Anotācija

PVD Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā oficiālo kontroļu veikšanu bioloģiskās ražošanas un bioloģisko produktu marķēšanas jomā var deleģēt privātpersonai.
Vienlaikus noteikumu projektā noteikti arī KI atbilstības kritēriji, lai PVD, tos izvērtējot, varētu pieņemt pamatotu lēmumu par oficiālo kontroļu un ar citām oficiālajām darbībām saistīto uzdevumu deleģēšanu.
Tā kā PVD valsts pārvaldes uzdevumu izpildi KI deleģēs bez valsts finansējuma, noteikumu projektā ir nosakāmi arī bioloģiskās lauksaimniecības kontroles institūciju sniegto maksas pakalpojumu cenrāža izstrādes kritēriji un apstiprināšanas un piemērošanas kārtība.
Tā kā KI nav valsts budžeta iestāde vai no valsts budžeta finansēta aģentūra, tai, sagatavojot cenrāžus, ieteicams ievērot principus, kas noteikti Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumos Nr. 333 "Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība", tostarp ņemot vērā plānotās izmaiņas, kas paredzētas grozījumu projektā (ID: 25-TA-3077).
Ja KI darbojas biedrības statusā, tai nav pienākuma pilnībā piemērot publiskā sektora budžeta izdevumu klasifikāciju, tomēr, lai pamatotu maksas pakalpojumu cenrādi atbilstoši publiskā sektora principiem, praksē būtu nodrošināma pilnīga vai daļēja izmantoto datu salāgošana ar minēto klasifikāciju. Šim nolūkam nepieciešamā informācija var tikt iegūta no KI esošajiem gada pārskatiem.
Vienlaikus, lai garantētu pakalpojumu saņēmējiem iepriekšparedzamu un pārskatāmu samaksas noteikšanu, KI cenrādī norādāma konkrētā pakalpojuma maksa, kā arī pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās izmaksas un piemērojamās atlaides, ja tādas ir paredzētas.

2. nodaļa (2.–3. punkts) "Kontroles institūcijas atbilstības kritēriji un valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrāža noteikšanas kritēriji, tā apstiprināšana un piemērošanas kārtība" ietver:
1) lai mazinātu administratīvo slogu, noteikumu projektā tiek pagarināts maksimālais deleģēšanas līguma termiņš valsts pārvaldes uzdevuma – oficiālo kontroļu veikšanas – deleģēšanai līdz 10 gadiem. Vienlaikus saglabājas Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktais, ka par deleģēšanas līguma slēgšanu uz termiņu, kas pārsniedz trīs gadus, lemj Ministru kabinets.
2) nosacījumus, ar kādiem PVD var deleģēt kontroles institūcijai oficiālās kontroles uzdevumus operatoru atbilstības pārbaudei bioloģiskās ražošanas un bioloģisko produktu marķēšanas prasībām, kā arī citus ar oficiālo kontroli saistītus uzdevumus, tostarp oficiālu sertifikātu un atbilstības apliecinājumu izsniegšanu un lēmumu pieņemšanu par oficiālo kontroļu laikā konstatēto neatbilstību novēršanu;
3) prasības personai, kura pretendē uz deleģējuma saņemšanu, nosakot, ka tai jābūt tiesiski, finansiāli un organizatoriski piemērotai deleģētā uzdevuma izpildei, kā arī profesionāli, neatkarīgi un kvalitatīvi jāspēj pildīt valsts pārvaldes deleģētos uzdevumus. Atbilstību šīm prasībām izvērtē PVD;
4) kontroles institūcijas atbilstības kritērijus, lai nodrošinātu tās spēju profesionāli, objektīvi un nepārtraukti veikt oficiālās kontroles, tostarp ar pietiekamu personāla kapacitāti un atbilstošu akreditāciju deleģēto uzdevumu izpildei;
5) kārtību, kādā kontroles institūcija sagatavo tās sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, kuru apstiprina zemkopības ministrs. Vienlaikus tiek noteikts, ka diferencētas maksas pakalpojumu cenas nosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, tostarp pārbaudāmās platības lielumu un kontroles pasākuma riska līmeni. Aktuālā cenrāža publiska pieejamība nodrošināma saskaņā ar Eiropas Savienības un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Lai nodrošinātu vienotu un tiesiski skaidru pieeju sertifikācijas procesam bioloģiskās ražošanas jomā, noteikumu projektā paredzēts noteikt sertifikāta un atbilstības apliecinājuma izsniegšanas, darbības un anulēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā personas tiek iekļautas bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā dažādās darbības jomās (primārajā ražošanā, pārstrādē, sabiedriskajā ēdināšanā, mēslošanas līdzekļu un substrātu ražošanā u. c.). Vienlaikus paredzēts noteikt vienotus nosacījumus atbilstības apliecinājumu izsniegšanai sabiedriskās ēdināšanas jomā, tostarp kritērijus, kuru pamatā ir bioloģisko izejvielu īpatsvars, kā arī prasības apliecinājumu saturam. Ar noteikumu projektu jānoteic arī sertifikāta un atbilstības apliecinājuma saturs, izsniegšanas termiņi un informācijas aprites kārtība, tostarp par datu ievadīšanu informācijas sistēmās, kā arī kontroles institūciju maiņas kārtība, lai nodrošinātu operatora kontroles lietas nodošanu un uzraudzības nepārtrauktību. Papildus paredzēts noteikt operatoru pienākumus, lai nodrošinātu bioloģisko produktu nošķiršanu, izsekojamību un informācijas sniegšanu kontroles institūcijām.

3. nodaļa (4.–21. punkts) "Sertifikāta un atbilstības apliecinājuma izsniegšana un anulēšana, kā arī kontroles institūciju nomaiņas kārtība".
Ar noteikumu projekta 3. nodaļu tiek noteikta vienota un detalizēta sertifikācijas kārtība, norādot konkrētus procesus, termiņus un nosacījumus, kas jāievēro kontroles institūcijām un operatoriem.
Sertifikācija notiek atbilstoši regulā 2018/848 noteiktajam, kā arī sabiedriskajā ēdināšanā un mēslošanas līdzekļu un substrātu ražošanā. 
Tiek noteikta kārtība, kādā operators iesniedz iesniegumu iekļaušanai kontroles sistēmā, precizējot darbības jomas, uz kurām attiecas sertifikācija. Tas nodrošina, ka visi operatori tiek izvērtēti pēc vienotiem kritērijiem un tiek aptvertas arī tādas jomas kā sabiedriskā ēdināšana un mēslošanas līdzekļu un substrātu ražošana, kurām nepieciešams specifisks regulējums.
Noteikumu projekts paredz, ka pirms sertifikāta vai atbilstības apliecinājuma izsniegšanas KI veic oficiālo kontroli, tādējādi nodrošinot, ka lēmuma pamatā ir faktisks atbilstības novērtējums. Vienlaikus tiek noteikts konkrēts termiņš lēmuma pieņemšanai un dokumenta izsniegšanai, lai nodrošinātu procesa prognozējamību operatoriem.
Sabiedriskajā ēdināšanā tiek ieviesta diferencēta pieeja atbilstības apliecinājumu izsniegšanai, nosakot bioloģisko izejvielu īpatsvara līmeņus un atbilstošas norādes. Apliecinājumu par atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības prasībām var saņemt sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi atkarībā no mēnesī iegādātā bioloģisko produktu īpatsvara, vērtējot pēc viena no diviem kritērijiem – pēc iztērētās naudas summas (euro) vai masas apjoma kilogramos.
Operators izvēlas, kuru metodi izmantos, un par to paziņo kontroles institūcijai, kas to fiksē apliecinājumā (vienu – vai nu pēc summas, vai pēc masas). Metodi pēc vēlēšanās var mainīt, bet tas iepriekš jāpaziņo kontroles institūcijai, kas tad maina ierakstu apliecinājumā. Tas ļauj patērētājiem sniegt skaidru informāciju un vienlaikus nodrošina samērīgu pieeju operatoriem ar dažādu bioloģisko produktu izmantošanas līmeni.
Noteikumu projekts paredz sertifikātu un atbilstības apliecinājumu izsniegšanu elektroniskā formā, lai nodrošinātu dokumentu vienveidību, samazinātu administratīvo slogu un uzlabotu informācijas pieejamību iesaistītajām institūcijām. KI nodrošina operatoru iekļaušanu, reģistrāciju un sertifikātu noformēšanu elektroniski TRACES sistēmā. Izsniedzot nacionālo atbilstības apliecinājumu, KI informāciju par izsniegto apliecinājumu publicē savā tīmekļvietnē un nosūta LAD reģistrēšanai tā tīmekļvietnes Bioloģiskās lauksaimniecības informācijas sadaļā.
Noteikumos LAD tiek noteikts pienākums uzturēt Bioloģiskās lauksaimniecības informācijas sistēmu.
Noteikumu projekts detalizē sertifikātu un atbilstības apliecinājumu saturu, nosakot tajos iekļaujamo informāciju, kas nodrošina dokumentu salīdzināmību, izsekojamību un atbilstību ES tiesību aktu prasībām.
Tiek noteikts pienākums KI ievadīt informāciju informācijas sistēmās, lai nodrošinātu aktuālu un pieejamu informāciju par operatoru statusu un veicinātu efektīvu uzraudzību.
Noteikumu projekts nosaka skaidrus kritērijus sertifikāta un atbilstības apliecinājuma darbības apturēšanai, atjaunošanai un anulēšanai, sasaistot tos ar neatbilstību raksturu un novēršanas iespējām. Tas nodrošina samērīgu pieeju un vienotu praksi neatbilstību gadījumos.
Papildus tiek noteikts ierobežojums sertifikācijas piešķiršanai situācijās, kad ar operatoru saistītajām personām nesenā periodā ir anulēts sertifikāts. Ierobežojums attiecināms uz juridiskās personas patiesajiem labuma guvējiem, valdes un padomes locekļiem, kā arī personām, kurām ir tieša vai netieša ietekme uzņēmumā. Ierobežojums piemērojams arī juridiskajām personām, kurās šīm personām ir īpašumtiesības vai vadības amati vai kuru dalībnieks vai pārvaldes institūcijas amatpersona ir fiziska persona, kam, esot individuālā komersanta vai komersanta dalībnieka statusā, anulēts apliecinājums vai sertifikāts pēdējo divu gadu laikā, tostarp attiecībā uz laulāto vai radinieku, ar kuru faktiski konstatējama kopīga saimnieciskā darbība. Tādējādi tiek mazināts risks apiet regulējumu un nodrošināta sistēmas uzticamība.
Noteikumu projekts paredz kontroles institūciju maiņas kārtību, nosakot pienākumu nodot operatora kontroles lietu un informāciju par saistību izpildi, lai nodrošinātu nepārtrauktu uzraudzību un izvairītos no kontroles pārtraukumiem.
Vienlaikus tiek noteikti operatoru pienākumi attiecībā uz bioloģisko produktu nošķiršanu, izsekojamību un informācijas sniegšanu, kas ir svarīgi bioloģiskās ražošanas integritātes nodrošināšanai.
Kontroles institūcijas lēmums par sertifikāta vai atbilstības apliecinājuma izdošanu, atteikumu to izdot, tā darbības apturēšanu vai anulēšanu vai cita lēmuma pieņemšana ir administratīvais akts, ko var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Lai nodrošinātu bioloģiskās ražošanas principu ievērošanu praksē, ir nepieciešams detalizēti noteikt prasības par augsnes auglības uzturēšanu, kultūraugu maiņu, saimniecības uzskaiti, kā arī dzīvnieku audzēšanu, turēšanu un marķēšanu.
Jānoteic vienota pieeja saimniecības uzskaites datu apkopošanai un uzglabāšanai, lai nodrošinātu izsekojamību un kontroles iespējas.
Tāpat jāparedz nosacījumi, kas nodrošina, ka bioloģiskā ražošana tiek īstenota kā faktiska saimnieciskā darbība.
Lai Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības nozare nesaskartos ar bioloģiskā sēklas materiāla trūkumu, kas, ievērojot pašreizējo situāciju ar bioloģiskās sēklas pieejamību valstī, varētu rasties pēc 2036. gada 31. decembra, kad tiks izbeigta regulas 2018/848 noteikto atkāpju piemērošana nebioloģiskas izcelsmes sēklu izmantošanai, ir nepieciešams sagatavot un ieviest veicinošu tiesisko regulējumu.
Papildus nepieciešams precizēt dzīvnieku izcelsmes, audzēšanas, turēšanas un labturības nosacījumus, kā arī noteikt īpašas prasības atsevišķām dzīvnieku sugām un to produktu marķēšanai.

