Anotācija (ex-ante)

Pēc Latvijas Sarkanā Krusta un “Always” veiktās aptaujas datiem atklājas, ka šī problēma ir īpaši izplatīta reģionos un Latvijas laukos, kur vienā ģimenē bieži ir vairākas meitenes un arī mamma, kurām nepieciešamas menstruālās higiēnas preces. Veselības ministrijai pieejamā informācija liecina arī, ka skolnieces baidās publiski runāt par mēnešreizēm vai meklēt palīdzību, ja mēnešreizes ir sākušās neplānoti. Tā vietā jaunietes izvēlas kavēt skolu, lūdzot vecākiem attaisnot prombūtni.  Salīdzinoši augstās cenas dēļ, visas ģimenes nevar atļauties šīs preces iegādāties. Šī iemesla dēļ, kā arī dēļ stigmas, kas saistīta ar mēnešreizēm, meitenes izvēlas kavēt skolu un izolēties no sociālām aktivitātēm mēnešreižu dienās. Tas ierobežo meiteņu tiesības uz izglītību, socializāciju, dalību pulciņos un pašizaugsmi.  
Vairākās Eiropas valstu skolās šobrīd jau tiek nodrošināta iespēja saņemt bezmaksas higiēnas paketes. Šāds lēmums parasti tiek pieņemts, lai cīnītos pret mēnešreižu nabadzību (angliski - period poverty) un nodrošinātu meiteņu tiesību un cieņas aizsardzību, kā arī lai veicinātu skolas apmeklēšanu, un mazinātu nevienlīdzību starp dažādām sabiedrības grupām. Piemēram, Francijā, Šveicē un Anglijā, šī jautājuma risināšanas iniciatīvu ir uzņēmušās valsts iestādes izglītības jomā (Francijā - Augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju ministrija, Šveicē - Izglītības ministrija, Apvienotajā Karalistē - valdības Izglītības Departaments). 
Veselības ministrija savas kompetences ietvaros ir apzinājusi vairākas izglītības iestādes un noskaidrojusi, ka šobrīd vairākās skolās jaunietēm mācību gada ietvaros ir iespēja vērsties pie skolas medmāsas, dežuranta vai citas uzticības personas, lai nepieciešamības gadījumā saņemtu higiēniskās paketes. Dažās skolās šāds lēmums par iespēju skolā pusaudžiem neparedzētiem gadījumiem sniegt atbalstu jau vairāku gadu garumā tiek nodrošināts pēc skolas valdes, vecāku biedrības, skolas pašpārvaldes vai skolēnu padomes kopīgi pieņemta lēmuma, attiecīgi tam nodrošinot finansējumu (izmantojot fonda naudu vai saņemot ziedojumus). Vairāku skolu pārstāvji ir norādījuši, ka šādu palīdzību skolēniem nodrošina pēc pašu iniciatīvas no pašu finansējuma, kā arī apliecina, ka ir attaisnojuši mācību stundu kavējumu, ja skolniece, nezinot, kur vērsties pēc palīdzības, ir pieņēmusi lēmumu neapmeklēt mācību stundas.     
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir svarīgi, lai menstruālās higiēnas preces izglītības iestādēs būtu pieejamas, tādējādi radot psihoemocionālo drošības sajūtu skolniecēm, un novērstu iespējamos riskus kavēt mācību vielas apguvi, kā arī uzlabotu sekmes tādējādi mazinot dzimumu nevienlīdzību. Jāņem vērā arī, ka ierobežota piekļuve izglītībai ietekmē  nākotnes iespējas iegūt izglītību un darbu, tādā veidā  padziļinot dzimumu nevienlīdzību sabiedrībā kopumā. Mēnešreizes ir dabīgs process, un tām nevajadzētu būt par iemeslu meiteņu izolētībai un citu tiesību (izglītības, socializācijas, pašizaugsmes) ierobežošanai. Ir  ļoti svarīgi, lai šī problēma, kura skar neaizsargātu sabiedrības grupu, tiktu risināta valsts līmenī, un lai valsts nodrošinātu visiem Latvijas jauniešiem, īpaši meitenēm, iespēju pilnveidoties un mācīties drošā un komfortablā vidē. Tādēļ ir ļoti svarīgi sistēmu izglītības iestādēs veidot tā, lai menstruālās higiēnas preču iegūšana notiktu diskrētā un cieņpilnā veidā, piemēram, izmantojot brīvu pieeju labierīcībās, turpmāk aizvien vairāk izvairoties no pašreiz plašāk izmantotajiem risinājumiem, kuros šo līdzekļu nodrošināšanā iesaistīta vēl kāda persona, piemēram skolas medmāsa, vai kāda cita persona, kura šīs preces izsniedz pēc pieprasījuma. Ar mēnešreizēm saistītā stigma veido barjeru, un atsevišķos gadījumos attur meitenes no vēršanās pēc palīdzības pie skolas personāla 
 
Veselības ministrija ir aprēķinājusi aptuvenās izmaksas divos dažādos scenārijos un Izglītības un zinātnes ministrija vēl vienā citā scenārijā .  
1. scenārijs – minimāla higiēnas preču nodrošināšana (pēc pieprasījuma). Šī scenārija ietvaros visās izglītības iestādēs tiktu nodrošinātas higiēnas paketes, tik, cik Veselības ministrijas aptaujātajās skolās tās minimālā līmenī tiek nodrošinātas šobrīd. 
Minētās izglītības iestādes norādīja, ka vidēji skolā, kur mācās vidēji 1000 skolēnu (no kuriem apmēram puse, tātad 500, ir meitenes), vienā mēnesī šobrīd izsniegtas tiek aptuveni 10-15 paketes jeb vidēji viena higiēnisko pakešu paka. Pēc publiski pieejamas informācijas Latvijā šobrīd ir aptuveni 77 785 meiteņu vecumā no 11 līdz 19 gadiem. Tātad, ja pieņemam, ka 500 meitenēm ir nepieciešamas 10 – 15 paketes mēnesī (1 pakete uz 33 – 50 meitenēm), tad 77 785 meitenēm būtu nepieciešamas aptuveni 1 556 - 2 357 paketes mēnesī. Tās būtu aptuveni 156 – 236 paciņas, kurā ietilpst 10 higiēniskās paketes. Veicot tirgus izpēti, esam secinājuši, ka vidējas uzsūktspējas pakešu paciņas, kas ir vispiemērotākās paredzētajam mērķim, mazumtirdzniecības cena būtu apmēram 3 EUR.   
Tātad var secināt, ka aptuvenās kopējās izmaksas uz visām skolām kopā varētu būt no EUR 468 līdz EUR 708 mēnesī. Jāņem vērā, ka uzlabojot pieejamību un ieviešot diskrētu preces iegūšanas veidu, šo preču vidējais patēriņš varētu pieaugt. Šāds pieprasījuma pieaugums liecinātu par to, ka ir ieviests efektīvs, atbilstošs un pieņemams risinājums aktuālai problēmai. Tāpēc ir svarīgi finansējumu aprēķināt ar rezervi.   
 
2. scenārijs – menstruālas higiēnas preču brīva pieejamība. Ja pakešu pieejamība tiktu nodrošināta, sekojot citu valstu praksēm, kur vismaz 3 paketes mēnesī tiek nodrošinātas 30% meiteņu, ir šāds aprēķins: paketes nepieciešamas 23 356 meitenēm ( 30% no kopējā meiteņu skaita 77 785). Iepērkot lielāku daudzumu pakešu, iespējams tās iegādāties lētāk. Saskaņā ar Elektronisko Iepirkumu Sistēmā (EIS) pieejamo informāciju, paketes iespējams iegādāties par 20 centiem gabalā. Sareizinot 20 centus ar 3 paketēm un meiteņu skaitu, iegūstam kopējo summu uz visām skolām 14 014 EUR mēnesī. Šajā gadījumā varētu uzskatīt, ka šīs higiēnas preces skolās būtu brīvi pieejamas.  
 
3.scenārijs: - higiēnisko pakešu nodrošināšana visām skolniecēm (vecumā no 11 līdz 19 gadiem). Izglītības un zinātnes ministrija ir aprēķinājusi, ka, lai nodrošinātu brīvu pakešu pieejamību pilnīgi visām skolniecēm pilnā apjomā (visas mēnešreižu dienas), mācību gadā būtu nepieciešami EUR 2 333 550,00. Šajā scenārijā paredzēts nodrošināt uz vienu meiteni 15 paketes mēnesī 10 mēnešus. Detalizētu aprēķinu lūdzam skatīt pielikumā. 
 
Higiēnas paketēm jābūt drošām, cilvēka dzīvībai, veselībai, kā arī videi nekaitīgām saskaņā ar Preču un pakalpojumu drošuma likumu. Higiēniskās paketes ir drošākais menstruālās higiēnas līdzeklis, tāpēc šo noteikumu ietvaros tiek paredzēts, ka skolās meitenēm ir pieejamas vismaz higiēniskās paketes, bet, ja skola vēlas, var piedāvāt arī citus higiēnas produktus, kā tamponus vai menstruālās piltuves, vai menstruālās biksītes.  Ar higiēnisko pakešu lietošanu nav saistīts tāds nopietns veselības risks kā toksiskā šoka sindroms (TŠS), kurš ir saistīts ar tamponu un menstruālo piltuvju lietošanu, kā arī iekaisumu un reproduktīvā trakta infekciju risks ir ievērojami zemāks attiecībā uz citām menstruālās higiēnas precēm. TŠS ir ļoti smags, dzīvību apdraudošs stāvoklis, kas visbiežāk attīstās noteiktu bakteriālu infekciju gadījumā. Gadījumā, ja tampons vai menstruālā piltuve netiek pietiekoši bieži mainīti, veidojas labvēlīga vide šādu baktēriju augšanai, un tādējādi palielinās TŠS risks. Starptautiski pētījumi liecina, ka meitenes no maznodrošinātām ģimenēm, ierobežoto materiālo resursu dēļ pietiekami bieži nemaina menstruālās higiēnas līdzekļus, ko ir jāņem vērā domājot par maznodrošināto un neaizsargāto sabiedrības grupu. Taču, gadījumā, ja tiek nodrošināti tamponi vai menstruālās piltuves, ir obligāti nepieciešami izglītošanas pasākumi par šo preču pareizu lietošanu, jo, kā jau iepriekš minēts, informācijas trūkums par šo preču lietošanu var izraisīt arī letālas sekas.  
 Lai nodrošinātu to, ka izglītības iestādē piedāvātās higiēniskās paketes ir pietiekami kvalitatīvas un ir piemērotas ikdienas situācijās, būtu jānosaka, ka skolā piedāvātās paketes ir ar ne zemāku kā vidēju uzsūkšanas spēju, pieļaujot, ka var tikt piedāvātas arī cita veida higiēniskās paketes.

Ņemot vērā to, ka menstruālās higiēnas preces, tāpat kā tualetes papīrs un ziepes, ir absolūti nepieciešamas apmēram pusei no visiem Latvijas skolēniem noteiktā vecuma grupā, projekts paredz precizēt Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumus Nr. 610 “Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas”, papildinot minēto noteikumu 29. punktu ar prasību izglītības iestādēs nodrošināt menstruālās higiēnas preču pieejamību.   Minētā redakcija paredz iespēju izglītības iestādei izvēlēties pieeju higiēnisko pakešu nodrošināšanai, atbilstoši iespējai – tās var tikt nodrošinātas pēc pieprasījuma un atrasties pie kāda izglītības iestādes darbinieka, kurš iestādē ir pieejams visu dienu un kuram meitenes uzticas, vai arī  iestāde var izvēlēties risinājumus, kas nodrošina brīvu pieeju ikvienam izglītības iestādes izglītojamam, darbiniekam vai apmeklētājam.
Šobrīd projektā piedāvātais risinājums paredz iespēju izglītības  iestādei un pašvaldībai atbilstoši iespējām risināt pakešu pieejamības jautājumu. Kā jau tika minēts, lielākā daļa izglītības iestāžu šobrīd higiēnas paketes nodrošina pēc pieprasījuma, tādējādi tās tiek izmantotas tikai krīzes situācijās, kad nav citu risinājumu, tādēļ higiēnisko pakešu patēriņš izglītības iestādēs ir ļoti zems, tikai daži iepakojumi mēneša laikā. Šāda pieeja prasa ap 100 EUR gadā uz izglītības iestādi, kas nerada būtisku ietekmi uz iestādes un pašvaldības budžetu un to var nodrošināt, pārplānojot izglītības iestādei nodrošināmo higiēnas preču klāstu.
Savukārt brīva pieeja higiēniskajām paketēm radīs ievērojamu šo produktu patēriņu, un to nodrošināšanai būs nepieciešams rast papildus finansējumu.