļošanu un glabāšanu. Tiks apvienotas divas pašlaik VID esošās nodokļu maksātāju novērtēšanas sistēmas: VID iekšējo riska novērtējuma sistēma – nodokļu maksātāju segmentācija un nodokļu maksātājam pieejamais informatīvais novērtējuma rīks – nodokļu maksātāju reitings.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Jaunais reitinga risinājums tiks izveidots uz analītiskiem risinājumiem paredzētās SAP HANA tehnoloģiskās platformas, nodrošinot procesa automatizāciju, proti, datu automātisko atlasi, reitinga novērtējuma veikšanu, rezultātu atspoguļošanu un glabāšanu. Tiks apvienotas divas pašlaik VID esošās nodokļu maksātāju novērtēšanas sistēmas: VID iekšējo riska novērtējuma sistēma – nodokļu maksātāju segmentācija un nodokļu maksātājam pieejamais informatīvais novērtējuma rīks – nodokļu maksātāju reitings.
8. Cita informācija
Jā
Mainīts analizējamās informācijas apjoms
7.5. Cita informācija
Likumprojekts paplašina VID līdzšinējās funkcijas un uzdevumus – nepieciešami darbinieki, kas pastāvīgi strādās ar Jaunā reitinga risinājuma uzturēšanu no IT sistēmu darbības un nodokļu maksātāju informēšanas un komunikācijas aspektiem. Jaunas darba vietas nav nepieciešams veidot, jo likumprojektā noteiktās prasības paredzēts īstenot esošo cilvēkresursu ietvaros.
Likumprojektam nav ietekmes uz jaunu institūciju izveidi, esošu institūciju likvidāciju vai reorganizāciju.
Likumprojektam nav ietekmes uz jaunu institūciju izveidi, esošu institūciju likvidāciju vai reorganizāciju.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi