Anotācija

Veicot analīzi par paliatīvās aprūpes mobilo komandu pakalpojuma izpildi 2025. gada pirmajos 6 mēnešos, redzams, ka ar piešķirto finansējumu nepietiks, lai saglabātu esošo pakalpojuma apjomu un dinamiku līdz 2025. gada beigām. Pamatojoties uz pieejamajiem datiem, prognozējams, ka paliatīvās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai 2025. gadā būs nepieciešams papildu finansējums 6 011 768 euro apmērā.

Veselības ministrijas iekšējos resursos nav pieejamu brīvu līdzekļu finansējuma deficīta segšanai, līdz ar to, ja netiek rasts risinājums papildus finansējuma iegūšanai, Nacionālais veselības dienests nespēs izpildīt ar līgumu uzņemtās saistības un norēķināties ar ārstniecības iestādēm par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, un pastāv risks, ka pakalpojuma nodrošināšana tiks būtiski ierobežota, kas negatīvi ietekmētu pacientus, kuriem nepieciešama paliatīvā aprūpe mājas apstākļos.

Galvenais paliatīvās aprūpes mobilo komandu pakalpojuma pārstrāžu iemesls ir pakalpojuma saņemšanas ilgums, plašāka hospisa pacientu interpretācija, kas, iespējams, ļauj šo pakalpojumu saņemt arī pacientiem, kuri atbilst paliatīvās aprūpes, nevis hospisa kritērijiem, kā arī sabiedrības vecuma struktūras izmaiņas, kas saistītas ar iedzīvotāju novecošanu un hronisku slimību izplatības pieaugumu:
1. Veselības ministrija no 2021. gada 1. novembra līdz 2023. gada 30. aprīlim īstenoja pilotprojektu[1] ar mērķi pilotēt jaunu uz pacientu orientētu pakalpojuma veidu paliatīviem pacientiem viņu dzīvesvietās mobilo brigāžu veidā (turpmāk - Pilotprojekts). Atbilstoši Pilotprojektam vidējais mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma sniegšanas ilgums tika plānots vidēji 51 dienu. Tomēr izvērtējot 17 mēnešu rādītājus (no 2024.gada 1.janvāra līdz 2025. gada maijam) vidējais pakalpojuma sniegšanas ilgums pieaudzis līdz 71 dienai. Vienlaikus atbilstoši Pilotprojektam pakalpojumu ik gadu tika plānots nodrošināt 1 820 pacientiem (attiecīgi 17 mēnešu periodā pakalpojums būtu jānodrošina ~2 578 pacientiem). Faktiskā izpilde liecina, ka pakalpojums 17 mēnešos (2024. gada 1. janvāris - 2025. gada 31. maijs) nodrošināts 2 913 pacientiem, uzskaitot pakalpojuma sniegšanas laikā šiem pacientiem 244 371 manipulācijas (60627), vidējais pakalpojuma sniegšanas ilgums vidēji uz visiem pacientiem - 71 diena, vidējās viena pacienta izmaksas šajā periodā - 3 190 euro.

2. Kritērijs pakalpojuma saņemšanai ir noteikts dzīvildze līdz sešiem mēnešiem.[2] Dzīvildzes prognozēšana ir komplicēts un delikāts process, balstīts uz klīniskiem rādītājiem, ārsta pieredzi un statistiku, taču tas nevar precīzi atspoguļot katra pacienta individuālo slimības gaitu. Pakalpojuma piešķiršanā izmantotā prognoze ir orientējoša, ko apliecina arī prakse – saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta apkopotajiem datiem par pakalpojuma nodrošināšanas 17 mēnešu rādītājiem no 2 913 pacientiem pakalpojumu ilgāk kā sešus mēnešus saņēma 418 pacienti. Vienlaikus pakalpojuma neatbilstība plānotajam apjomam varētu būt saistīta arī ar paliatīvās aprūpes kā salīdzinoši jaunas nozares izdalīšanu kopējā veselības aprūpes sistēmā, tādējādi ārstiem trūkst zināšanas par paliatīvās aprūpes un hospiss pacientu atlases atšķirībām, kā rezultātā pakalpojumu piešķir arī pacientiem ar ilgstošām hroniskām slimībām. Šī situācija norāda uz nepieciešamību skaidri definēt un diferencēt pacientu grupas, nodrošinot, ka paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumi tiek mērķtiecīgi sniegti tiem, kuriem paredzamā dzīvildze ir līdz sešiem mēnešiem, vienlaikus hroniskajiem pacientiem piedāvājot atbilstošu aprūpes atbalstu ilgtermiņā.

3. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem un Latvijas veselības politikas dokumentiem, ir skaidri redzams, ka paliatīvās aprūpes nepieciešamība turpina pieaugt. PVO norāda, ka paliatīvā aprūpe ir vajadzīga plašam diagnožu lokam, taču visbiežāk tā nepieciešama pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām (38,5%) un onkoloģiskām slimībām (34%). Saskaņā ar Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu 2025.–2027. gadam (25-TA-1754) un Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2025.–2027. gadam (24-TA-3280) gan onkoloģisko, gan smago kardiovaskulāro slimību izplatība Latvijā saglabājas augsta. Situāciju pastiprina arī iedzīvotāju novecošana. Iedzīvotāju vecuma struktūra turpina mainīties — 2024. gada sākumā iedzīvotāju īpatsvars darbspējas vecumā (15–63 gadi) bija 63% (no 1,87 miljoniem iedzīvotāju), bet prognozes rāda, ka 2060. gadā tas samazināsies līdz 56%. Senioru skaits vecumā no 65 gadiem 2024. gada sākumā sasniedza 399,5 tūkstošus jeb 21,3% no visiem iedzīvotājiem, kas ir divreiz vairāk nekā 1991. gadā (11,8%). Tādējādi pieaug hronisku un progresējošu slimību izplatība, kas būtiski palielina paliatīvās aprūpes pieprasījumu. Pieaugot šo pacientu skaitam, īpaši svarīgi ir nodrošināt, ka paliatīvās aprūpes mobilās komandas mērķtiecīgi sniedz pakalpojumus tieši hospisa pacientiem, kuriem paredzamā dzīvildze ir līdz sešiem mēnešiem.

[1] Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas" īstenošanas ietvaros
[2] Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumu Nr. 112 “Paliatīvās aprūpes noteikumi” 7.punkts

Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam) finansējumu 6 011 768 euro apmērā, lai segtu izdevumus par paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumiem pacienta dzīvesvietā 2025. gadā.

Veselības ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu par rīkojuma projektā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Lai samazinātu/ novērstu turpmākās paliatīvās aprūpes mobilo komandu pakalpojuma pārstrādes plānots izvērtēt apmaksas modeļa maiņu, pilnveidot ārstniecības personu zināšanas un pieejamos metodiskos materiālus, kā arī turpināt rūpīgu pakalpojuma uzraudzību:
1. Atbilstoši Pilotprojekta datiem tika plānots, ka pacientiem tiks nodrošināta ārsta vizīte vismaz reizi mēnesī un ārsta palīga vai māsas vizītes vismaz reizi divās dienās. Papildus tarifā iekļauti arī ceļa izdevumi un transportlīdzekļu (t.sk., specializētā auto pacienta nogādāšanai uz un no ārstniecības iestādes) amortizācijas izmaksas, kā arī koordinatora darba izmaksas, kopsummā veidojot vidējo vienas diennakts fiksētu tarifu.
Līdz ar to pašreizējais apmaksas modelis paredz samaksas aprēķinu par katru dienu, kurā pacients ir paliatīvās aprūpes mobilās komandas uzskaitē. Šāda pieeja tika noteikta ar mērķi nodrošināt nepārtrauktu pieejamību koordinētai aprūpei un atbalstam atbilstoši pacienta vajadzībām. Diemžēl uzsāktajās pārbaudēs secināts, ka faktiskā pakalpojuma sniegšanas intensitāte, proti, tiešs ārstniecības personu kontakts ar pacientu, bieži vien ir zemāka nekā sākotnēji plānots.
Ņemot vērā minēto, Nacionālais veselības dienests strādā pie apmaksas modeļa maiņas, lai pakalpojuma sniedzēji saņemtu taisnīgu atlīdzību par faktiski sniegto pakalpojumu, savukārt pacienti – mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojumu atbilstoši viņu vajadzībām nepieciešamajā apjomā un intensitātē. Vienlaikus ir būtiski nodrošināt vienlīdzības principa ievērošanu attiecībā uz faktiski veikto darbu, lai līdzvērtīga apjoma veselības aprūpes pakalpojumiem tiktu piemērota vienāda samaksa. Izstrādājot jauno apmaksas modeli paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumiem pacienta dzīvesvietā, attiecīgi tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība".

2. Lai gan Ārstniecības likums nosaka paliatīvās aprūpes definīciju, iekļaujot arī informāciju par hospisa aprūpi, pēc diskusijām ar speciālistiem un līdz šim veiktajām uzraudzības darbībām secināts, ka valstī nav vienotas izpratnes par atšķirībām starp paliatīvās aprūpes un hospisa pacientiem. Lai to risinātu, nepieciešams gan stiprināt ārstniecības personu zināšanas paliatīvās aprūpes jomā, gan pilnveidot metodiskos materiālus. Ārstniecības personu zināšanu pilnveide paliatīvajā aprūpē tiek īstenota jau vairākus gadus — Veselības ministrijas nodrošināto tālākizglītības programmu šajā jomā 2019.–2023. gadā apmeklējušas 477 ārstniecības personas, apmācības tika īstenotas arī 2024. gadā un ir plānotas arī 2025. gada rudenī [3]. Paralēli turpinās darbs metodisko materiālu izstrādē. Papildus jau sagatavotajiem materiāliem [4] uzsākta algoritma izstrāde paliatīvās aprūpes statusa noteikšanai, kurā tiks definēti kopējie kritēriji statusa piešķiršanai. Būtiski, ka algoritmā plānots skaidri nodalīt kritērijus paliatīvās aprūpes pacientiem un hospiss pacientiem (ar dzīvildzi līdz sešiem mēnešiem).

3. Vienlaikus turpinās rūpīga pakalpojuma uzraudzība, lai identificētu sistēmas nepilnības, atklātu zināšanu un informācijas trūkumu un novērstu ļaunprātīgas darbības pakalpojuma nodrošināšanā. Vērtējot un analizējot sniegto pakalpojumu atbilstību, pārmaksātais finansējums tiks ieturēts gadījumos, kad konstatēts pārkāpums, piemēram, ja uzrādīta pakalpojuma sniegšana laikā, kad pacients vienlaikus tiek ārstēts stacionārajā ārstniecības iestādē. Tāpat ieviesti risinājumi, lai novērstu līdzīgu situāciju atkārtošanos nākotnē.

[3] https://talakizglitiba.lv/paliativa-aprupe
[4] "Onkoloģisko pacientu nosūtīšana uz rehabilitāciju vai paliatīvo aprūpi" un "Paliatīvās aprūpes nodrošināšana dienas stacionārā, stacionārā un pacienta dzīvesvietā" pieejams: https://www.spkc.gov.lv/lv/kliniskie-algoritmi-pacientu-celi-indikatori-esf-projekts