Anotācija (ex-ante)

Interešu pārstāvības biroja VA Government (turpmāk - VA Government) pārstāve Līva Šteinberga informēja, ka ar biedrību "Latvijas Finanšu nozares asociācija" ir saskaņota šāda redakcija:
Papildināt 29. pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:
"(4¹)Autotransporta līdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais turētājs, kas norādīta kā fiziska persona, var izmantot M1 kategorijas vieglo automobili pasažieru komercpārvadājumu veikšanai, ja ir saņemta reģistrācijas apliecībā norādītā autotransporta līdzekļa īpašnieka rakstveida piekrišana attiecīgā automobiļa izmantošanai pasažieru komercpārvadājumu veikšanai kā pārvadātājam, kurš pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili veic kā komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona."

Satiksmes ministrija, izvērtējot VA Government piedāvāto redakciju, secina, ka normas redakcijā nepilnīgi interpretētas Komerclikuma normas. Saskaņā ar Komerclikuma 74. pantu individuālais komersants ir fiziskā persona, kas ierakstīta komercreģistrā. Līdz ar ierakstīšanu komercreģistrā persona iegūst komersanta statusu.

Savukārt saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 1.panta 28. punktu pārvadātājs ir komersants, kooperatīvā sabiedrība vai zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kas pēc pasūtījuma vai līguma ar nosūtītāju, pasažieri vai uz cita tiesiska pamata uzņemas pārvadājuma saistību. Savukārt no Autopārvadājumu likuma 29. panta izriet, ka pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili veic ar pārvadātāja īpašumā vai turējumā esošu M1 kategorijas vieglo automobili, attiecībā uz kuru transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta piemērots liegums izmantot autotransporta līdzekli komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili, bet 35. panta piektā daļa noteic, ka pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili drīkst veikt, ja pārvadātājs ir saņēmis VSIA "Autotransporta direkcija" izsniegtu speciālo atļauju (licenci) pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili un licences kartīti attiecībā uz katru autotransporta līdzekli.  Licences kartīte ir noteiktas formas dokuments vai ieraksts valsts informācijas sistēmā, kas apliecina, ka pārvadātājs ar konkrēto autotransporta līdzekli var veikt dokumentā vai ierakstā norādītā veida komercpārvadājumus (Autopārvadājumu likuma 1.panta 18.¹ punkts). VSIA "Autotransporta direkcija" licences kartīti izsniedz uz pārvadātāja iesniegumā pieprasīto termiņu, kas nepārsniedz termiņu, līdz kuram autotransporta līdzeklis nodots turējumā pārvadātājam.
Savukārt tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējam aizliegts tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē reģistrēt un piedāvāt pārvadātāju, kas neatbilst Autopārvadājumu likuma 35.panta piektās daļas prasībām - pārvadātājs ir saņēmis VSIA "Autotransporta direkcija" izsniegtu speciālo atļauju (licenci) pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili un licences kartīti attiecībā uz katru autotransporta līdzekli.

Papildus jāņem vērā, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis ir jāmaksā komersantam, kas ierakstīts komercreģistrā. Ja ar nodokli apliekamam transportlīdzeklim ir reģistrēts gan īpašnieks, gan turētājs, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā transportlīdzekļa turētājs (Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 11.panta pirmā un otrā daļa). No šobrīd spēkā esošām normām secināms, ka fiziskā persona nav uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa subjekts.
Finanšu ministrija 2025.gada 15.decembra vēstulē Nr.4.1-37/28/3729[1] vērš uzmanību uz to, ka Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 15.punkts noteic, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli nemaksā komersants vai ārvalsts komersanta filiāle, vai zemnieku saimniecība par tādu transportlīdzekli, kas tiek lietots, pamatojoties uz nomas līgumu, kurš noslēgts ar fizisko personu, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja un patstāvīgi rezumējošā kārtībā aprēķina un iemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no nomas maksas par transportlīdzekli likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā. Minētā regulējuma mērķis ir novērst situāciju, kurā par transportlīdzekļa ekspluatēšanu tiek maksāts gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis.
Ievērojot to, ka Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums šobrīd paredz komersantiem atbrīvojumu no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (turpmāk arī - UVTN) nomas gadījumā, nebūtu lietderīgi veikt grozījumus un fizisku personu iekļaut kā UVTN subjektu, jo būtu nepieciešams piemērot nodokļa atbrīvojumu par transportlīdzekļa nomu, līdzīgi kā tas tiek piemērots komersantiem. Pretējā gadījumā šādi grozījumi varētu radīt diskriminējošu situāciju fiziskajām personām, kurām analoģiskos apstākļos būtu jāmaksā gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis.
Tāpat Finanšu ministrija norāda, ka Civillikuma 2120. pants noteic, ka nomas vai īres maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu, un tādēļ to nedrīkst nolikt tikai izskata pēc. Tas nozīmē, ka nomas maksai jāatbilst aktuālajai tirgus situācijai un attiecīgi no šādas nomas maksas ir maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Finanšu ministrija 2025.gada 15.decembra vēstulē Nr.4.1-37/28/3729 paskaidro, ja cilvēks (fiziska persona) vēlas uzsākt saimniecisko darbību (jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību[2]) to ir iespējams izdarīt divos veidos: vai reģistrēties komercreģistrā vai arī Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam. Ja fiziska persona sniedz jebkādu sistemātisku pakalpojumu par atlīdzību, nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējai vai kā komersantam, tad tā būs nereģistrēta saimnieciskā darbība. Tas nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienestam nav informācijas par veiktajiem darījumiem un budžetā maksājamo nodokli, proti, fiziskā persona atradīsies "ēnu ekonomikā".

[1] Pieejama Saeimas tīmekļvietnē pie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas 2025.gada 16.decembra sēdes materiāliem.
[2] Komerclikuma 1.panta trešā daļa.

Likumprojekts paredz papildināt 29.pantu ar 4.¹ daļu, kas noteic, ka pārvadātājs, kas reģistrēts kā individuālais komersants, pasažieru komercpārvadājumu veikšanai ar vieglo automobili var izmantot transportlīdzekli, kuram kā turētājs reģistrēta fiziskā persona, kura ir pieteikusi šī komersanta ierakstīšanu komercreģistrā, ja ir saņemta vieglā automobiļa īpašnieka piekrišana vieglā automobiļa izmantošanai pasažieru komercpārvadājumiem.

Jānorāda, ka norma neietekmē uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa piemērošanu. Gadījumos, kad transportlīdzeklis tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, nodoklis piemērojams atbilstoši nodokļu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem neatkarīgi no transportlīdzekļa reģistrācijas formas. Vienlaikus vēršama uzmanība, ka individuālais komersants un fiziskā persona konkrētajā gadījumā ir viena un tā pati persona, līdz ar to nav iespējams noslēgt civiltiesisku nomas līgumu starp šīm personām. Attiecīgi Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14. panta pirmās daļas 15. punktā noteiktais izņēmums šādās situācijās nav piemērojams, un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis ir piemērojams vispārējā kārtībā.
Pēc Finanšu ministrijas izteiktajiem iebildumiem par likumprojektā paredzēto regulējumu, kas individuālajam komersantam paredz iespēju veikt pasažieru komercpārvadājumus ar fiziskas personas turējumā esošu transportlīdzekli, notika vairākas starpinstitūciju tikšanās, kurās piedalījās Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", VSIA "Autotransporta direkcija" un Satiksmes ministrijas pārstāvji.
2026. gada 24. aprīļa starpinstitūciju sanāksmē tika konstatēts, ka iesaistītajām institūcijām pastāv atšķirīga izpratne par to, vai individuālajam komersantam konkrētajos apstākļos ir pienākums maksāt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN).
Savukārt 2026. gada 2. jūnijā Finanšu ministrijas organizētajā atkārtotajā sanāksmē tika secināts, ka identificētās problēmas ir konceptuālas un saistītas ar nodokļu regulējumu, tostarp iedzīvotāju ienākuma nodokļa un UVTN piemērošanas savstarpējo mijiedarbību, un to risināšanai var būt nepieciešami grozījumi citos nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos.
Vienlaikus diskusijās tika norādīts, ka arī pašlaik pastāv gadījumi, kad VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", pamatojoties uz tās rīcībā esošo transportlīdzekļu reģistrācijas informāciju, nevar pilnvērtīgi konstatēt transportlīdzekļa faktiskos izmantošanas apstākļus un līdz ar to nodrošināt UVTN samaksas kontroli. Līdz ar to jautājums par nodokļu piemērošanu un efektīvu kontroles mehānismu nodrošināšanu nav radies tikai saistībā ar šajā likumprojektā paredzēto regulējumu, bet ir risināms nodokļu administrēšanas ietvaros. Attiecīgi Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam savas kompetences ietvaros ir izvērtējami nepieciešamie risinājumi, lai nodrošinātu efektīvu nodokļu piemērošanu un iekasēšanu arī gadījumos, kad ar transportlīdzekļa reģistrācijas datiem vien nepietiek nodokļa piemērošanas pienākuma konstatēšanai.
Likumprojektā paredzēts, ka 29.panta 4.1 daļa stājas spēkā 2027.gada 1.jūlijā. Šāds pārejas posms nepieciešams, lai veiktu nepieciešamos informācijas sistēmu pielāgojumus saistībā ar izmaiņu ieviešanu.

Par eFTI:
Lai veicinātu kravu pārvadājumu procesu digitalizāciju un nodrošinātu iespēju izmantot elektroniskus pārvadājumu dokumentus, likumprojekts paredz precizēt regulējumu attiecībā uz pavadzīmes un pārvadājuma datu noformēšanu elektroniskā formātā.
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Regulas Nr. 2020/1056 par elektronisko kravu pārvadājumu informāciju (turpmāk – Regula (ES) 2020/1056) mērķi veicināt elektroniskas informācijas izmantošanu kravu pārvadājumos, nepieciešams nacionālajā regulējumā nostiprināt iespēju izmantot elektroniski noformētu pavadzīmi un pārvadājuma datus.
Grozījumi nodrošinās, ka elektroniski noformētai pavadzīmei ir tāds pats juridiskais spēks kā papīra formātā noformētai pavadzīmei, ja tiek nodrošināta informācijas pieejamība, nemainīgums un iespēja identificēt pavadzīmes noformētāju un veiktās izmaiņas. Starptautiskajos kravu autopārvadājumos elektronisko pavadzīmi būs iespējams izmantot atbilstoši eFTI regulējumam un e-CMR prasībām.
Vienlaikus pārvadājuma datu sagatavošana, uzglabāšana un nodošana elektroniskā formātā sekmēs efektīvāku informācijas apriti starp pārvadājumu procesā iesaistītajām personām un valsts iestādēm, samazinās administratīvo slogu un veicinās digitālu risinājumu izmantošanu kravu pārvadājumu nozarē.
eFTI vides darbības nodrošināšanai, saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma 5.pantu tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks elektroniskās kravu pārvadājumu informācijas aprites kārtību eFTI, valsts eFTI vārtejas darbības un izmantošanas kārtību, valsts kontaktpunkta un kompetento iestāžu darbības kārtību, kompetento iestāžu piekļuves kārtību, kā arī eFTI apmaiņas vides darbībai nepieciešamās informācijas sistēmu sadarbības kārtību.

Pamatojums:
Lai veicinātu kravu pārvadājumu digitalizāciju un nodrošinātu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Regulai Nr. 2020/1056 par elektronisko kravu pārvadājumu informāciju, likumprojekts paredz noteikt iespēju pavadzīmi un pārvadājuma datus noformēt elektroniskā formātā, ja tiek nodrošināta to pieejamība, nemainīgums un izsekojamība. Tādējādi tiks veicināta elektronisko dokumentu izmantošana, samazināts administratīvais slogs pārvadātājiem un uzlabota informācijas aprites efektivitāte kravu pārvadājumos.

Par starptautiskajiem autopārvadājumiem uz un no Krievijas un Baltkrievijas:
Pamatojoties uz Nacionālās drošības likuma 3. panta otrās daļas 1. punktu, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un jau ieviestos ierobežojumus pasažieru pārvadājumiem uz atsevišķām trešajām valstīm, ir nepieciešams precizēt normatīvo regulējumu, paredzot aizliegumu, sākot ar 2027. gada 10. janvāri, veikt regulāros un neregulāros starptautiskos pārvadājumus ar autobusiem uz un no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts drošības interešu aizsardzībai.

Likumprojekts nosaka aizliegumu, sākot ar 2027. gada 10. janvāri, veikt regulāros un neregulāros pasažieru starptautiskos pārvadājumus ar autobusiem (turpmāk arī – starptautiskie pārvadājumi) uz un no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, starptautiskos pārvadājumus tranzītā caur Latvijas Republikas teritoriju, no kā izriet aizliegums pārreģistrēt jau izsniegtās atļaujas uz jaunu termiņu, izsniegt jaunas atļaujas vai pārreģistrēt esošās atļaujas pasažieru pārvadājumiem, kā arī pamatu izsniegto atļauju anulēšanai individuālā administratīvajā procesā (Administratīvā procesa likuma 85. panta otrās daļas 4. punkts).

Pamatojoties uz likumprojektā noteikto aizliegumu, sākot ar 2027. gada 10. janvāri, veikt regulāros un neregulāros pasažieru starptautiskos pārvadājumus ar autobusiem (turpmāk arī – starptautiskie pārvadājumi) uz un no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, starptautiskos pārvadājumus tranzītā caur Latvijas Republikas teritoriju, VSIA "Autotransporta direkcija" atteiks izsniegt vai pārreģistrēt atļaujas, kā arī izdos individuālus administratīvos aktus par atļaujas anulēšanu konkrētiem pārvadātājiem, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 85. panta otrās daļas 4. punktu (labvēlīga administratīvā akta atcelšana, ja mainījušies lietas tiesiskie apstākļi, kuriem pastāvot administratīvā akta izdošanas brīdī iestāde varētu šādu administratīvo aktu neizdot, un administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses), kā arī nepieciešamības gadījumā vērtētu pieteikumus par zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 85. panta trešo daļu un 92. pantu.
Pēc likumprojekta spēkā stāšanās VSIA "Autotransporta direkcija" atcels piešķirto maršruta atļauju starptautisko pārvadājumu uz un no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas veikšanai vai tranzīta pārvadājumu veikšanai caur Latvijas Republikas teritoriju uz un no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas. 

Kopš Krievijas Federācijas izvērstā pilna mēroga kara pret Ukrainu Eiropa saskaras ar nebijušiem demokrātijas un drošības izaicinājumiem. Latvijas valstiskā neatkarība un demokrātiskā valsts iekārta ir daļa no neaizskaramā Satversmes kodola. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) ir atzinusi, ka valstij, lai garantētu savas demokrātiskās sistēmas stabilitāti un efektivitāti, var būt nepieciešams veikt īpašus pašaizsardzības pasākumus (ECT Lielās palātas 2006. gada 16. marta sprieduma lietā Ždanoka pret Latviju 100. punkts). Pašaizsargājošās demokrātijas princips pieļauj ierobežojumu noteikšanu nolūkā novērst demokrātiskas valsts iekārtas iespējamo apdraudējumu kā daļu no proporcionalitātes vērtējuma. Tādēļ  likumprojekts paredz valsts preventīvu rīcību Latvijas tiesiskās iekārtas aizsardzībai. Šis princips ir atzīts Satversmes tiesas praksē, piemēram, 2000. gada 30. augusta spriedumā lietā Nr. 2000-03-01 un 2018. gada 29. jūnija spriedumā lietā Nr. 2017-25-01, kā arī tiesību zinātnieku darbos, tostarp J. Plepa publikācijā "Pašaizsargājošās demokrātijas princips" (Jurista Vārds, 2023. gada 19. decembris, Nr. 51/52 (1317/1318)). Ierobežojumi ir pārskatāmi un samērīgi, nodrošinot līdzsvaru starp nacionālās drošības vajadzībām un indivīda tiesībām saskaņā ar Satversmes 116. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 52. pantu, neapturot starptautiskās saistības, bet ievērojot proporcionalitāti.

Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 1. panta pirmajā daļā noteikto nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvas attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte. Šā panta otrajā daļā ir noteikts, ka nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums. Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 3. panta pirmajā daļā noteikto nacionālās drošības sistēmu veido valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas un Latvijas pilsoņi, kam likums deleģē pienākumus un tiesības nacionālās drošības jomā noteiktas kompetences ietvaros. Savukārt minētā panta otrās daļās 1. punktā noteikts, ka viens no nacionālās drošības sistēmas uzdevumiem ir savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisku attīstību.

Ar likumprojektā ietverto normu plānots izveidot skaidru un tiesiski pamatotu mehānismu, kas aizliedz jaunu atļauju izsniegšanu, esošo atļauju pārreģistrēšanu vai izsniegto atļauju atcelšanai pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem (tai skaitā tranzīta) uz un no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, kas rada apdraudējumu Latvijas Republikas nacionālajai drošībai.

Esošā situācija:
Pašlaik no Latvijas pasažieru starptautiskie regulārie pārvadājumi ar autobusiem tiek veikti vienā maršrutā uz Krievijas Federāciju – katru dienu uz Maskavu – pārvadātājs SIA "Norma-A" (maršruta atļaujas derīguma termiņš līdz 09.01.2027). Maršruta apkalpošana uz Sanktpēterburgu – pārvadātājs SIA "VISSA" (maršruta atļaujas derīguma termiņš līdz 21.04.2027) ir uz laiku pārtraukta, jo Igaunijas puse nakts stundās uz laiku ir ierobežojusi robežšķērsošanas punktu darba laiku, un minētajam maršrutam saskaņotais Igaunijas robežas šķērsošanas laiks ir ārpus pašlaik noteiktā robežpunkta darba laika; Pasažieru starptautiskiem pārvadājumiem ar autobusiem no Moldovas Republikas tranzītā uz Krievijas Federāciju bez pieturvietām Latvijā bija spēkā divas maršruta atļaujas: no Rezinas (Moldovas Republika) uz Maskavu un no Kišiņevas uz Maskavu, ko apkalpoja Moldovas Republikas uzņēmums "GALIZ-SV S.R.L." sadarbībā ar partneriem, un abas maršruta atļaujas beidzās 2025. gada 4. novembrī. Šie tranzīta maršruti, tostarp tie, kas ved pasažierus uz trešajām valstīm, piemēram, Krievijas Federāciju, tiek regulēti saskaņā ar 1995. gada 8. jūnijā parakstīto Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi (stājies spēkā 1996. gada 25. martā) (turpmāk – Moldovas nolīgums). Minētais nolīgums paredz atļauju izsniegšanu regulārajiem un neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem, kā arī kravu pārvadājumiem starp abām valstīm, tranzītā caur to teritorijām un uz trešajām valstīm (Moldovas nolīguma 1. pants). Saskaņā ar Moldovas nolīguma 11. pantu, pārvadātājiem un autotransporta līdzekļu vadītājiem jāievēro tās valsts tiesību normas un ceļu satiksmes noteikumi, kuras teritorijā tiek veikti pārvadājumi. Nolīguma 14. pants paredz, ka jautājumos, kas nav īpaši atrunāti šajā nolīgumā, piemēro starptautisko līgumu, kuru dalībnieces ir līgumslēdzējas puses, prasības, bet nereglamentētos jautājumos – katras līgumslēdzējas puses tiesību aktu prasības. Šīs standarta klauzulas nodrošina saderību ar nacionālajām normām, taču jebkādi ierobežojumi jāpiemēro proporcionāli un pamatoti, saskaņā ar Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām (1969) principiem (piemēram, 26. pants), nodrošinot, ka tie nepārkāpj nolīguma mērķi – savstarpēji izdevīgu sadarbību automobiļu satiksmē. Līgums pats par sevi negarantē atļauju izsniegšanu.

Pieņemot aizliegumu starptautiskajiem pārvadājumiem, paliek spēkā starptautiskais regulējums, ko nosaka turpmāk minētie līgumi.
Procedūru neievērošanas vai pārkāpumu gadījumā otra puse var vērsties ANO  ar sūdzību vai ierosināt starptautisko tiesvedību.

Nolīgumi ar Krieviju

1. Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgums par sadarbības principiem un savstarpējo attiecību nosacījumiem transporta jomā, parakstīts Maskavā 22.02.1995., spēkā ar 14.06.1995.
2. Vienošanās par grozījumiem Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgums par sadarbības principiem un savstarpējo attiecību nosacījumiem transporta jomā (noslēgtas notu apmaiņas ceļā 03.01.2014.), spēkā ar 09.02.2014.
3. Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgums par automobiļu starptautisko satiksmi, parakstīts Maskavā 22.02.1995., spēkā ar 16.03.1996.
4. Vienošanās par grozījumiem 1995.gada 22.februāra Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumā par automobiļu satiksmi (noslēgtas notu apmaiņas ceļā 03.01.2014.), spēkā ar 07.07.2014.;
5. Protokols par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīguma par automobiļu starptautisko satiksmi piemērošanas kārtību, parakstīts Maskavā 22.02.1995.1. 

Nolīgumi ar Baltkrieviju

1. Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgums par automobiļu starptautisko satiksmi, parakstīts Minskā 01.02.1995., spēkā ar 21.03.1996.
2. Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par grozījumiem 1995.gada 1.februāra Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumā par automobiļu starptautisko satiksmi, parakstīts  Rīgā, 06.08.2014., spēkā ar 18.06.2015.

DROŠĪBAS RISKI UN PROJEKTA NEPIECIEŠAMĪBA:
Pašreizējā ģeopolitiskā situācija, ko raksturo Krievijas Federācijas pilna mēroga karš pret Ukrainu, rada būtiskus drošības izaicinājumus Latvijas Republikai un visai Eiropai. Šajā kontekstā minēto starptautisko pārvadājumu maršruti uz Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku un to apjoms rada konkrētus un reālus drošības riskus Latvijas teritorijā.
Konkrētie drošības riski:
1. Hibrīdapdraudējumi: starptautiskie pasažieru pārvadājumi var tikt izmantoti hibrīdoperācijām, kas apdraud Latvijas nacionālo drošību; risks, ka pārvadājumi tiek izmantoti kā kanāls dažādu drošību apdraudošu aktivitāšu veikšanai; potenciāla informācijas vākšana un izlūkdarbība, izmantojot regulāros maršrutus.
2. Nelegālā imigrācija: Pasažieru pārvadājumi var tikt izmantoti nelegālās imigrācijas veicināšanai; risks, ka tiek organizēti mēģinājumi šķērsot robežu ar viltotiem vai nepatiesiem dokumentiem; grūtības efektīvi kontrolēt lielu skaitu pasažieru, it īpaši tranzīta gadījumā.
Publiskajā pārskatā par Valsts drošības dienesta darbību[1] 2025. gadā Valsts drošības dienests skaidrojis:
- Baltkrievijas specdienesti aizvadītajā gadā pret Latviju primāri turpināja strādāt no savas valsts teritorijas. Līdzīgi kā Krievijas specdienesti, Baltkrievijas specdienesti 2025. gadā bija ieinteresēti iegūt izlūkziņas par Latvijas kritisko un militāro infrastruktūru, tostarp valsts austrumu robežas infrastruktūras izbūvi un NATO klātbūtni Latvijā, kā arī citu stratēģiskas nozīmes informāciju;
- Paaugstinātus izlūkošanas riskus turpināja radīt Latvijas iedzīvotāju regulārie braucieni uz Baltkrieviju, ko veicināja Baltkrievijas vienpusēji ieviestais bezvīzu režīms. Baltkrievijas specdienestu virsnieki aizvadītajā gadā turpināja robežkontroles punktos izlases kārtībā īstenot ieceļojušo ārvalstnieku, tostarp Latvijas valstspiederīgo, padziļinātas pārbaudes un izjautāšanas, tādējādi apzinot potenciāli vervējamās personas. Tāpat Baltkrievijas specdienesti izmantoja citas iespējas ārvalstnieku vervēšanai savā teritorijā, kā arī tiešsaistē;
- Baltkrievija turpināja mērķtiecīgi veicināt nelegālo migrāciju uz Latviju un citām Eiropas valstīm. Vienlaikus publiskajā vidē Baltkrievijas valsts iestādes turpināja izplatīt nepatiesu informāciju par Latvijas robežas apsardzībā iesaistīto amatpersonu it kā īstenotiem "cilvēktiesību pārkāpumiem" un "vardarbīgu izturēšanos" pret migrantiem. Valsts drošības dienesta vērtējumā šādu dezinformācijas materiālu mērķis nemainīgi bija Baltkrievijas sabiedrībā diskreditēt Latviju un citas NATO un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstis, kā arī novērst uzmanību no Baltkrievijas iekšējām problēmām;
- Baltkrievijas specdienestu prioritāro vervēšanas objektu lokā 2025. gadā bija personas, kuras pastāvīgi uzturas Baltkrievijā, taču turpina regulāri apmeklēt Latviju vai citas NATO vai ES valstis;
Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ceļošana uz Krieviju un Baltkrieviju ir bīstama. Savā teritorijā šo valstu specdienesti vērtīgas informācijas iegūšanai un piespiešanai sadarboties var izmantot agresīvas un prettiesiskas metodes;
- Valsts drošības dienests publiskajā komunikācijā 2025. gadā regulāri atgādināja par augstajiem vervēšanas un izlūkošanas riskiem Krievijas un Baltkrievijas teritorijā un aicināja Latvijas valstspiederīgos uz šīm valstīm nedoties;
- 2026. gadā Baltkrievijas specdienesti turpinās līdzšinējo darbību pret Latviju gan izlūkziņu ieguvē, gan aktīvo pasākumu īstenošanā. Būtiskākais apdraudējums Latvijas iedzīvotājiem joprojām būs Baltkrievijas teritorijā, vienlaikus saglabāsies arī vervēšanas riski tiešsaistē. Baltkrievijas specdienesti turpinās ciešu sadarbību ar Krievijas specdienestiem, atsevišķas aktivitātes izvēršot arī Baltkrievijas sabiedrotās Krievijas interesēs;
- Ārlietu ministrija ir stingri aicinājusi Latvijas iedzīvotājus atturēties no ceļošanas uz Baltkrieviju un Krieviju, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ko izraisījusi Krievijas karadarbība pret Ukrainu, kā arī drošības riskus, tostarp Baltkrievijas specdienestu izlūkošanas un kaimiņvalstu pilsoņu vervēšanas aktivitātes un provokācijas, kas var tikt vērstas pret ceļotājiem;
- Ar Ministru kabineta 2025. gada 7. oktobra rīkojumu Nr. 643 "Par ierobežojuma noteikšanu Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas–Krievijas Federācijas robežas šķērsošanai, veicot starptautiskos neregulāros pasažieru pārvadājumus ar autobusiem" (prot. Nr. 41 21. §) (turpmāk – MK rīkojums Nr. 643) ir noteikts  aizliegums no 2025. gada 1. novembra līdz 2026. gada 31. oktobrim pārvadātājiem veikt starptautiskos neregulāros pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, šķērsojot Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas–Krievijas Federācijas valsts robežu Pāternieku, Grebņevas un Terehovas robežšķērsošanas vietās (ņemot vērā joprojām pastāvošos nacionālās drošības riskus, plānots minēto ierobežojumu turpināt arī pēc 2026. gada 31. oktobra);
- Baltkrievijas teritorija ir iesaistīta Krievijas pilna mēroga militārajā agresijā pret Ukrainu, turklāt novērojama pastiprināta Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku aktivitāte Baltkrievijas teritorijā, kas rada būtiskus drošības riskus autobusu pasažieriem, un drošības situācijas attīstību tuvākajā laikā nav iespējams prognozēt;
- Latvijas Republikas Saeima ir aicinājusi Latvijas un Eiropas Savienības uzņēmumus atturēties no tādu pakalpojumu sniegšanas, kas var netieši veicināt agresiju pret Ukrainu.

VDD publiskajā pārskatā konstatētie apstākļi ir saistīti ar Latvijas Republikas nacionālās drošības apdraudējumiem, ko Latvijas Republikai rada Baltkrievijas un Krievijas specdienestu aktivitātes, tajā skaitā, iespējams tiešs apdraudējums Latvijas Republikas valstspiederīgajiem Krievijas un Baltkrievijas teritorijā, Krievijas un Baltkrievijas specdienestiem pielietojot, iespējams, agresīvas un prettiesiskas metodes vērtīgas izlūkinformācijas iegūšanai, personu vervēšanai un piespiešanai sadarboties. Kā izriet no Valsts drošības dienesta secinājumiem, šos riskus pastiprina Latvijas Republikas valstspiederīgo regulāri braucieni uz Baltkrieviju, kā arī personu, kas pastāvīgi uzturas Baltkrievijā, regulāri Latvijas Republikas un citu ES un NATO dalībvalstu apmeklējumi.

Lai gan regulāro pārvadājumu uz Baltkrieviju un Krieviju ietvaros tiek samazināts nelegālās migrācijas risks tik lielā mērā, cik pārvadātājam ir iespēja identificēt pasažierus un pārbaudīt derīgu ceļošanas dokumentu esību, risks Latvijas valstspiederīgo vervēšanai netiek samazināts, jo tas saskaņā ar Valsts drošības dienesta konstatējumiem pamatā tiek īstenots Baltkrievijas un Krievijas teritorijā, regulāro pasažieru pārvadājumu transporta kanālam kalpojot kā vēl vienai iespējai Latvijas valstspiederīgajiem nokļūt Baltkrievijā un Krievijā un tikt pakļautam šim riskam, ievērojot arī to, ka saskaņā ar Ārlietu ministrijas norādēm konsulāro pakalpojumu pieejamība Latvijas valstspiederīgajiem šo valstu teritorijās ir pieejama ļoti ierobežotā apjomā.

Līdz ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā un Baltkrievijas iesaisti Krievijas agresijā pret Ukrainu, ES pret Krieviju un Baltkrieviju ir piemērojusi bezprecedenta sankcijas. Lai gan patlaban sankcijas neskar  pasažieru starptautiskos regulāros  pārvadājumus ar autobusiem uz norādītajām valstīm, Latvijas Republikas Saeima ir aicinājusi Latvijas un Eiropas Savienības uzņēmumus atturēties no tādu pakalpojumu sniegšanas, kas var netieši veicināt agresiju pret Ukrainu, kā arī Ārlietu ministrija ir aicinājusi iespējami atturēties no braucieniem uz Krieviju un Baltkrieviju, ņemot vērā drošības situāciju.

Tāpat jāatzīmē, ka dažādos preču un pakalpojumu segmentos ir notikusi tirgus pārkārtošanās, preču ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem pametot Krievijas un Baltkrievijas tirgu un pārorientējot biznesu uz citiem tirgiem arī, ja konkrētajā preču vai pakalpojumu segmentā sankcijas nav noteiktas. Jāatzīmē, ka, atsakot atļauju izsniegšanu pārvadātājiem, netiek ierobežotas pārvadātāju tiesības nodarboties ar konkrēto komercdarbības veidu – pasažieru pārvadājumi ar autobusu – vispār, bet izslēdz pasažieru pārvadājumu veikšanu tieši vai tranzītā un konkrētām trešajām valstīm – Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku.


[1] Pieejams: 2025. gada pārskats — Valsts drošības dienests