Anotācija (ex-ante)

1. Pārņemt Atkritumu apsaimniekošanas likumā Direktīvas 2024/884 un Bateriju regulas prasības; ieviest ESI depozīta sistēmu; Aktualizēt Valsts vides dienesta (turpmāk – Dienests) funkcijas pēc Enerģētikas un vides aģentūras (turpmāk – Aģentūra) pievienošanas.

Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)

Tiesību normas, kas attiecas uz ESI depozīta sistēmas ieviešanu stājas spēkā 2026.gada 1.oktobrī (pārejas noteikums). Spēkā stāšanās pamatojums: ir nepieciešams dod laiku ESI ražotājiem un tirgotājiem ieviest jauno normatīvo regulējumu savā saimnieciskajā darbībā un noslēgt atbilstošus apsaimniekošanas līgumus ar depozīta sistēmas operatoru. Pretējā gadījumā var rasties situācija, kad ESI ražotājs vai tirgotājs būs spiests maksāt dabas resursu nodokli tikai tāpēc, ka nav bijis piemērots pārejas laiks normatīvā regulējuma ieviešanai.
Pārējās likumprojektā iekļautās tiesību normas stājas spēkā vispārējā kārtībā.
 

[1.]Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – Tiesa) 2022. gada 25. janvārī spriedumā lietā C-181/20[1] pasludināja Direktīvas 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (“EEIA direktīva”) 13. panta 1. punktu par daļēji spēkā neesošu, jo tam nav pamatota atpakaļejoša spēka, ciktāl tas paredz, ka ražotājiem ir jāsedz to fotoelementu paneļu atkritumu savākšanas, apstrādes, reģenerācijas un videi nekaitīgas apglabāšanas izmaksas, kuri tirgū laisti no 2005. gada 13. augusta līdz 2012. gada 13. augustam.

Spriedumā ir prasīts veikt turpmākus pasākumus, mērķtiecīgi grozot Direktīvas 2012/19/ES un tās 13. panta 1. punktu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (turpmāk - EEIA) savākšanas un apstrādes finansēšanu attiecībā uz EEIA no lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības.
Turklāt tika secināts, ka būtu jāgroza arī Direktīvas 2012/19/ES 12. panta 1. punkts, jo tajā ir ietverts paralēls noteikums par privātām mājsaimniecībām paredzētām elektriskām un elektroniskām iekārtām (turpmāk - EEI). Kaut arī šis pants Tiesas spriedumā nav skaidri norādīts, jo tas nav saistīts ar sprieduma pamatā esošo lietu, tomēr, ņemot vērā Tiesas argumentāciju, to var uzskatīt par pantu ar atpakaļejošu spēku, un tādēļ tajā ir jāveic līdzīgs grozījums.

No Tiesas sprieduma tieši izriet, ka Direktīvas 2012/19/ES 13. panta 1. punkts būtu jāgroza tā, lai tas neattiektos uz atkritumiem, kas radušies no fotoelementu paneļiem, kuri laisti tirgū laikposmā no 2005. gada 13. augusta līdz 2012. gada 13. augustam un kuru lietotāji nav privātas mājsaimniecības. Turklāt, ņemot vērā Tiesas spriedumā izklāstītos apsvērumus, Direktīva 2012/19/ES ir jāgroza arī attiecībā uz privātajās mājsaimniecībās lietoto fotoelementu paneļu atkritumu finansēšanu, uz ko attiecas Direktīvas 2012/19/ES 12. pants, un attiecībā uz citām EEI, kas ir pielīdzināmas fotoelementu paneļiem – gan saistībā ar atkritumiem no privātajām mājsaimniecībām, gan atkritumiem no lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības.

Latvijā Direktīvas 2012/19/ES 12.un 13.panta prasības ir transponētas Atkritumu apsaimniekošanas likuma 27.pantā. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 27.panta pirmā daļa nosaka, ka  līdz 2005.gada 13.augustam tirgū laisto mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas sedz visi elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji. Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 27.panta otrajai daļai, līdz 2005.gada 13.augustam tādu tirgū laisto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, kuras nav uzskatāmas par mājsaimniecības elektriskajām vai elektroniskajām iekārtām, sedz šo iekārtu lietotājs. Šo iekārtu ražotājs minēto atkritumu apsaimniekošanas izmaksas sedz, ja attiecīgās iekārtas tiek aizstātas ar jaunām identiskām vai tādām jaunām iekārtām, kuras veic līdzvērtīgas funkcijas. Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 27.panta piektajai daļai, pēc 2005.gada 13.augusta elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs sedz paša ražoto vai tirgū laisto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu un mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanas un reģenerācijas izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar šo atkritumu sagatavošanu reģenerācijai, sagatavošanu apglabāšanai un ar apglabāšanu videi nekaitīgā veidā.
EEI ir videi kaitīgās preces atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 6.pielikuma 2.un 3.tabulai. Uz EEIA apsaimniekošanu attiecas ražotāja atbildības princips. Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrā ir reģistrēti 1486 EEI ražotāji (2025.gada 20.jūnija dati), savukārt EEIA apsaimniekošanu organizē trīs ražotāju atbildības organizācijas. 

[1] Tiesas spriedums (virspalāta), 2022. gada 25. janvāris VYSOČINA WIND a.s. pret Česká republika – Ministerstvo životního prostředí, C-181/20, ECLI:EU:C:2022:51.

