Anotācija (ex-ante)

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta septītā daļa nosaka, ka publiska persona, kas dibinājusi kapitālsabiedrību vai ieguvusi līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, pārvērtē līdzdalību tajā saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantu un Likumu. Saskaņā ar Likuma 7.panta otro daļu lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija. Lēmumā ietver vērtējumu attiecībā uz atbilstību Likuma 4.panta nosacījumiem un vispārējo stratēģisko mērķi. Likuma 1.panta pirmās daļas 14.punkta a) apakšpunkts nosaka, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets.

Ņemot vērā Kultūras ministrijas iepriekš sagatavoto līdzdalības izvērtējumu par kapitālsabiedrību, pamatojoties uz Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra sēdes protokollēmuma (Nr.68 80.§) „Par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts kapitālsabiedrībās, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja” 1.13.punktu, nolemts saglabāt valsts līdzdalību kapitālsabiedrībā, jo kapitālsabiedrība ir vienīgais profesionālais kora kolektīvs Latvijā ar specializāciju lielās formas vokāli instrumentālo darbu atskaņošanā, kurš nodrošina dažādu žanru kora mūzikas pieejamību un attīstību un atbilstoši kultūrpolitikas prioritātēm nodrošina augstāku kvalitātes standartu mūzikas mākslas jomā, un ņemot vērā to, ka kapitālsabiedrības stratēģiskie mērķi ir nacionālā kultūras mantojuma saglabāšana kora mūzikas žanrā, latviešu profesionālās kora mūzikas kultūras nostiprināšana, attīstīšana, aktualizēšana un popularizēšana Latvijā un ārvalstīs, kā arī pasaules kora mūzikas kultūras sasniegumu pieejamības nodrošināšana Latvijā.

Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajā daļā noteikto, publiska persona var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību jau esošā kapitālsabiedrībā, ja izpildās vismaz viens no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, t.i.:
1) tiek novērsta tirgus nepilnība – situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra izstrādāto Valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanas vadlīniju 32.punktu „valsts vai pašvaldība ir tiesīga noteikt, kuram pakalpojumam vai precei piešķirams statuss „stratēģiski svarīgs”. Jēdziens „stratēģiski svarīgs” ir saturiski mainīgs un galvenokārt izriet no ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem, kā arī normatīvajiem aktiem, it sevišķi, ar Satversmē nostiprinātajiem valsts pastāvēšanas pamatiem, personas pamattiesībām un valsts pienākumiem”, savukārt Konkurences padomes informatīvā materiāla „Priekšnoteikumi publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā un tās izvērtēšana” 20.punktā noteikts, ka „jēdzienu „stratēģiski svarīgas preces vai pakalpojumi” raksturo tas, ka tās skar ievērojamu sabiedrības daļu, nodrošinot pakalpojumus, kuru kvalitāte un kvantitāte ir svarīga tautsaimniecības nozaru funkcionēšanai”. Izvērtējot iepriekš minēto kompetento institūciju likuma normu skaidrojumus, pamatojoties uz Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam (apstiprināts Saeimas 2020.gada 2.jūlija sēdē) prioritātes „Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei” rīcības virziena „Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai” 382.uzdevumu „Atbalstošas vides radīšana profesionālajai mākslinieciskajai jaunradei, izveidojot radošo personu atalgojuma sistēmu un pilnveidojot finanšu atbalsta instrumentus profesionālajai mākslinieciskajai jaunradei”, kura rezultāts ir rīcības virziena mērķa 377.indikators „Kultūras pasākumu apmeklējumu skaits gadā uz 100 iedzīvotājiem”, un Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.-2027.gadam „Kultūrvalsts” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022.gada 1.marta rīkojumu Nr.143) (turpmāk – Kultūrpolitikas pamatnostādnes) 1.rīcības virzienu „Kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai” un 4.rīcības virziena „Kultūras un radošo nozaru attīstība” 4.1.uzdevumu „Radīt priekšnosacījumus profesionālās mākslas attīstībai” un 4.7.uzdevumu „Stiprināt kultūras un radošo nozaru eksportspēju un starptautisko atpazīstamību Latvijas tēla veidošanā”, valsts līdzdalības saglabāšana kapitālsabiedrībā ir atbilstoša Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktam – publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

Mūzika vienmēr bijusi viens no Latvijas kultūras identitātes stūrakmeņiem un ir tradicionāla un neatņemama latviešu gara dzīves un kultūras izpausme. Mūzika bagātina nācijas kultūras dzīvi, socializācijas procesus un ekonomisko izaugsmi. Opera, profesionālie kori un orķestri, kamermūzikas vienības, solisti un diriģenti veido pamatu tradīcijām bagātai Latvijas mūzikas kultūrai, kas globālā kontekstā ir atšķirīga un īpatna, tieši tāpat kā latviešu valoda. Bez šīs unikālās mūzikas kultūras nav iedomājama Latvija kā nacionāla valsts, kā to nosaka Satversmes preambulā deklarētais, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, kā arī Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam prioritāte „Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei”, kurā definēts, ka „kultūrai ir vadošā loma cilvēka intelektuālās attīstības un personības izaugsmes ceļā, tā palīdz veidot dažādas prasmes radošās darbības attīstībai, veicina ne tikai personiskās, bet arī reģionālās, nacionālās identitātes un piederības izjūtu”, kā arī prioritātes mērķis: „Ikvienam pieejams dinamisks kultūras un sporta pakalpojumu klāsts, kas ļauj attīstīt talantus un veidot spēcīgu Latvijas tēlu pasaulē”.

Taču, kā visas mākslas formas, koncertdarbība pamatu pamatos ir nekomerciāla. Tas nozīmē, ka tā nevar izdzīvot brīvā tirgus apstākļos. Ja koncertorganizācijām Latvijā būtu jāatpelna visi koncertdarbībā ieguldītie līdzekļi, augtās biļešu cenas padarītu šos kultūras produktus Latvijas sabiedrībai nepieejamus. Koncertus, operas un baleta izrādes apmeklēt vairs varētu atļauties vien neliela daļa elitāras publikas. Tas savukārt neizbēgami sašaurinātu kultūras piedāvājuma klāstu un pašos pamatos apdraudētu ne tikai Latvijas kultūras pārmantojamību, jaunradi un atjaunotni, daudzveidību, nacionālas identitātes nostiprināšanos, bet arī bērnu un jauniešu pilnvērtīgas personības veidošanos.

Kultūras ministrija 2020.gadā sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju un SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” veica profesionālā teātra un mūzikas mākslas jomas izvērtējumu. Izvērtējuma rezultātu ziņojumā ir secināts, ka kultūras sektora valsts kapitālsabiedrības ir valsts izvēlēts kultūrpolitikas fiskālais instruments, kas rada iespējas pie noteiktām izmaksām kultūras produktu tirgū nodrošināt tādas kultūras un mākslas vērtības un kultūras ekonomiskās vērtības, kuras atbilst valsts politiskajām prioritātēm. Šādu vērtību radīšana var nebūt savietojama ar privātā sektora biznesa interesēm un nevalstiskā sektora organizāciju darbības mērķiem. Analizējot kultūras sektora valsts kapitālsabiedrībām izvirzītos uzdevumus un tiem pakārtotos rezultātus, secināts, ka Kultūras ministrijas valsts pārvaldes uzdevumu deleģējumā dominē atbalsts kultūras un mākslas vērtību daļas nostiprināšanai kultūras produktā, kā arī tā sabiedriskās vērtības vairošana.

Kultūras ministrija, pamatojoties uz Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.68 56.§) „Noteikumu projekts „Kārtība, kādā valsts kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs) prognozē un nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, un veic maksājumus valsts budžetā par valsts kapitāla izmantošanu”” 3.2.punktu sagatavoja informatīvo ziņojumu „Par kultūras institūciju – valsts kapitālsabiedrību juridiskā statusa izvērtējumu” (pieejams Politikas plānošanas dokumentu datubāzē (POLSIS): http://polsis.mk.gov.lv/documents/5981) par iespējamiem risinājumiem kultūras institūciju – valsts kapitālsabiedrību juridiskajam statusam, kurā secināts, ka kultūras sektora valsts kapitālsabiedrību pašreizējais juridiskais statuss – valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību – ir vispiemērotākā juridiskā forma, lai efektīvi veiktu tām deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus kultūras jomā. Šī uzņēmējdarbības forma arī šobrīd ir uzskatāma par vispiemērotāko, jo tā kultūras institūcijām sniedz iespēju efektīvāk plānot savus ieņēmumus, ņemot vērā tirgus situāciju (apmeklētāju ieinteresētību par pakalpojumu, mērķauditorijas pirktspēju, pakalpojuma sniegšanas vietu), piemēram, elastīgi mainīt biļešu cenas; elastīgāk un bez apgrūtinājumiem rīkoties ar pašu ieņēmumiem, tos novirzot aktuālāko un konkrētās kapitālsabiedrības pamatdarbībai nepieciešamāko izdevumu pozīciju segšanai, piemēram, jauniestudējumu veidošanai; ņemot vērā valsts budžeta dotācijas apjomu, kā arī plānotos pašu ieņēmumus, atbilstoši reālai situācijai darba tirgū attiecīgajā nozarē noteikt atalgojuma politiku, lai veiksmīgi nodrošinātu augstas kvalitātes speciālistu piesaisti; valdei īstenot elastīgu pieeju saimnieciskajai darbībai, ņemot vērā gan ārējos, gan iekšējos apstākļus; normatīvajos aktos noteiktā kārtībā peļņu novirzīt kapitālsabiedrības attīstībai. Kultūras ministrija nesaskata alternatīvus mehānismus, lai īstenotu mērķi – radīt pakalpojumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai, jo nav institūciju ar līdzvērtīgu resursu uzkrājumu kā kapitālsabiedrībās, kurās Kultūras ministrija ir kapitāla daļu turētāja. Ņemot vērā biedrības „Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera” 2022.gada 19.maija vēstulē Nr.2022/396 „Par publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtēšanu” paustos ieteikumus, Kultūras ministrija turpinās uzsākto diskusiju ar pasākumu nozares pārstāvjiem par iespējām uzlabot kultūras nozaru sniegto pakalpojumu pieejamību un vienlaikus veicināt godīgu konkurenci.  

Kultūras ministrija, izvērtējot kapitālsabiedrības un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „KREMERATA BALTICA” pievienošanu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Latvijas Koncerti” no ekonomiskās lietderības viedokļa, konstatēja, ka uz šo brīdi valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Koncerti” esošā administratīvā kapacitāte ir maksimāli noslogota. Valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Latvijas Koncerti” ir trīs kolektīvi, un katram no tiem ir savs administratīvi tehniskais personāls: valsts kamerorķestrī „Sinfonietta Rīga” seši darbinieki, Latvijas Radio korī – trīs, bet Latvijas Radio bigbendā – četri. Šo māksliniecisko kolektīvu darbības atbalstā iesaistās arī pārējais valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Koncerti” administratīvais personāls, kas sastāv no viena jurista, četriem projektu vadītājiem, četriem producentiem, četriem mārketinga un reklāmas speciālistiem un četriem finansistiem (kopā 17 darbinieki). Pavisam valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Koncerti” administratīvo darbu veic 30 darbinieki (kā arī valdes loceklis), tātad vidēji uz vienu māksliniecisko kolektīvu – 10 administratīvi tehniskie darbinieki. Salīdzinājumam – kapitālsabiedrībā ir seši darbinieki (un valdes loceklis), bet valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „KREMERATA BALTICA” divi darbinieki (un valdes loceklis). Kā norādījusi valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Koncerti” vadība, lai nodrošinātu kvalitatīvu darbu izpildi, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Koncerti”, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „KREMERATA BALTICA” un kapitālsabiedrības apvienošanas gadījumā būtu nepieciešams saglabāt visas esošās telpas, kuras šobrīd nomā kapitālsabiedrība, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijas Koncerti” un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „KREMERATA BALTICA”, kā arī veidot vienotu administrācijas sistēmu ar atrašanos vienā ēkā vai vismaz vienā ēku kompleksā. Šādam mērķim būtu nepieciešams papildus nomāt aptuveni 200 m² telpu, kas kopā ar komunālajiem maksājumiem papildus varētu izmaksāt aptuveni 50 000 euro gadā. Jau šobrīd valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Koncerti” personāls strādā ar maksimālu noslodzi, kas nozīmē to, ka visas administratīvā personāla štata vietas, kas šobrīd ir valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „KREMERATA BALTICA” un kapitālsabiedrībā, būtu jāsaglabā, lai nodrošinātu šo kolektīvu darbību. Turklāt valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Latvijas Koncerti”, kurā būtu pieci atšķirīga profila mūzikas kolektīvi, no kuriem kapitālsabiedrības un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „KREMERARA BALTICA” darbība izteikti orientēta uz starptautisko sadarbību, nav iespējams vadīt vienam valdes loceklim. Līdz ar to papildus būtu nepieciešama vēl divu valdes locekļu amatu izveide: valdes loceklis mākslinieciskajos jautājumos un valdes loceklis finanšu jautājumos. Valdes locekļu atalgojumam kopā papildus būtu nepieciešami aptuveni 150 000 euro gadā.

Lai gan visas minētās kapitālsabiedrības nodrošina profesionālu muzikālu kolektīvu darbību, tomēr to mērķi ir dažādi. Kapitālsabiedrības darbības mērķis ir nacionālā un pasaules kultūras mantojuma saglabāšana, attīstība un popularizēšana kora mūzikas žanrā, tā pieejamības nodrošināšana un latviešu profesionālās kora dziedāšanas tradīcijas popularizēšana ārvalstīs, iesaistoties starptautiskajos kultūras procesos un sadarbības tīklos, kā arī veicinot kultūras diplomātijas attīstību, bet valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „KREMERATA BALTICA” darbības mērķis ir nacionālā un pasaules kultūras mantojuma saglabāšana, attīstīšana un popularizēšana simfoniskās mūzikas jomā, sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas mūziķiem iestudējot un darot pieejamas sabiedrībai daudzveidīgas kamerorķestra koncertprogrammas, kā arī izvēršot māksliniecisko darbību starptautiskā mērogā. Savukārt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Koncerti” stratēģiskais mērķis ir saglabāt un attīstīt daudzveidīgu nacionālo un pasaules kultūras mantojumu mūzikas jomā, nodrošinot Latvijā vienīgā profesionālā kamerkora „Latvijas Radio koris”, vienīgā pilna sastāva profesionālā kamerorķestra – valsts kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” un vienīgā profesionālā džeza mūzikas bigbenda „Latvijas Radio bigbends” augstvērtīgu māksliniecisko darbību, kā arī nodrošināt mūzikas mākslas pieejamību dažādām sabiedrības mērķauditorijām un popularizēšanu Latvijā un ārvalstīs. Visu kapitālsabiedrību apvienošana vai pievienošana kādai citai kapitālsabiedrībai varētu traucēt saglabāt sekmīgi izveidoto katra kolektīva darbības modeli, jo tieši katras konkrētas valsts kapitālsabiedrības administratīvo resursu darbība, kas vērsta uz vislabvēlīgākos apstākļu radīšanu konkrētā kolektīva darbībai un attīstībai, ir pamats abu šo muzikālo vienību mākslinieciskajai izcilībai starptautiskā mērogā.

Ņemot vērā minēto, Kultūras ministrija neredz ieguvumus no administratīvo funkciju optimizēšanas, ja kapitālsabiedrību un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību „KREMERATA BALTICA” pievienotu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Latvijas Koncerti”, jo netiktu iegūts vēlamais ekonomiskais efekts, bet gan gluži pretēji – šāda apvienošana varētu negatīvi ietekmēt minēto kapitālsabiedrību darbības kvalitāti vai arī palielināt valsts budžeta izdevumus.

Kapitālsabiedrības aktīvajā repertuārā ik gadu ir vismaz 15 līdz 18 jaunas koncertprogrammas, kurās nozīmīgu daļu ieņēmuši latviešu oriģinālmūzikas atskaņojumi. Popularizējot Latvijas profesionālo kora mūzikas mākslu ārvalstīs, kapitālsabiedrība ir gadus sniedz ap 15 ārzemju vieskoncertu, vienlaikus saglabājot aktīvu koncertdarbību visā Latvijā un sniedzot līdzvērtīgu koncertu apjomu Latvijas reģionos. Paralēli aktīvai koncertdarbībai kapitālsabiedrība ir spējusi trīs gadu laikā izdot četrus CD diskus ar profesionālās latviešu kora mūzikas skaņu ierakstiem. Būtisku kritumu rezultatīvajos rādītājos radīja Covid-19 izraisītās pandēmijas noteiktie epidemioloģiskie ierobežojumi, kas lieguši kapitālsabiedrībai pilnvērtīgi darboties, nodrošinot augstvērtīgu koncertu piedāvājumu sabiedrībai, un gūt plānotos ienākumus.

Kapitālsabiedrības veicamo papildu darbību izvērtējums atbilstoši kapitālsabiedrības statūtos norādītajiem darbības veidiem pēc NACE klasifikatora pievienots anotācijas 1.pielikumā.

Likuma 57.pants nosaka, ka vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādā, ņemot vērā publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteiktos kapitālsabiedrības vispārējos stratēģiskos mērķus, savukārt Likuma 1.panta pirmās daļas 14.punkts nosaka, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets. Saskaņā ar Likuma 1.panta pirmās daļas 18.punktu vispārējie stratēģiskie mērķi ir publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteikti kapitālsabiedrības mērķi, kurus publiska persona vēlas sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā un kuri izriet no tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem. Saskaņā ar Likuma 7.panta pirmo daļu publiskai personai ne retāk kā reizi piecos gados ir pienākums pārvērtēt tās līdzdalību kapitālsabiedrībās. Lēmumā par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu ietver arī vispārējo stratēģisko mērķi. Kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis atbilstoši Likuma 7.panta otrajā daļā noteiktajai kārtībai tika noteikts Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra sēdes protokollēmuma (Nr.68 80.§) „Par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts kapitālsabiedrībās, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja” 1.13.punktā.

2017.gadā Valsts kontroles veiktās revīzijas „Vai Kultūras ministrija nodrošina efektīvu kapitālsabiedrību pārvaldību?” (revīzijas lieta Nr.2.4.1-10/2017) rezultātā sniegto ieteikumu ieviešanas grafikā 1.2.punktā Kultūras ministrijai uzdots veikt kapitālsabiedrību, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, vispārējo stratēģisko mērķu pārskatīšanu, lai nodrošinātu, ka katras kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis ir noteikts atbilstoši tās darbības specifikai un skaidri norāda, ko valsts vēlas panākt ar līdzdalību katrā konkrētajā kapitālsabiedrībā. Jauni, precizēti vispārējie stratēģiskie mērķi nepieciešami, lai tos varētu ietvert kapitālsabiedrību nākamo periodu vidēja termiņa darbības stratēģijās.

Kultūrpolitikas pamatnostādnēs ir noteikti pieci rīcības virzieni: kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai; sabiedrības līdzdalība kultūras procesos; kultūras mantojuma ilgtspēja; kultūras un radošo nozaru attīstība; kultūra un izglītība. Kapitālsabiedrības darbība ir saistīta ar vairāku Kultūrpolitikas pamatnostādņu rīcības virzienu ietvaros izvirzīto uzdevumu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanu. Lai nodrošinātu Kultūrpolitikas pamatnostādņu 1.rīcības virziena „Kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai” īstenošanu, Kultūrpolitikas pamatnostādnēs ir izvirzīti vairāki uzdevumi, kas saistīti ar specifisku mērķauditoriju kultūras vajadzību apmierināšanu un auditorijas paplašināšanu, tostarp nodrošināt kultūras piedāvājuma pieejamību reģionos, nodrošināt kultūras piedāvājumu bērniem un jauniešiem, nodrošināt kultūras piedāvājumu mazākumtautībām un ārvalstu pilsoņiem, kā arī nodrošināt kultūras piedāvājuma popularizāciju, sasniedzot 1.rīcības virziena rezultatīvos rādītājus – kultūras pasākumu apmeklējumu skaits gadā uz 100 iedzīvotājiem (RR1) un mājsaimniecību izdevumi kultūrai un atpūtai no mājsaimniecību kopējiem patēriņa izdevumiem (RR2). Visu kapitālsabiedrību, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, stratēģiskajos mērķos ir ietverti uzdevumi, kas saistīti ar plaša kultūras piedāvājuma pieejamības nodrošināšanu sabiedrībai. Kultūrpolitikas pamatnostādņu 4.rīcības virziens „Kultūras un radošo nozaru ilgtspējīga attīstība” un tajā izvirzītie uzdevumi atbalsta Kultūrpolitikas pamatnostādņu pirmajos trijos rīcības virzienos noteikto uzdevumu izpildi, risinot kultūras un radošajām nozarēm būtiskus attīstības jautājumus, kas rezultātā nodrošina sabiedrībai augstvērtīgus un pieejamus kultūras pakalpojumus un līdzdalības iespējas kultūrā. Kultūrpolitikas pamatnostādņu 4.rīcības virziena „Kultūras un radošo nozaru ilgtspējīga attīstība” 4.1.uzdevuma „Radīt priekšnosacījumus profesionālās mākslas attīstībai” viens no īstenošanas veidiem ir valsts līdzdalība kapitālsabiedrībās, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja un kuru stratēģiskie mērķi saistīti ar profesionālās mākslas attīstību. Šī uzdevuma izpildei Kultūrpolitikas pamatnostādņu 3.pielikumā „Pamatnostādņu finansējums” ir paredzēts arī kapitālsabiedrības darbībai nepieciešamais finansējums. Vienlaikus kapitālsabiedrība sniedz būtisku ieguldījumu arī Kultūrpolitikas pamatnostādņu 4.rīcības virziena „Kultūras un radošo nozaru ilgtspējīga attīstība” 4.7.uzdevuma „Stiprināt kultūras un radošo nozaru eksportspēju un starptautisko atpazīstamību Latvijas tēla veidošanā” izpildē, sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas mūziķiem veiksmīgi īstenojot savu māksliniecisko darbību starptautiskā mērogā, tādējādi sekmējot gan valsts ekonomisko ieguvumu, gan sniedzot pienesumu Latvijas tēla veidošanā starptautiskajā vidē un kultūras diplomātijas attīstībā.

Ņemot vērā minēto, pamatojoties uz Likuma 4. un 7.pantu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktu, pārvērtējot valsts līdzdalību kapitālsabiedrībā, secināms, ka valsts līdzdalība kapitālsabiedrībā ir saglabājama, nosakot kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķi – saglabāt un attīstīt nacionālo un pasaules kultūras mantojumu kora mūzikas žanrā, kā arī nodrošināt tā pieejamību un latviešu profesionālās kora dziedāšanas tradīciju popularizēšanu ārvalstīs, iesaistoties starptautiskajos kultūras procesos un sadarbības tīklos, kā arī veicinot kultūras diplomātijas attīstību.