26-TA-1759: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 14 "Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru prezidenta 16.07.2026. rezolūcijā Nr.2026-1.1.1./67 dotais uzdevums Valsts kancelejai paredz līdz 28.07.2026. sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē attiecīgos grozījumus Ministru kabineta 2024. gada 7. janvāra noteikumos Nr.14 "Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums", svītrojot normatīvajā aktā noteiktās normas, kas paredz minētās padomes locekļiem izmaksāt atlīdzību par dalību sēdēs un darba grupās.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt valsts budžeta līdzekļu ietaupīšanu, turpmāk atsakoties no atlīdzības maksāšanas biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem par darbu (sagatavošanos un dalību) Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē (turpmāk - Memoranda padome), tās izveidotajās darba grupās, kā arī padomes deleģējumā citās konsultatīvajās un uzraudzības padomēs, komisijās un darba grupās. Vienlaikus ar noteikumu projektu ir paredzēts kompensēt transporta izdevumus biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2005. gada janvārī toreizējais Ministru prezidents un 57 biedrības un nodibinājumi parakstīja Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandu (turpmāk – Memorands). Memoranda īstenošanai ar Ministru kabineta lēmumu, Ministru kabineta noteikumu formātā apstiprinot nolikumu, tika izveidota Memoranda padome. Memoranda padomes sekretariāta funkcijas tika uzticētas Valsts kancelejai. 2014. gadā tika parakstīts atjaunots Memorands, un 2014. gada 7. janvārī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus Nr. 14 "Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums" (turpmāk – noteikumi Nr. 14, pieejami https://likumi.lv/ta/id/263733-nevalstisko-organizaciju-un-ministru-kabineta-sadarbibas-memoranda-istenosanas-padomes-nolikums). Memorandu kopš 2005. gada ir parakstījušas 578 biedrības un nodibinājumi (pastāv iespēja, ka organizācija kopš parakstīšanas brīža ir beigusi pastāvēt, tādēļ skaits var būt mainīgs. Memorandu parakstījušo organizāciju saraksts pieejams Ministru kabineta tīmekļvietnē – https://www.mk.gov.lv/lv/media/7667/download?attachment).
Pilsoniskā dialoga ieviešanu paredzējusi Saeima, apstiprinot Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam, kurā ietverta nepieciešamība dialogam ar pilsonisko sabiedrību noteikt līdzvērtīgu pieeju kā sociālajam dialogam visos lēmumu pieņemšanas posmos, tādējādi stiprinot demokrātiju un palielinot iedzīvotāju savstarpējo uzticēšanos un uzticēšanos valstij. Politiskā apņemšanās pilsoniskā dialoga attīstīšanai bija iekļauta Latvijas Piektajā nacionālajā atvērtās pārvaldības rīcības plānā 2022.–2025. gadam (1.1. pasākums).
Pilsoniskā dialoga mērķis ir veicināt sadarbību starp organizācijām, kas īsteno pilsonisko dialogu, vai starp šīm organizācijām un valdību vai tās pārstāvjiem (ietverot visu līmeņu pārvaldes) ar mērķi veicināt viedokļu dažādību lēmumu pieņemšanas procesā (tai skaitā nodrošinot dažādu sabiedrības grupu interešu pārstāvību lēmumu pieņemšanas procesā, līdzsvaru starp ekonomisko interešu un cilvēktiesību un demokrātisko vērtību interesēm, sociālās ekonomikas un pilsoniskās sabiedrības attīstības progresu) un palīdzēt konstruktīvi noregulēt konfliktus, kas saistīti ar sabiedrības un ekonomisko interešu atšķirībām. Publiskās varas institūciju un sabiedrības pārstāvju dialogs nodrošina ieguvumus tādas ekonomikas un sabiedrības labklājības sasniegšanai, kurā tiek līdzsvarotas sabiedrības un ekonomikas intereses un tiek ievērotas iedzīvotāju vajadzības. Lai to sasniegtu, svarīgi ir stiprināt pilsonisko sabiedrību un stiprināt un veicināt pilsonisko dialogu, kā arī modernizēt sadarbības formātus un to darbības kultūru, sekmēt biedrību un nodibinājumu spēju pārstāvēt dažādas iedzīvotāju grupas, pastāvīgi analizēt datus un nodrošināt profesionālu ieguldījumu rīcībpolitikas un tiesību aktu kvalitatīvā izstrādē, nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu informācijas apriti, ieskaitot atgriezenisko saiti, kā arī īstenot informēšanas un iesaistes kampaņas. Svarīgi ir veicināt sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām – arī tas ietekmēs ekonomisko izaugsmi un attīstību.
2023.gadā ar likumu "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" tika piešķirts papildu valsts budžeta finansējums, lai nodrošinātu pastāvīgu atbalstu Memoranda padomes darbībai, veicinot pilsoniskās sabiedrības ilgtspēju un stiprinot pilsoniskās sabiedrības organizāciju kapacitāti. Prioritārā pasākuma pieteikums bija balstīts Memoranda padomes izveidotās darba grupas 2018. gadā izstrādātajā redzējumā par valsts pārvaldes un nevalstiskā sektora sadarbību, lielāku lomu atvēlot biedrību un nodibinājumu pusi pārstāvošo padomes locekļu darbības atbalstam, nodrošinot tiem plašākas iespējas sagatavot un paust pilsoniskās sabiedrības intereses valsts pārvaldē. Lai to īstenotu, tika veikti grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 14 "Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums". Kopš 2024.gada 11.oktobra ir spēkā regulējums, saskaņā ar kuru biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem par darbu Memoranda padomē, tās izveidotajās darba grupās, kā arī padomes deleģējumā citās konsultatīvajās un uzraudzības padomēs, komisijās un darba grupās tika maksāta atlīdzība par sagatavošanos un dalību sēdēs. Lai nodrošinātu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta 6.3 daļas ievērošanu, biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem izmaksājamās atlīdzības samērību ar valsts pārvaldē nodarbināto atlīdzību par līdzvērtīgiem pienākumiem, kā arī nodrošinātu valsts budžeta finansējuma atbildīgu izlietojumu atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam, noteikumos noteikts konkrēts atlīdzības apmērs biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem par to sniegto ekspertīzi piedaloties sēdēs. Atbilstoši noteikumu Nr.14 24.2 punktam biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem noteikta šāda atlīdzība (atlīdzība ietver samaksu par sagatavošanos un piedalīšanos attiecīgajā sēdē, kā arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas) par dalību sēdē:
1) padomes vadītāja vietniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim – 122 euro par vienu padomes sēdi;
2) padomes loceklim vai viņa pilnvarotajam pārstāvim – 61 euro par vienu padomes sēdi;
3) padomes izveidotās darba grupas vadītājam – 152 euro par vienu darba grupas sēdi;
4) padomes izveidotās darba grupas loceklim – 61 euro par vienu darba grupas sēdi;
5) pārstāvim, ko padome pēc savas iniciatīvas vai saskaņā ar attiecīgās institūcijas lūgumu deleģē darbam citu institūciju izveidotajās konsultatīvajās un uzraudzības padomēs, komisijās un darba grupās, nosakāma stundas likme – 20 euro. Atlīdzības kopējais apmērs nosakāms atbilstoši attiecīgo dalību apliecinošajam dokumentam. Ir noteikti arī ierobežojumi - viena persona var vienlaikus saņemt atlīdzību ne vairāk kā par dalību trijos darbības veidos (padomē, padomes darba grupā, kā deleģētais pārstāvis konsultatīvajā vai uzraudzības padomē, komisijā, darba grupā), tādējādi nodrošinot, ka plašāks skaits biedrību un nodibinājumu pārstāvju var saņemt atlīdzību par ieguldījumu Memoranda padomes darbībā. Detalizēts pamatojums noteiktajām atlīdzības likmēm ir pieejams noteikumu Nr.14 11.10.2024. spēkā stājušos grozījumu anotācijā (skatīt https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/e4b5ea0b-d601-4579-9c36-21f7722f3aaa).
Kopš 2024.gada novembra atlīdzību saņēmuši 8 Memoranda padomes biedrību un nodibinājumu puses locekļi (šī brīža sastāvs - https://www.mk.gov.lv/lv/nevalstisko-organizaciju-un-ministru-kabineta-sadarbibas-memoranda-istenosanas-padome#nevalstisko-organizaciju-un-ministru-kabineta-sadarbibas-memoranda-istenosanas-padomes-locekli. Pilnvaru termiņā kopš 2024.gada novembra notikušas vairākas izmaiņas, ņemot vērā, ka par padomes locekli var būt persona ar lēmējvaras vai izpildvaras mandātu attiecīgajā organizācijā. Padomes locekļu kandidātus izvirza Memorandu parakstījušas organizācijas, kuras no izvirzītajiem kandidātiem ievēl 7 padomes locekļus. Latvijas Pilsoniskajai aliansei kopš 2024.gada oktobra noteikumu Nr. 14 grozījumiem ir pastāvīgs statuss padomē). Kopš 2025.gada aprīļa atlīdzību saņēmuši Memoranda padomes izveidoto četru darba grupu biedrību un nodibinājumu puses locekļi – par darba grupu darbības ietvaru, locekļiem plašāk - https://www.mk.gov.lv/lv/memoranda-darba-grupas. Darba grupu biedrību un nodibinājumu puses locekļu izvēlei tika organizēts konkurss. Ar mērķi nodrošināt pilsoniskās sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos un sekmēt sabiedrības interesēm atbilstošu valsts pārvaldes darbību, Memoranda padomei ir tiesības deleģēt pārstāvjus Valsts sekretāru sanāksmēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdēs un citos formātos pēc nepieciešamības. Saskaņā ar noteikumiem Nr. 14 atlīdzību līdz ar to saņem arī Memoranda padomes deleģētie pārstāvji dažādos formātos - https://www.mk.gov.lv/lv/media/22484/download?attachment. Pārstāvju deleģēšana notiek saskaņā ar Memoranda padomes 2026. gada 17. janvārī apstiprināto "Kārtību, kādā Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome deleģē pārstāvjus dalībai konsultatīvajās un uzraudzības padomēs, komisijās un darba grupās." Atlīdzību izmaksu veica biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" no Valsts kancelejai šim mērķim piešķirtajiem budžeta līdzekļiem saskaņā ar līgumā par atsevišķa valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu Memoranda padomes sekretariāta darbības nodrošināšanai noteikto.
Pilsoniskā dialoga ieviešanu paredzējusi Saeima, apstiprinot Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam, kurā ietverta nepieciešamība dialogam ar pilsonisko sabiedrību noteikt līdzvērtīgu pieeju kā sociālajam dialogam visos lēmumu pieņemšanas posmos, tādējādi stiprinot demokrātiju un palielinot iedzīvotāju savstarpējo uzticēšanos un uzticēšanos valstij. Politiskā apņemšanās pilsoniskā dialoga attīstīšanai bija iekļauta Latvijas Piektajā nacionālajā atvērtās pārvaldības rīcības plānā 2022.–2025. gadam (1.1. pasākums).
Pilsoniskā dialoga mērķis ir veicināt sadarbību starp organizācijām, kas īsteno pilsonisko dialogu, vai starp šīm organizācijām un valdību vai tās pārstāvjiem (ietverot visu līmeņu pārvaldes) ar mērķi veicināt viedokļu dažādību lēmumu pieņemšanas procesā (tai skaitā nodrošinot dažādu sabiedrības grupu interešu pārstāvību lēmumu pieņemšanas procesā, līdzsvaru starp ekonomisko interešu un cilvēktiesību un demokrātisko vērtību interesēm, sociālās ekonomikas un pilsoniskās sabiedrības attīstības progresu) un palīdzēt konstruktīvi noregulēt konfliktus, kas saistīti ar sabiedrības un ekonomisko interešu atšķirībām. Publiskās varas institūciju un sabiedrības pārstāvju dialogs nodrošina ieguvumus tādas ekonomikas un sabiedrības labklājības sasniegšanai, kurā tiek līdzsvarotas sabiedrības un ekonomikas intereses un tiek ievērotas iedzīvotāju vajadzības. Lai to sasniegtu, svarīgi ir stiprināt pilsonisko sabiedrību un stiprināt un veicināt pilsonisko dialogu, kā arī modernizēt sadarbības formātus un to darbības kultūru, sekmēt biedrību un nodibinājumu spēju pārstāvēt dažādas iedzīvotāju grupas, pastāvīgi analizēt datus un nodrošināt profesionālu ieguldījumu rīcībpolitikas un tiesību aktu kvalitatīvā izstrādē, nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu informācijas apriti, ieskaitot atgriezenisko saiti, kā arī īstenot informēšanas un iesaistes kampaņas. Svarīgi ir veicināt sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām – arī tas ietekmēs ekonomisko izaugsmi un attīstību.
2023.gadā ar likumu "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" tika piešķirts papildu valsts budžeta finansējums, lai nodrošinātu pastāvīgu atbalstu Memoranda padomes darbībai, veicinot pilsoniskās sabiedrības ilgtspēju un stiprinot pilsoniskās sabiedrības organizāciju kapacitāti. Prioritārā pasākuma pieteikums bija balstīts Memoranda padomes izveidotās darba grupas 2018. gadā izstrādātajā redzējumā par valsts pārvaldes un nevalstiskā sektora sadarbību, lielāku lomu atvēlot biedrību un nodibinājumu pusi pārstāvošo padomes locekļu darbības atbalstam, nodrošinot tiem plašākas iespējas sagatavot un paust pilsoniskās sabiedrības intereses valsts pārvaldē. Lai to īstenotu, tika veikti grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 14 "Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums". Kopš 2024.gada 11.oktobra ir spēkā regulējums, saskaņā ar kuru biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem par darbu Memoranda padomē, tās izveidotajās darba grupās, kā arī padomes deleģējumā citās konsultatīvajās un uzraudzības padomēs, komisijās un darba grupās tika maksāta atlīdzība par sagatavošanos un dalību sēdēs. Lai nodrošinātu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta 6.3 daļas ievērošanu, biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem izmaksājamās atlīdzības samērību ar valsts pārvaldē nodarbināto atlīdzību par līdzvērtīgiem pienākumiem, kā arī nodrošinātu valsts budžeta finansējuma atbildīgu izlietojumu atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam, noteikumos noteikts konkrēts atlīdzības apmērs biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem par to sniegto ekspertīzi piedaloties sēdēs. Atbilstoši noteikumu Nr.14 24.2 punktam biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem noteikta šāda atlīdzība (atlīdzība ietver samaksu par sagatavošanos un piedalīšanos attiecīgajā sēdē, kā arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas) par dalību sēdē:
1) padomes vadītāja vietniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim – 122 euro par vienu padomes sēdi;
2) padomes loceklim vai viņa pilnvarotajam pārstāvim – 61 euro par vienu padomes sēdi;
3) padomes izveidotās darba grupas vadītājam – 152 euro par vienu darba grupas sēdi;
4) padomes izveidotās darba grupas loceklim – 61 euro par vienu darba grupas sēdi;
5) pārstāvim, ko padome pēc savas iniciatīvas vai saskaņā ar attiecīgās institūcijas lūgumu deleģē darbam citu institūciju izveidotajās konsultatīvajās un uzraudzības padomēs, komisijās un darba grupās, nosakāma stundas likme – 20 euro. Atlīdzības kopējais apmērs nosakāms atbilstoši attiecīgo dalību apliecinošajam dokumentam. Ir noteikti arī ierobežojumi - viena persona var vienlaikus saņemt atlīdzību ne vairāk kā par dalību trijos darbības veidos (padomē, padomes darba grupā, kā deleģētais pārstāvis konsultatīvajā vai uzraudzības padomē, komisijā, darba grupā), tādējādi nodrošinot, ka plašāks skaits biedrību un nodibinājumu pārstāvju var saņemt atlīdzību par ieguldījumu Memoranda padomes darbībā. Detalizēts pamatojums noteiktajām atlīdzības likmēm ir pieejams noteikumu Nr.14 11.10.2024. spēkā stājušos grozījumu anotācijā (skatīt https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/e4b5ea0b-d601-4579-9c36-21f7722f3aaa).
Kopš 2024.gada novembra atlīdzību saņēmuši 8 Memoranda padomes biedrību un nodibinājumu puses locekļi (šī brīža sastāvs - https://www.mk.gov.lv/lv/nevalstisko-organizaciju-un-ministru-kabineta-sadarbibas-memoranda-istenosanas-padome#nevalstisko-organizaciju-un-ministru-kabineta-sadarbibas-memoranda-istenosanas-padomes-locekli. Pilnvaru termiņā kopš 2024.gada novembra notikušas vairākas izmaiņas, ņemot vērā, ka par padomes locekli var būt persona ar lēmējvaras vai izpildvaras mandātu attiecīgajā organizācijā. Padomes locekļu kandidātus izvirza Memorandu parakstījušas organizācijas, kuras no izvirzītajiem kandidātiem ievēl 7 padomes locekļus. Latvijas Pilsoniskajai aliansei kopš 2024.gada oktobra noteikumu Nr. 14 grozījumiem ir pastāvīgs statuss padomē). Kopš 2025.gada aprīļa atlīdzību saņēmuši Memoranda padomes izveidoto četru darba grupu biedrību un nodibinājumu puses locekļi – par darba grupu darbības ietvaru, locekļiem plašāk - https://www.mk.gov.lv/lv/memoranda-darba-grupas. Darba grupu biedrību un nodibinājumu puses locekļu izvēlei tika organizēts konkurss. Ar mērķi nodrošināt pilsoniskās sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos un sekmēt sabiedrības interesēm atbilstošu valsts pārvaldes darbību, Memoranda padomei ir tiesības deleģēt pārstāvjus Valsts sekretāru sanāksmēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdēs un citos formātos pēc nepieciešamības. Saskaņā ar noteikumiem Nr. 14 atlīdzību līdz ar to saņem arī Memoranda padomes deleģētie pārstāvji dažādos formātos - https://www.mk.gov.lv/lv/media/22484/download?attachment. Pārstāvju deleģēšana notiek saskaņā ar Memoranda padomes 2026. gada 17. janvārī apstiprināto "Kārtību, kādā Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome deleģē pārstāvjus dalībai konsultatīvajās un uzraudzības padomēs, komisijās un darba grupās." Atlīdzību izmaksu veica biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" no Valsts kancelejai šim mērķim piešķirtajiem budžeta līdzekļiem saskaņā ar līgumā par atsevišķa valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu Memoranda padomes sekretariāta darbības nodrošināšanai noteikto.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ministru prezidents A.Kulbergs pēc dalības Memoranda padomes sēdē 2026.gada 9.jūlijā gan sociālo tīklu kontos, gan sabiedriskā medija veidotā sižetā (skatīt - https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-sanem-naudu-par-to-ka-ierodas-uz-sedi-vetis-visu-valsts-finansejumu-nvo.a655184) paudis, ka biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem šī brīža valsts finansiālajā situācijā nebūtu jāsaņem atlīdzība par dalību sēdēs Memoranda padomes ietvarā. 2024.gadā par darbu Memoranda padomē izmaksāta atlīdzība 854 euro apmērā. 2025.gadā par darbu Memoranda padomē, tās izveidotajās darba grupās, kā arī padomes deleģējumā citās konsultatīvajās un uzraudzības padomēs, komisijās un darba grupās izmaksāta atlīdzība 21 869 euro apmērā. 2026.gadā par darbu Memoranda padomē, tās izveidotajās darba grupās, kā arī padomes deleģējumā citās konsultatīvajās un uzraudzības padomēs, komisijās un darba grupās izmaksātās atlīdzības apmērs ir 8 997 euro.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz svītrot no noteikumiem Nr.14 24.2, 24.3 un 24.4 punktus, kas paredz iespēju par darbu Memoranda padomē, tās izveidotajās darba grupās, kā arī padomes deleģējumā citās konsultatīvajās un uzraudzības padomēs, komisijās un darba grupās maksāt atlīdzību, nosaka tās apmēru, ierobežojumus un izmaksas kārtību. Vienlaikus regulējumā ietverta iespēja, ja tas ir lietderīgi un ir pieejami finanšu līdzekļi, padomes locekļiem, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikas teritorijā ārpus Rīgas valstpilsētas teritorijas un kuri pārstāv nevalstiskās organizācijas, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kuri piedalās padomes izveidotajās darba grupās vai kurus padome pēc savas iniciatīvas vai saskaņā ar attiecīgās institūcijas lūgumu deleģē darbam citu institūciju izveidotajās konsultatīvajās un uzraudzības padomēs, komisijās un darba grupās, kompensēt ceļa (transporta) izdevumus ne vairāk kā 30 euro apmērā, pamatojoties uz šos izdevumus apliecinošiem dokumentiem (sabiedriskā transporta braukšanas biļetes vai degvielas iegādes izdevumus apliecinoši dokumenti). No noteikumu projekta spēkā stāšanās brīža atlīdzību biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem Memoranda padomes ietvarā vairs nebūs iespējams maksāt, vienlaikus tiks kompensēti transporta izdevumi, attiecīgi plānots, ka valsts budžeta finansējums 2026.gadā - provizoriski 28 582 euro apmērā - netiks izlietots un paliks slēgtajos asignējumos.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
Ietekmes apraksts
Izmaiņas regulējumā ietekmēs biedrības un nodibinājumus, kuri piedalās Memoranda padomē, tās izveidotajās darba grupās, kā arī padomes deleģējumā citās konsultatīvajās un uzraudzības padomēs, komisijās un darba grupās. Nesaņemot atlīdzību par ieguldīto darbu un laiku, lai sagatavotos dalībai Memoranda padomē, tās darba grupās vai Memoranda padomes deleģējumā tiks vājināta biedrību un nodibinājumu kapacitāte. Organizācijas visdrīzāk turpinās dalību Memoranda padomes ietvarā, tomēr sagatavošanās un dalības izdevumus iesaistītie pārstāvji segs no saviem personīgajiem resursiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
37 579
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
37 579
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
37 579
-28 582
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
37 579
-28 582
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
28 582
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
28 582
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
28 582
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
28 582
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Nav attiecināms
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Nav attiecināms
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Memoranda padomes locekļu, Memoranda padomes izveidoto darba grupu dalībnieku un Memoranda padomes deleģēto pārstāvju dažādos formātos atlīdzībām 2026.gadā plānoti 37 579 euro. Līdz noteikumu projekta virzības brīdim izmaksāti 8 997 euro, attiecīgi valsts budžeta līdzekļu ietaupījums 2026.gadā ir plānots 28 582 euro apmērā.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav attiecināms
Cita informācija
Likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" resora "Ministru kabinets" budžeta programmā 01.00.00 "Ministru kabineta darbības nodrošināšana, valsts pārvaldes politika" 2024.-2026.gada prioritārā pasākuma "Pilsoniskā dialoga platformas izveide, stiprinot Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes darbību" ietvaros ir paredzēts finansējums, tajā skaitā Memoranda padomes locekļu, Memoranda padomes izveidoto darba grupu dalībnieku un Memoranda padomes deleģēto pārstāvju dažādos formātos (biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem) atlīdzības izmaksu nodrošināšanai 2026.gadā 37 579 euro apmērā. 2027.gadā un turpmākajos gados Valsts kancelejas budžetā finansējums minētajam mērķim - atlīdzībām - nav paredzēts, ņemot vērā Valsts kancelejas 2025.gadā iesniegto priekšlikumu par izdevumu samazinājumu (MK 26.08.2025. protokols Nr. 33, 53.§ Informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam" 14.punkts).
Līdz ar to, izslēdzot iespēju maksāt atlīdzību biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem, vienlaikus paredzot iespēju kompensēt transporta izdevumus, valsts budžeta līdzekļus ietaupījums veidosies tikai 2026.gadā un būs 28 582 euro apmērā, kas paliks slēgtajos asignējumos.
Konkursa rezultātā 2024. gada 17. decembrī ar biedrību "Latvijas Pilsoniskā alianse" tika noslēgts līgums par valsts pārvaldes deleģētā uzdevuma veikšanu, tā termiņš 2026. gads 31. decembris. Faktiskās izmaksātās atlīdzības apmērs 2024.gadā ir 854 euro. 2025.gadā izmaksātas atlīdzības apmērs ir 21 869 euro. 2026.gadā līdz noteikumu projekta izstrādes brīdim faktiskais izmaksātās atlīdzības apmērs ir 8 997 euro.
Pēc noteikumu projekta pieņemšanas Ministru kabinetā tiks veikti grozījumu Valsts kancelejas un biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" līgumā, izslēdzot no tā iespēju maksāt atlīdzību biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem, vienlaikus paredzot iespēju kompensēt transporta izdevumus. Ceļa izdevumu kompensācijas 2026.gadā un turpmākajos gados tiks veiktas no Valsts kancelejas prioritārā pasākuma "Pilsoniskā dialoga platformas izveide, stiprinot Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes darbību" finansējuma.
Līdz ar to, izslēdzot iespēju maksāt atlīdzību biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem, vienlaikus paredzot iespēju kompensēt transporta izdevumus, valsts budžeta līdzekļus ietaupījums veidosies tikai 2026.gadā un būs 28 582 euro apmērā, kas paliks slēgtajos asignējumos.
Konkursa rezultātā 2024. gada 17. decembrī ar biedrību "Latvijas Pilsoniskā alianse" tika noslēgts līgums par valsts pārvaldes deleģētā uzdevuma veikšanu, tā termiņš 2026. gads 31. decembris. Faktiskās izmaksātās atlīdzības apmērs 2024.gadā ir 854 euro. 2025.gadā izmaksātas atlīdzības apmērs ir 21 869 euro. 2026.gadā līdz noteikumu projekta izstrādes brīdim faktiskais izmaksātās atlīdzības apmērs ir 8 997 euro.
Pēc noteikumu projekta pieņemšanas Ministru kabinetā tiks veikti grozījumu Valsts kancelejas un biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" līgumā, izslēdzot no tā iespēju maksāt atlīdzību biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem, vienlaikus paredzot iespēju kompensēt transporta izdevumus. Ceļa izdevumu kompensācijas 2026.gadā un turpmākajos gados tiks veiktas no Valsts kancelejas prioritārā pasākuma "Pilsoniskā dialoga platformas izveide, stiprinot Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes darbību" finansējuma.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
-
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Tieslietu ministrijaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Pilsoniskā alianse, Biedrība "Vidusdaugavas NVO centrs", Biedrība "Sievietei paveicās", Biedrība "Lab Futura", Nodibinājums "Ilgstpējas fonds"Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Ņemot vērā Ministru prezidenta 16.07.2026. rezolūcijā Nr.2026-1.1.1./67 doto uzdevumu Valsts kancelejai līdz 28.07.2026. sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē attiecīgos grozījumus Ministru kabineta 2024. gada 7. janvāra noteikumos Nr.14 "Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums" biedrību un nodibinājumu viedokļi tika saņemti starpinstitūciju saskaņošanas laikā, kura norisinājās no 2026.gada 20. līdz 23.jūlijam. Saskaņošanas procesa laikā atzinumu sniedz biedrība "Vidusdaugavas NVO centrs", nodibinājums "Ilgspējas fonds", biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse", biedrība "Lab Futura" un biedrība "Sievietei paveicās".
Nodibinājums "Ilgspējas fonds", biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" un biedrība "Sievietei paveicās" pauž kritiku, ka grozījumi tiek virzīti bez diskusijas ar mērķa grupu, kuru skar iecerētās izmaiņas. Organizācijas norāda, ka pilsoniskais dialogs ir būtisks demokrātijas stiprināšanai, sabiedrības uzticēšanās veicināšanai un kvalitatīvai lēmumu pieņemšanai un ka atbalsts pilsoniskā dialoga praktiskajai īstenošanai no valsts puses ir nodrošināts kopš 2024.gada un tā īstenošanas efektivitāti 2026.gada rudenī iecerējusi vērtēt Valsts kanceleja. Attiecīgi organizāciju ieskatā lēmums par atteikšanos atlīdzināt darbu Memoranda padomē, tās izveidotajās darba grupās un citos formātos, kuros pārstāvjus deleģējusi Memoranda padome, nebūtu sasteidzams. Nodibinājums "Ilgspējas fonds" un biedrība "Sievietei paveicās" arī norāda, ka saskaņošanā nodotajā noteikumu projekta anotācijā nav vērtēta ietekme uz valsts budžetu, kā arī Finanšu ministrija vēl nav informējusi valsts institūcijas par nepieciešamo finansējuma apmēru, ko nepieciešams ietaupīt valsts budžetā. Valsts kanceleja skaidro, ka noteikumu projekta anotācija ir papildināta ar regulējuma izmaiņu ietekmes uz valsts budžetu aprakstu.
Biedrība "Vidusdaugavas NVO centrs", biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" un biedrība "Lab Futura" savos atzinumos izsaka priekšlikumu kompensēt ceļa izdevumus tiem biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem, kuru dzīvesvieta ir Latvijas reģionos, lai mazinātu nevienlīdzību starp pārstāvjiem, kuriem nokļūšana uz sēdēm un citām norisēm Memoranda padomes ietvarā prasa finansiālus izdevumus. Biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" norāda, ka ir būtiski, lai Memoranda padomes darbā būtu pārstāvētas organizācijas no visas Latvijas un tiktu nodrošināta pilsoniskās sabiedrības viedokļu daudzveidība, nevis tikai to organizāciju pārstāvība, kurām ir pietiekami resursi regulārai dalībai. Konkrētais risinājums tika iestrādāts normatīvajā regulējumā pēc tam, kad pilsoniskā dialoga modeļa izstrādes procesā netika rasts cits efektīvs un administratīvi īstenojams mehānisms, kā kompensēt ekspertiem radušās izmaksas. Kopumā organizācijas pauž, ka ceļa izdevumu segšana veicinātu līdzsvarotu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvniecību, nodrošinot iespēju Memoranda padomes darbā iesaistīties dažādu jomu un reģionu organizāciju pārstāvjiem, kuriem nokļūšana uz sēdēm Rīgā prasa ievērojami lielākus finanšu un laika resursus. Vienlaikus organizācijas vērš uzmanību, ka esošā kārtība nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem padomes pārstāvjiem, jo valsts iestāžu darbiniekiem dalība padomes darbā notiek apmaksātā darba laikā, savukārt biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem, ja tiks īstenotas plānotās izmaiņas, šie pienākumi būs jāveic brīvprātīgi, vienlaikus sedzot ceļa un citus darba braucienu izdevumus no saviem vai organizācijas līdzekļiem. Biedrība "Lab Futura" skaidro, ka biedrībām un nodibinājumiem iespējas segt šādus izdevumus no organizācijas līdzekļiem ir ierobežotas, jo daudzas organizācijas pārstāv mazaizsargātas grupas, kurām nav iespēju maksāt augstas biedra naudas, savukārt projektu finansējums parasti ir paredzēts konkrētu aktivitāšu īstenošanai un tikai retos gadījumos ietver finansējumu interešu aizstāvības aktivitātēm. Valsts kancelejas vērtējumā ceļa izdevumu kompensēšana ir atbalstāma, līdz ar to regulējumā nostiprināta iespēju segt ceļa izdevumus 30 euro apmērā par vienu sēdi.