[2.] Bateriju regula stājās spēkā 2023.gada 18.augustā. Bateriju regulas 95.pants paredz, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīvu 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (turpmāk - Direktīva 2006/66/EK) atceļ no 2025. gada 18. augusta. Tomēr turpmāk izklāstītos noteikumus turpina piemērot šādi:
a)11. pantu – līdz 2027. gada 18. februārim;
b)12. panta 4. un 5. punktu – līdz 2025. gada 31. decembrim, izņemot attiecībā uz noteikumu par datu pārsūtīšanu Komisijai, ko turpina piemērot līdz 2027. gada 30. jūnijam;
c)21. panta 2. punktu – līdz 2026. gada 18. augustam.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantu regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs. Regulas ir „visietekmīgākie” Eiropas Savienības tiesību akti, jo ir saistošas attiecībā uz visiem tiesību subjektiem, t. i., ne tikai pašām dalībvalstīm, bet arī fiziskām un juridiskām personām, un ir tieši piemērojamas līdzīgi kā nacionālie tiesību akti. Regulu tiešas piemērojamības princips nozīmē to, ka regulas kļūst par dalībvalsts nacionālo tiesību kopuma daļu bez nacionālo tiesību starpniecības, t. i., atšķirībā, piemēram, no direktīvām regulas nav jāpārņem nacionālajos tiesību aktos, vēl jo vairāk, tas pat ir aizliegts. Tāpēc ir nepieciešams veikt grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likuma 30., 31.  33. un 36. pantā, kā arī izslēgt 32., 34., 34.1, 35. pantu.
Direktīvas 2006/66/EK prasības ir pārņemtas vairākos Latvijas normatīvajos aktos:
1) Atkritumu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmās daļas 9.apakšpunktā, 12.panta sestās daļas 1.apakšpunktā, 30., 31. 32., 33., 34., 34.¹, 35. un  36. pantā.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmās daļas 9.apakšpunktā noteikts, ka šis likums neattiecas uz baterijām un akumulatoriem, ko izmanto iekārtās, kuras paredzētas valsts drošībai un kuras izmanto ieročos, munīcijā un militārajā aprīkojumā, kā arī iekārtās, kas paredzētas sūtīšanai kosmosā, izņemot ražojumus, kuri nav paredzēti konkrētiem militāriem nolūkiem.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 12.panta sestās daļas 1.apakšpunktā noteikts, ka Atkritumu apsaimniekošanas likuma 12. panta pirmajā daļā minētās atļaujas nav nepieciešamas dalīti savāktu sadzīves atkritumu un dalīti savāktu sadzīves bīstamo atkritumu, tai skaitā pārnēsājamo bateriju un akumulatoru, savākšanas punktiem, kas izvietoti tirdzniecības vietās.
 Atkritumu apsaimniekošanas likuma 30.panta pirmajā daļā ir definēts jēdziens “baterija vai akumulators”, savukārt otrajā daļā ir noteikta bateriju un akumulatoru klasifikācija, trešajā daļā ir noteiktas baterijas, uz kurām attiecas Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasības, bet ceturtajā daļā ir ietverta definīcija “bateriju un akumulatoru atkritumi”.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 31.panta pirmajā daļā ir definēts jēdziens “bateriju vai akumulatoru ražotājs”, savukārt otrajā daļā definēts jēdziens “izplatītājs”. Minētā panta trešajā daļā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtību un reģistra turētāju. Bateriju vai akumulatoru ražotāji sniedz reģistram informāciju par tirgū laisto bateriju vai akumulatoru daudzumu un veidiem, par savākto, pārstrādāto, kā arī eksportēto bateriju vai akumulatoru daudzumu un veidiem. Savukārt 3.1 daļa nosaka valsts pārvaldes uzdevuma – veikt bateriju ražotāju reģistrāciju – deleģēšanas kārtību. Minētā panta ceturtā daļa ietver deleģējumu Ministru kabinetam noteikt bateriju vai akumulatoru ražotāju datu uzturēšanas maksu, tās apmēru un maksāšanas kārtību.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 32.pantā ir ietverta definīcija “bateriju vai akumulatoru laišana tirgū”.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 33.panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts bateriju vai akumulatora ražotāja, vai bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekošanas komersanta pienākums nodrošināt bateriju un akumulatoru atkritumu pieņemšanu, savākšanu, apstrādi un pārstrādi. 33.panta trešajā daļā ir noteiktas bateriju vai akumulatoru ražotājs, izplatītājs vai atkritumu apsaimniekotājs, kas nodarbojas ar bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanu, apstrādi un pārstrādi, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu tiesības var piedalīties minētajos pasākumos. 33.panta ceturtā daļa nosaka, ka bateriju vai akumulatora ražotāja, vai bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekošanas komersanta pienākums nodrošināt bateriju un akumulatoru atkritumu pieņemšanu, savākšanu, apstrādi un pārstrādi attiecas arī uz importētām baterijām un akumulatoriem.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 34.pantā ir noteikta kārtībā, kādā izplatītājs un atsevišķos gadījumos bateriju ražotājs nodrošina bateriju un akumulatoru dalīto vākšanu un pieņemšanu atpakaļ.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 34.1 pantā ir noteiktas prasības attiecībā finansējumu izplatītāju un ražotāju nodrošinātai bateriju vai atkritumu akumulatoru pieņemšanu atpakaļ, un sabiedrības informēšanai.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 35.pantā ir noteikts aizliegums rūpniecībā izmantojamo bateriju, akumulatoru un transportlīdzekļu bateriju vai akumulatoru atkritumus pieņemt apglabāšanai atkritumu poligonos, kā arī sadedzināt.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 36.pantā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanai, apstrādei un pārstrādei izvirzāmās prasības, kā arī noteikt bateriju un akumulatoru savākšanas un pārstrādes apjomus un termiņus, kā arī prasības ziņojuma sniegšanai par šo darbību izpildi.
2) Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumos Nr.139 “Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu” , kuros ir noteiktas prasības bīstamas vielas saturošu bateriju un akumulatoru lietošanai un marķēšanai;
3) Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumos Nr.485 “Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība un prasības titāna dioksīda ražošanas iekārtu radīto emisiju ierobežošanai, kontrolei un monitoringam” (turpmāk - MK noteikumi Nr.485), kuros ir noteikta kārtība, kādā apsaimniekojami bateriju un akumulatoru atkritumi, kā arī noteiktas bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanai, apstrādei un pārstrādei izvirzāmās prasības, bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanas un pārstrādes apjomus un termiņus, kā arī noteikta ziņojuma sniegšanas kārtība par šo darbību izpildi;
4) Ministru kabineta 2014. gada 17. jūnija noteikumos Nr. 331 "Elektrisko un elektronisko iekārtu un bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtība un samaksas kārtība par datu uzturēšanu" (turpmāk - MK noteikumi Nr.331), kur noteikta  bateriju vai akumulatoru ražotāju (turpmāk – bateriju ražotājs) reģistrācijas kārtība, kā arī noteikts  bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistra (turpmāk – bateriju ražotāju reģistrs) turētājs un maksas apmērs par bateriju ražotāju datu uzturēšanu bateriju ražotāju reģistrā un samaksas kārtību.

Iekārtu ražotājus vai to pilnvarotos pārstāvjus reģistrē iekārtu ražotāju reģistrā. Iekārtu ražotāju reģistrs ir valsts informācijas sistēma, un tās izmantošana nodrošina elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas uzraudzībai nepieciešamās informācijas apriti. Iekārtu ražotāju reģistra turētājs un reģistrētājs ir Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (turpmāk – reģistrētājs). 
Bateriju ražotājus reģistrē bateriju ražotāju reģistrā. Bateriju ražotāju reģistrs ir valsts informācijas sistēmas – iekārtu ražotāju reģistra – sastāvdaļa. Bateriju ražotāju reģistra izmantošana nodrošina bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekošanas uzraudzībai nepieciešamās informācijas apriti. 
Uz 2025.gada 30.jūniju iekārtu ražotāju reģistrā bija reģistrēti 1486 iekārtu ražotāji, tajā skaitā 77 ārvalstu iekārtu ražotāji, un 897 bateriju ražotāji, tajā skaitā, 85 ārvalstu bateriju ražotāji.
Informācija par reģistrētajiem iekārtu ražotājiem un bateriju ražotājiem ir pieejama tīmekļa vietnē www.elektroregistrs.lv. 
Lai nodrošinātu Bateriju regulas piemērošanu, tiks veikti grozījumi iepriekšminētajos Ministru kabineta noteikumos.
Baterijas ir videi kaitīgās preces atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 6.pielikuma 1.tabulai. Uz bateriju atkritumu apsaimniekošanu attiecas ražotāja atbildības princips, kā arī Ministru kabineta 2021.gada 28.janvāra noteikumu Nr.64 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm” prasības. Bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrā ir reģistrēti 897 bateriju ražotāji (2025.gada 20.jūnija dati), savukārt bateriju atkritumu apsaimniekošanu organizē četras ražotāju atbildības organizācijas.


[3.] Ar Ministru kabineta 2023.gada 6.jūnija rīkojumu Nr.343  “Par 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "VVD APUS – Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas transformācija par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu" pases apstiprināšanu (turpmāk – MK rīkojums) ir apstiprināta Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "VVD APUS – Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas transformācija par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu" (turpmāk – projekts) pasi un projekta izmaksas ne vairāk kā 2 116 272 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu investīcijai 1 800 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 316 272 euro apmērā.
Projekta pasē norādīts, ka tiks izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra noteikumos Nr. 113 "Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība", nosakot, ka  Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas pārzinis un turētājs ir Valsts vides dienests, un paredzot grozījumus attiecībā uz nosacījumiem un iesniedzamo informāciju Valsts vides dienesta Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmā.
Projekta īstenošanas laikā plānots veikt grozījumus šādos normatīvajos aktos:
- Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 271 "Noteikumi par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām", nosakot izmaiņas statistikas pārskata "3-Atkritumi" aizpildīšanai;
- Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr. 292 "Noteikumi par kārtību, kādā sniedzama informācija par savākto, reģenerācijai nodoto, atkritumu poligonā nodoto un atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masu", nosakot, ka no Valsts vides dienesta Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas varēs iegūt datus par atkritumu apsaimniekotāja (ar kuru pašvaldība noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tās administratīvajā teritorijā) savākto, reģenerācijai nodoto un atkritumu poligonā nodoto sadzīves atkritumu apjomu, kā arī iegūt informāciju par atkritumu poligonā pieņemto un apglabāto sadzīves atkritumu apjomu gada griezumā.

[4.] Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 24.panta (1¹) daļu ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji drīkst rakstveidā pilnvarot personu. Nav atsevišķi izdalīts, ka distances tirgotājiem no citas valsts ir noteikti jāieceļ pilnvarotais pārstāvis, kā tas ir noteikts direktīvā 2012/19/ES 16. un 17.pantā, kamēr citiem elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji drīkst izvēlēties, vai rakstveidā pilnvarot pilnvaroto pārstāvi. 

MK noteikumi Nr.331 nosaka EEI un bateriju ražotāju reģistrācijas kārtība un samaksas kārtība par datu uzturēšanu.
Iekārtu ražotājus vai to pilnvarotos pārstāvjus reģistrē iekārtu ražotāju reģistrā. Iekārtu ražotāju reģistrs ir valsts informācijas sistēma, un tās izmantošana nodrošina elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas uzraudzībai nepieciešamās informācijas apriti. Iekārtu ražotāju reģistra turētājs un reģistrētājs ir Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (turpmāk – reģistrētājs). 
Uz 2025.gada 30.jūniju iekārtu ražotāju reģistrā bija reģistrēti 1486 iekārtu ražotāji, tajā skaitā 77 ārvalstu iekārtu ražotāji. Informācija par reģistrētajiem iekārtu ražotājiem un bateriju ražotājiem ir pieejama tīmekļa vietnē www.elektroregistrs.lv. 

[5.]  2025. gada 30. janvārī tika parakstīts sadarbības memorands starp Klimata un enerģētikas ministriju, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju un Beztabakas produktu asociāciju, apliecinot apņemšanos ieviest ESI depozīta sistēmu, lai uzlabotu atkritumu apsaimniekošanu, samazinātu vides piesārņojumu un veicinātu sabiedrības ilgtspējīgu attieksmi. Lai  īstenota memoranda mērķi secināts, ka nepieciešams obligātas depozīta sistēmas izveide. 

Saskaņā ar Pētījumu centra SKDS 2024. gada datiem vienreizlietojamās ESI ir biežāk lietotais elektronisko cigarešu veids Latvijas patērētāju vidū - vairākums elektronisko cigarešu smēķētāju Latvijā izmanto vienreiz lietojamās elektroniskās cigaretes (60%).
Atbilstoši biedrības "Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija" 2024. gadā veiktā pētījuma "E-CIGAREŠU DEPOZĪTA SISTĒMAS IZVEIDES PRIEKŠPROJEKTA IZPĒTE", Latvijā 2023. gadā tika izmestas apmēram 15 miljoni elektronisko smēķēšanas ierīču (turpmāk - ESI). Pēc ESI nozares sniegtās informācijas, kā to liecina cigarešu pārdevēji, ap 5% no šī apjoma – 0,75 miljoni - tiek atpakaļ dalīti savākti kartona kastēs un nodotas pārstrādātājiem. Pārējie 14,25 miljoni nonāk pārsvarā sadzīves atkritumu poligonos. 
Aptuveni 80% no ESI produkta satur litija jonu baterijas, kas tiek uzskatītas par bīstamiem atkritumiem, un 20% ir veidoti no plastmasas un metāla maisījumiem. Šo materiālu sadalīšana un pārstrāde ir tehnoloģiski iespējama, tomēr prasa īpašu pieeju un modernu aprīkojumu.

ESI popularitātes pieaugums pēdējo piecu gadu laikā ir ievērojami palielinājis šāda veida atkritumu daudzumu. Šis produkts, kas sākotnēji tika radīts kā alternatīva tradicionālajām cigaretēm, ir ieguvis popularitāti īpaši jauniešu un pieaugušo vidū. Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, elektronisko cigarešu tirgus turpina augt, tādējādi arī pieaug to radītais vides piesārņojums. Problēma ir īpaši aktuāla Latvijā, jo šobrīd trūkst specifiskas infrastruktūras, kas būtu vērsta uz ESI un bateriju savākšanu un pārstrādi. Lielākā daļa ESI patērētāju nav informēti par šo produktu pareizu apsaimniekošanu, savukārt tirdzniecības vietās un atkritumu šķirošanas laukumos šādu atkritumu savākšana nav prioritāte.

Pasaulē aizvien plašāk tiek spriests par izlietoto ESI apsaimniekošanas nepieciešamību, t.sk. depozīta sistēmu izveidi šī procesa nodrošināšanai. 2023. gadā Latvijā, saskaņā ar SIA “Wingo Deposit” datiem, tika izmestas apmēram 15 miljoni ESI.
Latvijā jau 2022. gada februāra sekmīgi darbojas izlietoto dzērienu pudeļu un bundžiņu depozīta sistēma, kas liecina par to, ka iedzīvotāji ir ieinteresēti izmantot šāda veida sistēmas, kas ļauj saņemt finansiālu atlīdzību par pārstrādei vai otrreizējai izmantošanai atgriezto izstrādājumu. Tāpēc var pieņemt, ka – saņemot kompensāciju par izmantoto ESI smēķētāji būtu ieinteresēti izmantotās ESI nodot speciālos savākšanas punktos. Izšķiroša lomu ESI depozīta sistēmas ieviešanā ir jāņem vērā saņemamās kompensācijas apjoms un depozīta automātu pieejamība.

ESI un to bateriju savākšanas sistēmas ieviešana Latvijā ir būtisks solis ne tikai vides ilgtspējas veicināšanā, bet arī sabiedrības atbildības stiprināšanā attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi. ESI sastāv no vairākām kompleksām komponentēm, tostarp plastmasas korpusa, metāla elementiem un litija jonu baterijas. Šīs ierīces bieži vien tiek izmestas kopā ar sadzīves atkritumiem, ignorējot nepieciešamību tās pareizi pārstrādāt. Šāda bezatbildīga rīcība rada divus nozīmīgus draudus — ugunsgrēka riskus un ķīmisko piesārņojumu, kas var radīt nevēlamas sekas videi un cilvēka veselībai.

Galvenās problēmas, kas saistās ar ESI atkritumiem, ir:
1) pašaizdegšānās risks, kas izraisa uguns grēkus atkritumu poligonos un šķirošanas centros;
2) ķīmiskais piesārņojums, ko rada toksisku vielu noplūde aerosolu veidā no ESI šķidrumiem un litija jonu bateriju radītais vides piesārņojums, t.sk., litiju saturoša elektrolīta noplūde no baterijām;
3) sprādzienbīstamība, ja ESI baterijas tiek pakļautas augstai temperatūrai vai tiek pārāk daudz uzlādētas.

Nozares ieskatā, veiksmīgi izstrādātas un plaši pieejamas depozīta sistēmas ieviešanas gadījumā ir iespējams sasniegt ļoti augstu atpakaļ savākšanas rādītāju – provizoriski virs 90% no tirgū laistā ESI apjoma. Šis novērtējums balstās gan uz starptautisko pieredzi dzērienu iepakojuma depozīta sistēmās, gan uz patērētāju motivāciju saņemt atpakaļ samaksāto depozīta summu, ja šī summa ir pietiekami jūtama.

Lai gan 90% savākšanas līmenis ir ambiciozs un optimistisks, tas var būt sasniedzams, ja tiek nodrošināti vairāki priekšnoteikumi:
– pieejama un ērta infrastruktūra visā valstī (automāti);
– skaidra komunikācija sabiedrībai par sistēmas darbību, vienlaikus informēšanas pasākumos nelietojot reklāmas elementus, kas reklamētu konkrētu ESI  vai to preču zīmes;
– vienota pieeja visiem tirgus dalībniekiem, izslēdzot iespējas sistēmu apiet;
– pietiekami augsts depozīta apjoms, kas veicina motivāciju ierīces nodot atpakaļ.
Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka atlikušie 10% var veidoties no dažādiem apstākļiem – daļa ierīču tiks izmestas kā nešķiroti atkritumi, daļa var nonākt nelegālā apritē vai tikt zaudētas.

Ņemot vērā Eiropas Savienības (turpmāk - ES) regulējumu attīstību ESI apsaimniekošanā, tad šobrīd ESI apsaimniekošana ir atstāta ES dalībvalstu ziņā. Vienlaikus šobrīd spēkā ir EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/1542 (2023. gada 12. jūlijs) par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK (turpmāk - Bateriju regula), kura lai arī tieši nenosaka prasības ESI, tomēr tās preambulas 11.punkts nosaka, ka regula ir jāpiemēro visu kategoriju baterijām, neatkarīgi no tā, vai baterija ir iestrādāta ierīcēs, vai kā citādi pievienota produktiem. Balstoties uz Baterijas regulu šobrīd Vācija paredz noteikt vienreizlietojamo ESI tirgū laišanas aizliegumu[1].
Papildus ES ESI tiek regulētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 3.aprīļa direktīvā 2014/40/ES par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu un ar ko atceļ Direktīvu 2001/37/EK (turpmāk – Tabakas direktīva). Vienlaikus atsevišķas ES dalībvalstis (Francija[2], Beļģija[3]) ir noteikušas vienreizlietojamo ESI laišanas tirgū aizliegumu ar mērķi mazināt negatīvo ietekmi uz sabiedrības veselību, kā arī negatīvo ietekmi vidi. Minētais vienreizlietojamo ESI  aizliegums  atbilstoši Tabakas direktīvā noteiktajai kārtībai tiek saskaņots ar Eiropas Komisiju. Vienlaikus šobrīd ir vēl vairākas valstis, kas strādā pie regulējuma pilnveidošanas, lai aizliegtu laist tirgū savās nacionālās valstīs vienreizlietojamās ESI – Spānija, Lietuva, Polija, Slovākija, Bulgārija u.c.
Vienlaikus  ņemot vērā, ka pastāvošais ES regulējums (pieņemts 2014.gadā) ir novecojis un Eiropas Komisija ir uzsākusi izvērtējuma veikšanu, kas tiks publicēts 2026.gada otrā pusē. Ņemot vērā ES dalībvalstīs ieviesto politiku, pastāv iespēja, ka  vienreizlietojamo ESI aizliegums tiks noteikts kā obligāta prasība visā ES. Šāds aizliegums visas ES mērogā izpaustos kā  normatīvais akts (deleģētais akts vai jauna direktīva) un būs piemērojams visās ES dalībvalstīs. Attiecīgi Latvijai šobrīd veidojot depozīta sistēmu ESI ir jāņem vērā, ka šāds ES normatīvais regulējums varētu tikt ieviests kā saistošs visām ES dalībvalstīm, tas ir, tiks pieņemts lēmums par vienreizlietojamo ESI laišanas tirgū aizliegumu, attiecīgi Latvijai būs jāvērtē ESI depozīta sistēmas turpmākā darbība, t.sk. veicot nepieciešamos grozījumus tiesību aktos.
Atbilstoši iepriekš minētajam uzskatām, ka pie esošā normatīvā regulējuma gan ES līmenī, gan Latvijas līmenī ESI depozīta sistēma risinās jautājumu par nodalītu ESI atkritumu apsaimniekošanu, to sastāvdaļu nodošanu pārstrādei, tiktu samazināti kopējie vides riski, kad tiek ESI atkritumi apsaimniekoti kopā ar citiem atkritumu veidiem (aizdegšanās risks un ķīmisko vielu nonākšana apkārtējā vidē).
________________________________________________________________
[1] GERMANY Germany to ban disposables - Tobacco Journal International[2] Notification Detail | TRIS - European Commission[3] Notification Detail | TRIS - European Commission

[6.] Lai nodrošinātu valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošanu, darbības efektivitāti, optimizāciju un birokrātijas mazināšanu, pieņemts lēmums par Enerģētikas un vides aģentūras (turpmāk – Aģentūra) likvidēšanu, to pievienojot Valsts vides dienestam (turpmāk – Dienests).Atbilstoši Ministru kabinets  2025. gada 26. augusta izdevis rīkojumu Nr. 533 “Par Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanu Valsts vides dienestam”.

Izvērtējot abu iestāžu funkcijas, secināts, ka abu iestāžu funkciju ietvari izriet no vieniem un tiem pašiem normatīvajiem aktiem, kā arī Eiropas Savienības politika un izrietošais regulējums vides, klimata un enerģētikas jomā arvien vairāk veido sinerģiju. Abas iestādes dala kompetenci ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras īstenošanā, rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā, degvielas uzpildes staciju kontroles un ogļūdeņražu ieguves uzraudzības jomā, kā arī citās jomās. Attiecīgi ir acīmredzama iespēja koncentrēt iestāžu kompetences un funkcijas, kā arī konsolidēt darba organizāciju, un tādējādi rast resursus  kapacitātes palielināšanai un samazināt administratīvo slogu iestāžu klientiem.
Aģentūra pildīja arī Dienesta augstākas iestādes funkciju administratīvā procesa ietvaros, izskatot apstrīdēšanas iesniegumus par Dienesta izdotajiem administratīvajiem aktiem, ar kuriem izsniedz, atsaka izsniegt vai atceļ atļaujas dabas resursu izmantošanai un vides piesārņošanai. Apstrīdēto administratīvo aktu pārskatīšanu efektīvi var realizēt arī Dienesta ģenerāldirektors kā augstāka amatpersona, kas atbilstu labas pārvaldības, lietderības un administratīvā procesa principiem un vienlaikus ļautu arī Dienesta ietvaros veidot vienotu praksi un paaugstināt amatpersonu kvalifikāciju. Atkritumu apsaimniekošanas likums ir viens no likumiem, kurā ir iekļauta Aģentūras kompetence izskatīt iesniegumus par apstrīdētajiem administratīvajiem aktiem. Tāpēc, lai nodrošinātu sabiedrībai skaidri saprotamu regulējumu par iestāžu kompetencēm, izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" (turpmāk - Likumprojekts). 

Nē

Uzlabosies fizisko personu iespējas atkritumu dalītās savākšanas punktos nodot dažādus bateriju veidus. 
ESI depozīta sistēmas ietvaros fiziskām personām ierīces pirkšanas brīdī būs pienākumus maksāt depozīta maksājuma daļu, kas ir 1 euro par ierīci. Pēc ESI izlietošanas fiziska persona atgriežot nolietotu ierīci depozīta savākšanas sistēmas automātā bezskaidras naudas formā saņems atpakaļ pirkšanas brīdī samaksāto depozīta maksu (1 euro).

1) Atkritumu apsaimniekošanas komersanti, kuri veic atkritumu pārvadājumu uzskaiti valsts informācijas sistēmā APUS. Ņemot vērā Valsts vides dienesta realizēto projektu, palielināsies atkritumu apsaimniekošanas komersantu skaits, kuri izmantos APUS sistēmu, kā arī palielināsies atkritumu apsaimniekošanas darbību veidi, kuri būs jāreģistrē Atkritumu plūsmu uzskaites sistēmā;
2) Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājiem, kuriem jānodrošina elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksu segšana, tiks noteikts precīzāks regulējums par kārtību, kādā tiek segtas elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.
3) Bateriju ražotājiem un ražotāju atbildības organizācijām, kas nodrošina bateriju atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši Bateriju regulas prasībām, tiks vienkāršotas normatīvo aktu prasības un tiks novērsta iespējama tiesību normu dublēšanās, tā kā Bateriju regula ir tieši piemērojams tiesību akts.
4)Ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājiem, kas veic uzņēmējdarbību citā valstī un pārdod elektriskās un elektroniskās iekārtas Latvijā, izmantojot distances līgumu, rakstveidā būs jāpilnvaro personu, kas veic komercdarbību Latvijā, pārņemt attiecīgā ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāja saistības Latvijā attiecībā uz šajā likumā noteikto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi. Citi ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji, kas veic uzņēmējdarbību citā valstī un pārdod elektriskās un elektroniskās iekārtas Latvijā, drīkst rakstveidā pilnvarot personu, kas veic komercdarbību Latvijā, pārņemt attiecīgā ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāja saistības Latvijā attiecībā uz šajā likumā noteikto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi.
5) Noteiktas jaunas prasības ESI ražotājiem, tirgotājiem un ESI depozīta sistēmas operatoram par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu, atskaišu sniegšanu.
6) Atkritumu apsaimniekotāji būs informēti un skaidri zinās savas tiesības apstrīdēt administratīvos aktus. Vienlaikus mazināsies arī administratīvais slogs, jo jāsadarbojas tikai ar vienu iestādi saistībā ar veikto komercdarbību - atkritumu apsaimniekošanu.

Nē

Nē

Nē

Jā

Jā

Nē

-