Anotācija (ex-ante)

Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) 2020. gadā 9. decembrī publicētā Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija[1] (turpmāk – EK stratēģija) iezīmē mērķus, uzdevumus un rīcības, kas paredz veidot ES transporta sistēmu videi draudzīgāku, ilgstpējīgāku un noturīgāku pret turpmākām krīzēm. Ņemot vērā Eiropas zaļajā kursā[2] ietverto prasību līdz 2050. gadam ES panākt klimatneitralitāti, t.i.  transporta siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas līdz 2050. gadam samazināt par 90 %, EK stratēģija norāda uz nepieciešamību transporta sistēmā veikt sistēmiskas izmaiņas, kas padara visus transporta veidus ilgtspējīgākus, tos dekarbonizējot, un nodrošina ilgtspējīgu un plašu alternatīvu pieejamību multimodālo pārvadājumu sistēmā. Lai panāktu izvirzītos mērķus, EK stratēģija aicina izmantot rīcībpolitikas sviras un īstenot tādus pasākumus, kas veicina esošo transportlīdzekļu parku aizstāšanu ar mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļiem un paplašina ilgtspējīgāku transporta veidu izmantošanu, jo īpaši palielinot to pasažieru skaitu, kas ceļo ar vilcienu un dodas uz darbu ar sabiedrisko transportu.

Lai ES līdz 2030.gadam samazinātu SEG emisijas par 55% pret 1990.gada rādītājiem, EK 2021.gada 14.jūlijā publicēja “Fit for 55” priekšlikumu kopumu[3] klimata un enerģētikas jomās. “Fit for 55” kā savstarpēji saistītu politikas iniciatīvu pakotne norāda uz darbībām, kuras nepieciešams veikt visos ekonomikas sektoros papildu katras valsts ieguldītajam darbam, lai sasniegtu paaugstinātos 2030.gada klimata mērķus. Pakotne “Fit for 55” paredz Latvijai sasniegt pārskatīto valsts mērķi līdz 2030. gadam, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas par 17% salīdzinājumā ar 2005. gada rādītājiem.

Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam[4] (turpmāk – NEKP) nosaka Latvijas nacionālo klimata politiku un definē Latvijas klimata mērķu izpildes pasākumus transporta nozarē, uzsverot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu un atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājumu. NEKP 4.pielikuma 5.rīcības virziena “Energoefektivitātes uzlabošana, alternatīvo degvielu un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana transportā” ietvaros transporta nozarē paredzēti pasākumi ilgtspējīgas transporta infrastruktūras izveidei, sabiedriskā transporta izmantošanas iespēju pilnveidošanai, stāvparku (Park&Ride) infrastruktūras attīstībai, dzelzceļa kā mūsdienīga un videi draudzīga sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaula izmantošanai, velosatiksmes un velo infrastruktūras attīstībai un gājēju infrastruktūras uzlabošanai.


[1] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020DC0789&from=LV

[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?qid=1576150542719&uri=COM%3A2019%3A640%3AFIN

[3] https://www.europarl.europa.eu/legislative-train/theme-a-european-green-deal/package-fit-for-55

[4] https://www.em.gov.lv/lv/nacionalais-energetikas-un-klimata-plans

 

Ņemot vērā Latvijas transporta nozares pamatnostādnes, kur viens no stūrakmeņiem ir multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība, galveno lomu tajā piešķirot dzelzceļam, jo īpaši dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta elektrifikācijai, ES kopējās prioritātes, Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības, kā arī citus ilgtermiņa izaicinājumus, kā arī balstoties uz ES Padomes 2019. un 2020. gada rekomendācijām Eiropas semestra ietvaros, kur galvenās vides un energoefektivitātes problēmas transporta nozarē konstatētas Rīgā un Pierīgā, Latvija ir izstrādājusi un 2021. gada 30. aprīlī EK iesniegusi Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu (turpmāk – ANM plāns), kas atbalsta reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku un 2021. gada 13. jūlijā ar Atveseļošanas fonda Padomes Īstenošanas lēmumu ANM plāns ir apstiprināts Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu padomē.

ANM plānā reformu un investīciju virziena 1.1. “Emisiju samazināšana transporta sektorā” ietvaros paredzēts īstenot reformu 1.1.1.r. “Rīgas metropoles areāla transporta zaļināšana” (turpmāk – ANM reforma).

Rīga kā Eiropas transporta tīkla (turpmāk – TEN-T) multimodālais pilsētmezgls ietilpst Rīgas metropoles areālā, kas Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam (turpmāk – LIAS 2030) ir noteikta kā nacionālas nozīmes interešu telpa, kas ir nozīmīga visas valsts attīstībai, jo ietver nozīmīgus stratēģiskos resursus. Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūvei un ar to saistītiem infrastruktūras uzlabojumiem ir nozīmīga loma, lai nodrošinātu kopējās transporta sistēmas multimodalitāti, integrāciju, efektivitāti un veiktspēju. 

Rīgas metropoles areālā, kas ietver Rīgu TEN-T pilsētmezglu, transporta un mobilitātes jautājumi pārsniedz vienas administratīvās teritorijas kompetenci. Tā kā pilsētas sabiedriskais transports spēlē nozīmīgu lomu Rīgas pilsētā, Rīgas pilsētas sasaistei ar tuvējām teritorijām, mobilitātes jautājumu risināšanai ir nepieciešami kompleksi risinājumi un mērķtiecīga valsts politika.

Tā kā Rīgas un pierīgas areālā organizētā mobilitāte nenodrošina ātru un efektīvu sasniedzamību ikdienas pārvietošanās vajadzībām un pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem, mobilitātes pakalpojumi nav konkurētspējīgi un transporta sektors kopumā Rīgā un Pierīgā ir emisiju ietilpīgs, ANM reforma orientēta uz sabiedriskā transporta ilgtspējas veicināšanu - integrētu, koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai Rīgas metropoles areālā. ANM plāna transporta jomā viens no galvenajiem mērķiem ir īstenot pārvietošanās paradumu maiņu Rīgas metropoles areālā, veidojot konkurētspējīgu sabiedriskā transporta piedāvājumu attiecībā pret privāto transportu, tajā skaitā sasaistē ar mikromobilitāti, veicot satiksmes plūsmu pārstrukturizāciju un alternatīvu maršrutu izveidi.

ANM reformas darbības vērstas uz normatīvo aktu grozījumiem un esošā institucionālā modeļa sadarbības pilnveidošanu, lai pašvaldības un valsts institūcijas darbotos koordinēti un īstenotu pasažieru pārvadājumu plānošanu, pasūtīšanu un organizāciju vienotā sistēmā, kā arī veicināt Rīgas metropoles areāla SUMP plāna izstrādi (SUMP - sustainable urban mobility plan) (turpmāk – SUMP plāns). Papildu ANM reformas īstenošanai ANM plāna ietvaros ir pakārtotas arī integrētas investīcijas.

SUMP ir ilgtspējīgas mobilitātes plāns pilsētvidēm, kuras mērķis ir apmierināt cilvēku un uzņēmumu vajadzības pilsētās un to apkārtnē un lai nodrošinātu labāku dzīves kvalitāti. SUMP atbalsta mobilitātes izmaiņas, lai nodrošinātu, ka Eiropas pilsētu teritorijas attīstās ilgtspējīgākā ceļā un tiek sasniegti ES mērķi izveidot konkurētspējīgu un resursu ziņā efektīvu Eiropas transporta sistēmu.

Gaisa piesārņojums ir viens no svarīgākiem jautājumiem, ar ko saskaras pilsētas, padarot acīmredzamas sociālās un ekonomiskās priekšrocības, ko rada gaisa kvalitātes uzlabošana. Turklāt nepieciešamība samazināt emisijas klimata krīzes pārvarēšanai ir ES mērķis, un autotransports ir otrs lielākais CO2 emisiju avots ES. Plānojot ilgtspējīgas mobilitātes plānu, gaisa piesārņojuma mazināšana ir viena no plāna sastāvdaļām.

Plānojot mobilitātes izmaiņas pilsētās, ceļu satiksmes drošība kļūst par būtisku izaicinājumu. Vislielākā ietekme ir ilgtspējīgiem pārvietošanās veidiem: pārvietošanās kājām, riteņbraukšanai un piekļuvei sabiedriskajam transportam. Integrēta pieeja mobilitātes plāna izveidei uzlabo pilsētas ceļu satiksmes drošību, samazina konkurenci starp dažādiem transporta veidiem, tādējādi padarot transporta sistēmu efektīvāku.

SUMP plānošana ir svarīgs aspekts dažādās politikas jomās un pārvaldes līmeņos. SUMP darbības teritorijā iesaistītajiem ir jāapzinās tie pasākumi, kas ir SUMP sastāvdaļa un ietekmēs tā veiksmīgu īstenošanu, un jāsaprot, kādi ir katras iesaistītās puses nākotnes darbības un pienākumi. Lai gan Eiropas līmenī lielākā daļa plānošanas ieteikumu ir brīvprātīgi, SUMP plāns aptver ne tikai transporta veidus, bet arī citus attīstības plānus (klimata, zemes izmantošanas u.c.). SUMP vienkopus jāskata ne tikai sabiedriskā transporta maršrutu tīkla attīstība, vienotās biļetes ieviešana un kustību grafiku, bet arī šo darbību ietekme uz klimatu un ekonomisko izaugsmi.

Ievērojot iepriekš minēto, 6.1.7.2. pasākuma ietavaros paredzēts veikt nepieciešmamo pētījumu, novērtējumu un saistītās dokumentācijas izstrādi, kas sniedz priekšlikumus ilgtspējīga, integrēta un koordinēta multimodāla sabiedriskā transporta plānam Rīgas metropoles areālā.  

Lai varētu veiksmīgi izstrādāt ilgtspējīgu integrētu sabiedriskā transporta plānu, kas vienlaikus tiktu veidots kā daļa no Rīgas metropoles areāla SUMP plāna, un izpildītu ANM reformā paredzēto, kas pamatots atbilstošos pētījumos, novērtējumos un dokumentācijā, ar Ministru kabineta 2021.gada 7.jūlija Rīkojumu Nr. 484 “Par Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta plānošanas darba grupu” (turpmāk – darba grupa) un satiksmes ministra rīkojumu Nr. 01-03/167 2021. gada 20. septembrī ir izveidota darba grupa, kas ietver pārstāvjus no Satiksmes ministrijas, VSIA “Autotransporta direkcija”, VAS “Pasažieru vilciens”, Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” , VAS “Latvijas dzelzceļš” , VSIA “Latvijas valsts ceļi”, Rīgas valstspilsētas pašvaldības, Rīgas plānošanas reģiona un 14 Rīgas metropoles areālā ietilpstošām pašvaldībām. Darba grupas uzdevums ir līdz 2023. gada 31. jūlijam izstrādāt ilgtspējīgu integrētu sabiedriskā transporta plānu, kas veidots kā daļa no Rīgas metropoles areāla SUMP, ietverot tajā maršrutu tīkla attīstības plānu, biļešu cenu (tarifu) politiku, integrētu stratēģisko kustības grafiku, plānotos pārvadājumu apjomus un citus nosacījumus. Savukārt līdz 2025. gada 31. martam darba grupai jāizstrādā konceptuāls ziņojums par sabiedriskā transporta attīstību 2031.–2040. gadam, tostarp pārejas perioda plānu 2026.–2030. gadam, tādējādi veidojot integrētu multimodālu transporta sistēmu ne tikai Rīgas metropoles areālam, bet arī pārējiem funkcionālajiem reģioniem.

Lai sekmētu sabiedriskā transporta konkurētspējas attīstību Rīgas metropoles areālā, attīstot integrētu un koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai, tādējādi izpildot darba grupas ietvaros uzdoto un ANM plāna reformu, 6.1.7.2. pasākums paredz veikt pētījumus, novērtējumus un izstrādāt saistīto dokumentāciju, kas aptver sabiedriskā transporta ritošā sastāva tehnoloģijas, sabiedriskā transporta un mikromobilitātes infrastruktūras, attīstāmo maršrutu un multimodālo mobilitātes punktu un saistīto nosacījumu attīstības vajadzības, plānotās aktivitātes ir šādas:
- veikt ekonomisko priekšizpēti par bezizmešu dzelzceļa ritošā sastāva vilces tehnoloģijas izvēli pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai, kā arī visām investīcijām, kuras plānots realizēt dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas, kā arī iegādājoties bezizmešu transporta līdzekļus (elektroautobusus, tramvajus un bateriju elektrovilcienus);
-  veikt izpēti Rīgas metropoles areāla piecos transporta koridoros (Rīga–Carnikava–Saulkrasti, Rīga–Dreiliņi, Rīga–Ogre–Aizkraukle, Rīga–Jelgava un Rīga–Bolderāja) par esošajiem reģionālās nozīmes un/vai pilsētas nozīmes maršrutiem, kā arī potenciālajiem reģionālās nozīmes un/vai pilsētas nozīmes maršrutiem, kurus var izveidot pēc infrastruktūras attīstības un bezizmešu transporta līdzekļu iegādes;
-  izvērtēt valsts un pašvaldību sniegto sabiedriskā transporta pakalpojumu savstarpējo mijiedarbību ar komercpārvadājumiem ar autobusu un vieglo automobili, kā arī taksometru pakalpojumiem, lai identificētu, kuros maršrutos un diennakts laikos nav nepieciešama abu pakalpojumu segmentu paralēla darbība no pasažieru plūsmas un finanšu resursu izlietojuma perspektīvas;
-  sagatavot detalizētu rīcības plānu integrēta sabiedriskā transporta plāna ieviešanai izpētē ietvertajās teritorijās.
- apzināt šī brīža sabiedriskā transporta nozares regulējumu (likumi, MK noteikumi, pašvaldību saistošie noteikumi) un veikt ar sabiedriskā transporta nozari saistīto plānošanas dokumentu analīzi;
- ievākt, sistematizēt un analizēt informāciju par iedzīvotāju skaitu un to izvietojumu izpētē ietvertajās teritorijās, iedalot informāciju pēc administratīvi teritoriālajām vienībām, izglītības iestādēm, veselības aprūpes iestādēm, darbavietām, valsts un pašvaldību institūcijām;
-  veikt finanšu ietekmes izvērtējumu un detalizētus finanšu ietekmes aprēķinus integrēta sabiedriskā transporta plāna realizācijas izpētē ietvertajās teritorijās;
- aprēķināt maršrutu tīkla apkalpošanai nepieciešamo finansiālo atbalstu no dažādiem avotiem (no valsts budžeta piešķiramās kompensācijas, no pašvaldības budžeta piešķiramās kompensācijas), ievērojot maršrutu tīkla apjomus un sabiedriskā transporta pakalpojuma kvalitātes prasības pilsētas un reģionālās nozīmes maršrutos;
-  izvērtēt iespējas jaunu komerciālo maršrutu atklāšanai izpētē ietvertajās teritorijās, t.sk., vērtējot to sasaisti ar dotētajiem maršrutiem;
-  izstrādāt priekšlikumus, kas izpētē ietvertajās teritorijās ļauj pilnveidot reģionālās nozīmes un pilsētu nozīmes maršrutu tīklus (nodrošinot tajos optimālo maršrutu un reisu skaitu), palielinot mobilitātes iespējas iedzīvotājiem, kā arī optimizējot pieejamos valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus;
-  veikt finansiālās ietekmes (valsts un pašvaldību budžeta kompensācijas) aprēķinu reģionālās nozīmes un pilsētu nozīmes maršrutu tīklam, kā arī aprēķinu par pilsētas un reģionālās nozīmes maršrutu tīkla optimizējamo apjomu līdz 2030. gadam.

6.1.7.2. pasākumu paredzēts īstenot līdz 2023.gada 31.decembrim, nosakot nacionāla līmeņa iznākuma rādītāju – veikto pētījumu skaits – vismaz 3 un rezultāta rādītāju – izstrādāts integrēta sabiedriskā transporta priekšlikums Rīgas metropoles areālam.

Noteikumu projekts nosaka, ka pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Pasākuma ietvaros tiks īstenots viens projekts “Pētījumi, novērtējumi un saistītās dokumentācijas izstrāde ilgtspējīga, integrēta un koordinēta multimodāla sabiedriskā transporta plāna priekšlikumu izstrādei Rīgas metropoles areālā” (turpmāk – projekts). Projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs ir Satiksmes ministrija, kas projektu īstenos nozares departamentu ietvaros, ciešās konsultācijās ar darba grupas pārstāvjiem.

6.1.7.2.pasākuma kopējais attiecināmais finansējums  ir 1 176 470 euro (KF finansējums – 1 000 000 euro, valsts budžeta finansējums – 176 470 euro). Indikatīvais nepieciešamais finansējums 2022.gadā -  500 000 euro KF finansējums  un 88 235 valsts budžeta finansējums un 2023.gadā  - 500 000 euro KF finansējums un 88 235 valsts budžeta finansējums.

Tiešās attiecināmās izmaksas paredz segt pētījumu, novērtējumu, iepirkumu dokumentācijas, izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes ārpakalpojuma izmaksas, kas sekmē šo noteikumu atbalstāmo darbību un rādītāju izpildi, tai skaitā arī projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas atbilstoši Finanšu ministrijas  17.01.2020. “Vadlīnijas attiecināmo un neattiecināmo izmaksu noteikšanai 2014.-2020.gada plānošanas periodā” 15.26. punktā noteiktajai metodikai.

Noteikumu projektā paredzētās attiecināmās izmaksas ir attiecināmas, ja tās radušās ne agrāk kā 2021.gada 16.jūnijā, t.i., no dienas, kad Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība Nr.7, kas paredz KF finansējuma pārdales 6.1.7.SAM “Multimodāla transporta sistēmas iespējošana” pasākumam nepieciešamajām izpētēm transporta nozares projektu īstenošanai, ir iesniegti EK. 

6.1.7.2.pasākuma projekta iesnieguma atlasi organizē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA), kas izstrādā projekta iesnieguma atlases nolikumu. Projekta iesnieguma vērtēšanu veic CFLA un pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas noslēdz vienošanos ar projekta iesniedzēju par projekta īstenošanu.  

Noteikumu projektā paredzētais maksimālais termiņš projekta īstenošanai ir 2023.gada 31.decembris.