Anotācija

Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk – VPIL) 88. panta otrā daļa paredz, ka publiska persona pirms kapitālsabiedrības dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas esošā kapitālsabiedrībā veic paredzētās rīcības izvērtējumu, ietverot arī ekonomisko izvērtējumu, lai pamatotu, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi sasniegt šā panta pirmajā daļā noteiktos mērķus. Veicot izvērtējumu, publiska persona konsultējas ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomā un komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem, kā arī ievēro komercdarbības atbalsta kontroles jomu regulējošu normatīvo aktu prasības.
Saskaņā ar Likuma 7. panta otro daļu lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija.
Lēmumā ietver vērtējumu attiecībā uz atbilstību Likuma 4. panta nosacījumiem un vispārējo stratēģisko mērķi. Likuma 1. panta pirmās daļas 14.punkta a) apakšpunkts nosaka, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets.

Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajā daļā noteikto, publiska persona var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību jau esošā kapitālsabiedrībā, ja izpildās vismaz viens no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, t.i.:
1) tiek novērsta tirgus nepilnība – situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

Valsts līdzdalības saglabāšana kapitālsabiedrībā ir nepieciešama, lai novērstu daļēju veselības aprūpes pakalpojumu tirgū pastāvošu nepilnību. Kapitālsabiedrība ir vienīgais kompleksu rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kas nodrošina pakalpojumus gan stacionāri, gan arī ambulatori. Šobrīd privātajām ārstniecības iestādēm un ārstu speciālistu praksēm nav pietiekama apjoma infrastruktūras un personāla, kā arī atsevišķajos gadījumos zināšanu un tehnoloģiju, kas varētu aizvietot kapitālsabiedrības sniegtos stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus un nodrošināt vienāda līmeņa pieejamību. Savukārt ambulatoro rehabilitācijas pakalpojumu tirgū, kur privātais sektors ir plaši pārstāvēts, pakalpojumu sniedzēju kapacitāte ir nepietiekama pieprasījuma apmierināšanai, ņemot vērā garās rindas rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai.  Ievērojot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kopējo nerentabilitāti, tirgus nav spējīgs nodrošināt visiem Latvijas cilvēkiem Satversmes 111.pantā garantētās pamattiesības uz pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem. Pašreizējā situācijā kapitālsabiedrības sniegtajiem pakalpojumiem ir vairāk sociāls, nevis komerciāls raksturs.
Veselības aprūpes darba devēju asociācijas veiktās privāto komersantu aptaujas rezultāti liecina, ka privātā tirgus komersanti kopumā atbalsta Kapitālsabiedrības esošās kapacitātes uzturēšanu, nepaplašinot vienkāršo ambulatoro pakalpojumu klāstu un apjomu, bet neatbalsta Kapitālsabiedrības Rīgas filiāles darbību ambulatoro pakalpojumu tirgū un ir gatavi pārņemt tā nodrošināto pakalpojumu apjomu (gan maksas, gan valsts finansēto). Privāto komersantu izteiktā gatavība pārņemt Kapitālsabiedrības Rīgas filiālē pakalpojumu apjomu ir vērtējama piesardzīgi, gan kapacitātes, gan gatavības pārņemt valsts finansēto pakalpojumu portfeli (iespējami zemāka rentabilitāte), gan Kapitālsabiedrības veikto valsts deleģēto funkciju kontekstā. Jāņem vērā, ka Kapitālsabiedrība Rīgas filiālē nodrošina klīnisko bāzi ārstniecības personu izglītībai rehabilitācijas jomā un to nevar nodrošināt nepieciešamajā apjomā tikai Kapitālsabiedrības pamatdarbības vietā. Papildus Kapitālsabiedrība pacientiem nodrošina integrēto pakalpojumu (vienas pieturas princips), proti, līdzīgi kā stacionārā, arī ambulatorajā rehabilitācijā tiek organizētas specializētas programmas atbilstoši funkcionēšanas traucējumiem, nodrošinot gan visaptverošu pieeju, gan sasaisti ar iepriekš saņemtiem stacionāra pakalpojumiem.
Kapitālsabiedrība ir noslēgusi metodiskās vadības līgumu ar Nacionālo veselības dienestu. Šā līguma ietvaros, kā arī Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta noteikumu Nr. 543 "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi" kontekstā, Kapitālsabiedrība valstī nodrošinās metodiskās vadības institūcijas funkcijas rehabilitācijas jomā. Tā mērķis ir medicīnas iestādēs veidot vienotu pieeju rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai gan stacionāri, gan ambulatori. Nodrošinot pakalpojumus Kapitālsabiedrības pamatdarbības vietā un Rīgas filiālē, tiek identificēti dažādi faktori, kas var ietekmēt pakalpojumu attīstību blīvāk un mazāk blīvi apdzīvotajās vietās. Tuvākie mērķi ir rehabilitācijas pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes indikatīvo rādītāju definēšana un Pasaules veselības organizācijas rekomendētā rehabilitācijas kvalitātes indikatora – pacienta rehabilitācijas pieredze – ieviešana ārstniecības iestādēs Latvijā. Lai izpildītu visus metodiskās vadības uzdevumus, pašlaik kopējais Kapitālsabiedrības ambulatori rehabilitējamo pacientu skaits ir tuvu optimālam. Savukārt Rīgas filiāle ir nozīmīga arī tās atrašanās vietas dēļ, nodrošinot ērtu pieejamību gan pacientiem, gan studējošajiem. Ambulatoro pakalpojumu kapacitātes palielināšana Kapitālsabiedrības pamatdarbības vietā šobrīd nav iespējama, tādēļ atteikšanās no Rīgas filiāles nozīmētu, ka Kapitālsabiedrība būtu spiesta samazināt kopējo pacientu skaitu. 
Papildus medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumiem Kapitālsabiedrība saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu nodrošina valsts deleģēto pienākumu - tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma sniegšanu personām ar funkcionāliem traucējumiem un invaliditāti. Lai nodrošinātu šī pakalpojuma izpildi Kapitālsabiedrībai ir noslēgts līgums ar Labklājības ministriju, saskaņā ar kuru Kapitālsabiedrība saņem finansējumu pakalpojuma nodrošināšanai. Piešķirtais  finansējums no Labklājības ministrijas tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma nodrošināšanai neparedz peļņas gūšanas iespējas.
Pārtraucot valsts līdzdalību Kapitālsabiedrībā, paredzama kopējās kapacitātes samazināšanās, kā arī pakalpojumu cenu pieaugums medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumiem. Vienlaikus, ņemot vērā, ka valsts finansējums bieži nesedz pakalpojumu pašizmaksu, iespējama ierobežota privātu komersantu interese iesaistīties pakalpojumu sniegšanā, tādējādi nenodrošinot pakalpojuma sniegšanu valsts finansētajā daļā. Papildus iepriekšminētajam tiks apdraudēta tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma nodrošināšana, jo šīs pakalpojums privātajiem komersantiem nenodrošinās peļņas gūšanas iespējas.
Ministrija, saglabājot valsts līdzdalību Kapitālsabiedrībā, nodrošina arī nerentablu rehabilitācijas un tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu sniegšanu ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
Latvijā ir vairāki rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumus, t.sk. dienas stacionāra pakalpojumus – privātā sektora komersanti SIA “Rehabilitācijas centrs “Krimulda”” un SIA “SANARE-KRC JAUNĶEMERI”, savukārt pārējie rehabilitācijas centri ir pašvaldību uzņēmumi. Diennakts stacionāra pakalpojumi ir pieejami tikai Kapitālsabiedrībā un rehabilitācijas centrā Jaunķemeri (tikai Covid-19 rehabilitācija). Daļa no ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumiem ir pieejama tikai Kapitālsabiedrībā un nav pieejami nekur citur Latvijā vai to pieejamība ir ļoti ierobežota. Šo pakalpojumu pieejamība Kapitālsabiedrībā būtiski paaugstina Kapitālsabiedrības nozīmi attiecīgā profila pakalpojumu spektra nodrošināšanā Latvijā.
Kapitālsabiedrības darbība medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu tirgū nerada negatīvu ietekmi uz citiem tirgus dalībniekiem Latvijā, jo Kapitālsabiedrībā ir vienīgā stacionārā ārstniecības iestāde medicīniskās rehabilitācijas jomā Latvijā. Savukārt negatīva ietekme ambulatoro pakalpojumu tirgū iespējama gadījumā, ja privātajiem pakalpojumu sniedzējiem ir pieejama pietiekama kapacitāte visās Kapitālsabiedrības darbības jomās (rehabilitācijas veidos), ar nosacījumu, ka privātie pakalpojumu sniedzēji izteiktu gatavību pārņemt valsts finansēto pakalpojumu sniegšanu atbilstoši valstī noteiktajam tarifam. Kapitālsabiedrības ietekme maksas veselības aprūpes pakalpojumu tirgū ir neliela, jo kapitālsabiedrībai kā valsts izšķirošajā ietekmē esošajai kapitālsabiedrībai primāri ir jāsniedz valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi.
Kopš 2009. gada samazinātais valsts budžeta finansējums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, kas ārstniecības iestādēm tiek maksāts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem tarifiem un kas pēdējos gados galvenokārt palielināts, lai nodrošinātu ārstniecības personu darba samaksas palielinājumu, pilnībā nekompensē pakalpojumu sniegšanas faktiskās izmaksas, t.sk., preču un pakalpojumu cenu pieaugumu, infrastruktūras uzturēšanas, attīstības un amortizācijas izdevumus un neļauj veidot uzkrājumus, lai nodrošinātu infrastruktūras uzlabošanas pasākumus nepieciešamajā apjomā, un līdz ar to tieši ietekmēja ārstniecības iestāžu spēju nodrošināt valsts galvotā aizdevuma saistību izpildi.
Iepriekš minētais galvenokārt tiek pamatots ar to, ka, līdz 2009.gada 1.jūlijam, kad bija spēkā Ministru kabineta 2007.gada 1.janvāra noteikumu Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 177.punkts pamata redakcijā,  veselības pakalpojumu tarifu aprēķinā izmantoja šādu formulu, proti C (veselības aprūpes pakalpojumu tarifs) = TC + P, kur TC - pakalpojuma sniegšanas kopējās izmaksas un P - peļņa (attīstības izdevumi), savukārt TC (pakalpojuma sniegšanas kopējās izmaksas), aprēķināja pēc sekojošas formulas, proti, TC = VC (D + S + M + E) + FC (U + A + N), kur VC - mainīgās izmaksas (tiešās izmaksas), t.sk. D - darba samaksa (lati par stundu), S - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, M - medikamenti (ārstniecības līdzekļi), E - izdevumi, saistīti ar pacientu ēdināšanu, un FC - pastāvīgās izmaksas (netiešās izmaksas), t.sk. U - pieskaitāmās un netiešās ražošanas izmaksas, ieskaitot izdevumus mīkstā un pārējā inventāra iegādei, ēku un būvju kārtējam remontam, A - administratīvie izdevumi un N - amortizācija. Kopš 2009.gada, kad no veselības pakalpojumu tarifa aprēķina formulas tika izņemts P elements, valsts nevar nodrošināt ārstniecības iestādēm valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu rentabilitāti, kā arī spēkā esošais veselības pakalpojumu tarifa aprēķins nenodrošina pakalpojumu sniegšanas faktisko izmaksu kompensēšanu, jo tarifa aprēķinā izmantotie M, E, U, A un N elementi galvenokārt balstās uz iepriekšējo periodu datiem, kas var būtiski atšķirties no reālās situācijas preču un pakalpojumu tirgū.
Ņemot vērā iepriekš minēto, privātā ārstniecības iestāde var atteikties no nerentablu valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanas vai kompensēt peļņas daļu, palielinot maksas pakalpojumu cenas. Tādā veidā tiktu negatīvi ietekmēta pakalpojumu pieejamība personām ar maziem un vidējiem ienākumiem.

Izvērtējot Kapitālsabiedrības sniegto pakalpojumu stratēģisko svarīgumu Latvijas iedzīvotājem kopsakarā ar konstatēto tirgus nepilnību, secināms, ka valsts līdzdalība Kapitālsabiedrībā  ir pamatota, lietderīga un atbilst VPIL un Konkurences likuma regulējumam.
Ministrija izvērtējumu par valsts līdzdalības iegūšanu Kapitālsabiedrībā ir nosūtījusi saskaņošanai Veselības aprūpes darba devēju asociācijai un Konkurences padomei, kas konceptuāli neiebilst valsts līdzdalības saglabāšanai Kapitālsabiedrībā.

Kapitālsabiedrības darbības tiesiskie un faktiskie apstākļi, juridiskais izvērtējums un ekonomiskais izvērtējums, gan arī Kapitālsabiedrības darbības ietekme uz citiem tirgus dalībniekiem un konkurences procesu kopumā, pievienots anotācijas pielikumā (pielikums Nr.1).