26-TA-1927: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "
Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ir nepieciešami papildu finanšu līdzekļi, lai steidzami novērstu plūdu sekas pēc lietavām un vētras laikā no 2026. gada 20. jūlija valsts meliorācijas būvēs un meliorācijas sistēmās, kā arī lai norēķinātos par jau paveiktajiem ārkārtas darbiem valsts meliorācijas būvēs un meliorācijas sistēmās plūdu seku novēršanai.
Līdz 2026. gada 1. augustam lietus un plūdu nodarīto bojājumu apmērs valsts meliorācijas sistēmām ir sasniedzis 90 000 euro, ieskaitot valstī noteikto pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN).
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" 43. punktu.
Līdz 2026. gada 1. augustam lietus un plūdu nodarīto bojājumu apmērs valsts meliorācijas sistēmām ir sasniedzis 90 000 euro, ieskaitot valstī noteikto pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN).
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" 43. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Zemkopības ministrijai finansējumu 90 000 (t. sk. PVN) apmērā samaksai par valsts meliorācijas sistēmu ārkārtas uzturēšanas darbiem ilgstošo lietavu un vētras skartajās teritorijās to izraisīto seku novēršanai, maksimāli atjaunojot valsts meliorācijas sistēmu darbību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošā valsts kapitālsabiedrība "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (turpmāk – ZMNĪ) katru gadu gādā par valsts meliorācijas sistēmu uzturēšanu un ekspluatāciju atbilstoši valsts budžeta programmai 26.02.00 "Meliorācijas kadastra uzturēšana, valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana".
Ik gadu pastāvīgi bojājumi valsts meliorācijas sistēmām tiek novērsti no valsts budžeta piešķirtā finansējuma, taču, ievērojot plūdu radītos postījumus valsts meliorācijas sistēmām un būvēm Talsu un Tukuma novadā, ir nepieciešams papildfinansējums.
Ik gadu pastāvīgi bojājumi valsts meliorācijas sistēmām tiek novērsti no valsts budžeta piešķirtā finansējuma, taču, ievērojot plūdu radītos postījumus valsts meliorācijas sistēmām un būvēm Talsu un Tukuma novadā, ir nepieciešams papildfinansējums.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācijas, 20. jūlijā un naktī uz 21. jūliju ciklons Latvijā atnesa stipru lietu. Vislielākais nokrišņu daudzums reģistrēts valsts rietumos – tur Ventspils un Stendes novērojumu stacijās konstatētais ūdens daudzums pārsniedza mēneša nokrišņu normu. No novērojumu stacijām Kurzemē lielākais nokrišņu daudzums fiksēts Ventspilī, kurā diennakts laikā no pirmdienas plkst. 8.00 līdz otrdienas plkst. 8.00 nolija 84,8 mm. Tas ir visai liels un bīstams ūdens daudzums, jo Latvijā vidēji jūlijā nolīst ap 70–75 mm nokrišņu. Kopumā šā gada jūlijā Ventspils novērojumu stacijā nokrišņu daudzums jau trīskārt ir pārsniedzis vidējos mēneša rādītājus.
Valsts nozīmes ūdensnotekas Dursupe regulētajā posmā (pik. 259/20–285/21) remontdarbi notika 2025. gada decembrī pēc ilgstošajām un spēcīgajām lietavām.
Savukārt 2026. gada 20. un 21. jūlija bagātīgajos nokrišņos Dursupes neregulētajā posmā aptuveni 630 metru augšpus no 2025. gadā remontētā posma tika izskalots Dursupes dzirnavezera aizsargdambis (pik. 291/50) un valsts reģionālā autoceļa P128 posms (pik. 289/20). Izskalotā grunts, krūmi, siekstas un citi sanesumi nonāca lejtecē, radot jaunu piesērējumu un gultnes nogāžu deformācijas jau attīrītajā ūdensnotekas posmā, tāpēc 2026. gadā konstatētie bojājumi radušies nevis iepriekš neīstenotu vai līdz galam nepabeigtu uzturēšanas darbu dēļ, bet gan ir stipro nokrišņu un to izraisītā Dursupes dzirnavezera aizsargdambja sabrukuma radīti jauni pēkšņi bojājumi pēc iepriekšējo remontdarbu pabeigšanas.
Ikgadējais finansējums valsts meliorācijas sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai tiek izmantots plānveida darbiem visā valstī. Šādi ūdensnoteku uzturēšanas darbi mazina bojājumu un applūšanas risku, taču nevar novērst ārkārtēju hidroloģisko apstākļu radītos bojājumus. Meliorācijas sistēmas tiek projektētas un izbūvētas atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves" noteiktajiem aplēses un pārbaudes hidroloģiskajiem lielumiem. Ūdensnoteka nav paredzēta nekontrolētai ievērojama ūdens daudzuma un sanesumu novadīšanai, kādi bija vērojami pēc spēcīgo nokrišņu izraisītā Dursupes dzirnavezera aizsargdambja sabrukuma.
Kopumā nokrišņu daudzums Talsu novadā 20. jūlijā sasniedza kritisko robežu (72–75 mm), tāpēc tika bojāti un izskaloti caurteku galu nostiprinājumi, ieskalota grunts, kritalas, pielūžņojums un ūdensaugu paliekas, veidojot ievērojamus gultņu piesērējumus, kuri kavē ūdens plūsmu un samazina caurplūdes spējas valsts nozīmes ūdensnotekās Roja, Šķēde, Jādekša un Augšdonava.
Valsts nozīmes ūdensnotekas Dursupe regulētajā posmā (pik. 259/20–285/21) remontdarbi notika 2025. gada decembrī pēc ilgstošajām un spēcīgajām lietavām.
Savukārt 2026. gada 20. un 21. jūlija bagātīgajos nokrišņos Dursupes neregulētajā posmā aptuveni 630 metru augšpus no 2025. gadā remontētā posma tika izskalots Dursupes dzirnavezera aizsargdambis (pik. 291/50) un valsts reģionālā autoceļa P128 posms (pik. 289/20). Izskalotā grunts, krūmi, siekstas un citi sanesumi nonāca lejtecē, radot jaunu piesērējumu un gultnes nogāžu deformācijas jau attīrītajā ūdensnotekas posmā, tāpēc 2026. gadā konstatētie bojājumi radušies nevis iepriekš neīstenotu vai līdz galam nepabeigtu uzturēšanas darbu dēļ, bet gan ir stipro nokrišņu un to izraisītā Dursupes dzirnavezera aizsargdambja sabrukuma radīti jauni pēkšņi bojājumi pēc iepriekšējo remontdarbu pabeigšanas.
Ikgadējais finansējums valsts meliorācijas sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai tiek izmantots plānveida darbiem visā valstī. Šādi ūdensnoteku uzturēšanas darbi mazina bojājumu un applūšanas risku, taču nevar novērst ārkārtēju hidroloģisko apstākļu radītos bojājumus. Meliorācijas sistēmas tiek projektētas un izbūvētas atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves" noteiktajiem aplēses un pārbaudes hidroloģiskajiem lielumiem. Ūdensnoteka nav paredzēta nekontrolētai ievērojama ūdens daudzuma un sanesumu novadīšanai, kādi bija vērojami pēc spēcīgo nokrišņu izraisītā Dursupes dzirnavezera aizsargdambja sabrukuma.
Kopumā nokrišņu daudzums Talsu novadā 20. jūlijā sasniedza kritisko robežu (72–75 mm), tāpēc tika bojāti un izskaloti caurteku galu nostiprinājumi, ieskalota grunts, kritalas, pielūžņojums un ūdensaugu paliekas, veidojot ievērojamus gultņu piesērējumus, kuri kavē ūdens plūsmu un samazina caurplūdes spējas valsts nozīmes ūdensnotekās Roja, Šķēde, Jādekša un Augšdonava.
Risinājuma apraksts
Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" nepieciešams piešķirt Zemkopības ministrijai finansējumu 90 000 euro (ar PVN) apmērā samaksai par valsts meliorācijas sistēmu ārkārtas uzturēšanas darbiem ilgstošo lietavu un vētras skartajās teritorijās to izraisīto seku novēršanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Nekavējoties atjaunota meliorācijas sistēmu darbība, lai nodrošinātu normālu teritoriju apsaimniekošanu.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
zemes un tajā izbūvēto meliorācijas sistēmu īpašnieki
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
zemes un tajā izbūvēto meliorācijas sistēmu īpašnieki-komersanti, kurus ietekmē valsts meliorācijas sistēmu darbība
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Novēršot valsts meliorācijas sistēmu bojājumus, tiks pozitīvi ietekmēti komersanti, kuru uzņēmējdarbību ietekmē pārāk liels mitrums augsnē.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Novēršot valsts meliorācijas sistēmu bojājumus, tiks pozitīvi ietekmēti mazie un vidējie komersanti, kuru uzņēmējdarbību ietekmē pārāk liels mitrums augsnē.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
90 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
90 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-90 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-90 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
90 000
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Līdz 2026. gada 1. augustam lietus un vētras nodarīto bojājumu apmērs valsts meliorācijas sistēmām ir sasniedzis 90 000 euro kopā ar PVN (detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas pielikumā un piecās lokālajās būvdarbu tāmēs).
Pēc 2026. gada 20. un 21. jūlija spēcīgajām lietavām tika nekavējoties apsekotas valsts nozīmes ūdensnotekas un noskaidroti lielākie lietavu radītie bojājumi, izvērtējot gultņu deformāciju mērogu, ūdensnoteku nozīmi meliorētās lauksaimniecības zemes nosusināšanā, kā arī iespējamo ietekmi uz transportbūvēm un inženiertīkliem. Piecu prioritāri atjaunojamo valsts nozīmes ūdensnoteku saraksts tika iesniegts 2026. gada jūlija beigās.
Lokālajās tāmēs minēti tikai 2026. gada 20. un 21. jūlija spēcīgo lietavu radīto bojājumu un to seku novēršanai nepieciešamie darbi. Lai gan daži darbu veidi – apauguma novākšana, gultnes rakšana un tīrīšana, niedru un sanesumu novākšana, izraktās grunts izlīdzināšana u. c. – pēc būtības ir līdzīgi valsts meliorācijas sistēmu plānveida uzturēšanas darbiem, konkrētajā situācijā to nepieciešamība, izpildes vieta un apjoms ir atkarīgs no spēcīgo lietavu radītajiem bojājumiem, nevis ikgadējās uzturēšanas vajadzībām. Tādējādi no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" paredzēts finansēt tikai minēto lietavu radīto bojājumu un to seku novēršanas darbus, nodrošinot šo darbu atsevišķu uzskaiti un dokumentēšanu, kā arī to nepārklāšanos ar plānveida uzturēšanas darbiem.
Darbu apjoms noteikts pēc objektu apsekošanas un nepieciešamo darbu aprēķiniem. Ievērojot Latvijas būvnormatīvā LBN 501-17 "Būvizmaksu noteikšanas kārtība" noteikto kārtību, darbu apjomu un izmaksas ir aprēķinājis un lokālās tāmes sagatavojis meliorācijas sistēmu būvniecības jomā sertificēts būvspeciālists.
Valsts nozīmes ūdensnotekā Dursupe 2026. gadā paredzētie darbi attiecas uz jauniem 2026. gada 20. un 21. jūlija spēcīgo lietavu un to izraisītā Dursupes dzirnavezera aizsargdambja sabrukuma radītiem bojājumiem. Izskalotā grunts, krūmi, siekstas un citi sanesumi nonāca lejtecē, radot jaunu piesērējumu un gultnes nogāžu deformācijas arī 2025. gada decembrī attīrītajā ūdensnotekas posmā, tā ka 2026. gadā paredzētie darbi nepārklājas ar 2025. gadā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" finansētajiem darbiem.
Pieprasījumā iekļautie Dursupes ūdensnotekas darbi nepārklājas arī ar Satiksmes ministrijas virzītajā Ministru kabineta rīkojuma projektā (TA lieta Nr. 26-TA-1892) paredzētajiem valsts autoceļa P128 bojājumu novēršanas darbiem. Autoceļa P128 bojājuma vieta atrodas Dursupes neregulētajā daļā aptuveni 420 metru augšpus valsts nozīmes ūdensnotekas regulētā posma, savukārt ZMNĪ pieprasītais finansējums paredzēts bojājumu novēršanai Dursupes regulētajā posmā.
Pieprasītais finansējums 90 000 euro apmērā veidojas no piecu lokālo tāmju kopējām izmaksām 74 380 euro bez PVN un PVN 21 % apmērā, kopā 90 000 euro. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 142. pantu būvniecības pakalpojumiem tiek piemērota apgrieztā (reversā) PVN maksāšanas kārtība. Lokālajās tāmēs un būvnieka rēķinos PVN likme norādīta 0 % apmērā (74 380,00 euro bez PVN). PVN summa 21% apmērā (15 620,00 euro), kas veido kopējo pieprasījumu 90 000,00 euro apmērā, ir aprēķināta atbilstoši PVN likumam, lai atspoguļotu pilnas darījuma saistības un PVN aprēķināšanas pienākumu, kas gulstas uz pakalpojuma saņēmēju.
Zemkopības ministrija nodrošinās piešķirtā finansējuma izmantošanu līdz 2026. gada beigām.
Pēc 2026. gada 20. un 21. jūlija spēcīgajām lietavām tika nekavējoties apsekotas valsts nozīmes ūdensnotekas un noskaidroti lielākie lietavu radītie bojājumi, izvērtējot gultņu deformāciju mērogu, ūdensnoteku nozīmi meliorētās lauksaimniecības zemes nosusināšanā, kā arī iespējamo ietekmi uz transportbūvēm un inženiertīkliem. Piecu prioritāri atjaunojamo valsts nozīmes ūdensnoteku saraksts tika iesniegts 2026. gada jūlija beigās.
Lokālajās tāmēs minēti tikai 2026. gada 20. un 21. jūlija spēcīgo lietavu radīto bojājumu un to seku novēršanai nepieciešamie darbi. Lai gan daži darbu veidi – apauguma novākšana, gultnes rakšana un tīrīšana, niedru un sanesumu novākšana, izraktās grunts izlīdzināšana u. c. – pēc būtības ir līdzīgi valsts meliorācijas sistēmu plānveida uzturēšanas darbiem, konkrētajā situācijā to nepieciešamība, izpildes vieta un apjoms ir atkarīgs no spēcīgo lietavu radītajiem bojājumiem, nevis ikgadējās uzturēšanas vajadzībām. Tādējādi no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" paredzēts finansēt tikai minēto lietavu radīto bojājumu un to seku novēršanas darbus, nodrošinot šo darbu atsevišķu uzskaiti un dokumentēšanu, kā arī to nepārklāšanos ar plānveida uzturēšanas darbiem.
Darbu apjoms noteikts pēc objektu apsekošanas un nepieciešamo darbu aprēķiniem. Ievērojot Latvijas būvnormatīvā LBN 501-17 "Būvizmaksu noteikšanas kārtība" noteikto kārtību, darbu apjomu un izmaksas ir aprēķinājis un lokālās tāmes sagatavojis meliorācijas sistēmu būvniecības jomā sertificēts būvspeciālists.
Valsts nozīmes ūdensnotekā Dursupe 2026. gadā paredzētie darbi attiecas uz jauniem 2026. gada 20. un 21. jūlija spēcīgo lietavu un to izraisītā Dursupes dzirnavezera aizsargdambja sabrukuma radītiem bojājumiem. Izskalotā grunts, krūmi, siekstas un citi sanesumi nonāca lejtecē, radot jaunu piesērējumu un gultnes nogāžu deformācijas arī 2025. gada decembrī attīrītajā ūdensnotekas posmā, tā ka 2026. gadā paredzētie darbi nepārklājas ar 2025. gadā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" finansētajiem darbiem.
Pieprasījumā iekļautie Dursupes ūdensnotekas darbi nepārklājas arī ar Satiksmes ministrijas virzītajā Ministru kabineta rīkojuma projektā (TA lieta Nr. 26-TA-1892) paredzētajiem valsts autoceļa P128 bojājumu novēršanas darbiem. Autoceļa P128 bojājuma vieta atrodas Dursupes neregulētajā daļā aptuveni 420 metru augšpus valsts nozīmes ūdensnotekas regulētā posma, savukārt ZMNĪ pieprasītais finansējums paredzēts bojājumu novēršanai Dursupes regulētajā posmā.
Pieprasītais finansējums 90 000 euro apmērā veidojas no piecu lokālo tāmju kopējām izmaksām 74 380 euro bez PVN un PVN 21 % apmērā, kopā 90 000 euro. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 142. pantu būvniecības pakalpojumiem tiek piemērota apgrieztā (reversā) PVN maksāšanas kārtība. Lokālajās tāmēs un būvnieka rēķinos PVN likme norādīta 0 % apmērā (74 380,00 euro bez PVN). PVN summa 21% apmērā (15 620,00 euro), kas veido kopējo pieprasījumu 90 000,00 euro apmērā, ir aprēķināta atbilstoši PVN likumam, lai atspoguļotu pilnas darījuma saistības un PVN aprēķināšanas pienākumu, kas gulstas uz pakalpojuma saņēmēju.
Zemkopības ministrija nodrošinās piešķirtā finansējuma izmantošanu līdz 2026. gada beigām.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Zemkopības ministrijai paredzēts piešķirt 90 000 euro no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Nepieciešamo finansējumu Zemkopības ministrija pieprasīs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Nepieciešamo finansējumu Zemkopības ministrija pieprasīs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr.639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, sabiedrības pārstāvjiem dodot iespēju iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Tā kā rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, tā sagatavošanā netiek piemērota sabiedrības līdzdalības kārtība.
Projekta sagatavošanā iesaistītās iestādes ir Zemkopības ministrija un VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi".
Tā kā rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, tā sagatavošanā netiek piemērota sabiedrības līdzdalības kārtība.
Projekta sagatavošanā iesaistītās iestādes ir Zemkopības ministrija un VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi".
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Apkopotā informācija par 2026. gada lietavu un plūdu skartajiem valsts nozīmes meliorācijas sistēmu objektiem Talsu novadā, tiem nodarītajiem bojājumiem un nepieciešamo finansējumu seku novēršanai
2. pielikums
Nosaukums
Pielikums Nr.1 Lokālā tāme ūdensnotekai Roja
3. pielikums
Nosaukums
Pielikums Nr.2 Lokālā tāme ūdensnotekai Škēde
4. pielikums
Nosaukums
Pielikums Nr.3 Lokālā tāme ūdensnotekai Jādekša
5. pielikums
Nosaukums
Pielikums Nr.4 Lokālā tāme ūdensnotekai Dursupe
6. pielikums
Nosaukums
Pielikums Nr.5 Lokālā tāme ūdensnotekai Augšdonava