Anotācija

Veicot lietotāju vajadzību analīzi un sistēmanalīzi Projekta ietvaros tika konstatēts, ka atsevišķām Projekta iecerēm nav iespējama realizācija vai tā ir nepieciešama citā veidā. Tika identificētas šādas Projekta pases un Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānu neatbilstības reālajām vajadzībām un iespējām:
     1. Nav nepieciešama integrācija ar  VID Muitas pārvaldes EMDAS, jo nepieciešamie dati tiks nodrošināti ar citu sistēmu palīdzību. Tāpēc VID Muitas pārvalde jāizslēdz no Projekta pases kā Projekta partneris;
     2. Veicot sistēmanalīzi, tika secināts, ka Projekta ietvaros optimizējamos procesus nepilda SIA “LDZ Cargo”, bet cits Projekta partneris - VAS “Latvijas Dzelzceļš”. Tāpēc arī SIA “LDZ Cargo” jāizslēdz no Projekta pases kā Projekta partneris;
    3. Projekta mērķa paskaidrojumos ir noteikts, ka:
              a) topošā vienota Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platforma (turpmāk – Platforma) nodrošinās kravu datu modelēšanu. Pārrunājot ar ostu pārvaldēm, termināļiem u.c. uzņēmējiem tika secināts, ka pirms šādu datu modelēšanas, jātiek līdz kvalitatīviem faktiskajiem datiem, uz kā pamata tad varētu domāt par iespējamo modelēšanu. Tāpēc Projekta ietvaros tiek uzlaboti datu iegūšanas un sniegšanas procesi un modelēšana tiek atlikta uz nākotnes iniciatīvām;
             b) topošā Platforma nodrošinās t.sk. integrāciju starptautiskajos loģistikas koridoros. Līdzīgi kā iepriekšējā punktā, šāda integrācija būs iespējama tad, kad tiks ieviesta Latvijas ostu sadarbspēja datu līmenī, kas tiešām tiek nodrošināts Projekta ietvaros, un kad tiks ieviests Jūras vienlogs, kas nav šī Projekta tvērums un risināms tuvākajā nākotnē;
      4. Projekta rezultātos ir pieteikts:
              a) ieviest eCMR prasībām atbilstošus kravu datu koplietošanas procesus. Ņemot vērā eCMR reģistra izveides kavēšanos, ko RBP nevar ietekmēt, tika pieņemts lēmums to izslēgt no eCMR reģistra atkarīgas aktivitātes (3.1., 3.2., 3.3.2.), taču papildināt, ka tiks nodrošināta eCMR prasībām atbilstošu kravu datu saņemšana un apstrāde koksnes pārvadātājiem, integrējoties ar SIA “Koksnes plūsmas datu centrs” Datu plūsmas IS (kā pilotprojekts);
             b) veikt integrāciju ar DAGR un EMDAS. DAGR izmantošana nav lietderīga šī Projekta ietvaros, jo Platforma neizmanto DAGR pieejamos datus ikdienas procesos un neveido datus, kurus ikdienā lietotu citās sistēmās. EMDAS integrācija nav nepieciešama, kā paskaidrots 1.punktā.
Projekta rezultātos nav pieteikts, taču:
           c) ir identificēta būtiska vajadzība nodrošināt OIS un OKS integrāciju ar automātiskās identifikācijas sistēmu AIS (nodrošina Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests) caur ĢIS komponenti, nodrošinot kuģu navigācijas reāllaika datus ostas operatīvās situācijas kartē, kā arī apzināta vajadzība pieslēgt OIS ar kuģniecību saistīto LJA sistēmu datus par kuģiem un kuģu pārbaudēm un sertifikātiem.
        5. Nozares attīstības kritiskajiem trūkumiem un ierobežojumiem, kurus paredzēts risināt, īstenojot Projektu, ir precizēta redakcija, nodrošinot pilnu atbilstību Projekta tvērumam;
        6. Kravu saņēmēji/nosūtītāji ir pārcelti no projekta mērķgrupas uz potenciālo lietotāju kategoriju, lai mērķgrupai nodrošinātu pilnu atbilstību ostu valsts pārvaldes funkcijām. Sistēmanalīzes laikā tika identificētas būtiskas jaunas vajadzības pārējām mērķgrupām (piemēram, atšķirīgas darba vietas Valsts robežsardzei, kuģu aģentiem, ostu pakalpojumu sniedzējiem un vēl četrām mērķgrupām), tāpēc kravu saņēmēju/nosūtītāju izslēgšana no mērķgrupas nesamazināja sākotnēji iecerēto Projekta tvērumu;
        7. Projekta ietvaros veicamo darbību apraksti ir precizēti, pamatojoties uz sistēmanalīzes rezultātiem. Platformas ietvaros tiek salāgotas un ieviestas vairākas komponentes, t.sk.: OIS, OKS, ĢIS, iROP, biznesa inteliģences (BI) risinājums, datu apmaiņas risinājums. ĢIS nodrošina kuģu kustības un ostas drošības datu attēlošanu kuģu vizīšu kontekstā gan OIS (ostu pārvaldēm), gan OKS (ostu klientiem). BI risinājums nodrošina iespēju elastīgi bez OIS pārslogošanas veidot ostām nepieciešamās atskaites un veikt padziļinātās datu analīzes, katrai ostai izveidojot mākonī atbilstošu datu noliktavu ar vairākiem datu avotiem (OIS, OKS, Horizon, iROP (caurlaižu risinājums), Namejs un ostu specifiskās datnes). iROP kā klientu ekosistēmas risinājums jāsasaista ar OKS, nodrošinot Single-Sign-On¹, un papildinot ar OIS un OKS  svarīgām funkcijām;
        8. Projekta darbību iznākumi jāprecizē atbilstoši precizētajam aktivitāšu tvērumam;
        9. Projekta izmaksu sadalījums, īstenojot Projektu, ir mainījies. Ņemot vērā trīs ostu dalību, Platformas komponenšu un integrāciju skaitu un ieviešanas organizācijas specifiku,
                 a) projektu vadības izmaksas ir pieaugušas no EUR 200 000 līdz EUR 400 000 (prognoze), ņemot vērā ievērojami lielāko ostu pārvalžu darbinieku un piesaistīto ekspertu noslodzi Projekta aktivitātēs, kuras notiek paralēli un īsos termiņos, paredzot ikdienas iesaisti paaugstinātajā intensitātē;
                b) projektēšanas izmaksas, tās papildinot ar papildu tehniskajām specifikācijām un kvalitātes uzraudzības aktivitātēm, palielinājās no EUR 240 000 uz EUR 420 000;
izstrādes un integrācijas izmaksas, pieaugot ieviešamo komponenšu tvērumam, palielinājās  no EUR 2 000 000 uz EUR  2 107 000;
           c) savukārt Platformas ieviešana ostās, unificējot procesos, izmaksās EUR 300 000 nevis EUR 780 000;
        10. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumu saskaņošanas un ieviešanas termiņi jāprecizē  risinājumu plašas funkcionalitātes dēļ, kā arī faktisko iepirkumu ātruma dēļ jāprecizē uz 2025. un 2026. gadu attiecīgi. Līdz ar ko atbilstoši jāprecizē arī koplietošanas pakalpojumu ieviešanas un būtisko datu kopu nodrošināšanas termiņus uz 2026. gadu. Arī Projekta ieguvumu sasniegšanas laiks iestāsies 2026. gadā atbilstoši precizētai Projekta rezultātu ietekmei. Projekta pase tika apstiprināta 24.01.2024. Vienošanās par projekta īstenošanu tika noslēgta ar CFLA 27.12.2024. T.i. projekta aktivitātes tika uzsāktas vēlāk un tāpēc arī ieguvumu sasniegšanas termiņi ir pagarināti atbilstoši projekta termiņiem. Ņemot vērā minētās nepieciešamās izmaiņas Projekta pasē, būs nepieciešami arī grozījumi CFLA un RBP līgumā par investīciju projekta īstenošanu, precizējot aktivitāšu aprakstus un finansējuma sadalījumu starp partneriem

¹ autentifikācijas mehānisms, kas ļauj lietotājam, vienu reizi veiksmīgi autentificējoties, piekļūt vairākām savstarpēji saistītām informācijas sistēmām vai pakalpojumiem bez nepieciešamības atkārtoti ievadīt lietotājvārdu un paroli katrā no tiem

Lai atrisinātu augstāk minētās problēmas, jāveic šādi grozījumi Projektā:

1. Projekta pasē (1.pielikums):
        a) Svītrot Projekta partnerus  - SIA “LDZ Cargo” un VID Muitas pārvaldi, kā arī precizēt atbilstoši projekta organizāciju un integrāciju loku (1.2., 3, 5.2., 6. sadaļas);         
       b) Izņemt no Projekta mērķu paskaidrojumiem kravu datu modelēšanu un integrāciju starptautiskajos loģistikas koridoros (3.1. sadaļa),      
       c) Papildināt Projekta risināmās problēmas ar šādu: ostu IT resursu neefektīva izmantošana – līdz šim katra osta attīstīja savus IT risinājumus individuāli, risinājumi netika koplietoti, tādējādi vairojot Latvijas ostu izdevumus IT pakalpojumu un risinājumu modernizēšanai;
       d) Projekta rezultāti jāpapildina ar AIS integrāciju, LJA ar kuģniecību saistīto sistēmu integrāciju, nodrošinot ticamos navigācijas un kuģu datus ostām un SIA “Koksnes plūsmas datu centrs” Datu plūsmas IS, saņemot datus eCMR saderīgajā formātā kravu datus;
       e) Projekta ieguvumu sasniegšanas laiks visiem ieguvumiem jāmaina no 2024. un 2025. gada uz 2026. gadu;
       f) Projekta ietvaros veicamo 2.,3. un 4. darbības apraksti jāprecizē:
              i) papildinot, ka Platformas ietvaros t.sk. jāievieš šādas komponentes: OIS,  OKS, ĢIS, iROP, BI risinājums un datu apmaiņas risinājums;
              ii) precizējot 2. darbības ietvaros veicamās apakšaktivitātes: jāizņem “Platformas uzturēšanas izmaksu tāmes izstrāde” un jāpapildina 2.4. punkts šādi - Platformas pārvaldības un finansēšanas modeļa, t.sk. Platformas uzturēšanas naudas plūsmas, izstrāde;
             iii) papildinot ar 2.7. un 2.8. punktiem OKS augstās precizitātes prototipa izstrādi un OKS satura izstrādi;
             iv) pārceļot “Platformas izstrādes kvalitātes uzraudzība” no 3.7. uz 2.9., lai korekti attēlotu arī izmaksu pozīciju un nodevumus.
      g) Projekta darbībām jāprecizē iznākumi:
              i) 2. darbībā jāizņem ziņojums "Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformas ieviešanas un uzturēšanas izmaksu tāme";
              ii) 2. darbība jāpapildina ar šādiem iznākumiem:
                          1. Ziņojums “Ostu komūnas sistēmas izstrādes tehniskā specifikācija”;
                          2.OKS augstās precizitātes prototips;
                          3. OKS satura te ksti;
                          4. Ziņojums “GIS pielāgošanas Ostu informācijas sistēmai (OIS) un Ostu komūnas sistēmai (OKS) specifikācija”;
                          5. Ziņojums “Ostu caurlaižu sistēmas (i.rop)  pielāgošanas OKS un OIS tehniskā specifikācija”;
                          6. Ziņojums “BI risinājuma ieviešanas tehniskā specifikācija”;
                          7. Ziņojums “Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformas izstrādes un ieviešanas kvalitātes pārvaldības plāns”;
                          8. Kvalitātes uzraudzības ziņojumi.
              iii) 3. darbības iznākumi:
                         1. jāprecizē uz “Izstrādāta Platforma,  t.sk.  OIS, OKS, ĢIS paplašinājumi, iROP paplašinājumi, BI risinājums, OIS paplašinājumi un nepieciešamā tehniskā dokumentācija”;
                        2. Projekta rezultātu audita ziņojums jāsvītro ārā, jo iznākums norādīts pie 3. darbības, bet faktiski attiecas uz 6. darbību;
                        3. Autoruzraudzības dokumentācija jāprecizē uz “Kvalitātes uzraudzības ziņojumi” un jāpārceļ uz 2. darbību;
              iv) Darbības “4. Platformas, t. sk. OIS,  OKS, ĢIS, iROP, BI risinājuma, ieviešana” iznākumi jāpapildina, ka Platforma darbojas produkcijas vidē RBP  ar nepieciešamām integrācijām; Platforma darbojas produkcijas vidē VBP ar nepieciešamām integrācijām; Platforma darbojas produkcijas vidē Liepājas speciālā ekonomiskā zona (turpmāk – LSEZ)  ar nepieciešamām integrācijām (4.3. sadaļa);
     h) Darbību izmaksas:
             i) projektu vadības izmaksas ir pieaugušas no EUR 200 000 līdz EUR 430 000 (prognoze);
             ii) projektēšanas izmaksas, tās papildinot ar papildu tehniskajām specifikācijām un kvalitātes uzraudzības aktivitātēm, palielinājās no EUR 240 000 uz EUR 420 000;
             iii) izstrādes un integrācijas izmaksas, pieaugot ieviešamo komponenšu tvērumam, palielinājās  no EUR 2 000 000 un EUR  2 107 000;
            iv) savukārt Platformas ieviešana ostās, unificējot procesos, izmaksās EUR 300 000 nevis EUR 780 000;
      i) Platformas un OIS saskaņošanas termiņi jāpagarina līdz 2025. gada IV ceturksnim, termiņš ieviešanas produkcijā jāpagarina līdz 2026. gada II ceturksnim (5.1. sadaļa);
      j) Koplietošanas pakalpojumi jāprecizē uz vienu pakalpojumu “Ostu IKT koplietošanas pakalpojums”, jo vērtējot un definējot ostu sadarbības iespējas, koplietojot Platformu, tika secināts, ka iepriekšējā pases versijā tika iekļauti ostu pārvalžu pakalpojumi nevis kopdarbības funkcija;
      k) Koplietošanas pakalpojumu ieviešanas termiņš jāpagarina līdz 2026. gada II ceturksnim (5.2. sadaļa). Ieguvumu termiņu pārcelšana iekļaujas Projekta termiņos (31.05.2026.) un to vēlāka iestāšanās neietekmē Projekta mērķu un rezultātu sasniegšanu;
      l) Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas – piekļuves nodrošināšanas termiņš jāpagarina līdz 2026. gada II ceturksnim (5.3. sadaļa).

2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāns jāprecizē, pamatojoties uz ostu veiktu izpēti par Platformas koplietošanas modeli pēc Projekta beigām un definēt kā vienīgu koplietošanas pakalpojumu “Ostu un multimodālās loģistikas platformas darbības nodrošināšana”. 2. pielikums ir precizēts, papildinot, ka:
     a) Platforma nodrošinās ostu pārvalžu pakalpojumu pieejamību klientiem digitālajā vidē un šo pakalpojumu izpildi ostu pārvaldēs, uzskaitot līdz šim šajā pielikumā norādītos ostu pārvalžu pakalpojumus, kuri izriet no valsts pārvaldes funkcijām un nav komercdarbības atbalsts.
    b) Kravu saņēmēji/nosūtītāji ir pārcelti no projekta mērķgrupas uz potenciālo lietotāju kategoriju, lai mērķgrupai nodrošinātu pilnu atbilstību ostu valsts pārvaldes funkcijām. Sistēmanalīzes laikā tika identificētas būtiskās jaunas vajadzības pārējām mērķgrupām (piemēram, atšķirīgas darba vietas Valsts robežsardzei, kuģu aģentiem, ostu pakalpojumu sniedzējiem un vēl 4 mērķgrupām), tāpēc kravu saņēmēju/nosūtītāju izņemšana no mērķgrupas nesamazināja sākotnēji iecerēto Projekta tvērumu;
     c) Paredzēts, ka koplietošanas pakalpojumu nodrošinās Ostu kopiena (biedrība), ostām nodibinot to Platformas darbināšanai. Kamēr Ostu kopiena nav nodibināta, Platformu uzturēs un sniegs koplietošanas pakalpojumu Rīgas brīvostas pārvalde. Ņemot vērā Projekta pases grozījumus, tiks veikti grozījumi arī līgumā par investīciju projekta īstenošanu. Līguma grozījumi ir būtiski, jo jāprecizē aktivitāšu tvērums un apraksti, taču grozījumi neietekmē Projekta darbības veidu un Projekta mērķus, tādējādi Projekta sākotnējo mērķu sasniegšana nav apdraudēta.