Anotācija (ex-ante)

Gadījumos, kad dzimšanas reģistra ieraksts aktualizējams saistībā ar adopcijas vai paternitātes faktu, normatīvais regulējums paredz iespēju dzimšanas reģistra ierakstu Latvijā sastādīt atkārtoti, lai palīdzētu vecākiem un veicinātu bērnu tiesību ievērošanu. CARL 35. panta trešajā daļā, kā arī 36. panta piektajā daļā paredzēto iespēju Latvijā pārreģistrēt ārvalstī jau iepriekš reģistrētu dzimšanas faktu likumdevējs noteica kā risinājumu izņēmuma gadījumiem, balstoties uz konkrētajā brīdī praksē apzinātajām Latvijas valstspiederīgo vajadzībām. Un CARL noteiktajos gadījumos bērna dzimšanas fakta pārreģistrēšanas iespēja ir atkarīga no vecāku spējas pierādīt, ka papildināt dzimšanas reģistru valstī, kurā pirmreizēji reģistrēta bērna piedzimšana, nav bijis iespējams. Šāda prasība noteikta, respektējot apstākli, ka atbilstoši vispārējai kārtībai katra civilstāvokļa akta (tai skaitā, dzimšanas fakta) reģistrācija tiek veikta vienu reizi.
Līdzšinējā prakse liecina, ka esošās kārtības īstenošana vecākiem var būt smagnēja un laikietilpīga, tādējādi kavējot ar adopciju vai paternitāti saistītu juridiski nozīmīgu faktu nostiprināšanu. Savukārt citās dzīves situācijās, kurās saskaņā ar CARL ir pamats papildināt Latvijā sastādītu dzimšanas reģistra ierakstu, dzimšanas fakta pārreģistrēšanas iespēja nav paredzēta, turklāt neatkarīgi no tā, vai konkrēta satura papildinājumus dzimšanas reģistra ierakstā personām ir iespējams veikt ārvalstī, kurā dzimšanas fakts ticis reģistrēts.

Pārskatot esošo tiesisko regulējumu, secināts, ka šobrīd bērna dzimšanas fakta pārreģistrēšanai normatīvi noteiktais priekšnosacījums iesniegt ārvalsts iestādes izsniegtu atteikumu veikt papildinājumus dzimšanas reģistrā kavē šī tiesiskā instrumenta izmantošanu.
Adopcija ir juridisks fakts, kas rada tiesiskā ziņā pilnvērtīgas vecāku un bērnu attiecības. Tā saistīta ar būtiskām izmaiņām adoptētāja tiesību un pienākumu kopumā, kas adoptētājam rodas pret adoptējamo. Par vienu no adoptētāju pamatpienākumiem, adopcijas rezultātā iestājoties bērna bioloģisko vecāku vietā, kļūst bērna labāko interešu nodrošināšana. Līdz ar adopcijas apstiprināšanu tiesā adoptētāji iegūst tiesības un pienākumu rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.
Adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa to apstiprina. Taču līdz sprieduma par adopcijas apstiprināšanu izpildei, vecākiem var būt apgrūtināta iespēja pilnvērtīgi īstenot bērna ikdienas aizgādību (radniecību pierādoša dokumenta neesamība, kas var būt nepieciešams, piemēram, medicīnas pakalpojumu saņemšanai, iespēja adoptētajiem saņemt likumā paredzēto materiālo palīdzību u.c.). To gadījumu skaits, kad Latvijā izpildāms tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu bērnam, kura dzimšanas fakts reģistrēts ārvalstī, skaitliski nav liels (tā piemēram, 2025. gadā Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā izpildei iesniegti 5, bet 2024. gadā 2 šādi tiesas spriedumi). Taču, mainoties Latvijas valstspiederīgo reemigrācijas rādītājiem, pastāv iespēja šādu gadījumu skaitam palielināties. Turklāt atzīstams, ka neatkarīgi no adoptētā bērna dzimšanas fakta reģistrēšanas vietas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu izpildes procesam jābūt iespēju robežās maksimāli ātram un adoptētājiem iespējami vienkārši īstenojamam. Turpretī bērna dzimšanas fakta pārreģistrēšanas kārtības līdzšinējās piemērošanas prakse liek secināt, ka normatīvi noteiktās prasības uzrādīt ārvalsts kompetentās iestādes izsniegtu atteikumu veikt papildinājumu bērna dzimšanas reģistra ierakstā izpilde adoptētājiem rada grūtības (ārvalsts tiesiskā regulējuma un/vai iestāžu funkciju nepārzināšana, valodas barjera, iespējami papildu finansiāli izdevumi u.c.) un laika ziņā attālina ar bērnu un adoptētāju saistītu ziņu aktualizāciju valsts uzturētos reģistros.
Arī Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk – tiesībsargs) 2025. gada 19. augusta atzinumā pārbaudes lietā Nr. 2025-32-23A, 23B "Par adoptēta bērna, kura dzimšana reģistrēta ārvalstī, dzimšanas pārreģistrāciju" (turpmāk – atzinums) vērsis uzmanību uz nepieciešamību pārskatīt spiedumu par adopcijas apstiprināšanu esošo izpildes kārtību, kad adoptēts ārvalstī dzimis bērns. Tiesībsargs norādījis, ka prasība vecākiem iesniegt ārvalsts kompetentās iestādes atteikumu veikt papildinājumu bērna dzimšanas reģistra ierakstā ir formāla un uzliek vecākiem nevajadzīgu pienākumu sazināties ar citas valsts iestādi zināma fakta apliecināšanai, kavējot bērna dzimšanas pārreģistrāciju pēc adopcijas.

Minētā problemātika saistībā ar vecākiem izvirzīto prasību ikvienā gadījumā formalitātes vispirms censties sakārtot valstī, kurā veikta bērna pirmreizēja dzimšanas fakta reģistrācija, pilnā mērā pēc būtības attiecināma arī uz gadījumiem, kad dzimšanas reģistra ierakstā esošās ziņas aktualizējamas pēc paternitātes atzīšanas, noteikšanas vai paternitātes fakta konstatēšanas (CARL 35. panta trešā daļa).
Paternitātes noteikšana nozīmē bērna un tēva attiecību sociālu un tiesisku atzīšanu. ANO Bērnu tiesību konvencijas 7. pants noteic, ka bērnam kopš piedzimšanas brīža ir tiesības iegūt uzvārdu, kā arī tiesības zināt savus vecākus un būt viņu aizgādībā. Tādējādi, līdz brīdim, kad tiek noteikta paternitāte, bērnam tiek liegtas dažādas tiesības (piemēram, iegūt sava tēva uzvārdu, pat ja abi vecāki to vēlas), kā arī var tikt kavēta iespēja bērna tēvam pilnvērtīgi īstenot savas aizgādības tiesības. Vēršanās ārvalsts atbildīgajās iestādēs, lai skaidrotu iespēju bērna dzimšanas reģistra ierakstā iekļaut ziņas par tēvu, un atbildīgo iestāžu atbildes sagaidīšana objektīvu iemeslu dēļ var prasīt ilgāku laiku. Tātad, arī situācijās, kad bērna tēvs vēlas brīvprātīgi atzīt paternitāti, tas kādu noteiktu laiku nav iespējams. Brīvprātīgas paternitātes atzīšanas veicināšana (attiecīgi - paternitātes atzīšanas apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas iespēju samazināšana) ir saskaņā ar bērna tiesībām un brīvībām un sekmē bērna interešu aizstāvību. Taču atzīstams, ka juridiski pārlieku sarežģīts process var mazināt bērna tēva vēlmi labprātīgi atzīt paternitāti. Tādējādi netieši radot risku veicināt tādu Latvijas valstspiederīgo bērnu skaitu, kuriem nav noteikta paternitāte.

Vienlaikus, pārskatot bērna dzimšanas fakta pārreģistrēšanas esošo kārtību, identificēti arī vairāki mazāk būtiski trūkumi, kas kopumā neliedz pārreģistrēt dzimšanas faktu, tomēr atsevišķos gadījumos var radīt zināmas neērtības bērna vecākiem.
Piemēram, CARL 36. panta piektās daļas normā piešķirtā ekskluzīvā kompetence Rīgas valstspilsētas Dzimtsarakstu nodaļai lemt par dzimšanas reģistra ieraksta atkārtotu sastādīšanu, ja adoptējamā dzimšanas fakts reģistrēts ārvalstī. Neņemot vērā adoptētāju faktisko dzīvesvietu vai to praktiskās iespējas ierastos konkrētajā nodaļā nepieciešamo formalitāšu kārtošanai. Kā arī prasība līdz ar lūgumu pārreģistrēt bērna dzimšanas faktu dzimtsarakstu nodaļā iesniegt arī dzimšanas fakta reģistrāciju apliecinošu dokumentu, kas izdots valstī, kurā pirmreizēji reģistrēts bērna dzimšanas fakts (MK noteikumu Nr. 761 82.12. apakšpunkts), vecāku rīcībā nesaglabājot bērna identitātes dokumentu laikā, kamēr notiek formalitātes jaunas dzimšanas apliecības saņemšanai.

Tāpat praksē novērotais ļauj atzīt, ka vienlaikus dzimšanas fakta pārreģistrēšanas iespēja būtu paplašināma arī uz tiem gadījumiem, kad nepilngadīga persona maina vārdu un/vai uzvārdu.
Latvijas valstspiederīgo, kuri atrodas ārvalstīs, bērna dzimšanas fakta reģistrāciju veic atbilstoši dzīvesvietas valsts normatīvajam regulējumam, kas nereti atšķiras no Latvijā noteiktās tiesiskās kārtības. Gan dzimtsarakstu nodaļu, gan Tieslietu ministrijas praksē tiek konstatēti gadījumi, kad Latvijas valstspiederīgie, kuru bērna dzimšanas reģistrācija veikta ārvalstīs, vēlas mainīt bērna vārdu vai uzvārdu, taču konkrētās ārvalsts tiesiskā regulējuma dēļ minēto nav iespējams izdarīt bērna dzimšanas fakta reģistrēšanas valstī. Attiecīgi bērna vārdu vai uzvārdu nav iespējams mainīt līdz bērns sasniedzis 15 gadu vecumu un vārdu vai uzvārdu tam ir iespējams mainīt Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā noteiktā kārtībā.
Bērnu interešu nodrošināšanai arī šādos gadījumos, pamatojoties uz vecāku iesniegumu un dzimtsarakstu nodaļas atzinumu, būtu paredzama iespēja bērna dzimšanas reģistra ierakstu sastādīt atkārtoti Latvijā, ja konstatējams kāds no šobrīd MK Noteikumos Nr. 761 noteiktajiem pamatiem nepilngadīga bērna dzimšanas reģistra ieraksta papildināšanai saistībā ar bērna vārdu vai uzvārdu.

Ievērojot visu minēto, secināts, ka esošais dzimšanas fakta pārreģistrēšanas tiesiskais regulējums pārskatāms. Minētā īstenošanai veicami kompleksi grozījumi gan CARL, gan MK noteikumos Nr. 761.
 

CARL 36. panta piektajā daļā svītrojama norma, kas piešķir ekskluzīvu kompetenci Rīgas valstspilsētas Dzimtsarakstu nodaļai lemt par dzimšanas reģistra ieraksta atkārtotu sastādīšanu, ja adoptējamā dzimšanas fakts reģistrēts ārvalstī (likumprojekta 3. pants), paredzot iespēju ieinteresētajām personām ar iesniegumu bērna dzimšanas fakta pārreģistrēšanai vērsties jebkurā dzimtsarakstu nodaļā pēc saviem ieskatiem (piemēram, izraugoties savai pastāvīgajai dzīvesvietai tuvāko nodaļu). Tādējādi vecākiem atvieglojot ar adopcijas procesa noslēgšanu saistīto formalitāšu kārtošanu.
Jau šobrīd šāda kārtība paredzēta attiecībā uz gadījumiem, kad dzimšanas reģistra ierakstā esošās ziņas aktualizējamas pēc paternitātes atzīšanas, noteikšanas vai paternitātes fakta konstatēšanas (CARL 35. panta trešā daļa). Līdz ar to ar likumprojektu attiecībā uz visiem gadījumiem, kad izskatāms jautājums par bērna dzimšanas fakta pārreģistrēšanu, tiek noteikta vienota kārtība.

CARL papildināms ar jaunu normu, paplašinot dzimšanas fakta pārreģistrēšanas tiesiskā instrumenta izmantošanas iespēju, to attiecinot arī uz gadījumiem, kad veicami papildinājumi saistībā ar nepilngadīga bērna vārda un/vai uzvārda maiņu (likumprojekta 4. pants).
Atbilstoši likumprojektam minētajos gadījumos dzimšanas reģistra ierakstu atkārtoti sastāda dzimtsarakstu nodaļa tādā pašā procesuālā kārtībā, kāda jau šobrīd noteikta attiecībā uz dzimšanas reģistra ieraksta atkārtotu sastādīšanu, lai aktualizētu ziņas saistībā ar adopcijas vai paternitātes faktu (CARL 35.panta trešā daļa, 36. panta piektā daļa).
Dzimšanas reģistra ieraksts sastādāms atkārtoti, lai aktualizētu ziņas par bērna vārdu un/vai uzvārdu, vienīgi gadījumā, ja konstatējams kāds no tiesiskajiem pamatiem, kuram pastāvot bērna vārda vai uzvārda maiņa Latvijā pieļaujama:
            - bērnam līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai ieraksta konfesionālo vārdu kā bērna otru vārdu (MK noteikumu Nr. 761 134.3. apakšpunkts);
            - bērnam līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai, kuram doti divi vārdi, bet kuru sauc tikai vienā vārdā, svītro vārdu, kuru nelieto (MK noteikumu Nr. 761 134.4. apakšpunkts);
            - bērnam līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai maina vārdu(-us) uz jebkuru vārdu(-iem) – vienu reizi, ja bērna vārds(-i) ir grūti izrunājams(-i) vai nelabskanīgs(-i) (MK noteikumu Nr. 761 134.5. apakšpunkts);
            - bērnam no 15 gadu vecuma, kuram dzimšanas reģistra ierakstā un dzimšanas apliecības oriģinālā ierakstīti divi vārdi, svītro vienu no vārdiem, kuru nelieto, ja personas citos dokumentos ierakstīts tikai viens vārds (MK noteikumu Nr. 761 134.6. apakšpunkts);
            - bērnam maina uzvārdu uz tēva vai mātes uzvārdu pēc vecāku laulības noslēgšanas, vecāku laulības šķiršanas, tēva vai mātes laulības noslēgšanas, tēva vai mātes laulības šķiršanas, pēc tēva vai mātes uzvārda maiņas (MK noteikumu Nr. 761 134.7. apakšpunkts);
            - bērna vecāku uzvārdi ir dažādi, vienam no vecākiem, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība un bērna uzvārdu maina uz tā vecāka uzvārdu, kurš īsteno atsevišķo aizgādību (MK noteikumu Nr. 761 134.8. apakšpunkts);
            - bērna vecāku uzvārdi ir dažādi, vienam no vecākiem ir atņemtas aizgādības tiesības un bērna uzvārdu maina uz tā vecāka uzvārdu, kurš īsteno aizgādības tiesības (MK noteikumu Nr. 761 134.9. apakšpunkts);
            - svītrotas ziņas par vienu no vecākiem, bērna uzvārdu maina uz tā vecāka uzvārdu, kurš īsteno aizgādības tiesības (MK noteikumu Nr. 761 134.10. apakšpunkts).

CARL noteiktās prasības ārzemnieku laulību reģistrācijas gadījumos ir vairāk komplicētas nekā Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu laulības reģistrācijas gadījumā. Civilstāvokļa aktu reģistrācijai, īpaši laulības noslēgšanai, atbilstoši tai izvirzītajām prasībām (ārzemniekiem izvirzītie nosacījumi attiecībā uz identitātes pārbaudi, uzrādīšanai nepieciešamajiem vai iesniedzamajiem dokumentiem) ir nozīme, nodrošinot valstij iespēju kontrolēt ārzemnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā. Tādēļ tiesiskajam regulējumam ir jābūt skaidram un precīzam. 
Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas pienākums un atbildība ir ikvienā gadījumā izvērtēt, vai laulības noslēgšanai nepastāv kādi šķēršļi. Tai skaitā, jāpārliecinās, vai persona jau neatrodas laulībā (Civillikuma 38. pants). Reģistrējot laulību, laulību reģistra ierakstā cita starp jānorāda ziņas par dokumentu, kas apliecina iepriekšējās laulības izbeigšanos, ja persona bijusi laulībā (CARL 21. panta pirmās daļas 6. punkts). CARL 17. panta otrā daļa šobrīd noteic pienākumu personām, kuras agrāk bijušas citā laulībā un par kuru laulības šķiršanu nav norādītas ziņas Fizisko personu reģistrā, iesniedzot dzimtsarakstu nodaļā iesniegumu laulības reģistrēšanai, uzrādīt dokumentu, kas apliecina iepriekšējās laulības izbeigšanos. Minētā norma attiecināma uz ikvienu personu, arī ārzemniekiem. Taču dzimtsarakstu nodaļu praksē tiek konstatēti gadījumi, kad attiecībā uz ārzemniekiem, kuriem ir tiesiska saikne ar Latviju un attiecīgi par kuriem Fizisko personu reģistrā ziņas jau iekļautas, reģistrā norādīts vienīgi personas aktuālais ģimenes stāvoklis (piemēram, šķīries), taču nav ziņu par dokumentu, kas apliecina iepriekšējās laulības izbeigšanos. Minētais apgrūtina CARL prasību izpildi.
Ņemot vērā, ka ārzemnieku gadījumā dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai ir sarežģītāk pārbaudīt šķēršļu neesamību jaunas laulības noslēgšanai, jo nav piekļuves ziņām citas valsts informācijas sistēmās un civilstāvokļa aktu reģistriem, CARL nosakāma prasība ārzemniekam, kurš iepriekš jau bijis laulībā, ikvienā gadījumā papildus dokumentam par esošo ģimenes stāvokli uzrādīt arī dokumentu, kas apliecina iepriekšējās laulības izbeigšanos.
Vienlaikus, pārskatot CARL ietverto regulējumu, secināts, ka precizējama CARL 18. panta trešajā daļā ietvertā norma, paplašinot to personu loku, uz kurām attiecināms izņēmuma regulējums par tiesībām ģimenes stāvokli apliecināt ar pašas personas rakstveida deklarāciju. Atbilstoši esošajam regulējumam atvieglota kārtība attiecībā uz ģimenes stāvokli apliecinošu dokumentu iesniegšanu attiecināta uz personām, kurām Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, ja tām nav nepieciešamo dokumentu un tos nav iespējams iegūt. Šādu atvieglojumu likumdevējs paredzējis humānu apsvērumu dēļ, atzīstot, ka personas īpašais tiesiskais statuss prezumē personai objektīvu iemeslu dēļ liegtu iespēju visus laulības noslēgšanai nepieciešamos dokumentus saņemt savas pilsonības valstī vai iepriekšējās mītnes zemē. Ņemot vērā minētās normas mērķi, atzīstams, ka šādu atvieglotu prasību būtu attaisnojami attiecināt arī uz tām personām, kurām bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvais statuss piešķirts citā valstī, tā kā personas tiesiskais statuss pats par sevi nezūd, personai izceļojot no valsts, kurā tā šādu statusu ieguvusi.

Ievērojot CARL 18. panta pirmajā daļā ietverto regulējumu būtiski ir konstatēt vai ārzemnieks  Latvijas Republikā ieceļojis un uzturas likumīgi. Tiesību normu piemērotājiem skaidra tiesiskā regulējuma nodrošināšanai ar likumprojektu tiek precizēta CARL 18. panta pirmā daļa, nosakot, ka laulību Latvijā var noslēgt trešo valstu pilsonis, bezvalstnieks, bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss un kura laulības noslēgšanas brīdī uzturas Latvijas Republikā ar derīgu vīzu vai uzturēšanās atļauju (likumprojekta 2. pants daļā par grozījumu CARL 18. panta pirmajā daļā). Atbilstoši Imigrācijas likumam ārzemnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam ir derīga vīza, Latvijas Republikas izsniegta uzturēšanās atļauja vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja (Imigrācijas likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkts). Lai novērstu spēkā esošā regulējuma dažādu interpretāciju, minētā CARL  norma tiek redakcionāli precizēta, ietverot uzskaitījumu dokumentiem, kas apliecina ārzemnieka tiesības noteiktu laiku vai pastāvīgi uzturēties Latvijas Republikā.
Lai gūtu pārliecību, ka laulības noslēgšanai nav šķēršļu, attiecībā uz ārzemniekiem, kuri jau bijuši laulībā un vēlas noslēgt jaunu laulību Latvijā, ar likumprojektu tiek noteikta prasība dzimtsarakstu nodaļā uzrādīt dokumentu, kas apliecina iepriekšējās laulības izbeigšanos (likumprojekta 2. pants daļā par grozījumu CARL 18. panta otrajā daļā). Tādējādi ārzemniekam, kurš agrāk bijis citā laulībā, neatkarīgi no tā, vai ziņas par viņu ir iekļautas Fizisko personu reģistrā, jāuzrāda dokuments, kas apliecina iepriekšējās laulības izbeigšanu, piemēram:
- bijušā laulātā miršanas faktu apliecinošs dokuments; 
- izraksts vai izziņa no laulības šķiršanas reģistra vai laulības reģistra ar ziņām par laulības šķiršanu;
- tiesas vai citas attiecīgās ārvalsts kompetentās institūcijas nolēmums, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par spēkā neesošu. 
Vienlaikus ar likumprojektu precizēta CARL 18. panta trešā daļa, paredzot, ka izņēmuma regulējums par tiesībām ģimenes stāvokli apliecināt ar pašas personas rakstveida deklarāciju attiecināma arī uz personām, kurām bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvais statuss piešķirts citā valstī (likumprojekta 2. pants daļā par grozījumu CARL 18. panta trešajā daļā).

Lai izpildītu Ministru kabineta 2025. gada 4. novembra sēdes protokolā Nr. 46 (42.§ 3.  un 4. punktā) doto uzdevumu ministrijām sava resora ietvaros izvērtēt tos Ministru kabineta tiesību aktus, kuros ietvertā regulējuma pieņemšanu var deleģēt ministram, valsts sekretāram vai citas valsts iestādes vadītājam, izvērtēti arī priekšlikumi birokrātijas mazināšanai normatīvā regulējuma jomā. Atbalstīta tādu dokumentu deleģēšana apstiprināšanai ministram, valsts sekretāram vai iestādes vadītājam, kā veidlapu apstiprināšana, rīkojumi par personu dalību komisijās vai iestāžu darba grupās, specifisku procedūru vai standartu noteikšana, darbības periodu noteikšana un tml. (Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2026. gada 13. februāra sanāksmes protokols Nr. 1 1.§ 2. punkts).

Dzimtsarakstu nodaļu izveido valstspilsētas vai novada pašvaldības, kā to noteic CARL 10. panta pirmā daļa. Vienlaikus Tieslietu ministrijai ir funkcionāla pārraudzība pār pašvaldības darbu civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā. Ar likumprojektu dzimtsarakstu nodaļas vadītāja amata zīmes parauga apstiprināšana tiek deleģēta tieslietu ministram, kas saskaņā ar CARL 11. panta pirmo daļu veic dzimtsarakstu nodaļu uzraudzību (likumprojekta 1. pants). Tādējādi, birokrātijas mazināšanas nolūkā no Ministru kabineta kompetences tiek izslēgts dzimtsarakstu iestāžu darba organizēšanas jautājums, kas neskar privātpersonu tiesības un pienākumus un pēc sava satura neprasa Ministru kabineta locekļu kolektīvu politisku izšķiršanos. Vienlaikus joprojām visās valsts administratīvajās teritorijās saglabājot amata zīmes kā dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas statusu apliecinoša amata simbola vienotu paraugu.
Likumprojekts neparedz mainīt esošās dzimtsarakstu nodaļas vadītāja amata zīmes parauga aprakstu. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja amata zīmes parauga apstiprināšanas deleģēšana tieslietu ministram nerada nepieciešamību izgatavot jaunas amata zīmes.