Anotācija (ex-ante)

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda 1.1.1.5. pasākuma “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās” (turpmāk – 1.1.1.5. pasākums (2014-2020)) otrās  kārtas ietvaros zinātniskās institūcijas īstenoja projektus, tostarp veica darbības Eiropas Savienības Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (turpmāk – programma “Apvārsnis 2020”) starptautiskās sadarbības projektu pētniecības un attīstības jomā snieguma palielināšanai, kas ietver tīklošanās, mācību un mobilitātes pasākumus, lai iesaistītos starptautiskos konsorcijos un programmas “Apvārsnis 2020” projektos un ES 9. Ietvara programmā, dalību Eiropas Komisijas Kopīgo pētījumu centra organizētajos atbalsta pasākumos un dalību starptautiskās zinātniskās konferencēs, programmas “Apvārsnis 2020” un ES 9. Ietvara programmas projektu iesniegumu sagatavošanu, starptautisku zinātnisko konferenču organizēšanu Latvijā, dalības nodrošināšanu ERIC konsorcijos, Eiropas Kodolpētniecības organizācijas Latvijas Nacionālā kontaktpunkta rīcības plāna īstenošanu un citus pasākumus.
1.1.1.5. pasākuma (2014-2020) otrās kārtas ietvaros atbalsts tika piešķirts 18 zinātniskajām institūcijām, paredzot, ka projektu ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) tiks atbalstīti un virs kvalitātes sliekšņa novērtēti ne mazāk kā 458 programmas “Apvārsnis 2020” un programmas “Apvārsnis Eiropa” projektu pieteikumi, īstenots Latvijas Nacionālās partnerības plāns dalībai astoņos ERIC konsorcijos, īstenots Eiropas Kodolpētniecības organizācijas (CERN) Latvijas Nacionālā kontaktpunkta rīcības plāns, īstenots rīcības plāns sadarbības nodrošināšanai kvantu skaitļošanas jomā, kā arī sasniegti citi rādītāji. 1.1.1.5. pasākuma (2014-2020) projektu īstenošana ir noslēgusies 2023. gada 30. novembrī.
1.1.1.5. pasākuma (2014-2020) ietvaros zinātnisko institūciju  īstenotās darbības un aktivitātes ir veicinājušas Latvijas zinātnes integrāciju Eiropas Savienības un pasaules pētniecības telpā, kā arī veicinājušas Latvijas pārstāvēto institūciju dalību programmā “Apvārsnis 2020” un Eiropas sadarbības programmās zinātnes un tehniskās pētniecības jomās.

2023. gadā tika veikts pētījums “Latvijas dalības izvērtējums programmā “Apvārsnis 2020”” (pieejams: https://www.lzp.gov.lv/lv/media/2856/download?attachment), kura ietvaros secināts, ka ir krietni palielinājusies Latvijas institūciju aktivitāte un sekmība programmā “Apvārsnis 2020”, t.sk. piesaistot ievērojamu finansējuma apjomu. Par lielāku Latvijas dalībnieku aktivitāti programmā “Apvārsnis 2020” ietvaros liecina arī salīdzinoši augstāks īpatsvars projektiem, kuros Latvijas dalībnieki ir koordinatora lomā.

Augstāk minēto apliecina Latvijas institūciju programmā “Apvārsnis 2020” atbalstīto projektu skaita palielināšanās par 196 projektiem jeb  82 % un piesaistītā Eiropas Komisijas finansējuma pieaugums par 68 milj. euro jeb gandrīz 140 % salīdzinājumā ar Eiropas Savienības 7. Ietvarprogrammas rezultātiem. Savukārt salīdzinot sekmības rādītāju (aprēķinot pieprasīto un saņemto finansējumu) ar kaimiņvalstīm: Latvijai tas ir 8,5%, Somijai – 9,6%, Igaunijai – 9,1%, Slovēnijai – 7,9%, Lietuvai 6,7%.

Latvijas dalības programmā “Apvārsnis 2020” un iepriekšējās Ietvarprogrammās

	5.IP (1999-2002)	6.IP (2002-2006)	7.IP (2007-2013)	“Apvārsnis 2020”(2014-2020)
Projektu pieteikumi (skaits)	667	1027	1127	2790
Dalību skaits projektu pieteikumos (skaits)	776	1206	1424	3480
Atbalstītie projekti (skaits)	178	217	240	436
Dalību skaits atbalstītajos projektos (skaits)	204	258	337	543
Sekmība (%)	26.7	21.1	21.3	14.16
EK finansējums (EUR, miljoni)	14.6	21.6	49.04	116.8

Tabulā zemāk iekļauta informācija par pirmajām desmit Latvijas institūcijām pēc piešķirtā finansējuma apjoma programmā “Apvārsnis 2020”. Līderis ir Rīgas Tehniskā universitāte ar 14,72 milj. euro, piedaloties 37 projektos, kam seko Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts ar 13,85 milj. euro un Latvijas Universitāte ar 10,04 milj. euro.

Pirmās desmit Latvijas institūcijas pēc piešķirtā finansējuma apjoma

Organizācijas nosaukums (EK datubāzē)	EK finansējums, EUR	Dalību skaits
RIGAS TEHNISKA UNIVERSITATE	€ 14 727 330,91	37
LATVIJAS UNIVERSITATES CIETVIELU FIZIKAS INSTITUTS	€ 13 852 696,48	5
LATVIJAS UNIVERSITATE	€ 10 041 000,82	49
LATVIJAS FINIERIS A/S	€ 7 825 531,11	1
LATVIJAS ORGANISKAS SINTEZES INSTITUTS	€ 6 262 573,79	18
VALSTS IZGLITIBAS ATTISTIBAS AGENTURA	€ 5 888 252,83	48
RIGAS STRADINA UNIVERSITATE	€ 3 564 854,87	13
TILDE SIA	€ 3 176 091,38	15
NODIBINAJUMS BALTIC STUDIES CENTRE	€ 2 911 499,25	8
ELEKTRONIKAS UN DATORZINATNU INSTITUTS	€ 2 231 260,99	16

Programmā “Apvārsnis 2020” ir piecas dalībnieku grupas pēc juridiskā statusa – augstākās izglītības institūcijas, pētniecības institūcijas, uzņēmumi, valsts un pašvaldību institūcijas un grupa “citi”. Lielākais dalību skaits starp Latvijas institūcijām bija augstākās izglītības institūcijām, veidojot 40,2 % no kopējā piešķirtā finansējuma īpatsvara (skat. tabulu zemāk).

Latvijas institūciju dalības programmā “Apvārsnis 2020” pēc juridiskā statusa

Institūcijas tips	Finansēto dalību skaits	EK finansējums, milj. EUR	Īpatsvars, %
Augstākās izglītības institūcijas	140	46,89	40,2%
Uzņēmumi	123	32,91	28,2%
Valsts un pašvaldību institūcijas	119	13,22	11,3%
Pētniecības institūcijas	98	16,40	14,0%
Citi	63	7,40	6,3%
Kopā	543	116,82	100%

Līdz 2024. gada 31.janvārim Latvijas institūcijas programmā “Apvārsnis Eiropa” piedalījušās 955 projektu pieteikumos, iesniedzot 937 “Atbilstošus” (eligible) projektus. No 955 iesniegtajiem projektu pieteikumiem 551 projekti saņēma virssliekšņa vērtējumu (above theshold) un 386 bija novērtēti zem sliekšņa (below treshold). Latvijas dalību skaits iesniegtajos projektu pieteikumos ir 1257, bet dalību skaits finansētajos projektos – 259, no tiem 244 ir partneri un 15 ir koordinatori. Eiropas Komisija finansējusi 208 projektus kopā par 62,03 milj. euro jeb 21,78% Latvijas iesniegto projektu. Tātad apmēram katru ceturto iesniegto projektu (e-CORDA dati uz 31.01.2024.; pārskats pieejams: https://www.lzp.gov.lv/lv/atbalstitie-projekti-2).

Līdz ar to, lai arī turpmāk Latvijā īstenotu augstas kvalitātes un starptautiski atzītu pētniecību, t.sk. augstas pievienotās vērtības tehnoloģijas, produktus un pakalpojumus, kas ir konkurētspējīgi un pieprasīti Eiropas un pasaules tirgos, kā arī veicinātu finansējuma īpatsvara pētniecībai un attīstībai pieaugumu līdz vismaz 1,5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) un zinātniskās institūcijas piesaistītu programmas “Apvārsnis Eiropa” finansējumu 150 milj. euro līdz programmas “Apvārsnis Eiropa” noslēgumam, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros jāturpina sniegt atbalstu zinātniskajām institūcijām kvalitatīvu programmas “Apvārsnis Eiropa” projektu pieteikumu izstrādei, dalības nodrošināšanai ERIC konsorcijos un ESFRI platformās, sadarbības pasākumu īstenošanai kvantu skaitļošanas jomā un citās starptautiskās pētniecības un attīstības sadarbības iniciatīvās.
ESFRI platformas un ERIC konsorciji ir ļoti būtisks veicinošais faktors (enabler) pētniecības infrastruktūru izmantošanai starpvalstu projektos, īpaši Ietvara programmu projektos, jo izstrādā vienotas pieejas procesiem, standartiem, sertifikācijai un salīdzināmībai, datu uzkrāšanai un izmantošanai atbilstošajā tematiskajā jomā.

Šo problēmu palīdzēs risināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1. politikas mērķa “Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību” 1.1. prioritātes “Pētniecība un prasmes” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.5. pasākuma trešā projektu iesniegumu atlases kārta.

1.1.1.5. pasākums, tai skaitā trešā projektu iesniegumu atlases kārta, ir vērsta uz 2021.–2027. gada plānošanas perioda plānošanas dokumentos noteikto politikas mērķu sasniegšanu. 1.1.1.5. pasākuma mērķis atbilst:
1) NAP2027 prioritātes “Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei” rīcības virzienam “Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai” un nodrošinās virzību uz mērķi “Zinātnes izcilība sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”, kā arī veicinās NAP2027 indikatora “Finansējuma īpatsvars pētniecībai un attīstībai, % no IKP” un "Starptautiskās citējamības datubāzē Scopus iekļauto Latvijas autoru zinātnisko publikāciju skaits gadā" mērķa vērtības sasniegšanu;
2) ZTAIP2027 rīcības virziena “Starptautiskā mobilitāte, izcilības piesaiste un sadarbība” uzdevumam “Palielināt Latvijas dalību starptautiskās pētniecības un inovācijas programmās un iniciatīvās”, uzdevumam “Attīstīt sadarbību augstākajā izglītībā, pētniecībā un inovācijā starp Baltijas valstīm un Baltijas jūras reģiona valstīm”.

Līdz ar to 1.1.1.5. pasākums,  tai skaitā trešā projektu iesniegumu atlases kārta, sekmēs ZTAIP2027 noteiktā 1.politikas rezultāta „Attīstīta pētniecības izcilība, kapacitāte un starptautiskā sadarbība” 1.rādītāja “Finansējuma īpatsvars pētniecībai un attīstībai, % no IKP” (mērķa vērtība 2027.g. - 1,5 %), 3.rādītāja “Nodarbināto zinātnisko darbinieku īpatsvars (%) kopējā nodarbināto skaitā (PLE izteiksmē)” (mērķa vērtība 2027.g. – 1%) un 8. rādītāja „Latvijas dalību rādītājs Apvārsnis Eiropa programmā – finansēto projektu piesaistītā finansējuma apjoms (kumulatīvi), % no programmas kopējā apmēra” (mērķa vērtība 2027.g. – 0,2%) mērķa vērtības sasniegšanu.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 1.1.1.5. pasākuma trešo kārtu, prasības projekta iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem, sasniedzamo mērķi un rādītājus, atbalstāmās darbības, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, projekta īstenošanas nosacījumus, kā arī plānoto un pieejamo finansējuma apmēru.

1.1.1.5. pasākuma trešās kārtas mērķis ir veicināt starptautisko sadarbību pētniecības jomā un sasaisti ar RIS3  specializācijas jomu, kā arī starpdisciplināru RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu, tajā skaitā palielinot zinātnisko institūciju dalību programmā "Apvārsnis Eiropa".
1.1.1.5.pasākuma trešās kārtas ietvaros tiek atbalstīti arī starpdisciplināri projektu pieteikumi, kas atbilst vismaz vienai no definētajām RIS3 jomām. Starpdisciplinārs projekta pieteikums ietver vairākas no definētajām RIS3  jomām vai vismaz vienu no definētajām RIS3 jomām un vismaz vienu jomu vai nozari, kas nav noteikta kā RIS3 joma.

1.1.1.5. pasākuma trešās kārtas mērķa grupa ir zinātniskās institūcijas.

1.1.1.5. pasākuma trešajai kārtai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 15 780 000 euro, tai skaitā ERAF finansējums 13 413 000 euro  un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 367 000  euro.  1.1.1.5. pasākuma trešajai kārtai nav plānots elastības finansējums, tas plānots 1.1.1.5. pasākuma otrās kārtas ietvaros.

Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.  

1.1.1.5. pasākuma trešās kārtas ietvaros ERAF finansējumu piešķir granta veidā.

1.1.1.5. pasākuma trešā kārta tiks īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Projekta iesniedzēji ir:
1) Daugavpils Universitāte ar sadarbības partneri projekta īstenošanā – Daugavpils Universitātes  aģentūru "Latvijas Hidroekoloģijas institūts";
2) Elektronikas un datorzinātņu institūts ar sadarbības partneri projekta īstenošanā – Fizikālās enerģētikas institūtu;
3) Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs;
4) Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte ar sadarbības partneriem projekta īstenošanā – Agroresursu un ekonomikas institūtu un Dārzkopības institūtu;
5) Latvijas Kultūras akadēmija ar sadarbības partneriem projekta īstenošanā – Latvijas Mākslas akadēmiju un  Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju;
6) Latvijas Organiskās sintēzes institūts;
7) Latvijas Universitāte ar sadarbības partneriem projekta īstenošanā – Latvijas Universitātes  Matemātikas un informātikas institūtu, Latvijas Universitātes  Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, Latvijas Universitātes  Cietvielu fizikas institūtu un Banku augstskolu;
8) Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts;
9) Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava";
10) Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR";
11) Rīgas Stradiņa universitāte;
12) Rīgas Tehniskā universitāte ar sadarbības partneri projekta īstenošanā – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju;
13) Ventspils Augstskola;
14) Vidzemes Augstskola.

Noteikumu projektā noteikto projekta iesniedzēju un to sadarbības partneru izvēle balstās uz sekojošiem principiem:
1. Tā kā 1.1.1.5. pasākuma trešās kārtas mērķis ir veicināt starptautisko sadarbību pētniecības jomā un sasaisti ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu, galvenais izvēles kritērijs ir zinātniskās institūcijas zinātniski pētnieciskā kapacitāte, kuras rādītājs ir saņemtais vērtējums 2019. gada zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā (turpmāk – ZISI). Projekta iesniedzēji var būt tikai tās institūcijas, kas ZISI vērtējumā ir saņēmušas vērtējumu vismaz 3, bet pārējās institūcijas, kas saņēmušas zemāku vērtējumu, var iesaistīties kā projekta sadarbības partneri – attiecas uz Banku augstskolu, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Fizikālās enerģētikas institūtu (minētās institūcijas ir sadarbības partneri tām institūcijām, ar kurām tās plānots apvienot reorganizācijas ietvaros).
2. Nepārklāšanās ar līdzīga veida atbalsta investīcijām mērķa grupai. 1.atbalstāmā darbība "atbalsts programmas "Apvārsnis Eiropa" un programmas 10. IP apakšprogrammu konkursos iesniegta un virs kvalitātes sliekšņa novērtēta projekta pieteikuma sagatavošana" tiek īstenota arī 1.1.1.5. pasākuma pirmajā kārtā zinātniskajām institūcijām, kas ir biedrības un nodibinājumi. Savukārt Ekonomikas ministrijas pārziņā esošie pasākumi paredz līdzīgu atbalstu zinātniskajām institūcijām – komersantiem (Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena "Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A" 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai" ietvaros un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” ietvaros). Līdz ar to 1.1.1.5. pasākuma trešajā kārtā atbalsts tiek sniegts valsts zinātniskajām institūcijām – valsts augstskolām un valsts zinātniskajiem institūtiem, tādējādi nodrošinot investīciju nepārklāšanos.
3. Ņemot vērā, ka atsevišķām zinātniskajām institūcijām aprēķinātais finansējums projekta īstenošanai ir relatīvi neliels, lai racionālāk izmantotu 1.1.1.5. pasākuma trešās kārtas finansējumu un nesadrumstalotu pasākumu vairākos mazos projektos, paredzēts, ka Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija īstenos projektu kopīgi ar Latvijas Kultūras akadēmiju.
4. Valsts augstskolas zinātniskie institūti – atvasinātas publiskas personas tiek iesaistīti kā projekta sadarbības partneri. Latvijas Universitātes  Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Universitātes  Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Latvijas Universitātes  Cietvielu fizikas institūts kā Latvijas Universitātes projekta sadarbības partneri, Agroresursu un ekonomikas institūts un Dārzkopības institūts kā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes projekta sadarbības partneri, kā arī Daugavpils Universitātes  aģentūra "Latvijas Hidroekoloģijas institūts" kā Daugavpils Universitātes  projekta sadarbības partneris. 

Sadarbības partneri īstenos 1.atbalstāmo darbību un 3.atbalstāmo darbību (attiecināms uz Latvijas Universitātes projekta sadarbības partneriem - Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu).
Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas finansējuma saņēmējs ar katru sadarbības partneri slēgs sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

1.1.1.5. pasākuma trešās kārtas finansējums un sasniedzamie nacionālie rādītāji
 

Nr. p. k.	Atbalstāmā darbība	Finansējums, EUR	Nacionālais rādītājs, skaits
1.	Atbalsts programmas "Apvārsnis Eiropa" un programmas 10. IP apakšprogrammu konkursos iesniegta un virs kvalitātes sliekšņa novērtēta projekta pieteikuma sagatavošanai	12 415 000	ERAF atbalstīti un virs kvalitātes sliekšņa novērtēti  programmas "Apvārsnis Eiropa" un programmas 10. IP projektu pieteikumi - 955.
2.	Eiropas molekulārās bioloģijas laboratorijas (EMBL) Latvijas nacionālā kontaktpunkta darbības nodrošināšana	180 000	Īstenots Eiropas molekulārās bioloģijas laboratorijas (EMBL) Latvijas Nacionālā kontaktpunkta rīcības  plāns - 1; Sešas darba vizītes gadā Latvijas zinātnisko institūciju pētniekiem uz Eiropas molekulārās bioloģijas laboratorijas (EMBL)  laboratorijām un centriem.
3.	Dalības nodrošināšana ERIC konsorcijos un ESFRI platformās	2 700 000	Īstenoti Latvijas Nacionālās partnerības plāni dalībai ERIC konsorcijos un ESFRI platformās - 15; Kvalifikācijas celšanas vai sadarbības pasākumos iesaistītā Latvijas zinātnisko institūciju pētnieku skaits par konkrētā ERIC konsorcija vai ESFRI platformas aktivitātēm – 20 vai 30 pētnieki gadā.
4.	Latvijas Republikas valdības un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta saprašanās memoranda īstenošana	305 000	Īstenots rīcības plāns Latvijas Republikas valdības un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta saprašanās memoranda īstenošanai - 1; Kvalifikācijas celšanas vai sadarbības pasākumos iesaistītā Latvijas zinātnisko institūciju pētnieku skaits – 30 pētnieki gadā.
5.	Sadarbības pasākumu īstenošana kvantu skaitļošanas jomā starp Latvijas Universitāti un Kvantu programmatūras pētniecības centru (Nīderlande), un Parīzes Kvantu skaitļošanas centru (Francija)	180 000	Īstenots rīcības plāns sadarbības nodrošināšanai kvantu skaitļošanas jomā - 1; Kvalifikācijas celšanas vai sadarbības pasākumos iesaistītā Latvijas zinātnisko institūciju pētnieku skaits – 10 pētnieki gadā.
	KOPĀ	15 780 000

Katram projekta iesniedzējam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums noteikts atbilstoši projektā plānotajām atbalstāmajām darbībām un tām nepieciešamajam finansējumam (detalizētu finansējuma aprēķinu sk. anotācijas pielikumā). 1.atbalstāmās darbības īstenošanai nepieciešamais finansējums katram projekta iesniedzējam noteikts, pamatojoties uz zinātniskās institūcijas pētniecisko kapacitāti, ņemot vērā piešķirto zinātnes bāzes finansējumu 2024. gadā projekta iesniedzējam un tā projekta sadarbības partneriem (veido 50 % no aprēķinātā finansējuma), kā arī virssliekšņa novērtēto projektu pieteikumu skaitu programmā “Apvārsnis 2020” un programmā “Apvārsnis Eiropa” līdz 2024.gada 31.janvārim gan projekta iesniedzējam, gan tā projekta sadarbības partneriem (veido 50 % no aprēķinātā finansējuma). Rīgas Tehniskajai universitātei aprēķinos ņemti vērā arī Liepājas Universitātes dati, ņemot vērā tās apvienošanos ar Rīgas Tehnisko universitāti no 01.03.2024., kā arī Rīgas Stradiņa universitātei aprēķinos ņemti vērā arī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas dati, ņemot vērā tās apvienošanos ar Rīgas Stradiņa universitāti no 01.07.2024.
Atbilstoši aprēķinātajam finansējumam tiek noteikts katrā projektā sasniedzamais nacionālais rādītājs –  "ERAF atbalstīti un virs kvalitātes sliekšņa novērtēti  programmas “Apvārsnis Eiropa” un programmas 10. IP projektu pieteikumi". Noteikumu projektā noteikta minimālā sasniedzamā rādītāja vērtība, kas iegūta aprēķināto finansējumu dalot ar IZM aprēķināto vienas vienības izmaksu likmi viena programmas "Apvārsnis Eiropa" projekta pieteikuma sagatavošanai, ja zinātniskā institūcija ir projekta pieteikuma koordinators (ind. 13 000 euro). 
2., 3. un 5.atbalstāmās darbības īstenošanai finansējums noteikts 40 000 euro apmērā par vienu gadu katras atbalstāmās darbības īstenošanai, finansējumu plānojot ind. 4,5 gadiem (detalizētu finansējuma aprēķinu sk. anotācijas pielikumā).

1.1.1.5.pasākuma trešās kārtas ietvaros plānotas šādas atbalstāmās darbības:

1)  atbalsts programmas "Apvārsnis Eiropa" un programmas 10. IP apakšprogrammu konkursos iesniegta un virs kvalitātes sliekšņa novērtēta projekta pieteikuma sagatavošanai;
2) EMBL Latvijas nacionālā kontaktpunkta darbības nodrošināšana;
3) dalības nodrošināšana ERIC konsorcijos un ESFRI platformās;
4) Latvijas Republikas valdības un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta saprašanās memoranda īstenošana;
5) sadarbības pasākumu īstenošana kvantu skaitļošanas jomā starp Latvijas Universitāti un Kvantu programmatūras pētniecības centru (Nīderlande), un Parīzes Kvantu skaitļošanas centru (Francija).

1.atbalstāmā darbība – atbalsts programmas "Apvārsnis Eiropa" un programmas 10. IP apakšprogrammu konkursos iesniegta un virs kvalitātes sliekšņa novērtēta projekta pieteikuma sagatavošanai.

Atbalsts plānots programmas "Apvārsnis Eiropa" un programmas 10. IP apakšprogrammu konkursos iesniegta un virs kvalitātes sliekšņa novērtēta projekta pieteikuma (turpmāk – projekta pieteikums) sagatavošanai  projekta pieteikuma izstrādātājam, ja projekta pieteikuma izstrādātājs ir programmas “Apvārsnis Eiropa” vai 10. IP projekta pieteikuma koordinators  vairāku labuma guvēju projektā vai projekta pieteikuma izstrādātājs ir programmas “Apvārsnis Eiropa” vai 10. IP projekta pieteikuma partneris konsorcija projektā  (t.sk. projekta pieteikuma koordinators viena labuma guvēja projektā). Šo darbību īstenos visi finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri. Minēto atbalstu plānots sniegt atbilstoši IZM izstrādātajai vienkāršoto izmaksu metodikai viena  programmas “Apvārsnis Eiropa” virs kvalitātes sliekšņa novērtēta projekta pieteikuma sagatavošanai (metodikas projekts paredz divas vienas vienības izmaksu likmes - projekta pieteikuma koordinatoram 13 000 euro, projekta pieteikuma partnerim konsorcija projektā  7 000 euro, metodikas projekts ir saskaņošanas procesā).
Šī darbība ir nepieciešama, lai nodrošinātu kvalitatīvu projektu pieteikumu skaita palielināšanu, jo nepalielinot projektu pieteikumu skaitu, nav iespējams izpildīt  programmas “Apvārsnis Eiropa” finansējuma  piesaistes mērķi (150 milj. euro līdz programmas “Apvārsnis Eiropa” noslēgumam).
Atbalstāmās darbības īstenošanai tiek plānots finansējums indikatīvi 12,4 milj. euro.

2.atbalstāmā darbība – EMBL Latvijas nacionālā kontaktpunkta darbības nodrošināšana.

Latvija pievienojās EMBL 2023. gadā. EMBL Latvijas nacionālais kontaktpunkts ir nepieciešams visai šīs jomas ekosistēmai, jo EMBL sistēma ir sarežģīta, kurā ir grūti orientēties. EMBL nacionālā kontaktpunkta darbība ir iekļauta valdības rīcības plānā – pasākums Nr. 23.10. paredz nostiprināt Latvijas pozīciju pētnieciskajā, izglītības un inovāciju  starptautiskajā telpā, tostarp nodrošināt EMBL nacionālā kontaktpunkta darbību, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu darbību EMBL un EMBC dalībvalsts statusā, īstenot nacionālo partnerības plānu.
EMBL veicina sadarbību starp Eiropas valstīm fundamentālajos pētījumos, progresīvu instrumentu izstrādē un progresīvā mācīšanā molekulārās bioloģijas jomā, kā arī citās ar to būtiski saistītās pētniecības jomās, un šajā nolūkā koncentrē savas darbības uz darbu, ko valsts iestādēs parasti neveic vai ko valsts iestādes nespēj viegli paveikt. EMBL eksperimentālā un teorētiskā darba rezultāti tiek publicēti vai citādi padarīti vispārēji pieejami. EMBL sniegs iespēju Latvijas zinātniekiem sadarbībā ar citiem ar EMBL sadarbībā esošiem zinātniekiem sagatavot un iesniegt publikācijas un kopīgus projektus. EMBL būs centrālā infrastruktūra, kas nodrošinās Latvijas biomedicīnas sektoram piekļuvi resursiem. EMBL izstrādās jaunas tehnoloģijas un sniegs Latvijas zinātniekiem iespēju ar tām iepazīties.
EMBL nacionālā kontaktpunkta darbību nodrošinās Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs. EMBL nacionālais kontaktpunkts sniegs informāciju Latvijas pētniecības sektoram par iespējām sadarboties ar EMBL un tās partnerorganizācijām, kā arī aktīvi nodrošinās Latvijas pētnieku piekļuvi EMBL resursiem, nodrošinās Latvijas zinātniekiem pētniecības un stažēšanās iespējas EMBL (tiks segti ārvalstu komandējumi). Šīs darbības ietvaros Latvijas pētnieki varēs doties uz EMBL un piedalīties tās laboratoriju darbībā, tādējādi paaugstinot savu kvalifikāciju un uz EMBL infrastruktūras veikt mērījumus, kas nepieciešami, tai skaitā Latvijā īstenojamiem projektiem. EMBL nacionālā kontaktpunkta personāls piedalīsies EMBL rīkotajos informatīvajos pasākumos, lai būtu informēts par visām EMBL un tās partnerorganizāciju sniegtajām iespējām, rīkos seminārus un sniegs konsultācijas Latvijā.  
Atbalstāmās darbības īstenošanai tiek plānots finansējums indikatīvi 0,18 milj. euro.

3.atbalstāmā darbība – dalības nodrošināšana ERIC konsorcijos un ESFRI platformās.

Šo darbību plānots īstenot atbilstoši informatīvajam ziņojumam "Par Latvijas dalības aktualizāciju Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģijas foruma (ESFRI) Eiropas pētniecības infrastruktūru Ceļa kartes pētniecības infrastruktūrās un Eiropas pētniecības infrastruktūru konsorcijos" (sk. https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/1e56c12c-8718-4111-bec6-7142a65a0d94#), kurā norādīta Latvijas pašreizējā un plānotā dalība ESFRI/ ERIC konsorcijos, tai skaitā, kura zinātniskā institūcija veic/veiks Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas.
Darbība ir iekļauta valdības rīcības plānā – pasākums Nr. 23.10. paredz nostiprināt Latvijas pozīciju pētnieciskajā, izglītības un inovāciju  starptautiskajā telpā, tostarp nodrošināt nacionālo partnerības plānu realizāciju dalībai ERIC konsorcijos vai ESFRI platformās Latvijai nozīmīgās nozarēs RIS3 konkurētspējas stiprināšanai.
Šo atbalstāmo darbību īstenos – Daugavpils Universitāte, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Ventspils Augstskola.
Atbalstāmās darbības ietvaros plānots atbalsts dalībai ESFRI/ERIC konsorcija darbībā (kopīgie pasākumi) – standartu, metožu, atbalsta materiālu izstrāde, kopīgo datu bāžu informācijas aktualizācija un papildināšana, pakalpojumu informācijas aktualizācija. Latvijas kontaktinstitūcijas (nacionālā mezgla) aktivitātes ietvers atbalstu Latvijas infrastruktūru integrācijai ar citu valstu infrastruktūrām, lietotāju atbalstam Latvijā un ārvalstīs, pakalpojumu pakešu attīstībai un informācijas izplatīšanai, izmantojot centralizētās sistēmas un datu bāzes, nacionālos tīmekļa resursus. Latvijā plānoti pasākumi lietotājiem, tai skaitā pieaicinot ārvalstu ekspertus. Atbalsts infrastruktūru attīstībai Latvijā, izmantojot ESFRI/ERIC konsorcija centralizētos resursus un kompetenci.
Atbalstāmās darbības īstenošanai tiek plānots finansējums indikatīvi 2,7 milj. euro.

4.atbalstāmā darbība – Latvijas Republikas valdības un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta saprašanās memoranda īstenošana.

Latvijas Republikas valdība un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (turpmāk  -  EIT) 2021. gadā ir noslēdzis saprašanās memorandu. IZM saprašanās memoranda rīcības plāna ieviešanu ir deleģējusi valsts zinātniskai institūcijai – atvasinātai publiskai personai, Rīgas Tehniskajai universitātei. Darbība nepieciešama, lai atbalstītu potenciālu starptautiskās sadarbības zinātnes un inovācijas jomās, kā arī veicinātu lielāku EIT finansējuma piesaisti. Darbības ietvaros plānots organizēt konferences par Latvijas dalību, pasākumus augstskolu un zinātnisko institūtu iesaistes veicināšanai, sadarbībai ar zināšanu un inovāciju kopienām (Knowledge and Innovation Communities – (KIC)), sadarbībai ar EIT nacionālo kontaktpunktu un EIT sekretāru.
Atbalstāmās darbības īstenošanai tiek plānots finansējums indikatīvi 0,3 milj. euro.

5.atbalstāmā darbība – sadarbības pasākumu īstenošana kvantu skaitļošanas jomā starp Latvijas Universitāti un Kvantu programmatūras pētniecības centru (Nīderlande), un Parīzes Kvantu skaitļošanas centru (Francija).

Latvija un vēl 17 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir parakstījušas deklarāciju par kvantu tehnoloģijām, atzīstot kvantu tehnoloģiju stratēģisko nozīmi ES zinātniskajā un rūpnieciskajā konkurētspējā un apņemoties sadarboties pasaules klases kvantu tehnoloģiju ekosistēmas izveidē visā Eiropā.
Sadarbības nodrošināšanai kvantu skaitļošanas jomā ar Kvantu programmatūras pētniecības centru un Parīzes Kvantu skaitļošanas centru nepieciešamas zinātnieku sadarbības vizītes kopējai pētniecībai. Kvantu programmatūras pētniecības centra un Parīzes Kvantu skaitļošanas centra pētnieku īsi lekciju kursi Latvijas Universitātē.
Sadarbības tīklu veidošana ar ārpus Latvijas strādājošajiem latviešu zinātniekiem, iedrošinot viņus atgriezties Latvijā vai veidojot sadarbību, kurā viņi ar savu pieredzi palīdz jaunajiem Latvijas zinātniekiem iekļauties starptautiskajā ideju apritē ir nozīmīgs instruments RIS3 specializācijas jomu attīstīšanai.
Atbalstāmās darbības īstenošanai tiek plānots finansējums indikatīvi 0,18 milj. euro.

Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas  pasākumus finansējuma saņēmējs nodrošina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr.2021/1060) 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī ievērojot Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pielikumā pievieno:
1) ERIC konsorcija (tai skaitā ESFRI platformas, kura atrodas ERIC izveides procesā) Latvijas Nacionālās partnerības plānu nacionālā konsorcija izveidei, paplašināšanai un darbībai, ietverot nacionālā līmenī sasniedzamos rezultātus, kas atbilst starptautiskā ERIC konsorcija prasībām, un plānu saskaņojot ar plānā ietvertajiem nacionālajiem partneriem un IZM kā nozares ministriju – attiecas uz Daugavpils Universitāti, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Ventspils Augstskolu.
2) EMBL Latvijas Nacionālā kontaktpunkta rīcības plānu, kas saskaņots ar IZM kā nozares ministriju – attiecas uz Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru;
3) Latvijas Republikas valdības un EIT saprašanās memoranda īstenošanas rīcības plānu, kas saskaņots ar IZM kā nozares ministriju – attiecas uz Rīgas Tehnisko universitāti;
4) rīcības plānu sadarbības nodrošināšanai kvantu skaitļošanas jomā ar Kvantu programmatūras pētniecības centru (Nīderlande) un Parīzes Kvantu skaitļošanas centru (Francija), kas saskaņots ar IZM kā nozares ministriju – attiecas uz Latvijas Universitāti;
5) sadarbības partnera apliecinājumu par gatavību piedalīties projekta īstenošanā – attiecas uz Daugavpils Universitāti, Elektronikas un datorzinātņu institūtu, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Latvijas Kultūras akadēmiju, Latvijas Universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti.

1.1.1.5.pasākuma trešās kārtas ietvaros plānotas šādas tiešās attiecināmās izmaksas:
1) viena programmas "Apvārsnis Eiropa" projekta pieteikuma sagatavošanas izmaksas 1.atbalstāmās darbības īstenošanai atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi. Minēto vienkāršoto izmaksu metodiku plānots apstiprināt līdz projektu iesniegumu iesniegšanas brīdim. Ja līdz projektu iesniegumu iesniegšanas brīdim vienkāršoto izmaksu metodika nebūs apstiprināta, projektu iesniegumu atlasē netiks veikta viena programmas "Apvārsnis Eiropa" projekta pieteikuma sagatavošanas izmaksu apmēra pamatotības analīze. Vienkāršoto izmaksu metodika nosaka vienas vienības izmaksu standarta likmes apmēru viena programmas “Apvārsnis Eiropa” vai 10. IP virs kvalitātes sliekšņa novērtēta projekta pieteikuma sagatavošanai, ja par attiecīgā projekta pieteikuma sagatavošanu iepriekš nav saņemts Eiropas strukturālo un investīciju fondu  (tai skaitā Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajās investīciju programmās) vai valsts budžeta finansējums programmas Baltic Bonus ietvaros;
2) tiešās attiecināmās personāla izmaksas – projekta īstenošanā iesaistītā personāla, piemēram, eksperti, nacionālā mezgla koordinatori, izmaksas (izņemot virsstundas) 2., 3., 4. un 5. atbalstāmās darbības īstenošanai. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;
3) jaunradītu darba vietu aprīkojuma (tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences) iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas vai esošo darba vietu atjaunošanas izmaksas, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, 2., 3., 4. un 5. atbalstāmās darbības īstenošanai ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja projekta īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam. Daļlaika izmaksu attiecināšanas gadījumā tiek ņemts vērā darbinieka iesaistes periods pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu;
4) iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksas projekta īstenošanas personālam 2., 3., 4. un 5. atbalstāmās darbības īstenošanai atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai";
5) ārvalstu komandējumu izmaksas projekta īstenošanas personālam 2., 3., 4. un 5.  atbalstāmās darbības  īstenošanai un mērķa grupas personām 2.atbalstāmās darbības īstenošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, ja tās ir skaidri saistāmas ar projekta rezultāta sasniegšanu. Ar mērķa grupas personām ir domāti Latvijas zinātnisko institūciju deleģētie pētnieki, kuriem arī  būs attiecināmas ārvalstu komandējumu izmaksas, lai arī citu Latvijas zinātnisko institūciju, ne tikai Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra, bet, piemēram, arī Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētnieki varētu doties uz EMBL pasākumiem, laboratorijām, nodrošinot Latvijas zinātniekiem pētniecības un stažēšanās iespējas EMBL;
6) izdales un informatīvo materiālu izmaksas par finansējuma saņēmēju (bukleti, uzlīmes, vizītkartes, plakāti, prezentācijas, video), ja to izgatavošana ir pamatota ar 2., 3., 4. un 5.  atbalstāmās darbības īstenošanu un projekta mērķa sasniegšanu;
7) 2., 3., 4. un 5. atbalstāmās darbības nodrošināšanai nepieciešamo konferenču un semināru organizēšanas izmaksas (tai skaitā telpu un stendu īre, tehniskā aprīkojuma izmaksas, konferenču materiālu un izdales materiālu publicēšanas izmaksas, sakaru pakalpojumu izmaksas, dalībnieku piesaistes un reprezentācijas izmaksas, uzaicināto ekspertu izmaksas, izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai). Uzaicinātie eksperti semināros un darba grupās sniegs informāciju Latvijas dalībniekiem par ERIC konsorcija vai ESFRI platformas aktivitātēm, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta aktivitātēm, par sadarbības nodrošināšanu kvantu skaitļošanas jomā vai EMBL aktivitātēm;
8) pakalpojumu izmaksas (pētniecības infrastruktūras piekļuvei, informācijas tehnoloģiju pakalpojumu izmaksas, tulkošanas pakalpojumu izmaksas, juridisko pakalpojumu izmaksas) 2. un 3. atbalstāmās darbības īstenošanai. Minētās izmaksas ir tehnoloģiskās izmaksas, lai piekļūtu ESFRI/ERIC infrastruktūrām. Savukārt informācijas tehnoloģiju izmaksas ir nepieciešamas, lai integrētu Latvijas nacionālo mezglu ar ESFRI/ERIC informācijas  sistēmām, kā arī nodrošinātu ar ESFRI/ERIC integrētajām informācijas tehnoloģiju sistēmām noteiktās prasības Latvijā. Vienlaikus nacionālo partnerības/rīcības plānu īstenošanā var rasties arī nepieciešamība pēc cita veida pakalpojumiem saistībā ar ERIC konsorcija vai EMBL nacionālā kontaktpunkta attiecīgajā laika periodā plānotajām darbībām, piemēram, tulkošanas izmaksas vai juridisko pakalpojumu izmaksas.
2) – 8) punktos minētās attiecināmās izmaksas ir plānotas 2., 3., 4. un 5.  atbalstāmās darbības īstenošanai. Ja projekta iesniedzējs saskaņā ar noteikumu projektu īsteno tikai 1.atbalstāmo darbību, projekta attiecināmās izmaksas tiek segtas saskaņā ar vienkāršoto izmaksu metodiku viena  programmas “Apvārsnis Eiropa” virs kvalitātes sliekšņa novērtēta projekta pieteikuma sagatavošanai.

Netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata.

Ja projekta īstenošanas laikā atbildīgā iestāde vai vadošā iestāde izstrādā vienkāršoto izmaksu metodiku kādām no augstāk minētajām izmaksām, tām piemēro atbildīgās iestādes vai vadošās iestādes izstrādāto metodiku, atbilstoši metodikā noteiktajam spēkā stāšanās laikam un nosacījumiem.

Projekta vadībai un komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumiem nepieciešamās izmaksas finansējuma saņēmējs nodrošina no  saviem līdzekļiem. Ja projekta īstenošanas laikā izmaksām, kas tiek segtas ar netiešajām izmaksām, veidojas finansējuma ietaupījums, finansējuma saņēmējs  to var novirzīt ar projekta rezultātu sasniegšanu saistīto darbību īstenošanai un uzturēšanai.

1.1.1.5. pasākuma trešajai kārtai ir noteikti šādi nacionālie rādītāji, kas ir jāsasniedz līdz 2029. gada 30. novembrim:
1) ERAF atbalstīti un virs kvalitātes sliekšņa novērtēti ne mazāk kā 955 programmas "Apvārsnis Eiropa" un programmas 10. IP projektu pieteikumi, kuru sadalījums pa projektu iesniedzējiem ir šāds:
a) Daugavpils Universitāte – vismaz 35;
b) Elektronikas un datorzinātņu institūts – vismaz 53;
c) Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs –  vismaz 30;
d) Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte – vismaz 63;
e) Latvijas Kultūras akadēmija – vismaz 12;
f) Latvijas Organiskās sintēzes institūts – vismaz 101;
g) Latvijas Universitāte – vismaz 295;
h) Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts – vismaz 26;
i) Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" – vismaz 43;
j) Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" – vismaz 15;
k) Rīgas Stradiņa universitāte – vismaz 66;
l) Rīgas Tehniskā universitāte – vismaz 184;
m) Ventspils Augstskola – vismaz 16;
n) Vidzemes Augstskola – vismaz 16.
Šajā nacionālajā rādītājā var ieskaitīt  tos virs kvalitātes sliekšņa novērtētos programmas "Apvārsnis Eiropa" un programmas 10. IP projektus, par kuru sagatavošanu iepriekš nav saņemts Eiropas strukturālo un investīciju fondu  vai valsts budžeta finansējums programmas Baltic Bonus ietvaros.
2) īstenoti Latvijas Nacionālās partnerības plāni dalībai 15  ERIC konsorcijos un ESFRI platformās:
a) Biobankas un biomolekulāro resursu pētniecības infrastruktūras konsorcijā (BBMRI-ERIC), kura  nacionālais koordinators ir Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs;
b) Eiropas strukturālās bioloģijas integrētās infrastruktūras  konsorcijā (INSTRUCT-ERIC), kura nacionālais koordinators ir Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs;
c) Eiropas infrastruktūras atvērtā skrīninga platformas ķīmiskajai bioloģijai konsorcijā (EU-OPENSCREEN-ERIC), kura nacionālais koordinators ir Latvijas Organiskās sintēzes institūts;
d) Eiropas augstākā līmeņa infrastruktūras pētniecības atklājumu praktiskai izmantošanai medicīnā konsorcijā (EATRIS-ERIC), kura nacionālais koordinators ir Rīgas Stradiņa universitāte;
e) Ļoti garas bāzes interferometrijas apvienotā institūta konsorcijā (JIV-ERIC),  kura nacionālais koordinators ir Ventspils Augstskola;
f) Eiropas Sociālo pētījumu infrastruktūras konsorcijā (ESS-ERIC),  kura nacionālais koordinators ir Latvijas Universitāte;
g) Vienotā Valodas resursu un tehnoloģiju infrastruktūras  konsorcijā (CLARIN-ERIC),  kura nacionālais koordinators ir Latvijas Universitātes sadarbības partneris  –  Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts;
h) Mikrobioloģisko resursu pētniecības infrastruktūras platformas konsorcijā (MIRRI),  kura nacionālais koordinators  ir Latvijas Universitāte;
i) Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijā Veselības, novecošanās un pensionēšanās apsekojumam Eiropā (SHARE-ERIC),  kura nacionālais koordinators ir  Rīgas Stradiņa universitāte;
j) Eiropas dzīvības zinātņu infrastruktūras bioloģiskajai informācijai konsorcijā (ELIXIR),  kura nacionālais koordinators ir Rīgas Stradiņa universitāte;
k) Eiropas integrētā ilgtermiņa ekosistēmu, kritisko apgabalu un socio-ekoloģisko sistēmu pētniecības infrastruktūras konsorcijā (eLTER),  kura nacionālais koordinators ir Latvijas Universitāte;
l) Zemas frekvences antenu masīvu konsorcijā (LOFAR-ERIC),  kura nacionālais koordinators ir Ventspils Augstskola;
m) e-infrastruktūras par bērnu kohortas pētījumiem par veselību, labbūtību un sekmēm konsorcijā (GUIDE/EuroCohort),  kura nacionālais koordinators ir Daugavpils Universitāte;
n) Eiropas Modernās skaitļošanas partnerības konsorcijā (PRACE),  kura nacionālais koordinators ir Rīgas Tehniskā universitāte;
o) Mākslas un humanitāro zinātņu digitālās pētniecības infrastruktūras konsorcijā (DARIAH ERIC),  kura nacionālais koordinators ir Latvijas Universitātes sadarbības partneris  –  Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts;
3) īstenots rīcības plāns sadarbības nodrošināšanai kvantu skaitļošanas jomā starp Latvijas Universitāti un Kvantu programmatūras pētniecības centru (Nīderlande), un Parīzes Kvantu skaitļošanas centru (Francija);
4) īstenots  EMBL Latvijas Nacionālā kontaktpunkta rīcības  plāns – attiecināms uz Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru;
5) īstenots rīcības plāns Latvijas Republikas valdības un EIT saprašanās memoranda īstenošanai – attiecināms uz Rīgas Tehnisko universitāti;
6) kvalifikācijas celšanas vai sadarbības pasākumos iesaistītā Latvijas zinātnisko institūciju pētnieku skaits:
a) par ERIC konsorcija vai ESFRI platformas BBMRI-ERIC, INSTRUCT-ERIC, EU-OPENSCREEN-ERIC, EATRIS-ERIC, JIV-ERIC, ESS-ERIC, CLARIN-ERIC un MIRRI aktivitātēm – vismaz 30 pētnieki gadā, – attiecināms uz Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un  Ventspils Augstskolu;
b) par ERIC konsorcija vai ESFRI platformas SHARE-ERIC, ELIXIR, eLTER, LOFAR-ERIC, GUIDE/EuroCohort, PRACE un DARIAH ERIC aktivitātēm – vismaz 20 pētnieki gadā, – attiecināms uz Daugavpils Universitāti, Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Ventspils Augstskolu;
c) par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta aktivitātēm – vismaz 30 pētnieki gadā, – attiecināms uz Rīgas Tehnisko universitāti;
d) par sadarbības nodrošināšanu kvantu skaitļošanas jomā – vismaz 10 pētnieki gadā, – attiecināms uz Latvijas Universitāti.
Dalību kvalifikācijas celšanas vai sadarbības pasākumos apliecinās attiecīgās darbības īstenotāja  izsniegts apliecinājums par pētnieka dalību pasākumā;
7) sešas darba vizītes gadā Latvijas zinātnisko institūciju pētniekiem uz Eiropas molekulārās bioloģijas laboratorijas (EMBL)  laboratorijām un centriem – attiecināms uz Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru.
Latvijas Nacionālās partnerības plānos dalībai  ERIC konsorcijos un ESFRI platformās,  rīcības plānā sadarbības nodrošināšanai kvantu skaitļošanas jomā,  EMBL Latvijas Nacionālā kontaktpunkta rīcības  plānā un  rīcības plānā Latvijas Republikas valdības un EIT saprašanās memoranda īstenošanai nosaka konkrētus, izmērāmus rezultātus.

1.1.1.5. pasākuma trešās kārtas ietvaros Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk- KPVIS) finansējuma saņēmējam jāuzkrāj dati par:
1) nacionālo rādītāju izpildi;
2) vismaz vienu horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" (turpmāk- HP VINPI) rādītāju (piemēram, "Sieviešu skaits atbalsta saņēmēju vidū", “Konsultatīva rakstura pasākumu skaits par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās u.c. piederības un pamattiesību jautājumiem, tostarp par  tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem”, “Mediju kampaņu, semināru, konferenču  un komunikācijas pasākumu skaits, kuros  sabiedrības informēšanai tika nodrošināti cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem piekļūstami formāti (piemēram, tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, reāllaika transkripcija, raidījumu un pasākumu ieraksti)”. Projekta iesniedzējs var izvēlēties arī citu HP VINPI rādītāju, kas ir definēts KPVIS vai pievienot jaunu HP VINPI rādītāju, kas atbilst projekta saturam un ir sasniedzams ar projekta darbībām);
3) šādiem RIS3 rādītājiem katrā no RIS3 jomām:
a) iesaistītais zinātniskais personāls (jaunie zinātnieki, maģistranti, doktoranti un doktora grāda pretendenti, skaits);
b) iesaistītais zinātniskais personāls (jaunie zinātnieki, maģistranti, doktoranti un doktora grāda pretendenti, pilna laika ekvivalents);
c) iesaistītais zinātnes tehniskais personāls (jaunie zinātnieki, maģistranti, doktoranti un doktora grāda pretendenti, skaits);
d) iesaistītais zinātnes tehniskais personāls (jaunie zinātnieki, maģistranti, doktoranti un doktora grāda pretendenti, pilna laika ekvivalents);
e) publikācijas – Web of Science un SCOPUS (tai skaitā sadarbībā ar industriju, skaits).
Finansējuma saņēmējs minēto informāciju iesniedz KPVIS kopā ar maksājuma pieprasījumu. Atbildību par uzkrāto nacionālo rādītāju un RIS3 rādītāju datu ticamību uzņemas finansējuma saņēmējs un sadarbības iestāde neveic šo datu pārbaudi (uzkrātie dati ir informatīvi un kalpo nozares vajadzībām).

Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina projekta īstenošanas finanšu plūsmas un darbību veidu skaidru nodalīšanu no citu finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera darbību finanšu plūsmām un darbību veidiem, tai skaitā nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos un nepārklāšanos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu instrumentiem.

Trešās kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs īsteno projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu. Ar vienoto izvēles kritēriju tiks izvērtēts, vai projekta iesniegums atbilst noteikumu projektā noteiktajiem kritērijiem  ar saimniecisku darbību nesaistītam projektam, lai tas nekvalificētos kā komercdarbības atbalsts, t.i., projektu īsteno pētniecības organizācija un projektā īsteno darbības, kurām nav saimnieciska rakstura. Minētais attiecināms uz finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri, ja tas ir paredzēts projektā. Definējot darbības, kurām nav saimnieciska rakstura, par pamatu tiek ņemts Eiropas Komisijas paziņojuma "Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes"(2022/C 414/01) 20. punkts.

Ja 1.1.1.5. pasākuma ietvaros īstenotais projekts kļūst par projektu, kurš ir saistīts ar saimniecisko darbību un kuram piešķirtais atbalsts kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējam vai sadarbības partnerim ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

Ja projekta īstenošanas gaitā radies izmaksu sadārdzinājums, finansējuma saņēmējs sedz to no saviem līdzekļiem.

Publiskos iepirkumus finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, izvērtējot iespējas iepirkumiem piemērot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu. Projekta ietvaros ir atbalstāma vides prasību un inovatīva risinājuma integrēšana preču un pakalpojuma iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums un inovāciju publiskais iepirkums).

1.1.1.5. pasākuma trešās kārtas atbalstāmo darbību ietvaros ir attiecināms pievienotās vērtības nodoklis tiešajām attiecināmajām izmaksām atbilstoši Regulas 2021/1060 64. panta 1. punkta “c” apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

1.1.1.5. pasākuma trešās kārtas ietvaros finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas no vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas, ja tās atbilst noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām. Projekta sadarbības partneriem izmaksas ir attiecināmas pēc sadarbības līgumu noslēgšanas, bet ne agrāk kā no dienas, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.

Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanu plāno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. novembrim.

Finansējuma saņēmējs savā tīmekļvietnē aktualizē informāciju par projekta īstenošanas gaitu, tiklīdz tā pieejama, bet ne retāk kā reizi trijos mēnešos.

Noteikumu projekts nosaka arī avansa piešķiršanas nosacījumus un avansa apmēru. Ņemot vērā to, ka finansējuma saņēmēji ir valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, kas vienlaikus īsteno vairākus projektus, finansējuma saņēmēja rīcībā ne vienmēr ir brīvi naudas līdzekļi projekta darbību īstenošanai, tāpēc ir jābūt iespējai saņemt avansu, lai nodrošinātu finanšu plūsmu projektā paredzēto darbību īstenošanai. Ja 1.1.1.5. pasākuma trešās kārtas projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs paredz saņemt avansu, to var izmaksāt pa daļām. Maksimālais avansa apjoms nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Finansējuma saņēmējam avansa un starpposma maksājumu kopsumma nevar pārsniegt 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 205 "Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 16. punktā ietverto regulējumu. Noteikumu projekts paredz, ka sadarbības iestāde var pieņemt lēmumu par nākamā avansa piešķiršanu pēc tam, kad iepriekšējais avansa maksājums ir apgūts pilnā apmērā.

1.1.1.5. pasākuma trešās kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046  par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta un normatīvo aktu publisko iepirkumu jomā prasībām. Lai nodrošinātu šīs prasības izpildi, finansējuma saņēmējs izstrādās vai noteiks kārtību, kā tas pārliecināsies par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificēs apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, noteiks veicamos pasākumus un izstrādās darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.

1.1.1.5. pasākuma trešās kārtas ieviešanā tiks nodrošināta sinerģija un papildinātība, kā arī nepārklāšanās ar Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda 1.1.1.5. pasākuma “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās” (nepārklāšanās tiks nodrošināta laika ietvarā) un 1.1.1.5. pasākuma pirmās un otrās kārtas projektos īstenotajām darbībām.
1.1.1.5. pasākuma pirmajā kārtā projektu īsteno Latvijas Zinātnes padome, kur ir paredzēts atbalsts Nacionālā kontaktpunkta darbības nodrošināšanai, EURAXESS portāla popularizēšanas un informācijas aktualizēšanas pasākumiem,  Latvijas zinātnes un inovāciju kopienas interešu pārstāvniecībai Briselē, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta kontaktpunkta darbības nodrošināšanai, atbalsts pētniecības projektu iesniegumu izstrādei programmā “Apvārsnis Eiropa” un programmā 10. IP un NordForsk programmas projektu finansēšanai. 1.1.1.5. pasākuma pirmajā kārtā atbalsts programmas "Apvārsnis Eiropa" un programmas 10. IP apakšprogrammu konkursos iesniegta un virs kvalitātes sliekšņa novērtēta ar saimniecisku darbību nesaistīta projekta sagatavošanas finansēšanai paredzēts tikai biedrībām un nodibinājumiem, kuri ir Latvijas Republikas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas zinātniskās institūcijas, tādējādi nodrošinot nepārklāšanos ar 1.1.1.5. pasākuma trešo kārtu, kur līdzīgs atbalsts ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā paredzēts konkrētām zinātniskajām institūcijām, kas nav biedrības un nodibinājumi.
Savukārt 1.1.1.5. pasākuma otrajā kārtā projektus īstenos  Latvijas Republikas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas zinātniskās institūcijas, Eiropas zinātnieku nakts apakšprogrammas ietvaros projekta iesniedzējs var būt arī Latvijas Zinātnes padome. Otrajā atlases kārtā  atbalsts paredzēts programmas "Apvārsnis Eiropa" un programmas 10. IP virs kvalitātes sliekšņa novērtētu, bet finansējumu nesaņēmušu projektu finansēšanai, kas nav plānots 1.1.1.5. pasākuma trešajā kārtā.
Šveices sadarbības programmas otrā perioda (2019.-2029. gads) programmas “Partnerība lietišķās pētniecības jomās: inovatīvi materiāli, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un viedā enerģētika” mērķis ir attīstīt pētniecības kapacitāti un veicināt Latvijas un Šveices sadarbību pētniecībā inovatīvo materiālu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un viedās enerģijas jomā. Izvēlētās tematiskās jomas atbilst Latvijas tautsaimniecības attīstības prioritātēm un ir noteiktas atbilstoši atjaunotajām Viedās specializācijas stratēģijas tematiskajām jomām. Programmā plānots ieviest divus iepriekš noteiktus projektus, kurus ieviesīs zinātniskās institūcijas – Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts. Projektos paredzēts īstenot lietišķos pētījumus divpusējā sadarbībā pētniecībā ar Šveices partneriem, iesaistot doktorantūras studentus, pētniecības rezultātu un zināšanu izplatīšanu nozarēs un studentu un vidusskolēnu iepazīstināšanu ar tautsaimniecības, darba un studiju vidi, veicinot interesi par STEM. Demarkācija ar 1.1.1.5.pasākuma trešo kārtu - Šveices programmas projekti ir divpusējās sadarbības pētniecības projekti ar papildinošām darbībām pētījumu īstenošanai, bet 1.1.1.5.pasākuma trešās kārtas projekti ir atbalsta pasākumi zinātniskajām institūcijām starptautiskās sadarbības pētniecības jomā veicināšanai, tajā skaitā palielinot zinātnisko institūciju dalību programmā "Apvārsnis Eiropa".
Dubultā finansējuma neesamības un plānotās demarkācijas nodrošināšana, tai skaitā ar Ekonomikas ministrijas pārziņā esošo Atveseļošanas un noturības mehānisma 1.2.1.2.i. investīcijas 2.pasākumu “Inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrāde”, 2.2.1.3.i. investīciju “Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā”, 5.1.1.2.i. investīciju “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai”, kā arī ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda 1.2.1.1. pasākumu “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai”,  tiks izvērtēta vienotā kritērija par dubultā finansējuma neesamību ietvaros. 1.1.1.5.pasākuma trešās kārtas projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā tiks uzaicināts arī Ekonomikas ministrijas pārstāvis.

1.1.1.5. pasākuma trešās kārtas investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. Savukārt uz horizontālajiem principiem „Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 1.1.1.5. pasākuma trešajai kārtai nav ietekmes.

1.1.1.5. pasākuma trešās kārtas ERAF investīcijām piemērots 9. intervences kods, 10. intervences kods, 11. intervences kods un 12. intervences kods atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam. ERAF finansējums 9. intervences kodā – 670 650 euro, 10. intervences kodā – 670 650  euro, 11. intervences kodā –  6 035 850 euro un 12. intervences kodā – 6 035 850 euro.