4. nodaļa (22.–50. punkts) "Bioloģiskas dzīvnieku audzēšanas, primāro produktu ražošanas un savvaļas augu vākšanas īpašo nosacījumu kontroles kārtība".
Ar noteikumu projektu tiek ieviests detalizēts regulējums, konkretizējot bioloģiskās ražošanas prasības, lai nodrošinātu to vienveidīgu piemērošanu praksē.

Augu maiņa
Noteiktas prasības augsnes auglības uzturēšanai un kultūraugu maiņai, paredzot konkrētus ierobežojumus attiecībā uz vienu un to pašu kultūraugu audzēšanu vienā laukā, kā arī nosakot tauriņziežu īpatsvaru saimniecībā.
Operatoriem atbilstoši regulas 2018/848 II pielikuma pirmās daļas 1.9. apakšpunkta nosacījumam par augu maiņu un seku, kā arī par augsnes auglības un bioloģiskās aktivitātes uzturēšanu un palielināšanu ir jānodrošina, lai vismaz 20 % aramzemes tiek apsēta ar tauriņziežiem, tiek ievērota kultūraugu maiņa (graudaugi – ne ilgāk kā trīs gadus, vienas sugas – līdz diviem gadiem, viengadīgie krustzieži – reizi četros gados, pākšaugi – reizi trijos gados), kā arī kartupeļi un vienas dzimtas dārzeņi, izņemot krustziežus, atklātā lauka vienā vietā tiek audzēti ne ilgāk kā divus gadus pēc kārtas. Šāds regulējums nepieciešams, lai saglabātu augsnes bioloģisko aktivitāti, mazinātu slimību un kaitēkļu izplatības risku un nodrošinātu ilgtspējīgu saimniekošanu bez sintētisko līdzekļu izmantošanas.

Lauka vēsture
Noteiktas lauka vēstures uzskaites un saimniecības datu uzglabāšanas prasības, paredzot īstenoto darbību fiksēšanu par audzētajiem kultūraugiem, izmantotajiem līdzekļiem un iegūto ražu. Lai nodrošinātu regulas 2018/848 un saistīto tiesību aktu prasību ievērošanu, operators līdz 2029. gadam uztur lauka vēsturi pēc saviem ieskatiem izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā vai papīra formā atbilstoši veidlapas paraugam, savukārt no 2029. gada 1. janvāra lauka vēsture uzturama operatora izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā, kas saderīga ar Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk – VAAD) Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmu (turpmāk – KUVIS sistēma).
Lauka vēsturē par katru lauku tiek atspoguļota vismaz šāda pamatinformācija: tā nosaukums un platība, audzētā kultūrauga suga, šķirne, sēklas statuss un daudzums, galvenie īstenotie agrotehniskie pasākumi, izmantotie mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļi, aktīvās vielas, ražas novākšanas datumi un tās daudzums.
Lauka vēsture uzrādāma kontroles institūcijai pēc pieprasījuma.
Šāda informācija ir svarīga, lai nodrošinātu pilnīgu izsekojamību, ļautu kontroles institūcijai objektīvi izvērtēt saimniecības darbību un novērstu neatļautu vielu vai metožu izmantošanu.

Ražošanas resursu uzskaite
Ievērojot regulas 2018/848 39. panta 1. punktā noteikto, operators sagatavo un uztur aktuālu saimniecības ražošanas resursu uzskaiti atbilstoši saimniekošanas veidam, tādējādi nodrošinot, ka bioloģiskā ražošana tiek plānota un īstenota sistemātiski, un tajā ietverot vismaz šādu informāciju: saimniecības vispārējo aprakstu, platību uzskaiti, kultūraugu augsekas, secīgu augu maiņas aprakstu, ražošanas resursu uzskaiti, ražošanas prognozi, piesardzības pasākumu plānu, dzīvnieku uzskaiti, barības vajadzības, devas un nodrošinājumu.
Ja attiecināms, sniedz bioloģiskās un nebioloģiskās lauksaimniecības ražošanas nodalīšanas aprakstu atbilstoši regulas 2018/848 9. panta 10. punktam. Operators katru gadu iesniedz vai uzrāda šos uzskaites dokumentus kontroles institūcijai pēc tās pieprasījuma.
Šī sistēma uzlabo gan operatoru, gan kontroles institūciju darba efektivitāti, jo vajadzīgās darbības iespējams paveikt elektroniski un vajadzīgo informāciju iegūt vienotā vidē. Sistēmas uzturētājs ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs", kas bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas sistēmā iesaistītajiem nodrošina sistēmas lietošanu bez maksas, kā arī konsultatīvu atbalstu.
Sākot no 2027. gada, operatoram ir iespēja ražošanas resursu uzskaiti sagatavot Saimniecību pārvaldības sistēmas Bioloģiskās lauksaimniecības modulī, bet no 2029. gada 1. janvāra šādas uzskaites sagatavošana ir noteikta tikai šajā modulī.

Minimālo ieņēmumu prasība bioloģiskās lauksaimniecības operatoriem
Noteikumu projekts ietver minimālo ieņēmumu prasību, lai nodrošinātu, ka bioloģiskā ražošana notiek kā ekonomiski aktīva darbība un dod objektīvu un pārbaudāmu kritēriju faktiskas saimnieciskās darbības apliecināšanai. Operators, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu, primāro produktu ražošanu vai savvaļas augu vākšanu, nodrošina vismaz 200 euro ieņēmumus no katra lauksaimniecības zemes platības hektāra, kas iekļauts bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā. Ieņēmumos neietilpst saražoto preču krājumi un saņemtie atbalsta maksājumi.
Prasība nodrošina saikni starp sertificēto bioloģiskās lauksaimniecības platību un reāli gūtiem ieņēmumiem no produkcijas realizācijas.
Šāds regulējums
a) mazina risku, ka bioloģiskā lauksaimnieciskā darbība tiek deklarēta bez faktiskas ražošanas un produkcijas aprites tirgū;
b) veicina lauksaimniecības zemes efektīvu izmantošanu;
c) nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp operatoriem, kas faktiski nodarbojas ar ražošanu;
d) stiprina KI iespējas objektīvi izvērtēt bioloģiskās saimnieciskās darbības esamību.
Ir noteikts samērīgs minimālo ieņēmumu slieksnis, ņemot vērā bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas specifiku un tirgus apstākļus, un tas nerada nesamērīgu administratīvo slogu operatoriem.
Vienlaikus ir noteikti izņēmumi, lai prasība būtu samērīga un tiktu ņemtas vērā situācijas, kad objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams nodrošināt ienākumus noteiktajā apmērā.
Prasība neattiecas uz
a) atmatu, papuvi, zaļmēslojuma augu papuvi;
b) jauniem ilggadīgajiem stādījumiem (līdz četriem gadiem);
c) jaunreģistrētiem uzņēmumiem (pēdējo divu gadu laikā);
d) situācijām, kad ražošanu ietekmējuši nepārvarami apstākļi;
e) zālājiem, kas pirmajos trīs gados tiek izmantoti gaļas liellopu, aitu vai kazu audzēšanai;
f) platību, kas ir ES nozīmes zālāju biotops.
Noteikumu projekts paredz, ka KI operatora lauksaimniecības ieņēmumus pārbauda, izmantojot Lauku atbalsta dienesta rīcībā esošos datus, tādējādi nodrošinot datu savstarpēju pārbaudi un samazinot nepieciešamību operatoram iesniegt papildinformāciju.
Kontroles institūcija, izvērtējot minimālo ieņēmumu prasību, ņem vērā regulas 2018/848 II pielikuma otrajā daļā "Lopkopības noteikumi" paredzēto izņēmumu attiecībā uz biškopību, proti, ka biškopība var tikt īstenota kā bezzemes lopkopība. Tādējādi situācijās, kad operatoram ir biškopības saimniecība un nav bioloģiskās lauksaimniecības zemes platības, kuru ievērojot vērtēt noteikumu projektā noteikto prasību, šī prasība netiek piemērota.

Operatoru pārskatu un ražošanas uzraudzības prasības
Operatoram noteikts pienākums regulāri sniegt pārskatu par saražoto, realizēto un izlietoto produkciju. Tas nodrošina aktuālu informāciju par saimniecības darbību un dod efektīvākas uzraudzības iespējas. Operatoram ik gadu līdz 1. februārim jāiesniedz pārskats par bioloģisko saimniecību, norādot iepriekšējā gadā saražotās, izlietotās un atlikušās produkcijas veidu un apjomu, tostarp par saražotajiem un realizētajiem mēslošanas līdzekļiem un substrātiem, lai nodrošinātu bioloģiskās ražošanas izsekojamību, efektīvu uzraudzību un atbilstības kontroli, kā arī datus statistikai.

Bioloģiskās sēklas izmantošana
No 2029. gada 1. janvāra tiek noteiktas prasības bioloģiskās sēklas izmantošanai, paredzot minimālo īpatsvaru noteiktā periodā. Šāds regulējums veicina bioloģiskās sēklas izmantošanu un atbilstošā tirgus attīstību, vienlaikus pakāpeniski samazinot nepieciešamību izmantot nebioloģiskās izcelsmes materiālu.
Operators nodrošina, lai vismaz 10 procentu no apsētās aramzemes platības (ar graudaugiem, pākšaugiem, kartupeļiem, zālājiem) piecu gadu periodā tiek apstrādāti, izmantojot sertificētu bioloģisko sēklu.
Operators prasību var izpildīt jebkurā veidā – vienā gadā, pakāpeniski vai nevienmērīgi, ja vien piecu gadu kopējais apjoms sasniedz 10 procentu. KI vērtē prasības izpildi kumulatīvi, vērtējot visu piecu gadu periodu kopā un pārbaudot sēklas iegādi apliecinošos dokumentus.
Regulējuma mērķis ir veicināt sertificētas bioloģiskās sēklas izmantošanu un pakāpeniski mazināt atkāpju izmantošanu, kas pieļauj nebioloģiskas sēklas izmantošanu bioloģiskajā ražošanā. Tas atbilst ES bioloģiskās lauksaimniecības politikas virzienam – stiprināt bioloģiskās ražošanas cikla noslēgtību, nodrošināt lielāku ražošanas integritāti un attīstīt bioloģiskās sēklkopības tirgu dalībvalstīs.
Nosakot 10 procentu apmēru piecu gadu periodā, tiek paredzēta pakāpeniska un samērīga pāreja uz plašāku sertificētas bioloģiskās sēklas izmantošanu, vienlaikus ņemot vērā
a) bioloģiskās sēklas pieejamību tirgū;
b) atsevišķu kultūraugu ierobežoto piedāvājumu;
c) saimniecību ražošanas specifiku un augseku plānošanu.
Noteiktais 10 procentu apmērs ir pamatots ar Bioloģiskās lauksaimniecības ekspertu darba grupas ekspertu izdarītajiem aprēķiniem un prognozēm par bioloģiski sertificētas sēklas pieejamību, tās pavairošanas iespējām un praktiski sasniedzamo izmantošanas daudzumu bioloģiskajā lauksaimniecībā, ievērojot ierobežoto bioloģiski sertificētas sēklas piedāvājumu, sēklaudzēšanas apstākļus, kā arī sēklu sagatavošanas un attīrīšanas izmaksas.
Skaidrotais nacionālais regulatīvais mehānisms ir ieviests, pamatojoties uz regulas 2018/848 II pielikuma pirmās daļas 1.8.5. apakšpunktu, ņemot vērā dalībvalsts rīcības brīvību atļaut operatoriem izmantot nebioloģisku reproduktīvo materiālu, par ko šajā nacionālajā mehānismā uzskatāmas sēklas, un atkāpties no regulas 2018/848 1.8.1. apakšpunkta prasības, kas bioloģiskās lauksaimniecības operatoriem noteic ražošanā izmantot bioloģiskās sēklas. Tā kā šādu atļauju izsniegšana ir dalībvalsts rīcības brīvība, arī šo atļauju izsniegšanas ierobežošana ir dalībvalsts kompetencē. Regula 2018/848 neparedz ierobežojumus dalībvalsts tiesībām noteikt nosacījumus vai ierobežojumus šādu atļauju izsniegšanai, tādēļ noteikumu punktā ietvertās prasības ir noteiktas nacionālajā regulējumā. Nosakot minimālo 10 procentu apjomu bioloģiskās sēklas izmantošanai, tiek ierobežota atļauju izsniegšana un vienlaikus veicināta bioloģiskās sēklas izmantošana.
Operators prasību var izpildīt elastīgā veidā – vienā gadā, pakāpeniski vai nevienmērīgi –, ja vien piecu gadu periodā kopumā tiek sasniegts noteiktais apjoms. Šāda pieeja nodrošina samērīgumu un samazina risku, ka prasība radītu nesamērīgu administratīvo vai finansiālo slogu.
KI prasības izpildi vērtē kumulatīvi, analizējot visu piecu gadu periodu kopumā un pārbaudot sēklas iegādi apliecinošos dokumentus saskaņā ar Grāmatvedības likumu, lai tā nodrošinātu pārskatāmu, objektīvu un administratīvi skaidru uzraudzības mehānismu.
Tādējādi regulējums veicina bioloģiskās sēklkopības nozares attīstību, stiprina bioloģiskās lauksaimniecības sistēmas integritāti un nodrošina pakāpenisku virzību uz pilnīgāku atbilstību bioloģiskās ražošanas principiem.

Prasības attiecībā uz īpaši atsevišķi uzskaitītiem lauksaimniecības dzīvniekiem
Precizēti nosacījumi, kurus ievērojot dzīvniekus un no tiem iegūtos produktus var uzskatīt par bioloģiskiem, t. i., noteiktas prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmi un audzēšanas periodu. Tas nodrošina, ka bioloģiskā marķējuma lietošana ir pamatota un atbilst reālajiem audzēšanas apstākļiem.
Bioloģiskajā lauksaimniecībā ir atļauta arī īpaši atsevišķi uzskaitītu lauksaimniecības dzīvnieku, tostarp putnu, gliemežu, slieku un kukaiņu, audzēšana, kā arī no tiem iegūto produktu ražošana, sagatavošana, imports un tirdzniecība, ievērojot ES normatīvajos aktus un nacionālajos Ministru kabineta noteikumos noteiktās prasības bioloģiskajai dzīvnieku audzēšanai. Par bioloģiskiem gliemežiem, sliekām un kukaiņiem uzskatāmi tie, kas ir iegūti bioloģiskā saimniecībā vai audzēti atbilstoši šo noteikumu prasībām vismaz vienu audzēšanas ciklu, un tikai tad tos drīkst realizēt. Citi dzīvnieki (izņemot putnus, gliemežus, sliekas un kukaiņus) par bioloģiskiem uzskatāmi, ja tie dzimuši bioloģiskā saimniecībā vai audzēti noteiktu pārejas periodu 24 mēnešus atbilstoši normatīvajām prasībām.
Noteiktos gadījumos ir pieļaujama nebioloģiski audzētu dzīvnieku vai putnu ierobežota ievešana ganāmpulka veidošanai vai atjaunošanai.
Noteikumu projekts paredz prasības dzīvnieku barošanai, labturībai un turēšanas apstākļiem, tostarp dabīgu barošanu jaundzīvniekiem, sugu nošķiršanu, minimālo audzēšanas un kaušanas vecumu putniem, kā arī prasības novietņu platībai. Tāpat ir noteikti ierobežojumi ganāmpulka blīvumam un organiskā mēslojuma izmantošanai, kas nepārsniedz 170 kg slāpekļa uz hektāru gadā.
Šāds regulējums nodrošina elastību saimniecību attīstībai, vienlaikus saglabājot bioloģiskās ražošanas principus un novēršot sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu.
Lai nodrošinātu dzīvnieku labturību un bioloģiskās produkcijas kvalitāti, kā arī atbilstību bioloģiskās ražošanas principiem, noteiktas detalizētas prasības dzīvnieku ēdināšanai, turēšanai un labturībai, kā arī konkrētu sugu turēšanas apstākļiem.
Noteikti ierobežojumi dzīvnieku blīvumam un organiskā mēslojuma izmantošanai, lai novērstu vides piesārņojumu un nodrošinātu līdzsvarotu barības vielu apriti saimniecībā.
Papildus noteiktas prasības dzīvnieku audzēšanas ciklu organizēšanai un higiēnas pasākumiem, lai mazinātu slimību izplatības risku un garantētu produkcijas nekaitīgumu.
Kopumā ar šo regulējumu tiek ieviesta detalizēta un praktiski piemērojama sistēma, kas ļauj gan operatoriem skaidri izprast prasības, gan kontroles institūcijām nodrošināt efektīvu un vienveidīgu uzraudzību.

Bioloģiskajā ražošanā nepieciešama skaidra un vienota kārtība pārejas perioda saīsināšanai un pārskatīšanai, atkāpju piemērošanai, kā arī dažādu atļauju izsniegšanai. Pašreizējā regulējumā noteiktas vairākas institūcijas, taču to funkcijas un savstarpējā sadarbība ne vienmēr ir pietiekami skaidras, tā ka praksē rodas administratīvais slogs operatoriem un var ieilgt lēmumu pieņemšana. Informācijas pieprasīšana no vairākām iestādēm un procedūru sarežģītība rada dublēšanas un neefektīvas resursu izmantošanas risku. Papildus tam ierobežota bioloģisko resursu (piemēram, sēklu, dzīvnieku, barības) pieejamība rada nepieciešamību pēc atkāpēm, kuru piemērošanai jānosaka efektīva un skaidra kārtība.

5. nodaļa (51.–93. punkts) "Atļaujas un atkāpes bioloģiskajā ražošanā".
5.1. apakšnodaļa (51.–70. punkts) "Pārejas perioda un atkāpju piešķiršana".

Noteikumu projekts paredz vienkāršotu pieeju, lai pārejas periodu zemes gabalam pārskatītu ar atpakaļejošu spēku.
Apakšnodaļā noteikta kārtība, kādā kontroles institūcija izvērtē operatora iesniegumu par pārejas perioda atzīšanu ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar regulas 2018/848 10. panta 3. punktu.
Noteikumu projekts paredz, ka operators iesniedz kontroles institūcijā iesniegumu ar informāciju par zemes gabalu un tā lietošanas vēsturi. Vienlaikus, lai mazinātu administratīvo slogu operatoram, daļa nepieciešamās informācijas par bioloģiskajā lauksaimniecībā neatļautu vielu nelietošanu tiek iegūta no valsts iestādēm, tostarp VAAD un LAD.
Atbilstoši regulas 2018/848 10. panta 3. punktam ir paredzēti divi iespējamie pamatojumi pārejas perioda atzīšanai ar atpakaļejošu spēku. Ja tiek piemērota regulas 2018/848 panta 3. punkta "a" apakšpunkta norma un ir pieejama informācija, kas apliecina, ka konkrētajā zemes platībā nav izmantotas bioloģiskajā lauksaimniecībā neatļautas vielas (piemēram, dalība programmās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013), nav nepieciešamas papildu laboratoriskās analīzes.
Savukārt, ja šādi pierādījumi nav pietiekami, KI izvērtē iespēju piemērot regulas 2018/848 10. panta 3. punkta "b" apakšpunkta normu, apsekojot platības, un riska izvērtējumu un, ja nepieciešams, lemj par laboratoriskās analīzes nepieciešamību.
KI, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju un izvērtējumu, pieņem lēmumu par pārejas perioda atzīšanu ar atpakaļejošu spēku noteiktajā termiņā.
Apakšnodaļa nodrošina skaidru, samērīgu un praksē piemērojamu kārtību, vienlaikus samazinot administratīvo slogu operatoriem un nodrošinot, lai lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz riska izvērtējumu un verificējamu informāciju.

Ja zeme ir apstrādāta ar bioloģiskā lauksaimniecībā neatļautiem līdzekļiem obligātu kaitīgo organismu apkarošanas vai zinātnisku testu dēļ, operators iesniedz iesniegumu KI, tam pievienojot VAAD lēmumu. KI izvērtē šo informāciju un nosaka pārejas perioda pagarinājumu vai atjaunošanu, par to informējot PVD, kurš savukārt informē Eiropas Komisiju. 
Katastrofas gadījumā operators var lūgt atļauju piemērot atkāpi, norādot atkāpes raksturu, periodu un pamatojumu. KI veic pārbaudi saimniecībā un nosūta PVD informāciju par atļaujas izsniegšanu.
PVD mēneša laikā pēc operatora iesnieguma saņemšanas KI pieņem lēmumu un par to informē KI, operatoru un Eiropas Komisiju. Tādējādi tiek noteikta skaidra procedūra, paredzot operatora iesnieguma, KI izvērtējuma un PVD lēmuma izdošanas kārtību. Šāda pieeja nodrošina operatīvu rīcību ārkārtas situācijās, vienlaikus saglabājot atkāpju pamatotības uzraudzību.

Operators, kas vēlas bioloģiskās produkcijas pārstrādē izmantot nebioloģisku pārtikas sastāvdaļu, iesniedz PVD iesniegumu ar pamatojumu. 
PVD 10 darbdienu laikā pieņem lēmumu un to paziņo Eiropas Komisijai.
Ja bioloģiskā sastāvdaļa nav pieejama, operators var atkārtoti lūgt atļauju izmantot nebioloģiskas izcelsmes sastāvdaļu. Ja pēc divām atļaujas pagarināšanas reizēm konkrētā bioloģiski sertificētā pārtikas produktu sastāvdaļa nav pieejama, operators PVD iesniedz iesniegumu ražošanas procesa nodrošināšanai, lūdzot iekļaut konkrēto nebioloģisko sastāvdaļu, produktu vai palīglīdzekli bioloģiskajā lauksaimniecībā atļauto produktu un vielu sarakstā.
Ja pārtikas vai barības ražošanā nepieciešams iekļaut jaunu pārstrādes paņēmienu atļauto paņēmienu sarakstā, operators iesniedz pamatotu iesniegumu PVD.
PVD izvērtē iesniegumu un lemj par tā virzīšanu izskatīšanai Eiropas Komisijā. Tas nepieciešams, lai būtu elastība situācijās, kad bioloģiskas izejvielas nav pieejamas, vienlaikus veicinot ilgtermiņā atļauto vielu saraksta pilnveidošanu.
Attiecībā uz dzīvnieku labturības izņēmumiem tiek noteikta atļauju izsniegšanas kārtība konkrētām manipulācijām ar dzīvniekiem, paredzot veterinārārsta atzinumu un pamatojumu. Tas nodrošina atkāpes piemērošanu tikai pamatotās situācijās un dzīvnieku labturības nepamatotu neapdraudēšanu.
Ja ir nepieciešama dzīvnieku astu amputācija, knābju apgriešana vai ragu noņemšana, operators iesniedz iesniegumu ar pamatojumu un veterinārārsta atzinumu PVD. PVD 10 darbdienu laikā to izvērtē un izsniedz atļauju.

Nacionālās atkāpes

Ar noteikumiem tiek ieviesta samērīga nacionālā atkāpe mazajām saimniecībām, nosakot, ka saimniecībās, kurās tur līdz 50 liellopiem (neieskaitot liellopus līdz sešu mēnešu vecumam), tos pieļaujams turēt piesietus atbilstoši regulas 2018/848 prasībām, tādējādi ņemot vērā mazo saimniecību kapacitāti un tradicionālās turēšanas prakses un vienlaikus panākot atbilstošo dzīvnieku labturības prasību ievērošanu. Noteiktā atkāpe ne vien samazina administratīvo slogu un izmaksas, jo nav nepieciešams pieprasīt individuālu atļauju, bet arī garantē skaidru un vienotu regulējuma piemērošanu.

Noteikumos tiek precizēti kritēriji, pēc kuriem mēslošanas līdzekļi uzskatāmi par industrializētas lauksaimniecības izcelsmes, nosakot objektīvus rādītājus – dzīvnieku turēšanas apstākļus (ganību nepieejamību, sprostu izmantošanu putniem) un īpaši lielu dzīvnieku skaitu vienā novietnē –, lai skaidri nošķirtu intensīvās un bioloģiskās lauksaimniecības praksi un mazinātu risku, ka bioloģiskajā ražošanā tiek izmantoti ar intensīvu ražošanu saistīti ievades līdzekļi.
Vienlaikus paredzēta KI individuāla izvērtēšana situācijās, kad mēslošanas līdzekļus plānots iegādāties no novietnes ar vairāk nekā 500 liellopiem, ņemot vērā dzīvnieku piekļuvi ganībām, barības un veterināro zāļu lietojumu, izslaukumu un neatļauto vielu izplatības risku. Tā tiek ieviesta samērīga, ar risku pamatota pieeja, nepieļaujot nepamatotus ierobežojumus situācijās, kad reālā saimniekošanas prakse neatbilst industrializētas ražošanas pazīmēm.

Atgremotājiem atļauts papildus dot sintētiskos A, D un E vitamīnus, kas ir identiski no lauksaimniecības produktiem iegūtiem vitamīniem, saskaņā ar regulas 2021/1165 III pielikuma B daļas 3. punkta "a" apakšpunktu.
Punktā precizēts, ka atgremotājiem bioloģiskajā saimniecībā ir atļauts dot sintētisko A, D un E vitamīnu tikai tad, ja tie ir identiski ar vitamīniem, kas iegūti no lauksaimniecības produktiem, un šo atļauto vielu saraksts ir noteikts regulas 2021/1165 III pielikuma B daļas 3. punkta "a" apakšpunktā, kas attiecas uz barības piedevām un apstrādes līdzekļiem bioloģiskajā ražošanā.
Šī norma atbilst regulai 2018/848, kurā noteikts, ka bioloģiskajā ražošanā papildus barībai un piedevām bioloģiskajā lopkopībā drīkst izmantot tikai tādas vielas un produktus, kas ir minēti konkrētajos sarakstos, lai nezaudētu bioloģiskās ražošanas principus.
Tādējādi šī prasība nodrošina, ka sintētisko vitamīnu izmantošana ir precīzi reglamentēta, pārskatāma un ierobežota, saglabājot bioloģiskās lopkopības kvalitātes un dabiskuma principus un vienlaikus ļaujot garantēt dzīvnieku barības vērtību bez kompromisiem attiecībā uz organisma veselību vai normatīvo atbilstību.

5.2. apakšnodaļa (71.–77. punkts) "Atļaujas piešķiršanas kārtība nebioloģiskā reproduktīvā materiāla izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā".
Attiecībā uz nebioloģiskā augu reproduktīvā materiāla izmantošanu tiek noteikta gan vispārējo, gan individuālo atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī informācijas sniegšanas pienākumi. Tas dod iespēju elastīgi reaģēt uz bioloģiskā materiāla nepieejamību, vienlaikus nodrošinot uzraudzību un datu apkopošanu. Regulas 2018/848 17. punktā skaidrots, ka augu reproduktīvais materiāls ir augi un visas augu daļas, tostarp sēklas, jebkurā augšanas stadijā, no kura var audzēt pilnapjoma augus un kuram tam ir paredzētas. VAAD uztur informāciju par sugām, par kurām piešķirtas vispārējās atļaujas nebioloģiska augu reproduktīvā materiāla izmantošanai, un izdod individuālās atļaujas nebioloģiska augu reproduktīvā materiāla izmantošanai saskaņā ar regulas 2018/848 II pielikuma pirmās daļas 1.8.5. apakšpunktu. Lai saņemtu individuālo atļauju, operators iesniedz iesniegumu VAAD, norādot sugu, šķirni, materiāla daudzumu un pamatojumu atļaujas nepieciešamībai. VAAD izvērtē iesniegumu un viena mēneša laikā pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu.
Operators uzskaita pēc vispārējās atļaujas saņemšanas izmantoto augu reproduktīvā materiāla daudzumu un sniedz par to informāciju VAAD, kas apkopoto informāciju par iepriekšējā gada izmantojumu līdz katra gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Komisijā.

5.3. apakšnodaļa (78.–86. punkts) "Atļaujas saņemšana nebioloģiski audzētu dzīvnieku iegādei".
Attiecībā uz nebioloģiski audzētu dzīvnieku iegādi tiek nodrošināta informācijas sistēma par pieejamajiem bioloģiskajiem dzīvniekiem un noteikta atļauju izsniegšanas kārtība situācijās, kad tie nav pieejami. Atbilstoši regulā 2018/848 noteiktajam LAD izveido un uztur bioloģiski audzēto lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, kā arī mājputnu mazuļu tirdzniecības sludinājumu sadaļu, kurā operators var ievadīt un saņemt informāciju par tirdzniecībā pieejamiem dzīvniekiem. LAD uzglabā datus, kā arī līdz katra gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Komisijā apkopoto informāciju par iepriekšējā gadā tirdzniecībai reģistrētajiem piedāvājumiem. Ja tirdzniecības sludinājumu sadaļā nav pieejami operatora prasībām atbilstoši lauksaimniecības dzīvnieki, operators var iesniegt iesniegumu KI nebioloģisku dzīvnieku iegādes atļaujas saņemšanai. KI izvērtē iesniegumu un pieprasīto informāciju nosūta PVD, kas pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu. Operators LAD tirdzniecības sludinājumu sadaļu var izmantot bez maksas.
Tiesību akta projekts nemaina PVD pieņemto administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Tā paredzēta Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā atbilstoši Pārtikas un veterinārā dienesta nolikuma 11. punktam.

5.4. apakšnodaļa (87.–92. punkts) "Olbaltumvielas saturošas barības pieejamības izvērtēšana".
Attiecībā uz olbaltumvielas saturošas barības pieejamības izvērtēšanu tiek noteikta informācijas apkopošana par pieejamo bioloģisko barību un kārtība atkāpju piešķiršanai nebioloģiskas barības izmantošanai. Tas nepieciešams, lai pamatotu atkāpju piemērošanu ar reālo tirgus situāciju un novērstu nepamatotu nebioloģiskas barības izmantošanu.
Operators, kas ražo vai izplata olbaltumvielas saturošu bioloģisko barību, LAD iesniedz informāciju par piedāvāto barību, tostarp galvenajām bioloģiskajām sastāvdaļām un to daudzumu, kā arī atbilstošu sertifikātu. LAD iesniegto informāciju trīs darbdienu laikā publicē savā tīmekļvietnē un apkopotos datus par pieejamo olbaltumvielas saturošo bioloģisko barību līdz katra gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Komisijā.
Ja operators vēlas saņemt atļauju izmantot olbaltumvielas saturošu nebioloģisko barību, tas iesniedz KI iesniegumu ar pamatojumu, norādot dzīvnieku sugu, skaitu un barības daudzumu. KI pārbauda informāciju, ja nepieciešams, veic kontroli saimniecībā un iesniedz PVD priekšlikumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu. PVD pieņem lēmumu un informē KI un operatoru.
Kopumā noteikumu projekts nodrošina skaidrāku, efektīvāku un ar riska izvērtējumu pamatotu atļauju un atkāpju sistēmu, samazinot administratīvo slogu un vienlaikus garantējot atbilstību ES regulējumam.

Bioloģiskās lauksaimniecības produktu marķēšanas jomā ir jānodrošina skaidra un vienota prasību piemērošana attiecībā uz marķējumu un atļauto norāžu lietošanu. Praksē var rasties neskaidrības par to, kā pareizi norādīt bioloģiskās sastāvdaļas, kādā apjomā drīkst izmantot atsauces uz bioloģisko ražošanu, kā arī par ES bioloģiskās lauksaimniecības logotipa lietošanas nosacījumiem. Tāpat pastāv risks, ka norādes uz bioloģisko ražošanu tiek izmantotas neatbilstoši vai maldinoši, īpaši situācijās, kad produkts vai uzņēmums pilnībā neatbilst bioloģiskās ražošanas prasībām.
Papildus tam nepieciešams, lai patērētāji saņemtu skaidru, pārbaudāmu un salīdzināmu informāciju par produktu bioloģisko izcelsmi, tostarp par bioloģisko sastāvdaļu īpatsvaru un sertifikācijas institūciju. Vienlaikus jānovērš nevienveidīga pieeja reklāmas materiālos, uzņēmumu nosaukumos un citu produktu (piemēram, mēslošanas līdzekļu) marķējumā izmantotajām norādēm uz bioloģisko lauksaimniecību.

6. nodaļa (93.–98. punkts) "Bioloģiskās lauksaimniecības produktu marķēšana un atļauto norāžu lietošana"
Noteikumu projektā noteikta bioloģiskās lauksaimniecības produktu marķēšanas un atļauto norāžu lietošanas kārtība, nodrošinot vienotu un pārskatāmu pieeju atbilstoši ES regulējumam. Tiek noteikts, ka operators marķējumu saskaņo ar KI, kas nodrošina iepriekšēju atbilstības pārbaudi un samazina neatbilstoša vai maldinoša marķējuma izmantošanas risku.
Ir konkretizētas prasības attiecībā uz bioloģisko sastāvdaļu norādīšanu pārtikas produktu marķējumā, paredzot vienotu pieeju to identificēšanai un kopējā īpatsvara norādīšanai. Šāds risinājums vajadzīgs, lai patērētāji varētu skaidri saprast produkta sastāvu un pieņemt informētus lēmumus.
Vienlaikus tiek noteikti gadījumi, kad ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips nav izmantojams, kā arī prasība norādīt kontroles institūcijas kodu. Tas nodrošina marķējuma uzticamību un izsekojamību, kā arī novērš nepamatotu atsauču uz bioloģisko statusu izmantošanu.
Regulējums paredz arī skaidrus nosacījumus, kad norādes uz bioloģisko lauksaimniecību drīkst izmantot uzņēmumu nosaukumos, reklāmā un citu produktu (piemēram, mēslošanas līdzekļu un substrātu) marķējumā. Šāda pieeja ir nepieciešama, lai novērstu maldinošu komercpraksi un panāktu, ka atsauces uz bioloģisko lauksaimniecību tiek izmantotas tikai tad, ja ir nodrošināta atbilstība attiecīgajām prasībām.
Regulā 2018/848 noteiktās norādes drīkst lietot uzņēmuma nosaukumā, reklāmā un mēslošanas līdzekļu un substrātu nosaukumos tikai tad, ja ir atbilstošs apliecinājums un pilnīga atbilstība prasībām.
Papildus tiek precizēta marķēšana ēdināšanas jomā, dodot iespēju norādīt bioloģisko izcelsmi situācijās, kad izmantotās sastāvdaļas atbilst regulas prasībām. Tas veicina bioloģisko produktu atpazīstamību un vienlaikus ievieš skaidrus lietošanas nosacījumus.
Kopumā piedāvātais regulējums stiprina patērētāju aizsardzību, nodrošina vienotu marķēšanas praksi un veicina uzticēšanos bioloģiskās lauksaimniecības produktiem, vienlaikus samazinot interpretācijas iespējas un neatbilstību risku.

Bioloģiskās lauksaimniecības augu reproduktīvā materiāla pieejamība ir svarīgs priekšnoteikums bioloģiskās ražošanas attīstībai, taču praksē informācija par pieejamo materiālu bieži vien ir nepilnīga, novēlota vai grūti pieejama. Tas apgrūtina operatoru iespējas laikus plānot ražošanu un izvēlēties bioloģiski sertificētu materiālu, kā arī veicina nepieciešamību izmantot atkāpes nebioloģiska materiāla lietošanai.
Papildus tam pastāv nepieciešamība nodrošināt vienotu informācijas apriti par pieejamo un sagatavošanā esošo augu reproduktīvo materiālu, kā arī skaidru kārtību, kā šī informācija tiek iesniegta, aktualizēta un uzglabāta. Nepietiekama datu aktualitāte un izsekojamība var radīt tirgus pārskatāmības un uzraudzības risku, kā arī apgrūtina ES prasību izpildi par informācijas apkopošanu.

7. nodaļa  (99.–106. punkts) "Bioloģiskās lauksaimniecības augu reproduktīvā materiāla iekļaušana KUVIS sistēmā"
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā VAAD iekļauj KUVIS sistēmā detalizētu informāciju gan par faktiski pieejamo, gan par sagatavošanā esošo bioloģisko augu reproduktīvo materiālu.
VAAD KUVIS sistēmā iekļauj informāciju par bioloģiskās lauksaimniecības augu reproduktīvo materiālu, tā pieejamību, piegādes teritoriju un sagatavotāju un citu regulā 2018/848 noteikto informāciju, to publicējot arī savā tīmekļvietnē un nodrošinot datu aktualizēšanu un uzraudzību. Lai informāciju par pieejamo un sagatavošanā esošo augu reproduktīvo materiālu iekļautu KUVIS sistēmā, operators vai izplatītājs ne vēlāk kā šo noteikumu minētajos termiņos iesniedz VAAD iesniegumu. VAAD informē operatoru, ja tiek konstatētas neatbilstības.
Noteikumu projektā noteikts informācijas saturs, paredzot, ka sistēmā tiek norādīta suga, šķirne, piegādes teritorija un kontaktinformācija. Tas ļauj operatoriem efektīvāk atrast nepieciešamo materiālu un plānot ražošanu.
Lai nodrošinātu datu kvalitāti un uzticamību, tiek noteiktas prasības operatoriem un izplatītājiem iesniegt detalizētu informāciju par reproduktīvo materiālu, tostarp sertifikācijas datus un reģistrācijas informāciju. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu to, ka sistēmā tiek iekļauts tikai atbilstošs un pārbaudāms bioloģiskais materiāls, kā arī lai stiprinātu izsekojamību.
Regulējums paredz konkrētus informācijas iesniegšanas un atjaunošanas termiņus. Tas nodrošina datu aktualitāti dažādām kultūraugu grupām un sezonām. Vienlaikus tiek ieviests princips, ka situācijā, kad iestāde noteiktā termiņā neinformē par lēmumu, informācija tiek uzskatīta par iekļautu sistēmā, tādējādi paātrinot procesu un samazinot administratīvo slogu.
Tiek noteikta arī kārtība operatīvai informācijas aktualizēšanai, ja dati vairs nav aktuāli, lai nodrošinātu, ka sistēmā pieejamā informācija atbilst faktiskajai situācijai tirgū. Papildus tiek regulēta datu uzglabāšana, paredzot gan aktīvās, gan arhīva datubāzes uzturēšanu, jo tas nepieciešams uzraudzībai un vēsturisko datu analīzei.

Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzībā ir iesaistītas vairākas institūcijas, kuru savstarpējā sadarbība un informācijas apmaiņa ir svarīga efektīvai kontrolei, taču praksē šī sadarbība ne vienmēr ir pietiekami strukturēta un savlaicīga. Informācijas aprite par sertifikātiem, neatbilstībām, marķējumu un operatoru darbību var būt fragmentēta, bet tas var apgrūtināt operatīvu lēmumu pieņemšanu un uzraudzības funkciju izpildi.
Papildus tam nepietiekami skaidri noteikta datu apmaiņas kārtība un piekļuve informācijas sistēmām var radīt administratīvo slogu un informācijas dublēšanos, kā arī palielināt risku, ka svarīga informācija netiek laikus izmantota kontroles vajadzībām. Tāpat nepieciešams nodrošināt vienotu pieeju datu apkopošanai un nodošanai Eiropas Komisijai, kā arī stiprināt uzraudzību pār produktiem, kas tiek tirgoti ar norādi par bioloģisko izcelsmi ārpus tradicionālās pārtikas aprites.

8. nodaļā (107.–116. punkts) "Sadarbība starp iestādēm" noteiktas iestāžu tiesības un pienākumi, kas īstenojami bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas sistēmas nodrošināšanai.
Noteikumu projekts nosaka skaidru un strukturētu sadarbības kārtību starp iesaistītajām institūcijām, paredzot konkrētus informācijas sniegšanas pienākumus un termiņus. KI tiek noteikts pienākums operatīvi informēt PVD un VAAD par būtiskiem lēmumiem, tostarp sertifikātu anulēšanu un konstatētajām neatbilstībām, lai nodrošinātu savlaicīgu reakciju uz risku.
Lai uzlabotu datu pieejamību un samazinātu administratīvo slogu, tiek nostiprināta dažādu informācijas sistēmu izmantošana un savstarpējā savietojamība, paredzot autorizētu piekļuvi institūcijām nepieciešamajiem datiem. LAD gādā par centrālu datu apriti, uzturot sertifikātu reģistru, nodrošinot datu sinhronizāciju ar starptautiskajām sistēmām un piekļuvi citu iestāžu rīcībā esošajiem datiem. Tas ļauj izvairīties no atkārtotas informācijas pieprasīšanas un uzlabo uzraudzības efektivitāti.
Tiek noteikta arī sistemātiska datu apkopošana un nodošana Eiropas Komisijai, nodrošinot atbilstību ES prasībām statistikas un uzraudzības jomā. Vienlaikus tiek precizēta informācijas pieejamība par augu aizsardzības līdzekļiem un bioloģisko augu reproduktīvo materiālu, veicinot pārskatāmību tirgū.
Papildus tiek stiprināta starpinstitucionālā sadarbība arī attiecībā uz uzraudzību tirgū, nosakot Veselības inspekcijas kompetenci kontrolēt noteiktus produktus, kas marķēti kā bioloģiski, bet nav pārtikas produkti. Tiek paredzētas tiesības īstenot nepieciešamos uzraudzības pasākumus un pienākums informēt Pārtikas un veterināro dienestu par konstatētajiem pārkāpumiem, tādējādi nodrošinot koordinētu rīcību un patērētāju aizsardzību.
KI sniedz PVD informāciju par anulētajiem sertifikātiem un VAAD – par izsniegtajiem atbilstības apliecinājumiem un konstatētajām neatbilstībām. 
LAD nodrošina datu apmaiņu un autorizētu piekļuvi nepieciešamo funkciju izpildei PVD, VAAD, KI un Centrālajai statistikas pārvaldei.
Centrālajai statistikas pārvaldei noteikts pienākums sagatavot un iesniegt Eiropas Komisijā (Eurostat) bioloģiskās lauksaimniecības statistiku.
VAAD informē Eiropas Komisiju par atzīto augu reproduktīvo materiālu, kas iegūts no bioloģiska heterogēna materiāla, un Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmā nodrošina piekļuvi pie lauka vēstures kontroles institūcijām un saimniecības pārvaldības sistēmas pārzinim.
VAAD ir jānodrošina publiska pieejamība informācijai par Latvijā reģistrētiem augu aizsardzības līdzekļiem, kuru sastāvā esošās darbīgās vielas ir atļautas saskaņā ar regulas 2018/848 24. panta 1. punktu, un KUVIS sistēmā iekļautajai informācijai par augu reproduktīvo materiālu.
Saimniecību pārvaldības sistēmas pārzinis nodrošina datu pārnesi uz LAD sistēmu un kontroles institūcijām pieeju saimniecību uzskaites informācijai.
Veselības inspekcija uzrauga un kontrolē regulas 2018/848 I pielikumā minēto produktu (dabīgo sveķu, bišu vaska, ēterisko eļļu un augu izcelsmes produktu) izplatīšanu, ja tie tiek tirgoti kā ekoloģiski vai bioloģiski ķīmiskie maisījumi, kas nav zāles, pārtika vai uztura bagātinātāji.
Ja tiek konstatētas neatbilstības, inspekcija var apturēt vai aizliegt produkta izplatīšanu, pieprasīt tā izņemšanu no tirgus, atbilstības pierādījumus, marķējuma labošanu, uzsākt administratīvo procesu par maldinošu marķējumu un pieprasīt piegādes dokumentāciju. Par konstatētajiem pārkāpumiem tā 10 darbdienu laikā informē PVD.
Kopumā risinājums nodrošina efektīvāku informācijas apriti un skaidru institūciju sadarbības mehānismu un uzlabo bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības sistēmas darbību, vienlaikus samazinot administratīvo slogu un stiprinot kontroli pār bioloģisko produktu apriti.

Bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā liela nozīme ir vienotai un skaidrai rīcībai neatbilstību gadījumos, taču praksē var rasties atšķirīga pieeja neatbilstību klasificēšanā, novēršanā un uzraudzībā. Nepietiekami detalizēta kārtība attiecībā uz neatbilstību novēršanas pasākumiem, to termiņiem un atkārtotības izvērtēšanu var radīt nevienlīdzīgu attieksmi pret operatoriem un apgrūtināt efektīvu uzraudzību.
Papildus tam nepietiekama informācijas apmaiņa starp KI un PVD var kavēt savlaicīgu reakciju uz būtiskiem pārkāpumiem, tostarp situācijās, kad konstatētas neatļautas vielas vai pastāv aizdomas par apzinātu prasību apiešanu. Tāpat nepieciešams nodrošināt skaidru rīcību situācijās, kad KI pārtrauc darbību vai tiek ierobežota, lai novērstu operatoru uzraudzības nepārtrauktības risku.

9. nodaļa (117.–124. punkts) "Kompetento iestāžu, kontroles institūciju un operatoru rīcība neatbilstības gadījumā"
Noteikumu projektā noteikta vienota un detalizēta kārtība, kādā kontroles institūcijas, kompetentās iestādes un operatori rīkojas neatbilstību gadījumos. Paredzēts, ka KI, konstatējot neatbilstību, piemēro konkrētus neatbilstību novēršanas pasākumus saskaņā ar noteikumu pielikumā doto katalogu. Tas nodrošina vienotu pieeju neatbilstību novēršanai un samazina interpretācijas iespējas.
Tiek noteikts, kā kontroles institūcija klasificē bioloģiskās lauksaimniecības jomā konstatētās neatbilstības un piemēro operatoram atbilstošus korektīvos pasākumus saskaņā ar regulas 2018/848 41. panta 4. punktu.
Neatbilstības tiek klasificētas, ievērojot neatbilstības raksturu, apmēru, ietekmi uz bioloģiskās ražošanas integritāti, kā arī operatora rīcību un sadarbību kontroles procesā. Ja kontroles institūcija konstatē, ka būtiska neatbilstība radusies pēc operatora tīšas rīcības regulas 2017/625 9. panta 2. punkta izpratnē, neatbilstība tiek klasificēta kā kritiska neatbilstība.
Par tīšu rīcību var tikt uzskatītas situācijas, kad operators īsteno darbību vai pieļauj bezdarbību, kuras dēļ operators gūst finansiālu labumu no bioloģiskās lauksaimniecības prasību neievērošanas, vienlaikus slēpjot informāciju par šo darbību veikšanu vai neveikšanu. Lai gan prasības nav ievērotas, operators saražoto produkciju izplata kā bioloģiskās lauksaimniecības prasībām atbilstošu produkciju.
Piemēram, par tīšu rīcību var tikt uzskatīta neatļautu augu aizsardzības līdzekļu izmantošana bioloģiskajā ražošanā, ja tā tiek slēpta, nefiksējot līdzekļu iegādi vai lietošanu uzskaites dokumentācijā, un saražotā produkcija realizēta kā bioloģiskā produkcija.
Šādās situācijās neatbilstība ievērojami apdraud bioloģiskās ražošanas uzticamību, patērētāju intereses un bioloģiskās lauksaimniecības sistēmas integritāti kopumā, tādēļ tiek piemērota stingrāka neatbilstības klasifikācija un atbilstošie katalogā paredzētie pasākumi.
Lai stiprinātu uzraudzību, tiek noteikta prasība pēc papildu fiziskām pārbaudēm, kad konstatētas būtiskas un kritiskas neatbilstības, nosakot konkrētus pārbaužu termiņus. Tas ļauj laikus pārliecināties par neatbilstību novēršanu un samazina atkārtotu pārkāpumu risku.
Regulējums paredz operatora pienākumu izstrādāt rīcības plānu neatbilstību novēršanai un, ja nepieciešams, pilnveidot piesardzības pasākumu plānu. Vienlaikus tiek noteikta elastīga pieeja termiņu noteikšanai, ņemot vērā neatbilstības raksturu un nepieciešamos resursus, kas nodrošina samērīgumu un praktisku īstenojamību.
Tiek precizēta neatbilstību atkārtotības izvērtēšanas kārtība un noteikti kritēriji, kad neatbilstība uzskatāma par atkārtotu vai klasificējama kā kritiska. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu konsekventu lēmumu pieņemšanu un adekvātu sankciju piemērošanu, tostarp iespēju apturēt vai anulēt sertifikātu, ja pārkāpumi ir sistemātiski.
Lai nodrošinātu efektīvu informācijas apriti, tiek noteikti konkrēti termiņi, kādos kontroles institūcijai jāinformē PVD par konstatētajām neatbilstībām, pieņemtajiem lēmumiem un analīžu rezultātiem. Tas ļauj kompetentajai iestādei laikus reaģēt un, ja nepieciešams, īstenot papildu uzraudzības pasākumus.
Papildus tiek paredzēta rīcība situācijās, kad pastāv aizdomas par apzināti radītiem apstākļiem normatīvo prasību apiešanai, nosakot pienākumu operatoram īstenot atbilstošus korektīvus pasākumus. Tiek arī noteikta skaidra kārtība situācijās, kad KI pārtrauc darbību vai tās darbība tiek ierobežota, dodot iespēju operatoriem pāreju uz citu KI un garantējot uzraudzības nepārtrauktību.
Kopumā risinājums stiprina kontroles sistēmas efektivitāti, nodrošina vienotu pieeju neatbilstību pārvaldībā, uzlabo informācijas apriti un samazina bioloģiskās lauksaimniecības prasību pārkāpumu risku.

Pārejā uz jauno bioloģiskās lauksaimniecības regulējumu nepieciešams nodrošināt skaidru un pakāpenisku pārejas periodu gan operatoriem, gan iesaistītajām institūcijām. Bez skaidri noteiktiem pārejas nosacījumiem var rasties neskaidrības par informācijas ievades kārtību, izmantotajām informācijas sistēmām un kontroles institūciju pilnvarām. Tāpat pastāv risks, ka strauja pāreja uz digitālām sistēmām var radīt tehniskas un administratīvas grūtības operatoriem.
Bioloģiskajā lauksaimniecībā dažās kultūraugu grupās joprojām pastāv ierobežota sertificētas bioloģiskās sēklas pieejamība, tādēļ regula 2018/848 dod iespēju līdz 2036. gada 31. decembrim noteiktās situācijās izmantot nebioloģiskas izcelsmes vai pārejas periodā iegūtu augu reproduktīvo materiālu. Vienlaikus ir nepieciešams pakāpeniski veicināt sertificētas bioloģiskās sēklas izmantošanu un bioloģiskās sēklkopības nozares attīstību Latvijā, nodrošinot samērīgu pāreju operatoriem un pietiekamu laiku tirgus pielāgošanai.
Papildus nepieciešams panākt tiesisko nepārtrauktību kontroles jomā, lai nerastos situācija, kad operatori paliek bez uzraudzības vai tiek apdraudēta jau izsniegto sertifikātu spēkā esība. Tāpat jānovērš paralēla vecā un jaunā regulējuma piemērošana ilgāk, nekā tas ir nepieciešams, skaidri nosakot iepriekšējo normatīvo aktu spēka zaudēšanu.

10. nodaļa (125.–131. punkts) "Noslēguma jautājumi".
Noteikumu projekts paredz pakāpenisku pāreju uz vienotu digitālu datu uzskaites sistēmu, nosakot, ka no 2029. gada operatoriem informācija ir jāievada Saimniecību pārvaldības sistēmā un ar to savietojamās elektroniskajās uzskaites sistēmās. Šāds risinājums dod operatoriem pietiekamu laiku pielāgoties jaunajām prasībām, vienlaikus nodrošinot nākotnē centralizētu, efektīvu un savstarpēji savietojamu datu apriti starp institūcijām.
Regulas 2018/848 II pielikuma pirmās daļas 1.8.1. apakšpunkts noteic, ka bioloģiskajā augu ražošanā izmantojams bioloģisku augu reproduktīvais materiāls. Savukārt regulas II pielikuma pirmās daļas 1.8.5. apakšpunkts dod iespēju noteiktās situācijās izmantot nebioloģisku vai pārejas periodā iegūtu augu reproduktīvo materiālu, ja bioloģisks augu reproduktīvais materiāls nav pieejams pietiekamā daudzumā vai kvalitātē. Atbilstoši regulas II pielikuma pirmās daļas 1.8.5.1. apakšpunktam minētās atkāpes piemērojamas līdz 2036. gada 31. decembrim.
Noteikumu projekta 29. punktā ietvertais regulējums ir sagatavots, ievērojot regulas 2018/848 II pielikuma pirmās daļas 1.8.1. apakšpunktā noteikto pienākumu prioritāri izmantot bioloģisku augu reproduktīvo materiālu, kā arī regulas II pielikuma pirmās daļas 1.8.5. un 1.8.5.1. apakšpunktā paredzēto pārejas periodu atkāpju piemērošanai.
Lai veicinātu pakāpenisku sertificētas bioloģiskās sēklas izmantošanas palielināšanos un vienlaikus nodrošinātu samērīgu pāreju operatoriem un bioloģiskās sēklkopības nozarei, noteikumu projekta 29. punktā noteikta prasība piecu gadu periodā vismaz 10 procentos apsētās aramzemes izmantot sertificētu bioloģisko sēklu.
Lai bioloģiskās sēklkopības nozarei un bioloģiskās lauksaimniecības operatoriem dotu pietiekamu laiku sagatavoties izmaiņām, ievērojot rīcības brīvības piemērošanas kārtību un nosacījumus saistībā ar noteikumu projekta 29. punktu, noteikumu projekta 127. punktā noteikts spēkā stāšanās termiņš - 2029. gada 1. janvāris. Šāda spēkā stāšanās termiņa noteikšana uz dalībvalsts izvēles brīvības nosacījumiem neietekmē regulas tieši piemērojamās prasības. Ievērojot regulas 2018/848 II pielikuma pirmās daļas 1.8.5. apakšpunktu, ir ieviestas arī citas ar rīcības brīvības izmantošanu saistītās normas atļauju sniegšanā nebioloģiskā materiālā izmantošanai. Tās ir noteiktas noteikumu projekta 5.2. nodaļā un stāsies spēkā līdz ar noteikumu izsludināšanu, un turpinās būt spēkā saskaņā ar regulas 2018/848 53. panta 1. punktu līdz 2036. gada 31. decembrim. Ņemot vērā regulas 2018/848 53. panta 1. punktu, visas normas, kas saistītas ar dalībvalsts rīcības brīvības izmantošanu nebioloģiskā augu reproduktīvā materiāla izmantošanā, tostarp noteikumu projekta 29. punktā minēto nacionālo regulatīvo mehānismu, vairs nebūs spēkā no 2036. gada 31. decembra.
Lai nodrošinātu kontroles nepārtrauktību, tiek noteikts pārejas periods, kurā līdzšinējās kontroles institūcijas turpina veikt oficiālo kontroli līdz jaunu deleģēšanas līgumu noslēgšanai, bet ne ilgāk kā līdz konkrētam termiņam. Tas ir nepieciešams, lai izvairītos no situācijām, kad kontroles funkcija netiek pildīta, kā arī lai operatoriem saglabātos nepārtraukta sertifikācijas sistēma. 
Vienlaikus tiek noteikts, ka līdz pārejas perioda beigām tiek piemērota iepriekšējā sertifikācijas kārtība, kas nodrošina tiesisko stabilitāti un paredzamību operatoriem pārejas laikā.
Noslēgumā paredzēts atzīt par spēku zaudējušiem iepriekšējos normatīvos aktus, tādējādi novēršot normatīvā regulējuma dublēšanos un nodrošinot vienotu tiesisko ietvaru bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzībai un kontrolei.

Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzībā ir nepieciešama vienota, skaidra un paredzama pieeja neatbilstību izvērtēšanai un atbilstošo pasākumu īstenošanai. Ja nav detalizēti noteikts, kādas sekas iestājas konkrētu neatbilstību gadījumā, praksē var veidoties atšķirīga interpretācija starp kontroles institūcijām, nevienlīdzīga attieksme pret operatoriem un nepietiekama tiesiskā noteiktība. Tas ir īpaši svarīgi situācijās, kad neatbilstības skar bioloģiskās ražošanas pamatprincipus, produktu integritāti, izsekojamību, marķējumu, atļauto vielu izmantošanu, dzīvnieku labturību vai atkāpju piemērošanu.
Tāpat praksē ir nepieciešams skaidri nošķirt nebūtiskas, būtiskas un kritiskas neatbilstības, kā arī noteikt pieeju atkārtotu pārkāpumu izvērtēšanai. Bez šādas sistēmas nav iespējams nodrošināt samērīgu, konsekventu un ar risku pamatotu uzraudzību. Nepietiekami strukturēta pieeja neatbilstībām var mazināt uzticēšanos bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmai, kā arī radīt risku, ka tirgū nonāk produkti, kas neatbilst bioloģiskās ražošanas prasībām, bet tiek realizēti kā bioloģiski.
Papildus nepieciešams panākt, lai kontroles institūciju rīcība neatbilstību gadījumos ir sasaistīta ar konkrētām tiesību normām un pārkāpuma raksturu. Tas ir svarīgi gan operatoru tiesību aizsardzībai, gan efektīvai uzraudzībai, jo ļauj skaidri noteikt, kuri pasākumi īstenojami konkrētā neatbilstības situācijā un kā šie pasākumi kļūst stingrāki, pārkāpumiem atkārtojoties.

Pielikums. Neatbilstību gadījumos īstenojamo pasākumu katalogs
 Pamatojoties uz regulas 2018/848 41. panta 4. punktu, KI ir noteiktas tiesības neatbilstību gadījumā uzlikt operatoram pienākumu īstenot pasākumu katalogā paredzētās darbības.
Lai nodrošinātu vienotu un pārskatāmu pieeju, noteikumu projektam tiek pievienots neatbilstību gadījumos īstenojamo pasākumu katalogs, kurā sistematizētas biežāk sastopamās neatbilstības bioloģiskajā lauksaimniecībā, norādot atsauci uz atbilstošo normatīvo regulējumu, neatbilstības raksturojumu, tās vērtējuma līmeni un īstenojamos pasākumus. Šāds risinājums ir nepieciešams, lai KI būtu vienots piemērošanas ietvars, savukārt operatoriem būtu skaidri saprotamas iespējamās sekas, ja netiek ievērotas konkrētas prasības.
Katalogā neatbilstības tiek grupētas pēc būtības, aptverot vispārīgās ražošanas prasības, dokumentāciju un uzskaiti, marķējumu, augkopības prasības, lopkopības prasības, kā arī pārtikas un barības ražošanas prasības. Šāda strukturēta pieeja ļauj pārskatāmi ietvert visu būtisko bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības jomu regulējumu un nodrošina, ka pasākumi tiek piemēroti atbilstoši konkrētajai riska jomai.
Risinājums paredz arī vienotu neatbilstību vērtēšanas sistēmu, nosakot trīs neatbilstību līmeņus – nebūtisku, būtisku un kritisku neatbilstību. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu samērību starp konstatēto pārkāpumu un piemērojamo seku smagumu. Situācijās, kad neatbilstība neietekmē produkta integritāti vai izsekojamību, tiek paredzēti vieglāki korektīvie pasākumi, piemēram, rīcības plāna sagatavošana. Savukārt, ja neatbilstība ir būtiska un kritiska, paredzēti stingrāki pasākumi, tostarp aizliegums izmantot norādi uz bioloģisko lauksaimniecību, atkārtota pārejas perioda noteikšana, sertifikāta tvēruma ierobežošana vai sertifikāta anulēšana. Šāda gradācija ir nepieciešama, lai nodrošinātu gan preventīvu iedarbību, gan efektīvu reakciju uz pārkāpumiem, kas tieši apdraud bioloģiskās ražošanas uzticamību.
Katalogs paredz arī atkārtotības principa piemērošanu, nosakot stingrākus pasākumus, ja pārkāpumi atkārtojas. Tas ir pamatoti, jo sistemātiski vai atkārtoti pārkāpumi liecina par nepietiekamu operatora iekšējo kontroli, piesardzības pasākumu neefektivitāti vai apzinātu normatīvo prasību ignorēšanu. Tādējādi risinājums veicina operatoru pienākumu laikus novērst neatbilstības un pilnveidot savu darbību, lai nepieļautu pārkāpumu atkārtošanos.
Vienlaikus katalogs sasaista katru neatbilstību ar konkrētiem korektīviem vai ierobežojošiem pasākumiem. Tas nodrošina tiesisko noteiktību, jo lēmumu pieņēmējam ir skaidrs pamats rīcībai, bet operators var prognozēt sekas un attiecīgi plānot neatbilstību novēršanu. Šāds risinājums mazina interpretācijas iespējas un uzlabo lēmumu vienveidību visā kontroles sistēmā.