Anotācija (ex-ante)

Latvijai kā  Klimata konvencijas, Parīzes nolīguma un Eiropas Savienības dalībvalstij ir pienākums nodrošināt nacionālus institucionālos, juridiskos un procedurālos risinājumus SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes aprēķināšanai, ziņošanai, kvalitātes nodrošināšanai un progresa uzraudzībai. Starptautiskās un Eiropas Savienības prasības nosaka nepieciešamību pēc skaidra atbildību sadalījuma, vienas institūcijas ar vispārējo atbildību, datu pieejamības, kvalitātes nodrošināšanas, arhivēšanas un oficiālas ziņojumu apstiprināšanas, bet nenosaka pienākumu nacionālajā normatīvajā aktā nosaukt konkrētus tehniskos aprēķinu veicējus. Tādēļ noteikumu projektā juridiskā atbildība par attiecīgo sektoru aprēķinu sagatavošanu tiek noteikta nozaru ministrijām.

Likuma "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām" 4. panta 1. punkts paredz, ka līgumslēdzējas puses periodiski atjauno, publicē un dara pieejamu informāciju par antropogēnajām SEG emisijām no avotiem un piesaisti piesaistītājos, izmantojot salīdzināmas metodikas. Savukārt Parīzes nolīguma 13. pants nosaka pastiprināto caurskatāmības satvaru, kura ietvaros pusēm jāsniedz informācija par SEG inventarizāciju, progresu NDC īstenošanā un sasniegšanā, rīcībpolitikām un pasākumiem, prognozēm, klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī par sniegto atbalstu.

Parīzes nolīguma pušu sanāksmē ar Lēmumu 18/CMA.1 ir pieņemtas kārtības, procedūras un vadlīnijas pastiprinātā caurskatāmības satvara īstenošanai. Savukārt Lēmums 5/CMA.3 nosaka praktiskos ziņošanas elementus, tostarp vienotās ziņošanas tabulas SEG inventarizācijai, kopējos tabulu formātus NDC progresa izsekošanai, kopējos tabulu formātus atbalsta ziņošanai, kā arī divgadu caurskatāmības ziņojuma un nacionālā SEG inventarizācijas dokumenta struktūru. Saskaņā ar Klimata konvencijas skaidrojumu Parīzes nolīguma pusēm divgadu caurskatāmības ziņojumi jāiesniedz reizi divos gados; tajos iekļauj informāciju no nacionālā SEG inventarizācijas dokumenta, progresu NDC sasniegšanā, rīcībpolitikām un pasākumiem, klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanos, kā arī finansiālo, tehnoloģiju pārneses un kapacitātes stiprināšanas atbalstu.

ES līmenī minētās prasības tiek īstenotas, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību, Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1208, Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/1044, Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/2299, kā arī ar tiem saistītajiem ES klimata un enerģētikas tiesību aktu grozījumiem. Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1208 nosaka dalībvalstu ziņošanas formātus par pielāgošanos klimata pārmaiņām, emisiju kvotu izsoļu ieņēmumu izmantojumu, finansiālo un tehnoloģisko atbalstu attīstības valstīm, aptuvenajām SEG inventarizācijām, ikgadējām SEG inventarizācijām, nenoteiktībām, pārrēķiniem, indikatoriem, kā arī rīcībpolitikām, pasākumiem un SEG prognozēm. Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1208 ir grozīta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/1281, ar kuru aktualizētas un precizētas dalībvalstu ziņojamās informācijas struktūras, formāta, iesniegšanas procedūru un izskatīšanas prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību.

Papildus tam Eiropas Klimata akts nosaka ES klimatneitralitātes ietvaru un klimata mērķu sasniegšanas virzienu, kas pastiprina nepieciešamību pēc kvalitatīvas, savstarpēji saskaņotas un pārbaudāmas informācijas par SEG emisijām, oglekļa dioksīda piesaisti, rīcībpolitikām, pasākumiem un SEG prognozēm. Šāda informācija ir nepieciešama gan Latvijas, gan ES progresa novērtēšanai klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā.

Vienlaikus Enerģētikas likuma 123. panta trešās daļas 1., 2. un 5. punkts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt nacionālo sistēmu progresa ziņojuma sagatavošanai, izskatīšanai, saskaņošanai un iesniegšanai Eiropas Komisijai, progresa ziņojuma sagatavošanā iesaistītās iestādes un to pienākumus, kā arī kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta enerģētikas modelēšanas sistēma. Tādēļ nacionālajā regulējumā nepieciešams nodrošināt sasaisti starp SEG inventarizācijas, prognožu, rīcībpolitiku un pasākumu ziņošanas sistēmām un NEKP īstenošanas progresa uzraudzību, tostarp divgadu integrētā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojuma sagatavošanu.

Noteikumu projekts nepieciešams, lai nodrošinātu:
- ikgadējās SEG inventarizācijas un aptuvenās SEG inventarizācijas sagatavošanu, kvalitātes kontroli, kvalitātes nodrošināšanu, iesniegšanu un publicēšanu;
- rīcībpolitiku, pasākumu un SEG prognožu sagatavošanu un ziņošanu;
- divgadu integrētā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojuma sagatavošanu;
- ziņošanu par pielāgošanos klimata pārmaiņām;
- ziņošanu par emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantojumu;
- ziņošanu par attīstības valstīm sniegto un plānoto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu klimata pārmaiņu jomā;
- nacionālās sistēmas atbilstību Parīzes nolīguma pastiprinātā caurskatāmības satvara un ES klimata un enerģētikas pārvaldības regulējuma prasībām.

Noteikumu projektā minētās Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijas un starptautiskās ziņošanas prasības netiek noteiktas kā tieši saistošas privātpersonām. SEG inventarizācijas un SEG prognožu sagatavošanā juridiskā atbildība par enerģētikas, rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas un atkritumu apsaimniekošanas sektoriem noteikta Klimata un enerģētikas ministrijai, par transporta sektoru – Satiksmes ministrijai, bet par lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoriem – Zemkopības ministrijai. Atbildīgās ministrijas piesaista nozaru ekspertus un tehniskos izpildītājus atbilstoši uzdevuma juridiskajai būtībai, vienlaikus saglabājot atbildību par rezultātu, termiņiem, kvalitātes nodrošināšanu, datu un aprēķinu arhivēšanu un dalību EK un Klimata konvencijas sekretariāta pārbaudēs. Kvalitātes programmas un kvalitātes plāna prasības iekļaujamas līgumos ar piesaistītajiem izpildītājiem.

Noteikumu projektā juridiskā atbildība par attiecīgo SEG inventarizācijas un SEG prognožu sektoru aprēķinu sagatavošanas nodrošināšanu ir noteikta Klimata un enerģētikas ministrijai, Satiksmes ministrijai un Zemkopības ministrijai atbilstoši sektoru sadalījumam. Aprēķinu tehniskās sagatavošanas finansējumu nodrošina Klimata un enerģētikas ministrija no tās budžeta apakšprogrammā 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija" paredzētajiem līdzekļiem. Satiksmes ministrijai un Zemkopības ministrijai papildu izdevumi no to esošās budžeta bāzes nerodas, vienlaikus tās saglabā noteikumu projektā noteikto atbildību par attiecīgo sektoru aprēķinu sagatavošanas nodrošināšanu, kvalitāti un savlaicīgu iesniegšanu.
Noteikumu projektā ir astoņas nodaļas:
I. nodaļa – Vispārīgie jautājumi;
II. nodaļa – Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas nacionālā sistēma;
III. nodaļa – Integrētā ziņojuma par rīcībpolitikām, pasākumiem un siltumnīcefekta gāzu prognozēm sagatavošanas nacionālā sistēma;
IV. nodaļa – Inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un darbības;
V. nodaļa – Nacionālā sistēma ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām;
VI. nodaļa – Ziņojumu iesniegšanas kārtība;
VII. nodaļa – Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas uzraudzība;
VIII. nodaļa – Noslēguma jautājumi.

Noteikumu projektam ir septiņi pielikumi:
1. pielikums – Informācija par nepieciešamajiem datiem un indikatoriem;
2. pielikums – Klimata un enerģētikas ministrijas un oficiālās statistikas sistēmas vadošās iestādes sniegtā informācija par enerģētikas sektora datu saskaņu;
3. pielikums – Komersantu iesniedzamie dati par iepriekšējo kalendāra gadu;
4. pielikums – Zāļu valsts aģentūras iesniedzamie dati par iepriekšējo kalendāra gadu;
5. pielikums – Prognozētie rādītāji 2030., 2035., 2040., 2045., 2050., 2055., 2060. gadam un turpmākajiem gadiem SEG prognožu sagatavošanai;
6. pielikums –  Atbalsts attīstības valstīm;
7. pielikums – Plānotie rādītāji ziņojumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām sagatavošanai un klimata pārmaiņu monitoringa sistēmas aktualizēšanai.

I. nodaļā ir noteikta noteikumu projekta darbības joma un tajā lietotie termini.
1. punkts nosaka, ka noteikumi paredz kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta SEG inventarizācijas sagatavošanas nacionālā sistēma, integrētā ziņojuma par rīcībpolitikām, pasākumiem un siltumnīcefekta gāzu prognozēm sagatavošanas nacionālā sistēma, kā arī nacionālā sistēma ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām.
2. punktā ir ietverti noteikumu projektā lietotie termini, tostarp "inventarizācija", "siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošana", "nacionālā sistēma", "nacionālais inventarizācijas dokuments", "integrētais ziņojums par rīcībpolitikām, pasākumiem un siltumnīcefekta gāzu prognozēm", "divgadu integrētā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojuma sagatavošanas nacionālā sistēma" un "nozaru eksperti". Nozaru eksperti ir atbildīgo ministriju norīkoti vai noteikumos paredzēto uzdevumu izpildei piesaistīti eksperti.

II. nodaļā noteikta kārtība, kādā tiek organizēta SEG inventarizācijas sagatavošana.
3. punktā Klimata un enerģētikas ministrija noteikta par institūciju, kurai ir vispārējā atbildība par SEG inventarizāciju un kura pilnveido un koordinē inventarizācijas nacionālo sistēmu.
4. punktā noteiktas inventarizācijas nacionālajā sistēmā iesaistītās ministrijas. Konkrētie Klimata un enerģētikas ministrijas, Satiksmes ministrijas un Zemkopības ministrijas pienākumi attiecīgo sektoru SEG inventarizācijas aprēķinu sagatavošanas nodrošināšanā noteikti noteikumu projekta 5., 13. un 15.punktā.
5. – 15. punktā noteikti atbildīgo ministriju, oficiālās statistikas sistēmas vadošās iestādes, valsts pārvaldes iestāžu, kapitālsabiedrību un komersantu pienākumi. Klimata un enerģētikas ministrija nodrošina nacionālās inventarizācijas apkopošanu, tās kompetencē esošo sektoru aprēķinus, nacionālā inventarizācijas dokumenta un aptuvenās inventarizācijas sagatavošanu, integrētās datubāzes uzturēšanu, inventarizācijas uzlabojumu plāna sagatavošanu, inventarizācijas apstiprināšanu un starptautisko pārbaužu koordinēšanu. Satiksmes ministrija nodrošina transporta sektora aprēķinus, bet Zemkopības ministrija – lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru aprēķinus. Pārējās institūcijas un komersanti nodrošina noteikumos un pielikumos noteikto darbību datu un citas informācijas iesniegšanu.
16. punktā noteikts, ka noteikumu projekta 6., 7.., 8., 9., 10., 11., 12., 14. punktā  minētās institūcijas un komersanti informāciju par to sniegto darbību datu iespējamajām nenoteiktībām iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijai. Klimata un enerģētikas ministrija nodrošina saņemtās informācijas pieejamību Satiksmes ministrijai un Zemkopības ministrijai atbilstoši to sektorālajai kompetencei. Klimata un enerģētikas ministrija, Satiksmes ministrija un Zemkopības ministrija nodrošina attiecīgo sektoru SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes nenoteiktību aprēķinu sagatavošanu, savukārt Klimata un enerģētikas ministrija apkopo sektoru rezultātus un nodrošina kopējā nacionālā nenoteiktību aprēķina sagatavošanu.
17. punktā noteikts Klimata un enerģētikas ministrijas pienākums katru gadu iesniegt oficiālās statistikas sistēmas vadošajai iestādei apkopojumu par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas Latvijas operatoru iepriekšējā gada emisiju ziņojumiem.

III. nodaļā noteikta integrētā ziņojuma par rīcībpolitikām, pasākumiem un siltumnīcefekta gāzu prognozēm sagatavošanas nacionālā sistēma.
18. punktā Klimata un enerģētikas ministrija noteikta par institūciju, kurai ir vispārējā atbildība par SEG prognožu sagatavošanas nacionālo sistēmu un kura šo sistēmu pilnveido un koordinē.
19. punktā noteiktas prognožu sagatavošanas nacionālajā sistēmā iesaistītās ministrijas, savukārt 20. punktā noteikts sektoru atbildības sadalījums: Klimata un enerģētikas ministrija nodrošina prognožu aprēķinu sagatavošanu enerģētikas, rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas un atkritumu apsaimniekošanas sektoram, Satiksmes ministrija – transporta sektoram, bet Zemkopības ministrija – lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram.
21. punkts paredz, ka Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Zemkopības ministriju nodrošina ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmas uzturēšanu SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes prognožu aprēķināšanai un klimata rīcībpolitiku vērtēšanai.
22. – 31. punktā noteikta primāro datu un nozaru rādītāju prognožu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība, tostarp Ekonomikas ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" un Valsts vides dienesta pienākumi.
32. – 35. punktā noteikta enerģētikas un klimata modelēšanas sistēmas, ekonomikas modelēšanas sistēmas, Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeļa, zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības modelēšanas sistēmas un integrētās datubāzes prognožu daļas izveidošanas un uzturēšanas kārtība. Klimata un enerģētikas ministrija enerģētikas un klimata modelēšanas sistēmu uztur sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Zemkopības ministriju.
36. – 38. punktā noteikti Klimata un enerģētikas ministrijas, Satiksmes ministrijas un Zemkopības ministrijas pienākumi sekundāro datu, SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes prognožu, rīcībpolitiku un pasākumu aprakstu un jutīguma analīzes rezultātu sagatavošanā atbilstoši sektoru atbildības sadalījumam.
39. punktā noteikta minēto prognožu savstarpējās saskaņotības, vienotu pieņēmumu, dubultās uzskaites novēršanas un scenāriju konsekventas piemērošanas nodrošināšana.
40. un 41. punkts nosaka, ka Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Zemkopības ministriju nodrošina ilgtermiņa SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes prognozēšanas scenāriju izstrādi un aktualizēšanu līdz 2060. gadam un turpmākajiem gadiem, kā arī progresa novērtēšanu attiecībā uz NEKP un Latvijas klimatneitralitātes stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu.
42. punkts nosaka Klimata un enerģētikas ministrijas pienākumus integrētā ziņojuma projekta, divgadu caurskatāmības ziņojuma un nacionālā ziņojuma sagatavošanā, kvalitātes procedūru veikšanā, starpministriju izskatīšanas organizēšanā, saņemto priekšlikumu izvērtēšanā un gala redakciju sagatavošanā, kā arī SEG prognožu un nacionālās sistēmas informācijas sagatavošanā ziņošanai Eiropas Komisijai.
43. punktā noteikts Klimata un enerģētikas ministrijas pienākums sagatavot ziņojumu par emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantojumu un ziņojumu par attīstības valstīm sniegto un plānoto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu.
44. punkts nosaka Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pienākumu sniegt informāciju par finansiālā un tehnoloģiskā atbalsta sniegšanu attīstības valstīm.

IV. nodaļā noteikta kārtība SEG inventarizācijas un SEG prognožu kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūru veikšanai.
45. punkts nosaka kvalitātes programmas mērķi un saistošo raksturu noteikumos minētajām ministrijām, institūcijām un komersantiem, kā arī atbildīgo ministriju pienākumu kvalitātes programmas prasības iekļaut līgumos ar inventarizācijas un SEG prognožu aprēķinu sagatavošanai piesaistītajiem izpildītājiem.
46. punkts nosaka, ka kvalitātes programmu izstrādā Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar inventarizācijas un prognožu sistēmās iesaistītajām ministrijām un ekspertu darba grupām, kā arī nosaka tās saskaņošanas, apstiprināšanas, publicēšanas un aktualizēšanas kārtību.
47. punkts nosaka kvalitātes programmā ietveramo informāciju.
48. punkts nosaka, ka pamaotjoties uz kvalitātes programmu katru otro gadu tiek sagatavots SEG prognožu kvalitātes plāns.
Savukārt 49. punkts nosaka kvalitātes plāna ievērošanu un atbildīgo ministriju pienākumu tā prasības iekļaut līgumos ar piesaistītajiem tehniskajiem izpildītājiem.
50. punkts nosaka kārtību, kādā nozaru eksperti iesniedz plānotos uzlabojumus un nepieciešamo pētījumu pamatojumu attiecīgajai atbildīgajai ministrijai. Satiksmes ministrija un Zemkopības ministrija iesniedz apkopotos priekšlikumus Klimata un enerģētikas ministrijai, bet 51. punkts paredz, ka Klimata un enerģētikas ministrija sagatavo kopējo inventarizācijas uzlabojumu plāna projektu, ņemot vērā iesniegto informāciju.
52. punkts paredz Klimata un enerģētikas ministrijas pienākumu uzraudzīt un koordinēt inventarizācijas un SEG prognožu kvalitātes kontroli un kvalitātes nodrošināšanu.

V. nodaļā noteikta nacionālā sistēma ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām.
53. punkts nosaka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra funkcijas klimata analīzes, klimatisko standarta normu, references perioda aprēķinu, klimata pārmaiņu tendenču, hidrometeoroloģisko ekstrēmu monitoringa, klimata pārmaiņu nākotnes scenāriju un nacionālā klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa nodrošināšanā.
54. – 56. punkts nosaka klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmes monitoringa rādītāju sagatavošanas un iesniegšanas kārtību, tai skaitā 7. pielikumā noteikto rādītāju iesniegšanu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram.
57. punkts paredz, ka Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām un iestādēm reizi divos gados sagatavo ziņojumu par Latvijas pielāgošanos klimata pārmaiņām iesniegšanai Eiropas Komisijai un konvencijas sekretariātā.
58. punkts nosaka nozaru ministriju pienākumu sniegt informāciju par iepriekšējos divos kalendāra gados īstenotajiem pielāgošanās pasākumiem, tiem izlietoto finansējumu, kā arī apstiprinātajām un izstrādes procesā esošajām nozaru pielāgošanās stratēģijām un plāniem.
59. punkts nosaka pašvaldību pienākumu sniegt informāciju par izstrādātajām pielāgošanās stratēģijām un plāniem un īstenotajiem pielāgošanās pasākumiem.

VI. nodaļā noteikta ziņošanas kārtība Eiropas Komisijas un Klimata konvencijas sekretariātam.
60. punkts nosaka ziņojumus un termiņus, kādos Klimata un enerģētikas ministrija iesniedz informāciju Eiropas Komisijai Eiropas Vides aģentūras uzturētajā ziņošanas e-platformā. Minētā kārtība ietver sākotnējo un pilnīgo SEG inventarizācijas datu iesniegšanu, aptuvenās inventarizācijas iesniegšanu, ziņošanu par prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas uzlabojumiem, emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantojumu, attīstības valstīm sniegto atbalstu, divgadu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu, ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju prognozēm, rīcībpolitikām un pasākumiem, kā arī ziņojumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām.
61. punkts nosaka ziņojumus un termiņus, kādos Klimata un enerģētikas ministrija iesniedz informāciju Klimata konvencijas sekretariāta izveidotajos ziņošanas portālos, tostarp nacionālo inventarizācijas dokumentu, divgadu caurskatāmības pārskatu un nacionālo ziņojumu.
62. – 67. punkts nosaka Eiropas Komisija un Klimata konvencijas sekretariāta izvērtējumu izskatīšanas, priekšlikumu sniegšanas un precizējumu veikšanas kārtību.
68. punkts nosaka nacionālā inventarizācijas dokumenta, SEG datu, integrētā ziņojuma par rīcībpolitikām, pasākumiem un siltumnīcefekta gāzu prognozēm gala versiju un ziņojuma par pielāgošanos klimata pārmaiņām publicēšanas kārtību.

VII. nodaļā noteikta siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas uzraudzības kārtība.
69. punkts paredz siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognozēšanas uzraudzības komitejas izveidi.
70. punkts nosaka inventarizācijas ekspertu un  ekspertu darba grupas sanāksmju organizēšanu ziņojuma par rīcībpolitikām, pasākumiem un SEG prognozēm sagatavošanas jautājumu organizēšanas kārtību.
71. punkts paredz trešās puses iesaisti inventarizācijas, nacionālā inventarizācijas dokumenta un SEG datu kvalitātes izvērtēšanā.

VIII. nodaļā ietverts noslēguma jautājums, ar kuru par spēku zaudējušiem tiek atzīti Ministru kabineta noteikumi Nr. 675.