Anotācija (ex-ante)

Projekts paredz no valsts budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finansējumu kultūras iestāžu un kultūrizglītības iestāžu energoresursu sadārdzinājumam.

Būtiskais energoresursu cenu kāpums, sākot ar 2021.gada decembri, ir ietekmējis kultūras iestāžu turpmāko darbību, radot apgrūtinājumu nodrošināt uzturēšanas izdevumus un darbības nodrošināšanu, kā arī esošo finansēšanas līdzekļu ietvaros nodrošināt paaugstināto komunālo pakalpojumu apmaksu. Neskatoties uz to, ka globālā sabiedrība un Latvija vēl 2022.gada sākumā cīnījās ar Covid‑19 pandēmiju, paredzot dažādus ierobežojošus piesardzības pasākumus vīrusa izplatības mazināšanai, situāciju dramatiskāku padarīja energoresursu krīze Eiropā. Tās tiešu ietekmi izjūt arī kultūras iestādes elektrības, gāzes un citu energoresursu cenu sadārdzinājumā 2022.gadā.

Ņemot vērā minēto, nepieciešami papildus finanšu līdzekļi 2 543 913 ​euro apmērā, lai Kultūras ministrijas padotības un pārraudzības iestādes energoresursu cenu pieauguma dēļ varētu nodrošināt kultūras iestāžu pamatdarbību un funkcijas. Kultūras ministrija ir apkopojusi informāciju par energoresursu patēriņu un izmaksu izmaiņām no 2019.gada līdz 2022.gadam, kā arī aprēķinājusi prognozētās izmaksas 2022.gadā. Izmaksu sadārdzinājuma rezultātā un ņemot vērā attiecīgās izdevumu pozīcijās ieplānoto finanšu līdzekļu apmēru, veidojas finanšu iztrūkums Kultūras ministrijas padotības, pārraudzības un kultūrizglītības iestādēm 2 543 913 ​​​euro apmērā, ko ietekmē resursu izmaksu sadārdzinājums.

Kultūras ministrijas padotības iestādes savos pieteikumos nepārtraukti informē par elektrības un siltumenerģijas izmaksu kāpumu un budžeta līdzekļu nepietiekamību kultūras iestāžu pamatfunkciju izpildei. Atsevišķos objektos izmaksas ir pieaugušas no 2,5 līdz 10 reizes, salīdzinot ar periodu pirms gada.

Ekonomikas eksperti izteica prognozes, ka cenu kāpums turpināsies 2022.gada rudenī, kas neizbēgami rada situāciju, ka kultūras iestādes finanšu trūkuma dēļ nevarēs vairs pildīt savas saistības pret pakalpojuma sniedzējiem, un jau tuvākajos mēnešos nebūs līdzekļu kultūras iestāžu uzturēšanas izmaksu segšanai. Lai nodrošinātu kultūras iestāžu pamatdarbību - energoresursu sadārdzinājuma izdevumu segšanu, kas saistīta ar ēku, telpu un mākslas darbu krājuma saglabātības uzturēšanu, 2022.gada atlikušajos mēnešos pēc sniegtajām prognozēm kultūras iestādēm ir nepieciešams papildu finansējums:
 

Energoresursu cenu kāpums skar visas izdevumu pozīcijas, tai skaitā degvielas izdevumiem, transportlīdzekļu remonta izdevumiem, materiālu iegādēm, energoresursiem, pasākumu rīkošanas izmaksām. Lai netiktu pārtraukta muzeju darbība vai apdraudēta to drošība, iestādes spiestas slēgt līgumus par būtiski lielākām izmaksām. Šo izmaksu sadārdzinājums pieprasījumā nav iekļauts.
Piemēram, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā elektrības patēriņa absolūti lielākā daļa ir saistīta ar dažādu inženierkomunikācijas sistēmu uzturēšanu darba kārtībā. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs regulāri seko to pareizai un iespējami ekonomiskai darbībai dažādos laika režīmos. Taču kritisko sistēmu uzturēšana, klimats krātuvēs, izstāžu zālēs un ekspozīcijās muzejā ir jānodrošina 24/7 režīmā.

Ņemot vērā pieaugušās izmaksas par elektroenerģiju un siltumenerģiju, tajā skaitā par dabasgāzi, šķeldu, granulām un malku, iestādes iesniegušas Kultūras ministrijā papildu finansējumu pieprasījumus, jo, īstenojot dažādus plānotos enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumus (Pielikums Nr.2), kurus tās īstenos 2022.-2023.gada apkures sezonā, kā piemēram, apkures temperatūras samazināšana telpās, ventilācijas sistēmu darbības laiku ierobežošana, koplietošanas telpu apgaismojuma daļēja atslēgšana, fasādes apgaismojuma atslēgšana, karstā ūdens atslēgšana, termoregulatoru uzstādīšana apkures sistēmām, attālinātā darba iespējas, iestādes pilnībā nespēs kompensēt energoresursu cenu pieaugumu, kas radies Krievijas Federācijas militārās agresijas pret Ukrainu rezultātā.

Kultūras iestādes jau no Covid19 pandēmijas sākuma ir veikušas dažādus pasākumus, lai samazinātu energoresursu patēriņu to iestādēs, ko turpina arī 2022.gadā, tomēr tāda apmēra resursu samazinājumu nav iespējams panākt, jo iestādes var nodrošināt savu darbību un tām ir jānodrošina noteikti klimatiskie apstākļi gan to krājumu saglabāšanai, klientu apkalpošanai, pasākumu norisei utt., kā arī tām nav iespējams samazināt telpu platību to funkciju un klientu apkalpošanas nodrošināšanai un dažām no iestādēm telpu apmērs ir palielinājies gan tos rekonstruējot/atjaunojot, gan ir nākušas klāt telpas, nomainītas apkures sistēmas. Salīdzinot 2022.gada plānotos patēriņa datus ar 2019.gada faktisko, kad kultūras iestādes darbība nebija traucēta Covid-19 radīto ierobežojumu dēļ – tiek plānots elektroenerģijas resursu patēriņa samazinājums par 5% (ņemot vērā atjaunoto un jauno telpu apmērus), nespējot prognozēt kādi būs laikapstākļi un ņemot vērā iestādes specifiku vidēji pa visām iestādēm siltumenerģijas un gāzes patēriņa apjoms plānots nemainīgs.