Anotācija

Līdz šim Latvijā ir konstatētas problēmas ar zālāju biotopu stāvokļa novērtējumu, kas saistīts gan ar to neatbilstošu apsaimniekošanu, gan pamešanu vai pārveidošanu citos zemes lietošanas veidos. 
Noteikumu projektā noteiktās intervences LA4.6. ietvaros paredzēts sniegt atbalstu lauksaimniekiem atjaunot potenciālās bioloģiski vērtīgo zālāju platības, kā arī aizaugušās Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopus un putnu dzīvotnes, kas kopumā dotu pienesumu dabisko zālāju platību palielinājumu retiem/prioritāriem biotopiem, lai mazinātu starpību starp reālo biotopa platību un tā labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai minimālo nepieciešamo platību, un līdz ar to uzlabotu kopējo Direktīvu 17. panta ziņojumu (Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 17. pants) par biotopu stāvokli valstī, kas tiek veikts vienu reizi sešos gados, un, kas atspoguļot arī Prioritāro rīcību programma Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027) (turpmāk- PAF 2021 - 2027) īstenošanas ietvaros. Dzīvotņu direktīvas 17. panta ziņojuma būtība ir novērtēt sasniegto ceļā uz valstu apņemšanos apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Savukārt, atbilstoši PAF 2021-2027 ziņotajam, vairāk nekā puse zālāju biotopu ir sliktas kvalitātes neatbilstošas apsaimniekošanas dēļ. Lielākā daļa neapsaimniekoto zālāju biotopu ir privātīpašums. Tādēļ jāpieliek lielākas pūles, lai privātu zemes īpašnieku iesaistīšana atjaunotu un apsaimniekotu zālāju biotopus. Daudzos gadījumos ir iespējams panākt degradētu platību atgriešanu stāvoklī, kad ar laiku tie kļūst pielīdzināmi aizsargājamiem biotopiem un/vai kļūst piemēroti aizsargājamām sugām kā dzīvotnes.
Noteikumu projekts attieksies uz tām personām - lauksaimniekiem, kas brīvprātīgi izvēlēsies veikt aizaugušu platību (esošu vai potenciālu zālāju biotopu) atjaunošanas darbus, ar mērķi panākt kopējo apsaimniekoto zālāju biotopu platību palielināšanos valstī, kas uzlabos Latvijas Dzīvotņu direktīvas 17. panta ziņojumu, kura ietvaros līdz šim ir konstatēts nelabvēlīgs statuss attiecībā uz zālāju biotopu platību.
Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti ir sagatavojuši attiecīgu karti, kas pievienota šīs anotācijas pielikumā kā informatīvs materiāls, lai uzskatāmi būtu iespējams identificēt teritorijas, kurās ir vislielākā nepieciešamība pēc zālāju biotopu atjaunošanas un primāri tās ir
18 prioritārās Natura 2000 teritorijas, kas identificētas PAF 2021-2027: Abavas senleja; Aiviekstes paliene; Aukšdaugava; Dvietes paliene; Engures ezers; Gaujas nacionālais parks; Kuja; Ķemeru nacionālais parks; Liepājas ezers; Lubāna mitrājs; Mugurves pļavas; Ogres ieleja; Rāznas nacionālais parks; Sventājas upes ieleja; Svētes paliene; Veclaicene ;Vestiena; Ziemeļgauja. 

Atbalsta saņemšanas nosacījumi
Intervences LA4.6. īstenošanas mērķis ir nodrošināt zālāju augu sugu dzīvotņu un zālāju putnu sugu dzīvotņu platības kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju par biotopu stāvokli valstī uzlabošanos, tādējādi uzlabojot bioloģisko daudzveidību un atjaunojot ekosistēmas.
Tās īstenošanas vieta ir Latvijas teritorija.

Intervence LA4.6. ir vērsta uz lauksaimniecību – uz to norāda rādītāji, kas raksturo šīs intervences izpildi, piemēram "O.23. Atbalstīto ārpussaimniecības neienesīgo ieguldījumu darbību vai vienību skaits" un "R.32 To lauku saimniecību daļa, kas saņem KLP ieguldījumu atbalstu, ar ko veicina bioloģisko daudzveidību". Tādēļ atbalsta pretendents intervencē LA4.6. ir lauksaimnieks –  fiziska vai juridiska persona, vai juridiska persona. Šī noteikumu projejkta izpratnē, tā ir persona, kas veic lauksaimniecisko darbību un saņem tiešos maksājumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem vai īsteno kādu no lauku attīstības intervencēm, atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbalsta piešķiršanu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai.

Zeme, uz kuras plānots īstenot intervenci LA4.6., ir atbalsta pretendenta īpašumā, tiesiskajā valdījumā vai nomā. Ja tā tiek nomāta, līgumā, kas noslēgts vismaz uz projekta īstenošanas laiku. Vienlaikus atbalsta saņēmējam ir jāapņemas, vismaz piecus gadus pēc šīs intervences LA4.6. īstenošanas, atjaunoto platību nepamests neapsaimniekotu un nodrošina tās atbilstošu uzturēšanu, īstenojot lauku attīstības intervenci "Zālāju biotopu apsaimniekošana" atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbalsta piešķiršanu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai.

Intervence LA4.6. atbalsttiesīgā platība ir:
1) bioloģiski vērtīgs zālājs, Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotops un putnu dzīvotne zālājos, kas ietilpst kādā no lauku attīstības intervences LA10.5. "Zālāju biotopu apsaimniekošana" izdalītajām septiņām zālāju klasēm, atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbalsta piešķiršanu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai, kas ir zemā kvalitātē un kam nepieciešami kvalitāti uzlabojoši pasākumi, un par to liecina informācija, kas pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu pārvaldības sistēmā;
2) teritorija, kas vērtējama kā potenciāli bioloģiski vērtīgs zālājs, tostarp ilggadīgs zālājs ar dabiskošanās pazīmēm vai apmežojusies platība, kas var kļūt piemērots aizsargājamām sugām kā dzīvotne, un par to liecina attiecīgā eksperta pievienots bioloģiski vērtīgu zālāju vai Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu kartējums, ko Lauku atbalsta dienests nodod Dabas aizsardzības pārvaldei, informācijas iekļaušanai Dabas datu pārvaldība sistēmā, lai pēc intervences īstenošanas, atjaunotajām platībām tiktu piešķirta viena no septiņām zālāju klasēm.

Zālāju atjaunošanas plāns
Lai pretendētu uz šo intervences LA4.6. atbalstu, ir nepieciešams sagatavot zālāju atjaunošanas plānu (1. pielikums), ko apstiprinājusi Dabas aizsardzības pārvalde vai attiecīgās sugu grupas, sugas vai biotopu grupas eksperts, kuram šī plāna apstiprināšanas brīdī ir spēkā esošs profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtību.

Atbalsta pretendents nodrošina, ka zālāju atjaunošanas plānā ir iekļauta vismaz šāda informācija:
1) zālāja vispārējo raksturojumu un tā vēsturisko izmantošanu, ka arī katra atsevišķā atjaunojamā zālāja poligona problēmraksturojumu;
2) atjaunojamās platības poligonu ārējās robežas, kas attēlotas kartoshēmā, kā arī iesniegtas kā telpiskie dati SHP formātā, izmantojot koordinātu sistēmu LKS 92;
3) minimālo veicamo darbu sarakstu katrā atjaunojamo zālāju poligonā, ņemot vērā zālāju atjaunošanas plānā (1. pielikums) iekļauto atjaunošanas pasākumu sarakstu no atjaunošanas pasākuma kataloga, un tā faktisko kvalitātes stāvokli, tostarp norāde par infrastruktūras objektiem, kas nepieciešami atjaunojošās ganīšanas nodrošināšanai;
3) pamatojumu par nepieciešamību konkrētajā platībā īstenot intervenci LA4.6. un sasniedzamo mērķi, kā arī ieteicamos zālāju atjaunošanas un kvalitātes uzlabošanas pasākumus, darbības un pielietojamās metodes, par pamatu izvēloties atbilstīgus veicamos atjaunošanas pasākumus no atjaunošanas pasākumu kataloga (1. pielikums), kā arī atzīmējot tam atbilstošo punktu skaitu, lai noteiktu poligonam piešķiramo kopējo punktu skaitu un atbalsta likmi;
4) turpmāko atjaunojošo un kvalitātes uzlabojošo darbu rekomendācijas zālāja stāvokļa uzlabošanai, pēc intervences LA4.6. īstenošanas.

Publiskā finansējuma veids un apmērs
Atbalsta intensitāte ir 90 % no projekta attiecināmajiem izdevumiem saskaņā ar regulas 2021/2115 73. panta 4. punkta "c" apakšpunkta "i" apakšpunktu.

Ir šādas attiecināmās izmaksas:
1) zālāju biotopu atjaunošanu saistītās izmaksas – projekta iesnieguma sagatavošanas un bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanas plāna (1. pielikums) sagatavošanas, platības atjaunošanas vai kvalitātes uzlabošanas izmaksas, atbilstoši projekta tāmes pozīcijām par konkrētām darbībām, nepieciešamo materiālu, mazvērtīgā inventāra, infrastruktūras objektu, kas nepieciešami atjaunojošās ganīšanas nodrošināšanai, konsultantu un ekspertu honorāri, tostarp Dabas aizsardzības pārvaldes sniegtie publiskie maksas vides izglītības pakalpojumi par to ekspertu sniegtajiem atzinumiem un "dabas izglītības lekcijām izbraukumos ar eksperta rakstisku atzinumu" atbilstoši normatīvajiem aktiem par Dabas aizsardzības pārvaldes publisko maksas pakalpojumu cenrādi,  arī trešo personu sniegto ārējo pakalpojumu izmaksas, ja šie pakalpojumi tiek izmantoti tikai projekta mērķu sasniegšanai, tajā skaitā vienreizējās izmaksas, izdevumi par degvielu un ar projekta īstenošanu saistītās citas vispārējās izmaksas, tostarp mobilā ganāmpulka sniegtie pakalpojumi un nomas līguma reģistrācija zemesgrāmatā. Šīs izmaksas, saskaņā ar regulas 2021/2115 83. panta 1. punkta "b" apakšpunktā noteikto, sedz kā vienības izmaksas, saskaņā ar Zemkopības ministrijas apstiprināto vienības izmaksas finansējuma aprēķina metodiku, kas sagatavota saskaņā ar regulas 2021/2115 83. panta 2. punkta "a" apakšpunktu:
a) par vienu atbalsttiesīgās platības hektāru, atkarībā no atjaunošanas apstākļu sarežģītības un resursu ietilpīguma līmeņa:
i) 960 euro – par 1. līmeņa platību;
ii) 1770 euro – par 2. līmeņa platību;
iii) 2990 euro – par 3. līmeņa platību;
b) par infrastruktūras objektu būvniecību, tostarp caurtekas iegādi, kas nepieciešama atjaunojošās ganīšanas nodrošināšanai, ja atjaunojamo poligonu kopējā atjaunojamā platība ir vismaz trīs hektāri, - 2880 euro;
2) tehnikas un iekārtu iegādes izmaksas, kas pārsniedz 2000 euro par vienu vienību, saskaņā ar regulas 2021/2115 83. panta 1. punkta "b" apakšpunktā noteikto, sedz kā vienības izmaksas, atbilstoši Zemkopības ministrijas apstiprinātajam Tehnikas un iekārtu katalogam, kas sagatavots saskaņā ar regulas 2021/2115 83. panta 2. punkta "a" apakšpunktu, un, kas ir Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmas elektroniskais rīks, ko izmanto tehnikas un iekārtu izmaksu standarta likmes noteikšanai, –  taču kopumā visas tehnikas un iekārtu iegādes izmaksas tāmē nevar sasniegt vairāk kā 4000 euro;
3) projekta netiešās attiecināmās izmaksas, ko saskaņā ar regulas 2021/2115 83. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto, sedz kā vienotas likmes finansējumu. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas atbilstoši regulas 2021/1060 54. panta "a" apakšpunktam projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienotu likmi septiņu procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām. Šīs izmaksas piemēro tikai atbalsta pretendentiem, kas nav fiziskas personas.

Ir skaidri noteiktas izmaksas, kas nav attiecināmas, tostarp tās, kas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, izņemot izdevumi, kas saistīti ar projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanu un iesnieguma sagatavošanu un vispārējām izmaksām. Ganību dzīvnieku iegādes izmaksas nav attiecināmas.

Lai īstenoto intervenci LA4.5., atbalsta saņēmējiem ir pieejams avanss līdz 50 % apmērā no kopējām attiecināmajām izmaksām pēc tam, kad apstiprināts lēmums par projekta iesniegumu. 

Atbalsta pieprasīšana, piešķiršana un īstenošana
Lauku atbalsta dienests projektu iesniegumus sarindo dilstošā secībā atbilstoši punktu skaitam projektu atlases kritērijos, kas apstiprināti Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam uzraudzības komitejā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai.

Plānošanas periodā viens atbalsta pretendents var iesniegt vairākus projektus.
Lai pieteiktos atbalstam, atbalsta pretendents saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā iesniedz šādus dokumentus:
1) projekta iesniegumu, kurā norāda:
a) tās intervences kodu, uz kuru piesakās;
b) informāciju par atbalsta pretendentu projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī – darbības aprakstu;
c) projekta attiecināmo izmaksu tāmi, tostarp informāciju par projektu – attiecināmo izmaksu tāmi, tostarp informāciju par projektu – projekta mērķi, aprakstu, īstenošanas vietu un platību;
2) zālāju atjaunošanas plānu 1. pielikums, kas satur kartogrāfisku materiālu, kurā atspoguļotas atjaunojamo platību poligoni. Šo poligonu ārējās robežas attēlotas izmantojot koordinātu sistēmu LKS 92, un attēlotās kartoshēmas tiek sagatavotas un iesniegtas arī kā telpiskie dati SHP formātā;
3) atbalsta pretendenta deklarāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai;
4) dokumentus, kas apliecina informāciju par zemes vai meliorācijas sistēmas statusu. Šos dokumentus neiesniedz, ja konkrēto faktu apliecina ieraksts zemesgrāmatā.

Atbalsta saņēmējs intervenci LA4.6. uzsāk īstenot ne vēlāk kā 9 mēnešu laikā pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Atbalsta saņēmējs Lauku atbalsta dienestā iesniedz apliecinājumu par darbu uzsākšanu (2. pielikums).

Ja atbalsta pretendentam ir radušie pamatoti apstākļi, kuru dēļ ir nepieciešams veikt izmaiņas projekta īstenošanas uzsākšanas vai pabeigšanas termiņā vai zālāju apsaimniekošanas plānā 1. pielikums, tas visas izmaiņas iepriekš saskaņo ar Lauku atbalsta dienestu, lai gūtu apstiprinājumu.

Pēc intervences LA4.6. īstenošanas atbalsta saņēmējs publisko finansējumu par zālāju atjaunošanu pilnā apmērā saņem tikai pēc tam, kad ir iesniegts Lauku atbalsta dienestā sugu un biotopu eksperta sagatavots zālāju apsaimniekošanas plānā izpildes pārbaudes akts 3. pielikums.

Lauku atbalsta dienests normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai noteiktajā kārtībā ir tiesīgs pieprasīt saņemtā atbalsta atmaksu pilnā vai daļējā apmērā, tostarp tad, ja atbalsta pretendents pārtrauc projekta īstenošanu, ieguldījumi nav īstenoti vai īstenoti tikai daļēji un neatbilst projektam.