22-TA-701: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 13. februāra noteikumos Nr. 120 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Spēkā stājusies Komisijas 2021.gada 16.jūnija Īstenošanas Direktīva (ES) 2021/971, ar ko attiecībā uz bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanu groza I pielikumu Padomes Direktīvai 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/54/EK par biešu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību un I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību (turpmāk - Direktīva 2021/971).
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Spēkā stājusies Komisijas 2021. gada 5. novembra Īstenošanas direktīva (ES) 2021/1927, ar ko attiecībā uz prasībām par kviešu hibrīdu sēklām, ko ražo, izmantojot citoplazmatiskās vīrišķās sterilitātes metodi, groza Padomes Direktīvas 66/402/EEK I un II pielikumu (turpmāk – Direktīva 2021/1927).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumos ieviest Direktīvas 2021/971 un Direktīvas 2021/1927 prasības.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Direktīvas 2021/971 un Direktīvas 2021/1927 prasības stājās spēkā - 2022.gada 1.septembrī.
Direktīva 2021/1927 ir spēkā līdz 2029.gada 31.augustam.
Direktīva 2021/1927 ir spēkā līdz 2029.gada 31.augustam.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd spēkā ir Ministru kabineta 2007. gada 13. februāra noteikumi Nr. 120 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" (turpmāk - noteikumi).
Noteikumus nepieciešams papildināt ar norādēm par jaunākajiem zinātniskajiem paņēmieniem, ko iespējams izmantot, kā papildus rīku lauku apskašu un pēcpārbaužu veikšanai, kā arī ar kvalitātes prasībām hibrīdo kviešu šķirnes tīrībai. Šobrīd šādas prasības noteikumos nav.
Lai risinātu problēmas nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 13. februāra noteikumi Nr. 120 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" (turpmāk – noteikumu projekts).
Noteikumus nepieciešams papildināt ar norādēm par jaunākajiem zinātniskajiem paņēmieniem, ko iespējams izmantot, kā papildus rīku lauku apskašu un pēcpārbaužu veikšanai, kā arī ar kvalitātes prasībām hibrīdo kviešu šķirnes tīrībai. Šobrīd šādas prasības noteikumos nav.
Lai risinātu problēmas nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 13. februāra noteikumi Nr. 120 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" (turpmāk – noteikumu projekts).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Spēkā ir stājusies Direktīva 2021/971, kas paredz, ka, lai identificētu augu šķirni, papildus var izmantot bioķīmiskus un molekulārus paņēmienus (turpmāk - BMP), ja rodas šaubas par šķirnes identitāti veicot vizuālos augu fenotipa novērojumus lauka apskates vai pēcpārbaudes laikā.
Augu selekcijā un sēklu testēšanā BMP attīstās strauji, un to izmantošana sēklu nozarē kļūst arvien nozīmīgāka. Selekcijas jomā jaunās šķirnes bieži ir līdzīgas viena otrai un atsevišķos gadījumos, kad vizuāli pēc fenotipiskajiem novērojumiem uz lauka ļoti grūti atšķirt šķirnes, pastāv iespēja izmantot BMP šķirnes identifikācijai.
BMP varēs izmantot tām sugām, kurām oficiālajā šķirnes aprakstā būs iekļautas tās pazīmes izpausmes, kas ļautu šādi identificēt šķirni atbilstoši šķirnes aprakstā norādītajai informācijai. Šķirnes aprakstā būs noteikts tieši kādu attiecīgo BMP paņēmienu varēs pielietot. Pašlaik zinātniskās institūcijas strādā pie jaunu BMP izstrādes, kā arī uzlabo oficiālos sugu šķirņu aprakstus, lai varētu izmantot BMP šķirņu noteikšanā.
Latvijā šobrīd nav iespējams veikt BMP šķirnes identifikācijā sēklu sertifikācijas vajadzībām, bet šo paņēmienu ir jāiekļauj noteikumos, jo nepieciešams nodrošināt iespēju nākotnē veikt šķirņu identifikāciju ar BMP, kad Latvijā sēklu sertifikācijā sāks izmantot BMP.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Sēklu shēmās ir noteiktas procedūras, pasākumi un paņēmieni, ar ko, ja pastāv šaubas par sēklu šķirnes identitāti, fenotipiskās pārbaudes vajadzībām BMP var izmantot par papildu instrumentu lauka apskatēs un kontrollauciņu testos. Izmantot var tikai tos BMP, ko atzinusi Starptautiskā Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienība (UPOV), ESAO un Starptautiskā sēklu kontroles asociācija (ISTA), jo šīs organizācijas nosaka relevantos oficiāli atzītos starptautiskos BMP standartus.
Augu selekcijā un sēklu testēšanā BMP attīstās strauji, un to izmantošana sēklu nozarē kļūst arvien nozīmīgāka. Selekcijas jomā jaunās šķirnes bieži ir līdzīgas viena otrai un atsevišķos gadījumos, kad vizuāli pēc fenotipiskajiem novērojumiem uz lauka ļoti grūti atšķirt šķirnes, pastāv iespēja izmantot BMP šķirnes identifikācijai.
BMP varēs izmantot tām sugām, kurām oficiālajā šķirnes aprakstā būs iekļautas tās pazīmes izpausmes, kas ļautu šādi identificēt šķirni atbilstoši šķirnes aprakstā norādītajai informācijai. Šķirnes aprakstā būs noteikts tieši kādu attiecīgo BMP paņēmienu varēs pielietot. Pašlaik zinātniskās institūcijas strādā pie jaunu BMP izstrādes, kā arī uzlabo oficiālos sugu šķirņu aprakstus, lai varētu izmantot BMP šķirņu noteikšanā.
Latvijā šobrīd nav iespējams veikt BMP šķirnes identifikācijā sēklu sertifikācijas vajadzībām, bet šo paņēmienu ir jāiekļauj noteikumos, jo nepieciešams nodrošināt iespēju nākotnē veikt šķirņu identifikāciju ar BMP, kad Latvijā sēklu sertifikācijā sāks izmantot BMP.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Sēklu shēmās ir noteiktas procedūras, pasākumi un paņēmieni, ar ko, ja pastāv šaubas par sēklu šķirnes identitāti, fenotipiskās pārbaudes vajadzībām BMP var izmantot par papildu instrumentu lauka apskatēs un kontrollauciņu testos. Izmantot var tikai tos BMP, ko atzinusi Starptautiskā Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienība (UPOV), ESAO un Starptautiskā sēklu kontroles asociācija (ISTA), jo šīs organizācijas nosaka relevantos oficiāli atzītos starptautiskos BMP standartus.
Risinājuma apraksts
Noteikumi tiek papildināti ar 38.1 un 117.1 punktu, kas nosaka, ka Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests) var izmantot BMP, ja rodas šaubas par šķirnes identitāti veicot vizuālos augu fenotipa novērojumus lauka apskates vai pēcpārbaudes laikā.
Lai nodrošinātu BMP izmantošanu, dienestam ir nepieciešams apmācīt darbiniekus testu veikšanai, paraugu noņemšanai, kā arī iegādāties tehniskos līdzekļus - iekārtas (uz DNS metodi balstītā analīzes - Reālā laika PĶR (PCR) ierīce, uz proteīnu metodēm balstītas analīzes - Horizontāla elektroforēzes iekārta un Vertikālā elektroforēzes iekārta) un reaģentus.
Iegādātā tehnika un reģenti tiks izmantoti, lai nodrošinātu ne tikai labību, bet arī lopbarības augu, biešu, eļļas augu un šķiedraugu un dārzeņu šķirņu noteikšanu.
Lai nodrošinātu BMP izmantošanu, dienestam ir nepieciešams apmācīt darbiniekus testu veikšanai, paraugu noņemšanai, kā arī iegādāties tehniskos līdzekļus - iekārtas (uz DNS metodi balstītā analīzes - Reālā laika PĶR (PCR) ierīce, uz proteīnu metodēm balstītas analīzes - Horizontāla elektroforēzes iekārta un Vertikālā elektroforēzes iekārta) un reaģentus.
Iegādātā tehnika un reģenti tiks izmantoti, lai nodrošinātu ne tikai labību, bet arī lopbarības augu, biešu, eļļas augu un šķiedraugu un dārzeņu šķirņu noteikšanu.
Problēmas apraksts
Spēkā stājusies Direktīva 2021/1927, kas paredz noteikt jaunas selekcijas iespējas un ražošanas prasības hibrīdajiem kviešiem.
Līdz šim vienīgie atzītie selekcijas paņēmieni hibrīdajiem kviešiem bija tiešā krustošana un ķīmiskā hibridizācija, bet pēdējos gados pasaulē citoplazmātiskā vīrišķā sterilitāte ir atzīta par selekcijas paņēmienu graudaugu sēklu šķirņu hibrīdu ražošanai.
Tā kā hibrīdo kviešu citoplazmātiskā vīrišķā sterilitātes selekcijas paņēmiens ir jauns, ir noteikts, ka Direktīvas 2021/1927 noteiktās prasības hibrīdajiem kviešiem būs spēkā līdz 2029.gada 31.augustam. Pēc šī termiņa prasības tiks pārskatītas un lemts, vai tās atstās spēkā, pielāgos vai atcels.
Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir nepieciešams iegūt zināšanas par citoplazmātiskās vīrišķās sterilitātes piemērošanu un, lai varētu pārskatīt Direktīvas 2021/1927 prasības, dienestam katru gadu līdz 28. februārim jāapkopo un jāziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par iepriekšējā gada rezultātiem attiecībā uz saražotās kviešu hibrīdās sēklas daudzumu, lauka apskašu atbilstību noteikumos noteiktajām prasībām, sēklu partiju pēcpārbaužu rezultātiem, sēklu partiju procentuālo daudzumu, kas nav atzītas par atbilstošām noteikumu noteiktajām prasībām, un jebkuru citu informāciju, kas pamato sēklu partiju noraidīšanu.
Informācija būs jāapkopo un jāsūta Komisijai un citām Eiropas savienības dalībvalstīm katru gadu līdz 2030.gada 28.februārim ieskaitot.
Līdz šim vienīgie atzītie selekcijas paņēmieni hibrīdajiem kviešiem bija tiešā krustošana un ķīmiskā hibridizācija, bet pēdējos gados pasaulē citoplazmātiskā vīrišķā sterilitāte ir atzīta par selekcijas paņēmienu graudaugu sēklu šķirņu hibrīdu ražošanai.
Tā kā hibrīdo kviešu citoplazmātiskā vīrišķā sterilitātes selekcijas paņēmiens ir jauns, ir noteikts, ka Direktīvas 2021/1927 noteiktās prasības hibrīdajiem kviešiem būs spēkā līdz 2029.gada 31.augustam. Pēc šī termiņa prasības tiks pārskatītas un lemts, vai tās atstās spēkā, pielāgos vai atcels.
Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir nepieciešams iegūt zināšanas par citoplazmātiskās vīrišķās sterilitātes piemērošanu un, lai varētu pārskatīt Direktīvas 2021/1927 prasības, dienestam katru gadu līdz 28. februārim jāapkopo un jāziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par iepriekšējā gada rezultātiem attiecībā uz saražotās kviešu hibrīdās sēklas daudzumu, lauka apskašu atbilstību noteikumos noteiktajām prasībām, sēklu partiju pēcpārbaužu rezultātiem, sēklu partiju procentuālo daudzumu, kas nav atzītas par atbilstošām noteikumu noteiktajām prasībām, un jebkuru citu informāciju, kas pamato sēklu partiju noraidīšanu.
Informācija būs jāapkopo un jāsūta Komisijai un citām Eiropas savienības dalībvalstīm katru gadu līdz 2030.gada 28.februārim ieskaitot.
Risinājuma apraksts
Noteikumos tiek iekļautas normas citoplazmātiskās vīrišķās sterilitātes izmantošanai hibrīdajiem kviešiem. Noteikumus papildina ar prasībām par minimālo attālumu starp kviešu hibrīdu sējumiem (noteikumu - 1.pielikums), ja izmanto citoplazmātisko vīrišķo sterilitāti un noteiktas prasības kviešu hibrīdu šķirnes tīrībai (noteikumu - 3.pielikums).
Noteikts, ka dienestam būs pienākums reizi gadā ziņot komisijai un citām dalībvalstīm par saražoto hibrīdo kviešu daudzumu Latvijā un sēklu partiju daudzumu, kas noraidīts (noteikumu – 125. un 126. punkts).
Noteikts, ka dienestam būs pienākums reizi gadā ziņot komisijai un citām dalībvalstīm par saražoto hibrīdo kviešu daudzumu Latvijā un sēklu partiju daudzumu, kas noraidīts (noteikumu – 125. un 126. punkts).