Nodibinājums "Ilgspējas fonds", biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" un biedrība "Sievietei paveicās" pauž kritiku, ka grozījumi tiek virzīti bez diskusijas ar mērķa grupu, kuru skar iecerētās izmaiņas. Organizācijas norāda, ka pilsoniskais dialogs ir būtisks demokrātijas stiprināšanai, sabiedrības uzticēšanās veicināšanai un kvalitatīvai lēmumu pieņemšanai un ka atbalsts pilsoniskā dialoga praktiskajai īstenošanai no valsts puses ir nodrošināts kopš 2024.gada un tā īstenošanas efektivitāti 2026.gada rudenī iecerējusi vērtēt Valsts kanceleja. Attiecīgi organizāciju ieskatā lēmums par atteikšanos atlīdzināt darbu Memoranda padomē, tās izveidotajās darba grupās un citos formātos, kuros pārstāvjus deleģējusi Memoranda padome, nebūtu sasteidzams. Nodibinājums "Ilgspējas fonds" un biedrība "Sievietei paveicās" arī norāda, ka saskaņošanā nodotajā noteikumu projekta anotācijā nav vērtēta ietekme uz valsts budžetu, kā arī Finanšu ministrija vēl nav informējusi valsts institūcijas par nepieciešamo finansējuma apmēru, ko nepieciešams ietaupīt valsts budžetā. Valsts kanceleja skaidro, ka noteikumu projekta anotācija ir papildināta ar regulējuma izmaiņu ietekmes uz valsts budžetu aprakstu.
Biedrība "Vidusdaugavas NVO centrs", biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" un biedrība "Lab Futura" savos atzinumos izsaka priekšlikumu kompensēt ceļa izdevumus tiem biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem, kuru dzīvesvieta ir Latvijas reģionos, lai mazinātu nevienlīdzību starp pārstāvjiem, kuriem nokļūšana uz sēdēm un citām norisēm Memoranda padomes ietvarā prasa finansiālus izdevumus. Biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" norāda, ka ir būtiski, lai Memoranda padomes darbā būtu pārstāvētas organizācijas no visas Latvijas un tiktu nodrošināta pilsoniskās sabiedrības viedokļu daudzveidība, nevis tikai to organizāciju pārstāvība, kurām ir pietiekami resursi regulārai dalībai. Konkrētais risinājums tika iestrādāts normatīvajā regulējumā pēc tam, kad pilsoniskā dialoga modeļa izstrādes procesā netika rasts cits efektīvs un administratīvi īstenojams mehānisms, kā kompensēt ekspertiem radušās izmaksas. Kopumā organizācijas pauž, ka ceļa izdevumu segšana veicinātu līdzsvarotu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvniecību, nodrošinot iespēju Memoranda padomes darbā iesaistīties dažādu jomu un reģionu organizāciju pārstāvjiem, kuriem nokļūšana uz sēdēm Rīgā prasa ievērojami lielākus finanšu un laika resursus. Vienlaikus organizācijas vērš uzmanību, ka esošā kārtība nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem padomes pārstāvjiem, jo valsts iestāžu darbiniekiem dalība padomes darbā notiek apmaksātā darba laikā, savukārt biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem, ja tiks īstenotas plānotās izmaiņas, šie pienākumi būs jāveic brīvprātīgi, vienlaikus sedzot ceļa un citus darba braucienu izdevumus no saviem vai organizācijas līdzekļiem. Biedrība "Lab Futura" skaidro, ka biedrībām un nodibinājumiem iespējas segt šādus izdevumus no organizācijas līdzekļiem ir ierobežotas, jo daudzas organizācijas pārstāv mazaizsargātas grupas, kurām nav iespēju maksāt augstas biedra naudas, savukārt projektu finansējums parasti ir paredzēts konkrētu aktivitāšu īstenošanai un tikai retos gadījumos ietver finansējumu interešu aizstāvības aktivitātēm. Valsts kancelejas vērtējumā ceļa izdevumu kompensēšana ir atbalstāma, līdz ar to regulējumā nostiprināta iespēju segt ceļa izdevumus 30 euro apmērā par vienu sēdi.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts kanceleja
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi