Anotācija

Projekta mērķis ir valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dailes teātris” (turpmāk – kapitālsabiedrība) 2022.gadā gūtās peļņas novirzīšana kapitālsabiedrības materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, lai nodrošinātu valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanu.

Vispārējā kārtība

Kapitālsabiedrība ir valsts kapitālsabiedrība, kurā 100% kapitāla daļu turētāja ir Kultūras ministrija.

Kapitālsabiedrība ir lielākais profesionālais repertuārteātris Latvijā, kura darbība galvenokārt ir vērsta uz jaunu vērtību radīšanu teātra mākslas jomā, izmantojot nacionālo un pasaules kultūras mantojumu, un nodrošināt daudzveidīgas teātra mākslas pieejamību plašai auditorijai, piedāvājot tai kvalitatīvas atpūtas un kultūrizglītības iespējas, un atbilstoši kultūrpolitiskajām prioritātēm nodrošina augstāku kvalitātes standartu teātra mākslas jomā, un ņemot vērā to, ka kapitālsabiedrības stratēģiskais mērķis ir saglabāt un attīstīt nacionālo un pasaules kultūras mantojumu teātra mākslas jomā, iestudējot dažādu žanru un formu izrādes, kā arī nodrošināt daudzveidīgas teātra mākslas pieejamību plašai auditorijai, piedāvājot tai kvalitatīvas atpūtas un kultūrizglītības iespējas. Tā kā kapitālsabiedrības darbības primārais mērķis ir valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšana atbilstoši Kultūras institūciju likuma 23.panta otrajai daļai, kapitālsabiedrības 2023.gadā dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nepieciešams novirzīt kapitālsabiedrības materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai – Dailes teātra Lielās zāles skatuves grīdas nomaiņai. Skatuves grīda nav mainīta 15 gadus un pie intensīvas noslodzes ir fiziski nolietojusies, kā arī skatuves grīda tehniski neatbilst un nav piemērota mūsdienu teātra vajadzībām.

Kapitālsabiedrības 2022. un 2023.gada pirmā pusgada darbību raksturojošie finanšu rādītāji:

Rādītāji	Fakts 2022. pārskata gadā	Fakts 2023. gada pirmajā pusgadā
Neto apgrozījums, euro	3 051 699	2 285 243
Bilances kopsumma, euro	3 106 987	2 987 309
Pašu kapitāls, euro, tai skaitā	140 731	145 150
Pamatkapitāls, euro	151 318	151 318
Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi, euro	-16 578	-10 588
Peļņa, euro	5 990	4 420
Pašu kapitāla atdeve (ROE), %	4,26	3,05
Kopējais likviditātes rādītājs	0,7	0,5
Saistības pret pašu kapitālu	21	20
Pamatdarbības naudas plūsma, euro	120 407	48 524
Valsts budžeta dotācija, euro	3 620 020	1 858 446

Kapitālsabiedrības plānotais finanšu mērķis 2022.gadā bija gūt peļņu 2 000 euro apmērā.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), ir 64% no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši Noteikumu Nr.72 II nodaļai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā nav noteikts citādi. Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma ar Ministru kabineta rīkojumu var noteikt sadalīt peļņu par 2022.gadu saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu, nosakot dividendes 64% apmērā no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, un, neiemaksājot dividendes valsts budžeta ieņēmumos, 3 834 euro novirzīt valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu īstenošanai.

Ar kapitālsabiedrību, pamatojoties uz Kultūras institūciju likuma 23.panta otro daļu, 2021.gada 5.janvārī noslēgts līdzdarbības līgums Nr.2.5-8-12 „Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā”, saskaņā ar kuru kapitālsabiedrība veic valsts deleģētus pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, kuru ietvaros kapitālsabiedrības tiešie uzdevumi ietver iestudēt daudzveidīgas un kvalitatīvas teātra izrādes, nodrošinot repertuāra plašumu un veicinot jaunradi, nodrošināt teātra mākslas pieejamību plašai auditorijai, sekmējot saliedētas un iekļaujošas sabiedrības veidošanos, ar teātra izrāžu starpniecību nodrošināt kultūrizglītības iespējas bērnu un jauniešu auditorijai, apgūt starptautisko pieredzi teātra mākslas jomā, veicinot izcilību, un nodrošināt kapitālsabiedrības finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju.

Attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām veikt intervences kultūras pakalpojumu tirgū dažādu atbalsta pasākumu veidā (granti, dotācijas, projektu finansējums, nodokļu atvieglojumi), kultūras pakalpojumi ir izņēmums, kas paredzēts gan Līgumā par Eiropas Savienības darbību, gan tiek plaši piemērots Eiropas Savienības dalībvalstu praksē. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167.pants paredz, ka „Savienība veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam. (..) Rīkojoties saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem, Savienība ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību”. Savukārt Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 3.punkta d) apakšpunkts nosaka, ka „atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, ja tāds atbalsts neiespaido tirdzniecības nosacījumus un konkurenci Savienībā tiktāl, ka tas ir pretrunā kopīgām interesēm, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu”. Papildus 2016.gada 19.jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), tostarp skaidrojot valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, piemēram, kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, dabas aizsardzībai. Saskaņā ar Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 33. un 34.punktā noteikto kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistības darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts.

Arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Eiropas Komisijas skaidrojumā – „daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50% no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem (biļešu ieņēmumi, maksas pakalpojumu u.c. pašu ieņēmumi).

Saskaņā ar 2022.gada darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2022.gadā bija 3 051 699 euro, kas veidoja 45,15% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (6 759 647 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Savukārt dotācija no valsts pamatbudžeta bija 3 620 020 euro, faktiski izlietota un uzskaitīta kā 2022.gada ieņēmumi no valsts budžeta dotācijas 3 315 043 euro jeb 49,04% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Saskaņā ar 2023.gada pirmā pusgada darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2023.gadā bija 2 285 243 euro, kas veidoja 51,80% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (4 410 909 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Savukārt dotācija no valsts pamatbudžeta bija 1 869 540 euro, faktiski izlietota un uzskaitīta kā 2023.gada ieņēmumi no valsts budžeta dotācijas 1 824 303 euro jeb 41,36% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā.

Ņemot vērā to, ka 2023.gada pirmā pusgada ieņēmumi pārsniedz 50% robežvērtību, secīgi tika vērtēts plānotais valsts atbalsts pēc Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā minētajām komercdarbības atbalsta pazīmēm, secinot, ka neizpildās ceturtā komercdarbības atbalsta kontroles pazīme – finansiālā palīdzība neietekmē tirdzniecību un neizkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū, un šim atbalsta pasākumam – 2023.gadā dividendēs izmaksājamās peļņas daļas novirzīšanai kapitālsabiedrības materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, lai nodrošinātu valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanu, ir vienīgi vietēja mēroga ietekme.

Teātra repertuāru pamatā veido izrādes latviešu valodā un tikai atsevišķos gadījumos izrādēs tiek izmantota svešvaloda. Lai sekmētu māksliniecisko daudzveidību, teātris mēdz piesaistīt ārvalstu māksliniekus, kā rezultātā izrādē var tik izmantota angļu valoda, bet, lai nodrošinātu vietējam skatītājam uztveramu mākslu, izrādes angļu valodas teksts tiek tulkots latviski. Izrādēs subtitri angļu valodā tiek izmantoti tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, gadījumos, ja tiek rīkotas starptautiskas izrāžu skates nozares profesionāļiem. Izrādes arī netiek reklamētas ārvalstīs, kā arī valodas barjeras dēļ izrādes nepiesaista ievērojamu skaitu skatītāju no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, līdz ar to piešķirtais valsts budžeta finansējums kapitālsabiedrībai nevar ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un konkurenci, un šim atbalsta pasākumam ir vienīgi vietēja mēroga ietekme.

Nē

-