Problēmas apraksts
Noteikumos ir noteikts, ka persona, kas nodarbojas ar sēklu tirgošanu, kārto sēklu uzskaites žurnālu. Ja sēkla tiek pārdota, sēklu uzskaites žurnālā norāda informāciju par pircēju (juridiskai personai – nosaukumu un reģistrācijas numuru, fiziskai personai – vārdu, uzvārdu un personas kodu). Tā kā tirdzniecības vietās nav iespējams nodrošināt, ka par katru sēklas paciņu vai nelielo saiņojumu tirgotājs varēs iegūt informāciju no fiziskas vai juridiskas personas, ir nepieciešams precizēt noteikumus.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta tiek grozīts 100.punks, kurā tiek noteikta atkāpe nelielo iesaiņojumu tirdzniecībā un informācijas iegūšanā no fiziskas vai juridiskas personas, ja personas no tirgotājā iegādājas rudzu, kviešu, miežu, auzu, tritikāles un griķu sertificētas (C) sēklas saiņotas nelielos iesaiņojumos, kuros sēklu masa nepārsniedz 1000 gramu. Šī apjoma sēklu materiāla pircēja datus nebūs jānorāda tirgotājam sēklu uzskaites žurnālā.
Problēmas apraksts
Noteikumos visām labības sugām, izņemot griķiem, ir noteikts vidējais sēklu parauga apjoms, kura masa nav mazāka par 2300 gramiem, un griķiem par 1500 gramiem. Kopējais sēklu parauga apjoms tiek sadalīts sēklu kvalitatīvo īpašību noteikšanai, sēklu pēcpārbaudei un sēklu mitruma satura un kaitēkļu invāzijas noteikšanai, ievietojot hermētiski noslēgtā iesaiņojumā, – tikai tad, ja sēklas nav apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai citām ķīmiskām vielām. Sēklu kvalitatīvo īpašību noteikšanai un sēklu pēcpārbaudei noteikumos ir noteikts svars, bet sēklu mitruma satura un kaitēkļu invāzijas noteikšanai svars nav noteikts.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā tiek grozīts 53.3. un 54.3. apakšpunkts, kurā nosaka, ka sēklu mitruma satura un kaitēkļu invāzijas noteikšanai svars ir 300 grami.
Problēmas apraksts
Nepieciešams redakcionāli labot kukurūzas latīnisko nosaukumu, kā arī padarīt noteikumus vienkāršākus, un norādīt to, ka noteikumu prasības neattiecas uz uzplīstošo un cukurkukurūzu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā papildina 2.7. apakšpunktu un 11.pielikumu pēc kukurūzas latīniskā nosaukuma ievietojot vārdu ""partim", kā arī 2.7 apakšpunktā svītro neskaidro piebildi par sēklaudzēšanas izņēmumu.
Problēmas apraksts
Noteikumos noteikts, ka Valsts augu aizsardzības dienests katru gadu līdz 15. aprīlim un 1. septembrim apkopo iesniegumus par tādu sēklu sertificēšanu un tirdzniecību, kurām ir pazemināta dīgtspēja un informē Nacionālo augu šķirņu padomi, norādot kopējo iesniegumu skaitu pa sugām un šķirnēm, partiju skaitu, kopējo sēklu apjomu un konstatēto dīgtspēju. Tā kā dienests apkopo informāciju ne tikai par labībām, bet arī par lopbarības augiem, dārzeņu sēklām un eļļas un šķiedraugiem, tad ir nepieciešams noteikt vienotus termiņus visām sugām par kurām dienests apkopo un sniedz informāciju Nacionālo augu šķirņu padomei.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta groza 59. punktu un nosaka, ka turpmāk dienestam iesniegumi būs jāapkopo katru gadu līdz 20. aprīlim par vasarāju formas labībām un līdz 1. septembrim par ziemāju formas labībām un jāinformē Nacionālo augu šķirņu padomi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz labības sēklaudzētājiem un tirgotājiem vai sēklu sagatavotājiem vai saiņotājiem, kas reģistrēti Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz labības sēklaudzētājiem un tirgotājiem vai sēklu sagatavotājiem vai saiņotājiem, kas reģistrēti Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā.
Nozare
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
Nozaru ietekmes apraksts
Nozare tiek sakārtota, kā arī tiek ieviestas inovācijas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
3 820
0
1 500
105 813
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
3 820
0
1 500
105 813
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-3 820
0
-1 500
-105 813
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-3 820
0
-1 500
-105 813
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-3 820
-1 500
-105 813
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Papildu finansējums nepieciešams budžeta programmā 27.00.00.”Augu veselība un augu aprites uzraudzība”, lai:
1. izveidotu Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas atskaišu sadaļu.
Finansējums nepieciešams, jo 2021. gada 5. novembra Īstenošanas direktīva (ES) 2021/1927 ar ko attiecībā uz prasībām par kviešu hibrīdu sēklām, ko ražo, izmantojot citoplazmatiskās vīrišķās sterilitātes metodi, groza Padomes Direktīvas 66/402/EEK I un II pielikumu, paredz ka dalībvalsts atbildīgajai sertifikācijas iestādei katru gadu līdz 2030. gada 28. februārim Komisijai un pārējām dalībvalstīm jāpaziņo iepriekšējā gada rezultāti attiecībā uz saražoto hibrīdu sēklu daudzumu un to sēklu partiju īpatsvaru, kuras noraidītas kvalitātes parametru neizpildes dēļ.
Atskaišu sadaļas izveidošana - Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas atskaišu sistēmu hibrīdu sēklu uzskaites izveidei – 1920 EUR (ārpakalpojums 48 cilvēkstundu sistēmas izveidei - 48 h x 40 EUR/h + PVN = ~2320 EUR);
2. ieviestu bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanai lauku apskašu un pēcpārbaužu veikšanā nepieciešamas:
2.1. apmācības bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanai lauku apskašu un pēcpārbaužu veikšanā.
Apmācības plānotas gan Latvijā attiecīgajās iestādēs, gan citās valstīs organizētas apmācības vienam ekspertam (mācību maksa + viesnīca, transports un dienas nauda ~ 1500 EUR);
2.2. sākot ar 2025.g jāparedz finansējums laboratorijas iekārtu un reaģentu iegādei bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanā lauku apskašu un pēcpārbaužu veikšanā.
Ņemot vērā, ka pielietojamās metodes sugām atšķīrās, tad nepieciešams iegādāties arī atšķirīgas iekārtas (horizontālā elektroforēze, vertikālā elektroforēze un reālā laika PĶR (PCR) ierīce) un PCR Core kit. Bez minējām iekārtām ir nepieciešami dažādi reaģenti un tiešie un apgrieztie praimeri, kā arī programmatūras licences.
Vienreizējs ieguldījums iekārtu iegādei:
uz DNS metodi balstītā analīzes - Reālā laika PĶR (PCR) ierīce – 38 000 EUR,
uz proteīnu metodēm balstītas analīzes - Horizontāla elektroforēzes iekārta un Vertikālā elektroforēzes iekārta 35 000 EUR.
Iekārtām kopā uz šo brīdi aptuvenās izmaksas ir 73 000 EUR.
Ikgadēji ieguldījumi sākot ar 2025.g. reaģentu iegādei un kolekcijas uzturēšanai gan uz DNS, gan proteīnos balstīto metožu pielietošanā - 32 813 EUR.
1. izveidotu Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas atskaišu sadaļu.
Finansējums nepieciešams, jo 2021. gada 5. novembra Īstenošanas direktīva (ES) 2021/1927 ar ko attiecībā uz prasībām par kviešu hibrīdu sēklām, ko ražo, izmantojot citoplazmatiskās vīrišķās sterilitātes metodi, groza Padomes Direktīvas 66/402/EEK I un II pielikumu, paredz ka dalībvalsts atbildīgajai sertifikācijas iestādei katru gadu līdz 2030. gada 28. februārim Komisijai un pārējām dalībvalstīm jāpaziņo iepriekšējā gada rezultāti attiecībā uz saražoto hibrīdu sēklu daudzumu un to sēklu partiju īpatsvaru, kuras noraidītas kvalitātes parametru neizpildes dēļ.
Atskaišu sadaļas izveidošana - Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas atskaišu sistēmu hibrīdu sēklu uzskaites izveidei – 1920 EUR (ārpakalpojums 48 cilvēkstundu sistēmas izveidei - 48 h x 40 EUR/h + PVN = ~2320 EUR);
2. ieviestu bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanai lauku apskašu un pēcpārbaužu veikšanā nepieciešamas:
2.1. apmācības bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanai lauku apskašu un pēcpārbaužu veikšanā.
Apmācības plānotas gan Latvijā attiecīgajās iestādēs, gan citās valstīs organizētas apmācības vienam ekspertam (mācību maksa + viesnīca, transports un dienas nauda ~ 1500 EUR);
2.2. sākot ar 2025.g jāparedz finansējums laboratorijas iekārtu un reaģentu iegādei bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanā lauku apskašu un pēcpārbaužu veikšanā.
Ņemot vērā, ka pielietojamās metodes sugām atšķīrās, tad nepieciešams iegādāties arī atšķirīgas iekārtas (horizontālā elektroforēze, vertikālā elektroforēze un reālā laika PĶR (PCR) ierīce) un PCR Core kit. Bez minējām iekārtām ir nepieciešami dažādi reaģenti un tiešie un apgrieztie praimeri, kā arī programmatūras licences.
Vienreizējs ieguldījums iekārtu iegādei:
uz DNS metodi balstītā analīzes - Reālā laika PĶR (PCR) ierīce – 38 000 EUR,
uz proteīnu metodēm balstītas analīzes - Horizontāla elektroforēzes iekārta un Vertikālā elektroforēzes iekārta 35 000 EUR.
Iekārtām kopā uz šo brīdi aptuvenās izmaksas ir 73 000 EUR.
Ikgadēji ieguldījumi sākot ar 2025.g. reaģentu iegādei un kolekcijas uzturēšanai gan uz DNS, gan proteīnos balstīto metožu pielietošanā - 32 813 EUR.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Nav.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas nav.
Cita informācija
2023. gadam un turpmākajiem gadiem nepieciešamo finansējumu, lai nodrošinātu jaunās funkcijas – atskaišu sniegšanu EK un dalībvalstīm par kviešu hibrīdu sēklām, ko ražo, izmantojot citoplazmatiskās vīrišķās sterilitātes metodi, kā arī, lai papildinātu zināšanas bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanai lauku apskašu un pēcpārbaužu veikšanā, skatīt likumprojekta “Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024., 2025. gadam” un likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem pieteikumiem prioritārajiem pasākumiem.
Nepieciešamā tehnika un reaģenti tiks izmantoti, lai noteiktu ne tikai labības, bet arī lopbarības augu, biešu, dārzeņu, eļļas augu un šķiedraugu šķirnes.
Nepieciešamā tehnika un reaģenti tiks izmantoti, lai noteiktu ne tikai labības, bet arī lopbarības augu, biešu, dārzeņu, eļļas augu un šķiedraugu šķirnes.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 13. aprīļa noteikumos Nr. 352 "Eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi"".
Pamatojums un apraksts
Direktīvas 2021/971 pārņemšana.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.1.2. "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 17. februāra noteikumos Nr. 152 "Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi"".
Pamatojums un apraksts
Direktīvas 2021/971 pārņemšana.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.1.3. "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 592 "Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi"".
Pamatojums un apraksts
Direktīvas 2021/971 pārņemšana.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.1.4. "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 14. augusta noteikumos Nr. 554 "Biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi"".
Pamatojums un apraksts
Direktīvas 2021/971 pārņemšana.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021L0971
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Īstenošanas direktīva (ES) 2021/971 (2021. gada 16. jūnijs), ar ko attiecībā uz bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanu groza I pielikumu Padomes Direktīvai 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/54/EK par biešu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību un I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību.
Apraksts
Direktīvas 2021/971 prasības stājās spēkā - 2022.gada 1.septembrī.
ES tiesību akta CELEX numurs
32021L1927
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2021. gada 5. novembra Īstenošanas direktīva (ES) 2021/1927, ar ko attiecībā uz prasībām par kviešu hibrīdu sēklām, ko ražo, izmantojot citoplazmatiskās vīrišķās sterilitātes metodi, groza Padomes Direktīvas 66/402/EEK I un II pielikumu.
Apraksts
Direktīvas 2021/1927 prasības stājās spēkā - 2022.gada 1.septembrī.
Direktīva 2021/1927 ir spēkā līdz 2029.gada 31.augustam.
Direktīva 2021/1927 ir spēkā līdz 2029.gada 31.augustam.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Īstenošanas direktīva (ES) 2021/971 (2021. gada 16. jūnijs), ar ko attiecībā uz bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanu groza I pielikumu Padomes Direktīvai 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/54/EK par biešu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību un I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1.panta 1.punkts
Tiks pārņemts ar grozījumiem Ministru kabineta 2009. gada 17. februāra noteikumos Nr. 152 "Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi".
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
1.panta 2.punkts
Noteikumu projekta 1.2., 1.3. un 1.8. apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
1.panta 3.punkts
Tiks pārņemts ar grozījumiem Ministru kabineta 2012. gada 14. augusta noteikumos Nr. 554 "Biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi".
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
1.panta 4.punkts
Tiks pārņemts ar grozījumiem Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 592 "Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi".
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
1.panta 5.punkts
Tiks pārņemts ar grozījumiem Ministru kabineta 2010. gada 13. aprīļa noteikumos Nr. 352 "Eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi".
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
2.pants
Norma netiek pārņemta, jo ir noteikta direktīvas spēkā stāšanās un piemērošanas kārtība.
-
-
3.pants
Norma netiek pārņemta, jo ir noteikta direktīvas spēkā stāšanās kārtība.
-
-
4.pants
Norma netiek pārņemta, jo norādīti adresāti.
-
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts nesatur nacionālās tehniskās prasības un nav paziņojams Eiropas Komisijai kā tehnisko noteikumu projekts atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra Ministru kabineta instrukcijai Nr.1 “Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektu”.
Cita informācija
Nav.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2021. gada 5. novembra Īstenošanas direktīva (ES) 2021/1927, ar ko attiecībā uz prasībām par kviešu hibrīdu sēklām, ko ražo, izmantojot citoplazmatiskās vīrišķās sterilitātes metodi, groza Padomes Direktīvas 66/402/EEK I un II pielikumu.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1. pants
Noteikuma projekta 1.9., 1.10., 1.13. un 1.14. apakšpunkti.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
2. pants
Norma netiek pārņemta, jo ir noteikta direktīvas spēkā stāšanās un piemērošanas kārtība.
-
-
3. pants
Norma netiek pārņemta, jo ir noteikta direktīvas spēkā stāšanās kārtība.
-
-
4. pants
Norma netiek pārņemta, jo norādīti adresāti.
-
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts nesatur nacionālās tehniskās prasības un nav paziņojams Eiropas Komisijai kā tehnisko noteikumu projekts atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra Ministru kabineta instrukcijai Nr.1 “Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektu”.
Cita informācija
Nav.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts augu aizsardzības dienestsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrība Zemnieku saeima, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Sēklaudzētāju asociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts augu aizsardzības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Dienestam katru gadu līdz 28. februārim jāapkopo un jāziņo ES Komisijai un pārējām dalībvalstīm par iepriekšējā gada rezultātiem attiecībā uz saražotās kviešu hibrīdās sēklas daudzumu, lauka apskatu atbilstību noteikumos noteiktajām prasībām, sēklu partiju pēcpārbaužu rezultātiem, sēklu partiju procentuālo daudzumu, kas nav atzītas par atbilstošām noteikumu noteiktajām prasībām, un jebkuru citu informāciju, kas pamato sēklu partiju noraidīšanu.
Dienesta inspektoriem jāveic lauka apskates un jānovērtē hibrīdo kviešu atbilstība noteikumos noteiktajām prasībām.
Latvijā šobrīd nav iespējams veikt bioķīmiskus un molekulārus paņēmienus (turpmāk - BMP) šķirnes identifikācijā sēklu sertifikācijas vajadzībām, bet tā kā šis paņēmiens tiek iekļauts noteikumos, dienests varēs, ja nepieciešams, nodrošināt iespēju nākotnē veikt šķirņu identifikāciju ar BMP, kad Latvijā augu šķirņu noteikšanā sāks izmantot BMP.
Dienesta inspektoriem jāveic lauka apskates un jānovērtē hibrīdo kviešu atbilstība noteikumos noteiktajām prasībām.
Latvijā šobrīd nav iespējams veikt bioķīmiskus un molekulārus paņēmienus (turpmāk - BMP) šķirnes identifikācijā sēklu sertifikācijas vajadzībām, bet tā kā šis paņēmiens tiek iekļauts noteikumos, dienests varēs, ja nepieciešams, nodrošināt iespēju nākotnē veikt šķirņu identifikāciju ar BMP, kad Latvijā augu šķirņu noteikšanā sāks izmantot BMP.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi