Anotācija (ex-ante)

22-TA-2470: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts

Projekts sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 „Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 43.punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Projekts paredz no valsts budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finansējumu kultūras iestāžu un kultūrizglītības iestāžu energoresursu sadārdzinājumam.

Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Būtiskais energoresursu cenu kāpums, sākot ar 2021.gada decembri, ir ietekmējis kultūras iestāžu turpmāko darbību, radot apgrūtinājumu nodrošināt uzturēšanas izdevumus un darbības nodrošināšanu, kā arī esošo finansēšanas līdzekļu ietvaros nodrošināt paaugstināto komunālo pakalpojumu apmaksu. Neskatoties uz to, ka globālā sabiedrība un Latvija vēl 2022.gada sākumā cīnījās ar Covid‑19 pandēmiju, paredzot dažādus ierobežojošus piesardzības pasākumus vīrusa izplatības mazināšanai, situāciju dramatiskāku padarīja energoresursu krīze Eiropā. Tās tiešu ietekmi izjūt arī kultūras iestādes elektrības, gāzes un citu energoresursu cenu sadārdzinājumā 2022.gadā.

Ņemot vērā minēto, nepieciešami papildus finanšu līdzekļi 2 543 913 ​euro apmērā, lai Kultūras ministrijas padotības un pārraudzības iestādes energoresursu cenu pieauguma dēļ varētu nodrošināt kultūras iestāžu pamatdarbību un funkcijas. Kultūras ministrija ir apkopojusi informāciju par energoresursu patēriņu un izmaksu izmaiņām no 2019.gada līdz 2022.gadam, kā arī aprēķinājusi prognozētās izmaksas 2022.gadā. Izmaksu sadārdzinājuma rezultātā un ņemot vērā attiecīgās izdevumu pozīcijās ieplānoto finanšu līdzekļu apmēru, veidojas finanšu iztrūkums Kultūras ministrijas padotības, pārraudzības un kultūrizglītības iestādēm 2 543 913 ​​​euro apmērā, ko ietekmē resursu izmaksu sadārdzinājums.

Kultūras ministrijas padotības iestādes savos pieteikumos nepārtraukti informē par elektrības un siltumenerģijas izmaksu kāpumu un budžeta līdzekļu nepietiekamību kultūras iestāžu pamatfunkciju izpildei. Atsevišķos objektos izmaksas ir pieaugušas no 2,5 līdz 10 reizes, salīdzinot ar periodu pirms gada.

Ekonomikas eksperti izteica prognozes, ka cenu kāpums turpināsies 2022.gada rudenī, kas neizbēgami rada situāciju, ka kultūras iestādes finanšu trūkuma dēļ nevarēs vairs pildīt savas saistības pret pakalpojuma sniedzējiem, un jau tuvākajos mēnešos nebūs līdzekļu kultūras iestāžu uzturēšanas izmaksu segšanai. Lai nodrošinātu kultūras iestāžu pamatdarbību - energoresursu sadārdzinājuma izdevumu segšanu, kas saistīta ar ēku, telpu un mākslas darbu krājuma saglabātības uzturēšanu, 2022.gada atlikušajos mēnešos pēc sniegtajām prognozēm kultūras iestādēm ir nepieciešams papildu finansējums:
 

Iestāde Summa, euro
Muzeji 594204,78
Memoriālo muzeju apvienība 11102,41
Rundāles pils muzejs 94714,62
Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis - Turaidas muzejrezervāts 23678,74
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs 31520,90
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs 94858,03
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs 262213,32
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs 76116,76
Bibliotēkas 882332,77
Latvijas Nacionālā bibliotēka 877856,11
Latvijas Neredzīgo bibliotēka 4476,66
Kultūras mantojuma iestādes 615203,96
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 8401,74
Kultūras informācijas sistēmu centrs 14765,17
Latvijas Nacionālais arhīvs 592037,05
Kultūras ministrijas padotībā esošās profesionālās vidējās izglītības iestādes 446686,93
Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskola 73276,63
Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola 13690,08
Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola 34841,00
Jelgavas mūzikas vidusskola 4250,51
Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola 28949,69
Profesionālās izglītības kompetences centrs "Nacionālā Mākslu vidusskola" 147799,00
Profesionālās izglītības kompetences centrs Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola 60000,00
Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola 8724,38
Profesionālās izglītības kompetences centrs Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola" 75155,64
Valsts kultūrkapitāla fonds 2800,00
Kultūras ministrija 2684,00

 

Energoresursu cenu kāpums skar visas izdevumu pozīcijas, tai skaitā degvielas izdevumiem, transportlīdzekļu remonta izdevumiem, materiālu iegādēm, energoresursiem, pasākumu rīkošanas izmaksām. Lai netiktu pārtraukta muzeju darbība vai apdraudēta to drošība, iestādes spiestas slēgt līgumus par būtiski lielākām izmaksām. Šo izmaksu sadārdzinājums pieprasījumā nav iekļauts.
Piemēram, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā elektrības patēriņa absolūti lielākā daļa ir saistīta ar dažādu inženierkomunikācijas sistēmu uzturēšanu darba kārtībā. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs regulāri seko to pareizai un iespējami ekonomiskai darbībai dažādos laika režīmos. Taču kritisko sistēmu uzturēšana, klimats krātuvēs, izstāžu zālēs un ekspozīcijās muzejā ir jānodrošina 24/7 režīmā.

Ņemot vērā pieaugušās izmaksas par elektroenerģiju un siltumenerģiju, tajā skaitā par dabasgāzi, šķeldu, granulām un malku, iestādes iesniegušas Kultūras ministrijā papildu finansējumu pieprasījumus, jo, īstenojot dažādus plānotos enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumus (Pielikums Nr.2), kurus tās īstenos 2022.-2023.gada apkures sezonā, kā piemēram, apkures temperatūras samazināšana telpās, ventilācijas sistēmu darbības laiku ierobežošana, koplietošanas telpu apgaismojuma daļēja atslēgšana, fasādes apgaismojuma atslēgšana, karstā ūdens atslēgšana, termoregulatoru uzstādīšana apkures sistēmām, attālinātā darba iespējas, iestādes pilnībā nespēs kompensēt energoresursu cenu pieaugumu, kas radies Krievijas Federācijas militārās agresijas pret Ukrainu rezultātā.

Kultūras iestādes jau no Covid19 pandēmijas sākuma ir veikušas dažādus pasākumus, lai samazinātu energoresursu patēriņu to iestādēs, ko turpina arī 2022.gadā, tomēr tāda apmēra resursu samazinājumu nav iespējams panākt, jo iestādes var nodrošināt savu darbību un tām ir jānodrošina noteikti klimatiskie apstākļi gan to krājumu saglabāšanai, klientu apkalpošanai, pasākumu norisei utt., kā arī tām nav iespējams samazināt telpu platību to funkciju un klientu apkalpošanas nodrošināšanai un dažām no iestādēm telpu apmērs ir palielinājies gan tos rekonstruējot/atjaunojot, gan ir nākušas klāt telpas, nomainītas apkures sistēmas. Salīdzinot 2022.gada plānotos patēriņa datus ar 2019.gada faktisko, kad kultūras iestādes darbība nebija traucēta Covid-19 radīto ierobežojumu dēļ – tiek plānots elektroenerģijas resursu patēriņa samazinājums par 5% (ņemot vērā atjaunoto un jauno telpu apmērus), nespējot prognozēt kādi būs laikapstākļi un ņemot vērā iestādes specifiku vidēji pa visām iestādēm siltumenerģijas un gāzes patēriņa apjoms plānots nemainīgs.

Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts

Ukrainā notiekošā Krievijas militārā agresija un pret Krieviju ieviestās sankcijas ir radījušas cenu pieaugumu komunāliem maksājumiem (elektrība, gāze utt.), kas savukārt, radījis būtisku ietekmi uz kultūras iestāžu budžetu. Lai nodrošinātu energoresursu būtisko sadārdzinājumu, Kultūras ministrijai nav finanšu līdzekļu kultūras iestāžu un kultūrizglītības iestāžu pamatdarbības nodrošināšanai. 

Kopējais finanšu resursu iztrūkums, lai Kultūras ministrijas padotības un pārraudzības iestādēm, un kultūrizglītības iestādēm segtu energoresursu sadārdzinājumu, ir 2 543 913 euro.     

Risinājuma apraksts

Projekts paredz palielināt apropriāciju no valsts budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Kultūras ministrijai par 2 543 913 euro, lai segtu iztrūkstošo finansējumu kultūras iestāžu un kultūrizglītības iestāžu pamatdarbības nodrošināšanai sakarā ar energoresursu sadārdzinājumu, un konkrēti:
1) 446 687 euro Kultūras ministrijas padotībā esošām profesionālās vidējās izglītības iestādēm;
2) 2 091 742 euro kultūras mantojuma iestādēm, muzejiem un bibliotēkām;
3) 2 800 euro Valsts kultūrkapitāla fonda siltumenerģijas sadārdzinājumam;
4) 2 684 euro Kultūras ministrijas elektroenerģijas sadārdzinājumam.

Pasākums nekvalificējas kā komercdarbības atbalsta piešķiršana, jo atbalsta saņēmēju pašu ieņēmumi no maksas par sniegtajiem pakalpojumiem nepārsniedz 50% no kopējiem izdevumiem un var secināt, ka atbalsts attiecīgajiem subjektiem piešķirts nesaimniecisku darbību veikšanai. Ņemot vērā minēto, komercdarbības atbalsta regulējums nav jāpiemēro.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
2 543 913
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
2 543 913
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-2 543 913
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-2 543 913
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
2 543 913
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Nepieciešamā finansējuma summas aprēķins norādīts anotācijas pielikumā esošā tabulā pa programmām un iestādēm (Pielikums Nr.1).

 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Papildu nepieciešamais finansējums tiks piešķirts no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” un izlietots 2022.gadā. Izdevumi tiks veikti  Kultūras ministrijas budžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” ietvaros, līdzekļus pārdalot no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits
Kultūras ministrija, Veselības ministrija

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Energoresursu aprēķini iestādēm
2. pielikums
Nosaukums
Energoresursu taupības pasākumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk