26-TA-1619: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Pāvila Rozīša ielā 9, Valmierā, Valmieras novadā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa.
Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Veselības ministrija.
Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Veselības ministrija.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – VNĪ) pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 9601 001 2527) 0,4307 ha platībā un trīs būves (būvju kadastra apzīmējumi 9601 001 2527 001, 9601 001 2527 002 un 9601 001 2527 003) - Pāvila Rozīša ielā 9, Valmierā, Valmieras novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9601 001 2527) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 9601 001 2527) 0,4307 ha platībā un trīs būves (būvju kadastra apzīmējumi 9601 001 2527 001, 9601 001 2527 002 un 9601 001 2527 003) - Pāvila Rozīša ielā 9, Valmierā, Valmieras novadā (turpmāk - Nekustamais īpašums), kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Veselības ministrijas personā Valmieras pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 316, lēmuma datums 04.01.2012..
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem:
1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9601 001 2527) lietošanas mērķis: "Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve", platība 0,4307 ha. Zemes lietošanas veids: zeme zem ēkām, platība 0,4307 ha;
2) būves "Sanitāri epidemioloģiskā stacija" (būves kadastra apzīmējums 9601 001 2527 001) platība ir 1779,0 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1264) "Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas", būves tips (12640101) "Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas";
3) būves "Garāža" (būves kadastra apzīmējums 9601 001 2527 002) platība ir 41.8 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1242) "Garāžu ēkas", būves tips ir (12420101) "Smagās tehnikas garāžas";
4) būves "Šķūnis" (būves kadastra apzīmējums 9601 001 2527 003) platība ir 36.8 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) "Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas", būves tips ir (12740203) "Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas".
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) Fiskālā kadastrālā vērtība uz 23.12.2025. ir 119 789 euro;
2) Universālā kadastrālā vērtība uz 01.02.2025. ir 182 377 euro.
Zemesgrāmatā Nekustamajam īpašuma reģistrēts apgrūtinājums atzīmes veidā – ceļa servitūts par labu nekustamajiem īpašumiem L. Paegles ielā 9a, L. Paegles ielā 11, L. Paegles ielā 11a un L. Paegles ielā 15, Valmierā.
Senāta judikatūrā ir atzīts, ka atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu (sk. Senāta Civillietu departamenta 09.10.2013. sprieduma lietā Nr. SKC-458/2013 (C12204010) 10.3. punktu). Minētā tiesas atziņa atbilst Civillikuma 1235. pantā noteiktajam, ka no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t.i. valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatās.
Nostiprināta beztermiņa zemes servitūta tiesība kabeļu kanalizācijas un optiskā sakaru kabeļa 99,7 m kopgarumā ar aizsargjoslas platību 487,4 kv.m ierīkošanai, kā arī divu sakaru kabeļu kanalizācijas aku izbūvei; elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanai, t.i., elektronisko sakaru tīkla izveidei, attīstīšanai, ekspluatācijai, kontrolei, rekonstrukcijai, renovācijai, piekļuves nodrošināšanai, kā arī elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai. Tiesības ieguvējs: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "LATTELECOM", nodokļu maksātāja kods 40003052786. Pamats: 2009.gada 9. jūnija servitūta līgums Nr. 29.2-8/70.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai noteikti šādi apgrūtinājumi:
1) Ceļa servitūta teritorija, platība 0,0332 ha;
2) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, platība 0,0331 ha;
3) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar gāzesvadu ar spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem, platība 0,0170 ha;
4) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar kanalizācijas spiedvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam, platība 0,0037 ha;
5) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap pazemes elektronisko sakaru tīklu kabeļu kanalizācijas aku un optisko kabeļu uzmavu gruntī, platība 0,0006 ha;
6) Sanitārās aizsargjoslas teritorija ap kapsētu, platība 0,4306 ha;
7) Dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,4306 ha;
8) Pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0339 ha;
9) Lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0339 ha;
10) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju, platība 0,0401 ha;
11) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi, platība 0,0145 ha;
12) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas dziļāk par 2 metriem, platība 0,0335 ha;
13) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu, platība 0,0333 ha;
14) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ārēju virszemes elektronisko sakaru tīklu līniju neapkalpojamu pastiprināšanas un reģenerācijas punktu, ārēju kabeļu sadales skapi un kasti ar ieraktu pamatni vai skapi un kasti, kas uzstādīta uz atsevišķas pamatnes, platība 0,0003 ha.
Saskaņā ar 06.07.2025. līgumu Nr.IEN/2025/696 "Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgums", kas noslēgts starp Veselības ministriju un VNĪ, Nekustamais īpašums nodots VNĪ pārvaldīšanā.
VNĪ ar 2026. gada 27. janvāra vēstuli Nr. 4/2-7/499 "Par nekustamo īpašumu Pāvila Rozīša ielā 9, Valmierā" ir lūgsi Veselības ministrijai sniegt piekrišanu VNĪ organizēt Veselības ministrijas valdījumā esošā nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9601 001 2527) Pāvila Rozīša ielā 9, Valmierā, atsavināšanu pēc tam, kad tā telpas būs atbrīvojušas Veselības inspekcija (turpmāk – Inspekcija) un Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – Centrs).
Veselības ministrija 06.02.2026. vēstulē Nr. 01-31.1/561 informē, ka ņemot vērā Nekustamā īpašuma tehnisko stāvokli, noslogotību un tā uzturēšanai nepieciešamos finanšu līdzekļus, kā arī ievērojot to, ka Inspekcija un Centrs ir piekrituši pārcelties uz telpām Rīgas ielā 40, Valmierā, Veselības ministrija piekrīt Nekustamā īpašuma atsavināšanai pēc tam, kad Inspekcija un Centrs būs pilnībā atbrīvojuši līdzšinējās telpas.
Inspekcija un Centrs ir pātraukušas minēto telpu nomas līgumus 01.03.2026.
VNĪ 25.03.2026. vēstulē Nr.4/2-7/1991 informēja Veselības ministriju, ka VNĪ ar Inspekciju un Centru ir noslēgusi nekustamā īpašuma Rīgas ielā 40, Valmierā, telpu nomas līgumus un jautājums par Nekustamā īpašuma virzīšanu atsavināšanai ir izskatīts 2026.gada 25.februāra VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas sēdē, kurā pieņemts lēmums konceptuāli atbalstīt Nekustamā īpašuma atsavināšanu, nemainot valdītāju.
Par Nekustamo īpašumu uz doto brīdi VNĪ ir noslēgusi 19 nomas līgumus ar fiziskām un juridiskām personām.
Valmieras novada pašvaldība ar 05.03.2026. vēstuli Nr. 4.1.8.3/26/1291 informē, ka:
1) zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
2) uz zemes vienību neattiecas likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās 21. panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi;
3) saskaņā ar Valmieras pilsētas pašvaldības saistošiem noteikumiem Nr. 270 "Valmieras pilsētas teritorijas plānojuma (no 2017. gada) grafiskā daļa, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi", kas apstiprināti ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes 08.12.2016. lēmumu Nr. 469 (protokols Nr. 13, 2.§), zemes vienības plānotais (atļautais) teritorijas izmantošanas veids ir Publiskās apbūves teritorija (P4);
4) zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana no Pāvila Rozīša ielas (zemes vienības kadastra apzīmējums 9601 001 0031).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Lai Nekustamā īpašuma ieguvēju nodrošinātu ar pilnīgu informāciju par atsavināmo nekustamo īpašumu, Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā un NĪVKIS reģistrētajiem apgrūtinājumiem.
Ņemot vērā Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā reģistrēto apgrūtinājumu (pamats - 2009.gada 9. jūnija servitūta līgums Nr. 29.2-8/70), Nekustamā īpašuma ieguvējam būs saistoši minētā līguma nosacījumi.
Kā arī ņemot vērā Nekustamajam īpašumam pārējos NĪVKIS noteiktos apgrūtinājumus, minētā nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot to, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam, tai skaitā par ceļa servitūtu.
Ņemot vērā, ka starp VNĪ un privātpersonām noslēgtie nomas līgumi par Nekustamā īpašuma izmantošanu nav ierakstīti zemesgrāmatā, ievērojot Civillikuma 2126.pantā noteikto (Ierakstot nomas vai īres līgumu zemes grāmatās, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešām personām) un 2174.pantā noteikto (Kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.)), pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas, nomas līgumi jaunajam ieguvējam nebūs saistoši. Arī Civillikuma 2168.pantā noteikts, ka nomas līgumi izbeidzas paši no sevis arī pirms termiņa notecējuma - 2) kad izbeidzas tiesība, kas iznomātājam vai izīrētājam piederējusi uz līguma priekšmetu - 3) kad tiesības sakrīt, t.i. kad nomnieks vai īrnieks iegūst iznomāto vai izīrēto lietu par īpašumu.
Noslēgtie telpu nomas līgumi tiks turpināti līdz attiecīgajā līgumā noteiktajam termiņam, bet ne ilgāk kā līdz Nekustamā īpašuma atsavināšanai.
Nomnieki atbilstoši nomas līgumos paredzētajiem nosacījumiem tiks brīdināti, ka Nekustamais īpašums tiek atsavināts un nomas attiecības ar VNĪ netiks turpinātas.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem:
1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9601 001 2527) lietošanas mērķis: "Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve", platība 0,4307 ha. Zemes lietošanas veids: zeme zem ēkām, platība 0,4307 ha;
2) būves "Sanitāri epidemioloģiskā stacija" (būves kadastra apzīmējums 9601 001 2527 001) platība ir 1779,0 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1264) "Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas", būves tips (12640101) "Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas";
3) būves "Garāža" (būves kadastra apzīmējums 9601 001 2527 002) platība ir 41.8 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1242) "Garāžu ēkas", būves tips ir (12420101) "Smagās tehnikas garāžas";
4) būves "Šķūnis" (būves kadastra apzīmējums 9601 001 2527 003) platība ir 36.8 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) "Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas", būves tips ir (12740203) "Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas".
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) Fiskālā kadastrālā vērtība uz 23.12.2025. ir 119 789 euro;
2) Universālā kadastrālā vērtība uz 01.02.2025. ir 182 377 euro.
Zemesgrāmatā Nekustamajam īpašuma reģistrēts apgrūtinājums atzīmes veidā – ceļa servitūts par labu nekustamajiem īpašumiem L. Paegles ielā 9a, L. Paegles ielā 11, L. Paegles ielā 11a un L. Paegles ielā 15, Valmierā.
Senāta judikatūrā ir atzīts, ka atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu (sk. Senāta Civillietu departamenta 09.10.2013. sprieduma lietā Nr. SKC-458/2013 (C12204010) 10.3. punktu). Minētā tiesas atziņa atbilst Civillikuma 1235. pantā noteiktajam, ka no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t.i. valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatās.
Nostiprināta beztermiņa zemes servitūta tiesība kabeļu kanalizācijas un optiskā sakaru kabeļa 99,7 m kopgarumā ar aizsargjoslas platību 487,4 kv.m ierīkošanai, kā arī divu sakaru kabeļu kanalizācijas aku izbūvei; elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanai, t.i., elektronisko sakaru tīkla izveidei, attīstīšanai, ekspluatācijai, kontrolei, rekonstrukcijai, renovācijai, piekļuves nodrošināšanai, kā arī elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai. Tiesības ieguvējs: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "LATTELECOM", nodokļu maksātāja kods 40003052786. Pamats: 2009.gada 9. jūnija servitūta līgums Nr. 29.2-8/70.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai noteikti šādi apgrūtinājumi:
1) Ceļa servitūta teritorija, platība 0,0332 ha;
2) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, platība 0,0331 ha;
3) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar gāzesvadu ar spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem, platība 0,0170 ha;
4) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar kanalizācijas spiedvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam, platība 0,0037 ha;
5) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap pazemes elektronisko sakaru tīklu kabeļu kanalizācijas aku un optisko kabeļu uzmavu gruntī, platība 0,0006 ha;
6) Sanitārās aizsargjoslas teritorija ap kapsētu, platība 0,4306 ha;
7) Dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,4306 ha;
8) Pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0339 ha;
9) Lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0339 ha;
10) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju, platība 0,0401 ha;
11) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi, platība 0,0145 ha;
12) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas dziļāk par 2 metriem, platība 0,0335 ha;
13) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu, platība 0,0333 ha;
14) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ārēju virszemes elektronisko sakaru tīklu līniju neapkalpojamu pastiprināšanas un reģenerācijas punktu, ārēju kabeļu sadales skapi un kasti ar ieraktu pamatni vai skapi un kasti, kas uzstādīta uz atsevišķas pamatnes, platība 0,0003 ha.
Saskaņā ar 06.07.2025. līgumu Nr.IEN/2025/696 "Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgums", kas noslēgts starp Veselības ministriju un VNĪ, Nekustamais īpašums nodots VNĪ pārvaldīšanā.
VNĪ ar 2026. gada 27. janvāra vēstuli Nr. 4/2-7/499 "Par nekustamo īpašumu Pāvila Rozīša ielā 9, Valmierā" ir lūgsi Veselības ministrijai sniegt piekrišanu VNĪ organizēt Veselības ministrijas valdījumā esošā nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9601 001 2527) Pāvila Rozīša ielā 9, Valmierā, atsavināšanu pēc tam, kad tā telpas būs atbrīvojušas Veselības inspekcija (turpmāk – Inspekcija) un Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – Centrs).
Veselības ministrija 06.02.2026. vēstulē Nr. 01-31.1/561 informē, ka ņemot vērā Nekustamā īpašuma tehnisko stāvokli, noslogotību un tā uzturēšanai nepieciešamos finanšu līdzekļus, kā arī ievērojot to, ka Inspekcija un Centrs ir piekrituši pārcelties uz telpām Rīgas ielā 40, Valmierā, Veselības ministrija piekrīt Nekustamā īpašuma atsavināšanai pēc tam, kad Inspekcija un Centrs būs pilnībā atbrīvojuši līdzšinējās telpas.
Inspekcija un Centrs ir pātraukušas minēto telpu nomas līgumus 01.03.2026.
VNĪ 25.03.2026. vēstulē Nr.4/2-7/1991 informēja Veselības ministriju, ka VNĪ ar Inspekciju un Centru ir noslēgusi nekustamā īpašuma Rīgas ielā 40, Valmierā, telpu nomas līgumus un jautājums par Nekustamā īpašuma virzīšanu atsavināšanai ir izskatīts 2026.gada 25.februāra VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas sēdē, kurā pieņemts lēmums konceptuāli atbalstīt Nekustamā īpašuma atsavināšanu, nemainot valdītāju.
Par Nekustamo īpašumu uz doto brīdi VNĪ ir noslēgusi 19 nomas līgumus ar fiziskām un juridiskām personām.
Valmieras novada pašvaldība ar 05.03.2026. vēstuli Nr. 4.1.8.3/26/1291 informē, ka:
1) zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
2) uz zemes vienību neattiecas likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās 21. panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi;
3) saskaņā ar Valmieras pilsētas pašvaldības saistošiem noteikumiem Nr. 270 "Valmieras pilsētas teritorijas plānojuma (no 2017. gada) grafiskā daļa, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi", kas apstiprināti ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes 08.12.2016. lēmumu Nr. 469 (protokols Nr. 13, 2.§), zemes vienības plānotais (atļautais) teritorijas izmantošanas veids ir Publiskās apbūves teritorija (P4);
4) zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana no Pāvila Rozīša ielas (zemes vienības kadastra apzīmējums 9601 001 0031).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Lai Nekustamā īpašuma ieguvēju nodrošinātu ar pilnīgu informāciju par atsavināmo nekustamo īpašumu, Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā un NĪVKIS reģistrētajiem apgrūtinājumiem.
Ņemot vērā Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā reģistrēto apgrūtinājumu (pamats - 2009.gada 9. jūnija servitūta līgums Nr. 29.2-8/70), Nekustamā īpašuma ieguvējam būs saistoši minētā līguma nosacījumi.
Kā arī ņemot vērā Nekustamajam īpašumam pārējos NĪVKIS noteiktos apgrūtinājumus, minētā nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot to, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam, tai skaitā par ceļa servitūtu.
Ņemot vērā, ka starp VNĪ un privātpersonām noslēgtie nomas līgumi par Nekustamā īpašuma izmantošanu nav ierakstīti zemesgrāmatā, ievērojot Civillikuma 2126.pantā noteikto (Ierakstot nomas vai īres līgumu zemes grāmatās, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešām personām) un 2174.pantā noteikto (Kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.)), pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas, nomas līgumi jaunajam ieguvējam nebūs saistoši. Arī Civillikuma 2168.pantā noteikts, ka nomas līgumi izbeidzas paši no sevis arī pirms termiņa notecējuma - 2) kad izbeidzas tiesība, kas iznomātājam vai izīrētājam piederējusi uz līguma priekšmetu - 3) kad tiesības sakrīt, t.i. kad nomnieks vai īrnieks iegūst iznomāto vai izīrēto lietu par īpašumu.
Noslēgtie telpu nomas līgumi tiks turpināti līdz attiecīgajā līgumā noteiktajam termiņam, bet ne ilgāk kā līdz Nekustamā īpašuma atsavināšanai.
Nomnieki atbilstoši nomas līgumos paredzētajiem nosacījumiem tiks brīdināti, ka Nekustamais īpašums tiek atsavināts un nomas attiecības ar VNĪ netiks turpinātas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Rīkojuma projektā iekļautā Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Veselības ministrija, jo Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Veselības ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Rīkojuma projektā iekļautā Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Veselības ministrija, jo Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Veselības ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta" 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tos var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tos var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu, Nekustamā īpašuma nomnieki.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu, Nekustamā īpašuma nomnieki.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta" paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
- Veselības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija, VNĪ, Veselības ministrija.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi