Anotācija

26-TA-1970: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamo īpašumu Dārza ielā 14/16, Liepājā, un Dārza ielā 14A, Liepājā, pārņemšanu Finanšu ministrijas valdījumā un pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 14.panta nosacījumi, Civillikuma 853.pants.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts pārņemt no Tieslietu ministrijas rīkojuma projektā minētos valsts nekustamos īpašumus Finanšu ministrijas valdījumā un virzīt atsavināšanai vienotu nekustamo īpašumu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts paredz no Tieslietu ministrijas pārņemt Finanšu ministrijas valdījumā valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.1700 033 0224) Dārza ielā 14/16, Liepājā, un valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1700 533 0267) Dārza ielā 14A, Liepājā, kopā ar nekustamajiem īpašumiem funkcionāli saistītajām inženierbūvēm un atļautu VNĪ pārdot kopā minētos nekustamos īpašumus, ņemot vērā kas tie nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Tieslietu ministrija 26.02.2026. vēstulē Nr.1-13.4/655 informē, ka Tieslietu ministrijas valdījumā esošie nekustamie īpašumi -  zemes vienība un uz tās esošās būves Dārza ielā 14/16, Liepājā, zemes vienība un uz tās esošās būves Dārza iela 19/21, Liepājā, būve (būves kadastra apzīmējums 1700 033 0129 009) Dārza ielā 14A, Liepājā, vairs nav nepieciešami tieslietu resora funkciju veikšanai.
Tieslietu ministrija lūdz Finanšu ministriju un VNĪ nodrošināt minēto valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu. Papildus tiek lūgts minēto valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizēt, mainot valdītāju, ņemot vērā nekustamo īpašumu specifiku, kas varētu veicināt kopējo valsts nekustamo īpašumu portfeļu pārvaldību.
Tieslietu ministrija 09.06.2026. vēstulē Nr.1-24/2011 papildus informē, ka saskaņā ar ministrijā pieņemtajiem lēmumiem (Ministrijas Jaunā Liepājas cietuma būvniecības procesa uzraudzības komitejas 2025. gada 10. oktobra un 2026. gada 10. aprīļa lēmumi), kā arī Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes 2026. gada 23. aprīļa lēmumu Nr.156/4 (prot. Nr.4, 13.§) "Par īpašumu pārņemšanu" un Liepājas valstspilsētas pašvaldības Nekustamo īpašumu jautājumu komisijas 2026. gada 2. jūnija lēmumu valsts nekustamais īpašums Dārza ielā 19/21, Liepājā, tiks nodots Liepājas valstspilsētas pašvaldībai tās Pašvaldību likuma 4. pantā noteikto autonomo funkciju izpildei. Šobrīd norisinās darbs pie Ministru kabineta rīkojuma izstrādes atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajai kārtībai.
1. Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.1700 033 0224) Dārza ielā 14/16, Liepājā (turpmāk – Nekustamais īpašums), sastāv no:
1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 033 0224), platība -0,5662 ha. Zemes vienības lietošanas mērķis ir (0906) "Valsts aizsardzības nozīmes objektu, drošības, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas, robežsardzes un soda izciešanas iestāžu apbūve", platība 0,5662 ha.
2) būves "Caurlaide" (būves kadastra apzīmējums 1700 033 0224 001), platība - 73,3 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) "Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas", būves tips ir (12740201) "Kūtis ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes";
3) būves "Administratīvā ēka" (būves kadastra apzīmējums 1700 033 0224 002), platība - 312,1 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1220) "Biroju ēkas", būves tips ir (12200101) "Biroju ēkas";
4) būves "Dienesta ēka" (būves kadastra apzīmējums 1700 033 0224 003), platība – 46,3 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) "Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas", būves tips ir (12740201) "Kūtis ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes";
5) būves "Dienesta ēka" (būves kadastra apzīmējums 1700 033 0224 004), platība – 47,0 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) "Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas", būves tips ir (12740101) "Soda izciešanas iestāžu ēkas, aizsardzības spēku, policijas un ugunsdzēsības dienestu ēkas un kazarmas";
6) būves "Virtuves ēka" (būves kadastra apzīmējums 1700 033 0224 005), platība – 613,8 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) "Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas", būves tips ir (12740201) "Kūtis ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes";
7) būves "Izolators" (būves kadastra apzīmējums 1700 033 0224 006), platība – 418,3 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) "Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas", būves tips ir (12740101) "Soda izciešanas iestāžu ēkas, aizsardzības spēku, policijas un ugunsdzēsības dienestu ēkas un kazarmas";
8) būves "Izolators" (būves kadastra apzīmējums 1700 033 0224 007), platība – 1159,8 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) "Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas", būves tips ir (12740101) "Soda izciešanas iestāžu ēkas, aizsardzības spēku, policijas un ugunsdzēsības dienestu ēkas un kazarmas";
9) būves "Saimniecības korpuss" (būves kadastra apzīmējums 1700 033 0224 008), platība – 800,5 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) "Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas", būves tips ir (12740201) "Kūtis ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes";
10) būves "Izolators" (būves kadastra apzīmējums 1700 033 0224 009), platība – 1711,9 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) "Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas", būves tips ir (12740101) "Soda izciešanas iestāžu ēkas, aizsardzības spēku, policijas un ugunsdzēsības dienestu ēkas un kazarmas";
11) būves "Sargtornis" (būves kadastra apzīmējums 1700 033 0224 010), platība – 1,3 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) "Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas", būves tips ir (12740201) "Kūtis ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes";
12) būves "Sargtornis" (būves kadastra apzīmējums 1700 033 0224 011), platība - 1,3 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) "Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas", būves tips ir (12740201) "Kūtis ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes".

Īpašuma tiesības Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000004140 uz minēto zemes vienību un būvēm nostiprinātas Latvijas valstij Tieslietu ministrijas personā, lēmuma datums 01.06.2001.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) Nekustamā īpašuma sastāvā Tieslietu ministrijas tiesiskā valdījumā reģistrētas arī inženierbūves:
1) būve "Žogs" (būves kadastra apzīmējums 1700 033 0224 013), platība – 1572,0 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (2420) "Citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves", būves tips ir (24200504) "Mūra, betona vai dzelzsbetona žogi";
2) būve "Nožogojums" (būves , kadastra apzīmējums 1700 033 0224 014, platība - 495,0 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (2420) "Citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves", būves tips ir (24200502) "Žogi bez cokola ar metāla, stikla vai cita līdzīga materiāla pildījumu";
3) būve "Siltumtīkli" (būves kadastra apzīmējums 1700 033 0224 015), garums – 184,0 m. Būves galvenais lietošanas veids ir (2222) "Vietējās nozīmes aukstā un karstā ūdens apgādes būves", būves tips ir (22220404) "Bezkanāla pazemes siltumtīklu cauruļvadi ar iekšējo diametru līdz 500 mm (ieskaitot) un siltumizolāciju";
4) būve "Attīrīšanas iekārtu rezervuārs" (būves kadastra apzīmējums 1700 033 0224 016), platība – 0,6 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (2223) "Vietējās nozīmes notekūdeņu cauruļvadi un attīrīšanas būves", būves tips ir (22230201) "Attīrīšanas iekārtu rezervuāri";
5) būve "Notekūdeņu kanalizācija" (būves kadastra apzīmējums 1700 033 0224 017), garums – 111,0 m. Būves galvenais lietošanas veids ir (2223) "Vietējās nozīmes notekūdeņu cauruļvadi un attīrīšanas būves", būves tips ir (22230101) "Čuguna vai dzelzsbetona kanalizācijas cauruļvadi";
6) būve "Apgaismojuma tīkli" (būves kadastra apzīmējums 1700 033 0224 018), garums – 200,0 m. Būves galvenais lietošanas veids ir (2420) "Citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves", būves tips ir (24200401) "Apgaismošanas līnijas ar balstiem un lampām";
7) būve "Laukums" (būves kadastra apzīmējums 1700 033 0224 019), platība – 1861,9 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (2112) "Ielas, ceļi un laukumi", būves tips ir (21120101) "Ielas, ceļi un laukumi ar cieto segumu";
8) būve "Kanalizācijas tīkls" (būves kadastra apzīmējums 1700 033 0224 020), garums – 293,0 m. Būves galvenais lietošanas veids ir (2223) "Vietējās nozīmes notekūdeņu cauruļvadi un attīrīšanas būves", būves tips ir (22230101) "Čuguna vai dzelzsbetona kanalizācijas cauruļvadi";
9) būve "Ūdensvadu tīkls" (būves kadastra apzīmējums 1700 033 0224 021), garums – 124,0 m. Būves galvenais lietošanas veids ir (2222) "Vietējās nozīmes aukstā un karstā ūdens apgādes būves", būves tips ir (22220301) "Ūdensvadu tīkli ar cauruļu iekšējo diametru līdz 350 mm (ieskaitot)".

Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) Fiskālā kadastrālā vērtība uz 16.04.2026. ir 248 150 euro;
2) Universālā kadastrālā vērtība uz 16.04.2026. ir 494 629 euro.
Atbilstoši NĪVKIS esošajai informācijai Nekustamā īpašuma lietotājs ir Liepājas cietums.

NĪVKIS Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai noteikti apgrūtinājumi:
1) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar kanalizācijas spiedvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam, platība 0,0147 ha;
2) Dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0147 ha;
3) Navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona, platība 0,5662 ha;
4)Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu, platība 0,1309 ha;
5) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, platība 0,0070 ha;
6) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam, platība 0,0560 ha.

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma vienkāršotās apsekošanas anketu (apsekots 05.03.2026.):
1)Nekustamais īpašums atrodas Ganību ielas (valsts galvenais autoceļš A11 (Liepāja – Lietuvas robeža) un Dārza ielas stūrī ar piebraukšanu no Dārza ielas;
2) zemesgabala austrumu un ziemeļu malās visā to garumā atrodas gājēju ietves;
3) gandrīz viss zemesgabals no pieguļošajām teritorijām ir norobežots ar augstu ķieģeļu sienu vai blakus esošo ēku ārsienām, kas veido noslēgtu perimetra norobežojumu;
4) teritorijas pagalmā lielā daudzumā izvietoti metāla sieta un dzeloņstiepļu nožogojumi, kas veido papildu iekšējās norobežojošās konstrukcijas;  
teritorija kopumā ir kopta un uzturēta, taču atsevišķās vietās redzami dažādu būvniecības vai saimnieciskās darbības materiālu pārpalikumi;
gar aptuveni divām trešdaļām zemesgabala rietumu malas redzami virszemes siltumapgādes cauruļvadi, kas nodrošina siltumenerģijas piegādi no katlu mājas (būves kadastra apzīmējums 1700 033 0129 009) Dārza ielā 14A, Liepājā, nekustamajam īpašumam Dārza ielā 19/21, Liepājā (kadastra Nr.1700 033 0028);
5) teritorijā zem metāla konstrukcijas noseglūkas izvietoti sadzīves kanalizācijas pārsūknēšanas sūkņi, kas nodrošina kanalizācijas sistēmas darbību.
Vienlaikus par Nekustamā īpašuma sastāvā esošajām būvēm norādīts sekojošais:
1) tehniskais stāvoklis kopumā raksturojums kā neapmierinošs;
2) dažādos laika periodos ir veikta ēku pārbūve un papildināšana ar piebūvēm, kā rezultātā izveidojies funkcionāli un konstruktīvi sarežģīts un grūti pārskatāms telpu plānojums;
3) liela daļa no būvēm ir savstarpēji savienotas ar koridoriem un pārejām, kā arī bloķējas savā starpā ar sienām, veidojot nepārskatāmu telpu labirintu;
4) telpu plānojums un izvietojums ir specifiski piemērotas tikai konkrētai funkcijām – ieslodzījumu vietas vajadzībām;
5) īpašumā izvietotas dažādas specifiskas telpas, konstrukcijas un iekārtas, kas funkcionāli un tehniski piemērotas ieslodzījuma vietas vajadzībām, tostarp pārrunu telpas, īslaicīgās satikšanās vietas, ieroču glabāšanas telpa, karceri, izolatori, dežurantu telpas, kapelāna kabinets, dažāda izmēra seifi un citas iekārtas;
6) gandrīz visās logu ailēs izvietotas metāla konstrukcijas restes, daudzi koridori papildus norobežoti ar metāla restēm, un lielākā daļa durvju izgatavotas no smagām metāla konstrukcijām, nodrošinot paaugstinātu drošības līmeni;  
7) vairākās vietās sienu konstrukcijās novērojami ķieģeļu nodrupumi, plaisas un citi bojājumi;  
8) vairākās vietās telpās iekļūst lietus un sniega kušanas ūdens no uz jumta izbūvētajiem pastaigu laukumiem, kas liecina par nepietiekamu hidroizolāciju un  lietus ūdens novadīšanas risinājumiem;
9) infrastruktūra ir novecojusi, tajā ietilpst novecojuši elektroapgādes, siltumapgādes, ūdens apgādes un kanalizācijas un citi tīkli;
10) būvē (būves kadastra apzīmējums 1700 033 0224 003) atrodas divi dīzeļģeneratori, kas nepieciešamības gadījumā nodrošina autonomu elektroenerģijas piegādi īpašuma vajadzībām;
11) būvēs izvietotas astoņas iekšējās ugunsdzēsības ūdensvadu krānu pieslēguma vietas;  
12) siltumapgāde tiek nodrošināta ar padevi no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1700 533 0267) Dārza ielā 14A, Liepājā;
13) lielākajā daļā telpu lielā apjomā atrodas dažāda veida inventārs, mēbeles un cits aprīkojums;
14) saskaņā ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības lēmumu nekustamais īpašums ir iekļauts kultūrvēsturiski un arhitektoniski vērtīgo ēku sarakstā (projektēja pilsētas arhitekts Pauls Makss Berči, otrā pasaules kara laikā cietuma teritorijā bija vācu koncentrācijas nometne);
15) pie būves (būves kadastra apzīmējums 1700 033 0224 007) uz ārējās sienas izvietota informatīvā plāksne ar uzrakstu "Šajās kamerās 1897.gadā atradās politielodzītie RAINIS un MIĶELIS VALTERS Brīvās Latvijas ministri."

Nekustamais īpašums nav iznomāts.

Atbilstoši spēkā esošajam Liepājas pilsētas teritorijas plānojumam "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos" Nekustamais īpašums neatrodas degradētā teritorijā.
Uz zemes vienību neattiecas likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās 21. panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi, jo zemes vienība neatrodas valsts pierobežas joslās, zeme nav Baltijas jūras un Rīgas jūras līča kāpu aizsargjoslās un citu publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, kā arī tā nav lauksaimniecības un meža zeme atbilstoši Liepājas pilsētas teritorijas plānojumam.
Atbilstoši spēkā esošajai Liepājas pilsētas teritorijas plānojuma "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu" grafiskajai daļai, zemes vienība atrodas Jauktas darījumu un sabiedrisko objektu apbūves teritorijā (JD1).
Zemes vienībai piekļuve nodrošināta no pašvaldības Dārza ielas (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 033 0272).

Tieslietu ministrijas tiesiskajā valdījumā esošās deviņas inženierbūves ir piederīgas Nekustamajam īpašumam un ir nesaraujami saistīti ar Nekustamā īpašuma sastāvā esošo zemes vienību. Atbilstoši Civillikuma 853.pantam, visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, līdz ar to rīkojuma projekts paredz Nekustamo īpašumu atsavināt kopā ar minētajām inženierbūvēm, kas ir nesaraujami saistītas ar zemes vienību un tiks atsavinātas kopā ar galveno lietu. Minētā informācija tiks iekļauta Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.

2. Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1700 533 0267) Dārza ielā 14A, Liepājā (turpmāk – Būvju nekustamais īpašums) sastāv no būves "Katlu māja" (būves kadastra apzīmējums 1700 033 0129 009) (turpmāk – Katlu māja). Katlu mājas platība ir 23,4 m2. Katlu mājas galvenais lietošanas veids ir (1251) "Rūpnieciskās ražošanas ēkas", būves tips ir (12510103) "Katlumājas".
Īpašuma tiesības Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000185256 nostiprinātas Latvijas valstij Tieslietu ministrijas personā, lēmuma datums 02.09.2005.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Būvju nekustamajam īpašumam noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) Fiskālā kadastrālā vērtība uz 01.01.2025. ir 886 euro;
2) Universālā kadastrālā vērtība uz 01.01.2025. ir 1 310 euro.
Būvju nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā ir reģistrēta atzīme - ēka saistīta ar zemes gabalu Dārza iela 14A, Liepāja, kadastra numurs 1700 033 0267, Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000158424. Zemes īpašnieks Liepājas pilsētas pašvaldība.
Atbilstoši NĪVKIS pieejamajai informācijai uz minētās zemes vienības atrodas arī
ar Katlu māju saistīta inženierbūve "Siltumtīkli ārējie" (būves kadastra apzīmējums 1700 033 0224 022) (turpmāk – Inženierbūve). NĪVKIS kā Inženierbūves tiesiskais valdītājs reģistrēta Tieslietu ministrija, tā neietilpst neviena nekustamā īpašuma sastāvā.
Inženierbūves garums ir 77,0 m, diametrs 100,0 mm. Inženierbūves galvenais lietošanas veids ir (2222) "Vietējās nozīmes aukstā un karstā ūdens apgādes būves", būves tips (22220401) "Termofikācijas, tvaika un kondensāta cauruļvadi siltumtrašu kanālos ar iekšējo diametru līdz 300mm (ieskaitot) un siltumizolāciju".
Inženierbūves fiskālā kadastrālā vērtība uz 22.12.2025. ir 1 096 euro, universālā kadastrālā vērtība uz 01.01.2025. ir 776 euro.

Būvju nekustamais īpašums nav iznomātas.

Saskaņā ar Būvju nekustamā īpašuma vienkāršotās apsekošanas anketu (apsekots 05.03.2026.):
1) būves tehniskais stāvoklis raksturojams kā labs, un būtiski vizuāli defekti netika konstatēti;
2) būve tiek ekspluatēta atbilstoši tās funkcionālajam mērķim siltumapgādes nodrošināšanai;
3) būves iekštelpā atrodas centralizētās siltumapgādes pieslēgums ar siltumenerģijas uzskaiti un siltummezglu, kas nodrošina siltumenerģijas padevi nekustamajiem īpašumiem Dārza ielā 14/16 (kadastra Nr. 1700 033 0224) un Dārza ielā 19/21 (kadastra Nr.1700 033 0028), Liepājā;
4) telpā atrodas arī gāzes apkures katls, kas pieslēgts siltumapgādes sistēmai, taču pašreiz ekspluatācijā netiek izmantots, un gāzes pieslēgums (ar uzskaiti) ir noplobēts;
5) piekļuve Katlu mājai nav iespējama no publiski pieejamas vai koplietošanas teritorijas vai ceļa, un piekļūšana īpašumam iespējama pa zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 033 0224) (Dārza iela 14/16, Liepāja) rietumu malu, kas norobežota ar žogu vai būvju sienu;
6) zemes vienība, uz kura atrodas Katlu māja, no blakus esošā nekustamā īpašuma Apšu iela 3A, Liepāja (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1700 033 0129), ir norobežota ar metāla stiepļu žogu, kas uzstādīts un nostiprināts metāla stabos;
7) zemesgabalā atrodas metāla konstrukcijas dūmenis, kas funkcionāli paredzēts Katlu mājas darbības nodrošināšanai.
Tieslietu ministrija 06.03.2026. elektroniskā pasta vēstulē papildus ir sniegusi informāciju:
1) Katlu māja nodrošina siltumapgādi tikai Ieslodzījuma vietu pārvaldei – vecajam Liepājas cietumam Dārza ielā 14/16, Liepājā, un garāžām  Dārza ielā 19/21, Liepājā. Katlu mājas ēka ir aprīkota tikai ar siltummaini, katls ir demontēts. Siltumu objektā nodrošina SIA "Liepājas Enerģija";
2) par ārējiem inženiertīkliem - siltumtrase ir ārēji izvietota uz ēkām (būvju kadastra apzīmējumi 1700 033 0224 009, 1700 033 0224 008, 1700 033 0224 007) Dārza ielā 14/16, Liepājā, un atsevišķa trase uz garāžām (nekustamā īpašuma kadastra Nr.1700 033 0028) Dārza ielā 19/21, Liepājā. Dārza ielas brauktuves daļā, siltumtrase ir zemē;
3) Tieslietu ministrijas rīcībā nav informācija, ka Katlu būtu nepieciešama Liepājas valstspilsētas pašvaldībai;
4) Ņemot vērā, ka Katlu māja nodrošina būtiskus pakalpojumus, kas ir siltumapgāde, Tieslietu ministrija norāda, ka būtu lietderīgi atsavināšanai virzīt šos nekustamos īpašumus kopā.
Tā kā Liepājas cietuma darbība Dārza ielā 14/16 un Dārza ielā 19/21, Liepājā, tiek pārtraukta, tad arī būve (būves kadastra apzīmējums 1700 033 0224 022) (ārējie siltumtīkli) Tieslietu ministrijas funkciju nodrošināšanai vairs nav nepieciešama. Līdz ar to, tā ir atsavināma.
Tieslietu ministrijas tiesiskajā valdījumā esošā Inženierbūve ir piederīga Būvju nekustamajam īpašumam, kā arī tā ir saistīta ar Nekustamā īpašuma sastāvā esošajām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 1700 033 0224 009, 1700 033 0224 008, 1700 033 0224 007) Dārza ielā 14/16, Liepājā. Atbilstoši Civillikuma 853.pantam, visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, līdz ar to rīkojuma projekts paredz Būvju nekustamo īpašumu atsavināt kopā ar Inženierbūvi, kas ir saistīta ar to. Minētā informācija tiks iekļauta arī Būvju nekustamā īpašuma izsoles noteikumos.
Ņemot vērā Tieslietu ministrijas sniegto informāciju, tai skaitā to, ka Nekustamais īpašums un Būvju nekustamais īpašums ir funkcionāli saistīti, piekļūšana Būvju nekustamajam īpašumam iespējama pa Nekustamā īpašuma sastāvā esošo zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 033 0224) (Dārza iela 14/16, Liepāja), Katlu māja nodrošina silumapgādi Nekustamajā īpašumā, savukārt Inženierbūve ir ārēji izvietota uz Nekustamā īpašuma sastāvā esošajām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 1700 033 0224 009, 1700 033 0224 008, 1700 033 0224 007), tādējādi abi rīkojuma projektā minētie nekustamie īpašumi ir izmantojami kopā, par atbilstošāko un lietderīgāko risinājumu ir atzīstama Nekustamā īpašuma un Būvju nekustamā īpašuma kopā ar Tieslietu ministrijas tiesiskā valdījumā esošās Inženierbūves atsavināšana kopā.
Minētā informācija tiks iekļauta Nekustamā īpašuma un Būvju nekustamā īpašuma izsoles noteikumos.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1. punktam atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes.
Ievērojot iepriekš minēto, zemes vienības, uz kuras atrodas atsavināmais Būvju nekustamais īpašums, īpašniekam ir pirmpirkuma tiesības uz Būvju nekustamo īpašumu.
Ņemot vērā, ka abi rīkojuma projektā minētie nekustamie īpašumi ir funkcionāli saistīti un tos paredzēts atsavināt kopā kā vienotu objektu, un lai nodrošināta Nekustamā īpašuma un Būvju nekustamā īpašuma nonākšanu viena īpašnieka īpašumā, novēršot savstarpēji saistītu nekustamo īpašumu atsavināšanu dažādām personām, konkrētajā situācijā par atbilstošāko risinājumu būtu paredzēt zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 033 0267) Dārza iela 14A, Liepāja, īpašniekam pirmpirkuma tiesības uz abiem rīkojuma projektā minētajiem nekustamajiem īpašumiem.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
Savukārt Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Ņemot vērā minēto un iepriekš konstatēto, ka par lietderīgāko tika atzīta Nekustamā īpašuma atsavināšana kopā ar Būvju nekustamo īpašumu un Tieslietu ministrijas tiesiskā valdījumā esošo Inženierbūvi, minēto nekustamo īpašumu atsavināšana tiks īstenota kopā, paredzot pirmpirkuma tiesības zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 033 0267) Dārza iela 14A, Liepāja, īpašniekam Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Ņemot vērā minēto, zemes vienības, uz kuras atrodas Būvju nekustamais īpašums, īpašniekam vienlaikus ar sludinājumu par Būvju nekustamā īpašuma un Nekustamā īpašuma izsoli, tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, uzaicinot personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja mēneša laikā minētā persona neiesniegs pieteikumu par Būvju nekustamā īpašuma un Nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, rīkojama izsole. Šādā gadījumā zemes vienības īpašnieks būs tiesīgs iegādāties abus rīkojuma projektā minētos nekustamos īpašumus izsolē vispārējā kārtībā.
Lai rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu ieguvēju nodrošinātu ar pilnīgu informāciju par atsavināmajiem īpašumiem, izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu sastāvu, to tehnisko stāvokli, kā arī par Nekustamajam īpašumam NĪVKIS reģistrētajiem apgrūtinājumiem.
Izsoles noteikumos papildus tiks norādīts – situācijā, ja rīkojuma projektā minētos nekustamos īpašumos neiegādāsies zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 033 0267) Dārza ielā 14A, Liepājā, īpašnieks (Liepājas valstspilsētas pašvaldība), minēto nekustamo īpašumu ieguvējs attiecībā uz Būvju nekustamo īpašumu un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 033 0267) Dārza iela 14A, Liepāja, īpašnieks atradīsies zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās un saskaņā ar likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38.panta otro daļu rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu ieguvējam būs pienākums maksāt likumiskās zemes lietošanas maksu zemes vienības īpašniekam atbilstoši lietošanā nodotajai platībai, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas.
Ņemot vērā Nekustamajam īpašumam NĪVKIS noteiktos apgrūtinājumus, nekustamo īpašumu ieguvējam, izmantojot to, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Ņemot vērā, ka Nekustamais īpašums atbilstoši Liepājas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 7.1. pielikumam ir iekļauts kultūrvēsturiski un arhitektoniski vērtīgo ēku sarakstā, Nekustamā īpašuma turpmākajā izmantošanā ir piemērojamas Liepājas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos paredzētās prasības un ierobežojumi, kas izriet no tā kultūrvēsturiskā un arhitektoniskā statusa
Pēc rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu pārņemšanas Finanšu ministrijas valdījumā, VNĪ informēs zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 033 0267) Dārza ielā 14A, Liepājā, īpašnieku, ka Būvju nekustamā īpašuma īpašnieks ir valsts Finanšu ministrijas personā un, ka saskaņā ar likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38.panta otrajā daļā noteikto no Būvju nekustamā īpašuma pārņemšanas brīža līdz tā atsavināšanai VNĪ maksās lietošanas maksu zemes īpašniekam 4% gadā apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā atbilstoši lietošanā nodotajai platībai, kā arī segs maksāšanas paziņojuma izmaksas.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka valstij Finanšu ministrijas personā būs pienākums nodrošināt rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu pārvaldīšanu līdz to atsavināšanai, attiecīgi izdevumi tiks segti no minēto nekustamo īpašumu atsavināšanas ieņēmumiem, ievērojot Atsavināšanas likuma 47.pantā un Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta" 36.1 punktā noteikto (Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtie līdzekļi, no kuriem atskaitīti šo noteikumu 36.punktā minētie izdevumi, izlietojami valsts nekustamo īpašumu uzturēšanai (pārvaldīšanai) un uzlabošanas darbu veikšanai, kas ietver arī valsts īpašumā esošu vidi degradējošo objektu sakārtošanas vai nojaukšanas pasākumus, kā arī citu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas procesa nodrošināšanas izdevumus, ja tie netiek segti no šo noteikumu 36. punktā minētajiem atsavināšanas izdevumiem.).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka rīkojuma projektā minētie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir to virzīšana atsavināšanai.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā  rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts pārņemt Finanšu ministrijas valdījumā no Tieslietu ministrijas rīkojuma projektā minētos nekustamos īpašumus un ierosināt to atsavināšanu kopā un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz Tieslietu ministrijai nodot Finanšu ministrijas valdījumā rīkojuma projektā minētos valsts nekustamos īpašumus, Finanšu ministrijai pārņemt tos no Tieslietu ministrijas un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz tiem valstij Finanšu ministrijas personā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ. Rīkojuma projekts paredz, ka pēc rīkojuma projektā minēto valsts nekustamo īpašumu pārņemšanas Finanšu ministrijas valdījumā un īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā, atļaut VNĪ pārdot tos kopā, ievērojot pirmpirkuma tiesīgās personas intereses.
Rīkojuma projekts paredz nekustamo īpašumu valdītājam  – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamos īpašumus 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta" 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minētos nekustamos īpašumus valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tos var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Jā
Ietekmes apraksts
Pirmpirkuma tiesīgā persona – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 033 0267) Dārza iela 14A, Liepāja, īpašnieks. Ja minētā persona savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts, tai skaitā fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamos īpašumus.
Juridiskās personas
Jā
Ietekmes apraksts
Pirmpirkuma tiesīgā persona – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 033 0267) Dārza iela 14A, Liepāja, īpašnieks. Ja minētā persona savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts, tai skaitā juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamos īpašumus.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 47.pantu valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas VNĪ izlieto to pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai.
Atsavināšanas izdevumu apmērs un atsavināšanā iegūto līdzekļu izlietojums tiks noteikts Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta" paredzētajā kārtībā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
Nevalstiskās organizācijas
-
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.

6.4. Cita informācija

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.5. Cita informācija

Projekta izpildi nodrošinās Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija, VNĪ.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi