Anotācija (ex-ante)

Problēmas apraksts
Datu apkopojuma ietvaros identificētas šādas problēmas IZM padotībā esošajās profesionālās izglītības iestādēs: 
1) nepietiekamas tehniskās iespējas iestādes līmenī un skolu personāla un zināšanas modernizētās infrastruktūras videi draudzīgai, ekonomiskai, ilgtspējīgai apsaimniekošanai, tajā skaitā izmantojot automatizētas sistēmas nodrošinot „on demand energy supply” enerģijas izmantošanu;
2) atsevišķiem profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras objektiem vēl nav veikti nepieciešamie standarta energoefektivitātes pasākumi, kā arī nav pietiekama aktivitāte atjaunīgo energoresursu (turpmāk – AER) izmantošanai infrastruktūras enerģijas patēriņa vajadzībām;
3) nepietiekama viedu un ilgtspējīgu klimata neitrālu risinājumu ieviešana izglītības mācību vidē, lai sekmētu kvalitatīvu  jauno speciālistu sagatavošanu ar vides jautājumiem saistītās tautsaimniecības nozarēs.
Šīs problēmas plānots risināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam prioritātes Nr.2.1. „Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām” 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” 2.1.1.5. pasākuma „Klimata neitrāli risinājumi profesionālās izglītības iestāžu un koledžu izglītības programmās, vidē un infrastruktūrā” (turpmāk – pasākums) ietvaros.

Risinājuma apraksts
Lai sasniegtu pasākuma mērķi IZM ir paaugstinājusi ambīcijas, izstrādājusi stratēģisko redzējumu un pieņēmusi lēmumu par profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras energoefektivitātes pasākumu tvēruma paplašināšanu, identificētajām problēmām paredzot šādus risinājumus:
1) resursu energoefektīvas izmantošanas pieejas ieviešana visās IZM padotības profesionālās izglītības iestādēs, izveidojot un īstenojot vienotu mācību un koplietošanas ēku energopārvaldības modeli – etaloniniciatīvu ar demo potenciālu valsts un publisko ēku uzturēšanai un izmantošanai profesionālās izglītības mācību procesā un profesionālās izglītības infrastruktūras ilgtspējas nodrošināšanai resursu, funkciju un datu kontekstā (mazinot vērtīgu datu un funkciju zudumu personāla mainības apstākļos skolās);
2) pakāpeniska profesionālās izglītības iestāžu personāla un audzēkņu attieksmes un paradumu maiņa resursu energoefektīvā izmantošanā, ieviešot šos paradumus mācību procesā un izveidojot videi draudzīgos ilgtermiņa apsaimniekošanas risinājumos enerģijas taupīšanai vai ieguvei no AER.
Pasākuma īstenošanas rezultātā plānots:
- investīcijas saņēmušo 23 profesionālās izglītības iestāžu mācību un koplietošanas ēku uzturēšanas izmaksu samazinājums indikatīvi par 5-30%, tiešo finanšu ietaupījumam no elektroenerģijas patēriņa samazinājuma, sasniedzot indikatīvi 279 300 eur gadā  no  primārās enerģijas patēriņa izmaksu samazinājuma veicot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus 22 966 m² no kopējās IZM padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu telpu platības;
- ieviest vienotu energopārvaldības sistēmu un tai nepieciešamos instrumentus enerģijas patēriņa samazinājuma mērķtiecīgai vadībai un īstenošanai visās IZM padotībā esošajās profesionālās izglītības iestādēs 385 090m², potenciāli iegūstot vēl resursu ietaupījumu indikatīvi 615 899 tūkst. euro gadā;
- palielināt profesionālās izglītības iestāžu mācību un koplietošanas infrastruktūras ilgtspēju, ieviešot digitālus apsaimniekošanas un enerģijas patēriņa kontroles instrumentus;
- iegūt un uzkrāt aktuālus, uzskatāmus datus par enerģijas patēriņu un apsaimniekošanas efektivitāti katrā no 23 profesionālās izglītības iestādēm un nodrošināt šo datu mērķtiecīgu izmantošanu dažādu ar profesionālās izglītības iestāžu attīstību saistītu lēmumu pieņemšanā;
- uzlabot profesionālās izglītības iestāžu mācību vides kvalitāti (iekštelpu mikroklimats un gaisa kvalitāte, ārtelpu kvalitāte un piesārņojums utt.);
- stimulēt videi draudzīgas politikas (enerģijas patēriņš, atkritumu apsaimniekošana, ūdens aprite, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, videi draudzīgi paradumi, ietekmes uz klimatu samazināšana, adaptēšanās klimata pārmaiņām utt.) īstenošanu visās profesionālās izglītības iestādēs;
- veicināt vides  un ilgtspējības aspektu ietveršanu pēc iespējas visos profesionālās izglītības iestāžu mācību moduļos un procesos,  dalību vides projektos u.c.  un vides un ilgtspējas aspektu ievērošanu iespējami plašākā profesionālās izglītības programmu klāstā ne tikai enerģētikā un būvniecībā.

Kopumā IZM dienaskārtībā ir skaidrāka politikas plānošanas un īstenošanas nodalīšana un stratēģiskas un vienotas profesionālās izglītības iestāžu uzraudzības pieejas izveide, saglabājot pārvaldības struktūru IZM resora ietvaros. Attiecīgi pasākuma īstenošana viena projekta veidā ir pirmais solis šīs pieejas attīstībā. 

Vispārīgi pasākuma īstenošanas nosacījumi
Pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 19 140 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 3 018 862 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 16 269 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 2 566 033 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 871 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 452 829 euro).
Projekta īstenošanai kopējo pasākumam pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 16 121 138 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējumu – 13 702 967 euro apmērā, valsts budžeta līdzfinansējumu – 2 418 171 euro apmērā.
Ņemot vērā ES Kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam paredzēto, 15,77 % no pasākuma finansējuma ir plānoti kā elastības finansējums, kas ir pieejams tikai sākot ar 2026. gadu. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz noteikumu 8. punktā plānotajam kopējam finansējuma apmēram.
Pasākuma uzraudzības rādītāji
Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
- iznākuma rādītājs – publisko ēku ar uzlabotu energoefektivitāti lietderīgā platība – 22 966 m²;
- rezultāta rādītājs – gada primārās enerģijas patēriņš (tai skaitā: mājokļi, sabiedriskās ēkas, uzņēmumi, citi) – 56 789 MWH gadā.
Prasības projekta iesniedzējam
Pasākuma ietvaros nav paredzēts komercdarbības atbalsts projekta iesniedzējam un sadarbības partneriem. Piešķirtais atbalsts nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, jo:
- projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir noteikumu projekta 12. punktā minētā tiešās pārvaldes iestāde – Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – VIAA), kas iesaistās projektā ievērojot un izpildot tās nolikumā noteiktās funkcijas[1], kā arī balstoties uz līdzšinējo pozitīvo pieredzi 8.1.3.SAM[2] projektu īstenošanā kā IZM padotības profesionālās izglītības iestāžu sadarbības partnerim. Pasākuma ietvaros pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas VIAA ir finansējuma saņēmējs;
- sadarbības partneri pasākumā ir noteikumu projekta 13. punktā nosauktās 23  profesionālās izglītības iestādes, kas saskaņā ar Profesionālās izglītības likumā[3] un Izglītības likumā[4] noteikto, īsteno profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas, kā arī īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas un ir valsts izglītības sistēmas sastāvdaļa, valsts uzraudzīta un pamatā valsts finansēta. Saskaņā ar Izglītības likuma 59. pantu šīs profesionālās izglītības iestādes finansē to dibinātāji, tostarp saskaņā ar Izglītības likuma 29. pantu nodrošina profesionālās izglītības iestāžu nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus. Sadarbības partneri iesaistās projektā ievērojot Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā, citos normatīvajos aktos un sadarbības partnera nolikumā noteiktos darbības mērķus un uzdevumus.
1. Projekta iesniedzējs pirms projekta iesniegšanas sadarbības iestādē izstrādā sadarbības līguma projektu ar sadarbības partneri par projektā sadarbības partnerim plānoto  darbību īstenošanu, saskaņo to ar IZM. Lai sekmētu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam investīciju plūsmas intensificēšanu Eiropas Komisijai pieprasāmo izdevumu (n+3) minimālā mērķa izpildei un lai nezaudētu ES fondu „piešķīrumu”, rakstveida sadarbības līgumu par projektā sadarbības partnerim plānoto darbību īstenošanu slēdz ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās. Sadarbības līgums ir projekta iesnieguma pielikums.
Sadarbības līgumā iekļauj informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam plānošanas periodā, kā arī iekļauj finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera sadarbības nosacījumus, pienākumus un tiesības,  projekta mērķu un rādītāju savstarpējās sasniegšanas dalījumu u.c. nosacījumus.
Sadarbības līgums starp finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri noteiks pienākumus un tiesības pasākuma īstenošanā, mērķa un rādītāju sasniegšanā, sadarbības partnerim pieejamā finansējuma plānošanā, piešķirto finanšu līdzekļu izmaksu apturēšanas, turpināšanas un atgūšanas kārtību, strīdu izšķiršanas kārtību, informāciju par īpašumu vai pamatlīdzekļu juridisko piederību un pasākuma īstenošanas rezultātā radīto vai iegādāto vērtību piederību, uzturēšanas un izmantošanas kārtību, kā arī rīcību nepārvaramas varas gadījumā. Sadarbības partnera galvenie pienākumi sadarbības līguma ietvaros būs dalība projektu iesniedzēja organizētajās iepirkumu komisijās un darba sanāksmēs, kas saistītas ar pasākuma īstenošanu, iepirkuma līgumu noslēgšana ar izraudzīto pretendentu, attaisnojošo izdevumu apmaksa, pamatojoties uz projekta iesniedzēja pārbaudīto un saskaņoto dokumentāciju, kā arī nodrošināt noteikto sasniedzamo rādītāju izpildi un datu uzkrāšanu un sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus.
Finansējuma saņēmēja  galvenie pienākumi sadarbības līguma ietvaros būs projekta īstenošanas plānošana, vadība un ieviešanas koordinēšana, ievērojot efektivitātes, caurredzamības un drošas finanšu vadības principus. Tā ietver projekta iesnieguma sagatavošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem un iesniegšanu sadarbības iestādei, projekta īstenošanu un laika grafika izstrādi, finanšu plānošanu un budžeta sastādīšanu, kā arī budžeta izlietojuma uzraudzību un atbalstu sadarbības partneriem tiem projekta ietvaros plānoto mērķu un rezultātu sasniegšanā. Finansējuma saņēmējs veiks iepirkumu dokumentācijas izstrādi, tajā skaitā tehniskās specifikācijas un darba uzdevumu izstrādi, nodrošinās iepirkuma procedūru veikšanu un iepirkuma līgumu uzraudzību, sagatavos un iesniegs maksājuma pieprasījumus un citus pārskatus, informēs partneri un iesaistītās institūcijas par jebkādiem apstākļiem, kas varētu kavēt projekta pasākuma īstenošanu, nodrošinās nepārklāšanās principu ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un dubultā finansējuma neiestāšanos.
2. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumā iekļauj informāciju par projekta iekšējo vadības un kontroles sistēmu, informāciju par to funkciju nodalīšanu no iestādes pamatfunkciju izpildes, kuras finansējuma saņēmējs pilda projekta īstenošanā, un sadarbības regulējumu ar sadarbības partneriem, kā arī apraksta, kādas darbības un uzraudzības instrumenti ir plānoti vai ieviesti finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera iestādē procesos, informācijas, dokumentu un pārskatu, tai skaitā papildinošās saimnieciskās darbības uzraudzības pārskatu, apritē, kas aprakstīti šo noteikumu 16. punktā.
3. Projekta iesniedzējs atbilstoši noteikumu projektā un projekta iesnieguma atlases nolikumā noteiktajām prasībām sagatavo ne vairāk kā vienu projekta iesniegumu un iesniedz to Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (turpmāk – sadarbības iestāde), izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas elektronisko vidi.
Šāda pieeja būtiski samazina administratīvo slogu un laiku projektu iesniegumu sagatavošanai, vērtēšanai, līgumu slēgšanai un maksājumu pieprasījumu sagatavošanai un izskatīšanai, piemēram, 23 projekta iesniegumu vērtēšanas un 23 vienošanās par projekta īstenošanu slēgšanas vietā viena vienošanās par projekta īstenošanu slēgšana un tā uzraudzība. Šis pieejas ietvaros tiks konsolidēti projekta personāla resursi, vadīti plānoto, savstarpēji saderīgo, darbību sinerģija un dubultfinansēšanas risks, koordinēta iepirkumu procedūru vadība, kad finansējuma saņēmējs darbojas kā centralizēto iepirkumu institūcija, kurš iepērk preces un pakalpojumus vai veic iepirkuma procedūras publisku būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu vai vispārīgo vienošanos noslēgšanai sadarbības partnera vajadzībām u.c.
Atbalstāmās darbības
1. Pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst ES kohēzijas politikas programmas 2021. –2027.gadam prioritātes Nr.2.1. „Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām” noteiktajiem intervences kodiem:
- Nr.44 „Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi” ( ERAF finansējums indikatīvi - 7 656 000 euro);
- Nr.48 „Atjaunojamie energoresursi: saule” (ERAF finansējums indikatīvi - 700 000 euro);
- Nr.52. „Citu atjaunojamo energoresursu enerģija (tostarp ģeotermālā enerģija)” (ERAF finansējums indikatīvi - 1 251 000 euro);
- Nr.53 „Viedas energosistēmas (tostarp viedtīkli un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) sistēmas) un ar tām saistītās krātuves” (ERAF finansējums indikatīvi – 6 663 000 euro).
2. Projekta ietvaros atbalstāmās darbības ir saistītas ar profesionālās izglītības iestāžu viedas energopārvaldības veicināšanu, tai skaitā IKT risinājumu ieviešanu energopārvaldības procesa digitalizācijā, mācību infrastruktūras un saistīto inženiertīklu energoefektivitātes paaugstināšanu, videi draudzīgu ilgtermiņa apsaimniekošanas risinājumu enerģijas taupīšanai un ieguvei no atjaunojamiem resursiem izstrādi un ieviešanu, videi draudzīgas izglītības iestādes darbības demonstrējumu, etalonveidošanas iniciatīvām, vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanu, kā arī komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumiem un projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai.
Attiecināmās izmaksas
Projekta tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar pasākuma mērķa un uzraudzības rādītāju sasniegšanu un galvenās izmaksu pozīcijas ir:
1. Mācību un/vai koplietošanas infrastruktūras apsaimniekošanas  sistēmu digitalizācijas (tai skaitā iegādes, piegādes un uzstādīšanas) izmaksas, IKT risinājumu ieviešanas apsaimniekošanas procesa digitalizācijā (tai skaitā licenču un programmatūras lietošanas izmaksas), un personāla instruktāžas  izmaksas  sadarbības partnerim  noteikumu projekta 18.1. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai un finansējuma saņēmējam - datu ieguves, uzkrāšanas un apstrādes vajadzībām;
2. Mācību un/vai koplietošanas infrastruktūras un saistīto inženiertīklu energoefektivitātes paaugstināšanas izmaksas sadarbības partnerim  šo noteikumu 18.2. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai.
3. Videi draudzīgu ilgtermiņa apsaimniekošanas risinājumu enerģijas taupīšanai vai ieguvei no atjaunojamiem resursiem izstrādes un ieviešanas izmaksas sadarbības partnerim  šo noteikumu 18.3. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai un finansējuma saņēmējam - datu ieguves, uzkrāšanas un apstrādes vajadzībām.
Atjaunojamos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu avotu iegādes, piegādes un uzstādīšanas izmaksas, piemēram, izmaksas, kas saistītas ar saules enerģijas ražošanas mikroģenerācijas vai saules elektrostaciju projektēšanu, saskaņošanu un nodošanu ekspluatācijā, ievērojot, ka saražotā enerģija 100 procentu apmērā tiek izmantota pašpatēriņam.
Elektroenerģijas ražošanas iekārtu gadījumā noteikumu projekts paredz detalizētāku pašpatēriņa prasības uzraudzību elektroenerģijas pārvades tehnisko iespēju dēļ.
Gadījumā, ja finansējuma saņēmējs izmanto Elektroenerģijas tirgus likuma 30.5.pantā paredzēto elektroenerģijas NETO norēķinu sistēmu, prasības uzraudzību iespējams veikt par pilnu kalendāra gadu pēc projekta noslēguma maksājuma saņemšanas.
Prasība uzskatāma par izpildītu, ja kalendāra gada griezumā ar uzstādītajām iekārtām saražotā enerģija finanšu izteiksmē nenosedz projekta ēkas elektroenerģijas patēriņu un elektroenerģijas NETO norēķinu sistēmā nav izveidojies saražotās enerģijas finanšu izteiksmē pārpalikums gada griezumā.
Par pašpatēriņu neuzskata cita tā paša lietotāja citos ar projektu nesaistītos objektos patērēto elektroenerģiju, ja tās finanšu vērtība tiek segta daļēji vai pilnīgi, izmantojot NETO norēķinu sistēmu atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 30.5 panta otrajai daļai. Šādā gadījumā finansējuma saņēmējam jānodrošina izsekojama uzskaite un aprēķini par elektroenerģijas un finanšu plūsmām, kas saistīti ar NETO norēķinu sistēmas iespējām, kas pierāda, ka ir nodrošināta noteikumu projekta prasība par pašpatēriņu attiecīgajā gadā.
4. Demonstrējumu pasākumu ieviešanas izmaksas sadarbības partnerim šo noteikumu 18.4. un 18.5. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai un finansējuma saņēmējam - datu ieguves, uzkrāšanas un apstrādes vajadzībām:
- vienota profesionālās izglītības iestāžu mācību un koplietošanas ēku energopārvaldības modeļa izveide – etaloniniciatīva ar demo potenciālu 1) valsts un publisko ēku uzturēšanai, 2) izmantošanai profesionālās izglītības mācību procesā un 3) profesionālās izglītības infrastruktūras ilgtspējas nodrošināšanai resursu, funkciju un datu kontekstā, tādējādi  mazinot vērtīgu datu un funkciju zudumu personāla mainības apstākļos;
- energoietilpīgu profesionālās  izglītības programmu (turpmāk - IP) mācību vides pilnveide, lai mācību procesa laikā, balstoties uz izveidotās energopārvaldības sistēmas datiem, demonstrētu izglītojamiem tehnoloģijas, kas nodrošina energoefektīvu izglītības procesu un tā virzību uz klimata neitralitāti. Tas nozīmē energoefektīvu tehnoloģiju izmantošanu mācību vidē un mācību procesā demonstrē IP energoefektivitātes iespējas. Piemēram IP “Ēdināšanas pakalpojumi” mācību aprīkojuma un iekārtu nomaiņa uz energoefektīvāku, demonstrējot gan IP, gan ēdināšanas pakalpojuma energoefektivitātes iespējas, elektroauto uzlādes staciju ierīkošanas izmaksas, ja tajās tiek izmantota no saules iegūta elektroenerģija, elektrotransporta iegādes izmaksas u.c. Videi draudzīga izglītības procesa demonstrācijas pasākumu nodrošināšanai būs attiecināmas tādas mācību procesam nepieciešamas iekārtas un aprīkojums, kuru izmantošanai mācību procesā būs nepieciešams mazāks energoresursu patēriņš par līdzšinējo.
Ar videi draudzīga izglītības procesa demonstrācijas pasākumiem ir domāti – mācību materiāli, iekārtas vai aprīkojums, kas praktiski un vizuāli uztveramā veidā demonstrē izglītojamiem dabas resursus taupošas prakses vai AER izmantošanas priekšrocības, vai negatīvas ietekmes uz vidi ierobežošanas pasākumus, nostiprinot izglītojamo zaļo domāšanu un videi draudzīgu paradumu sasaisti ar profesionālajām iemaņām. Piemēram, praktisko un teorētisko nodarbību procesa ietvaros izmantotās enerģijas ieguves no AER gadījumā, demonstrējot izglītojamajam CO2 izmešu un elektroenerģijas izmaksu samazinājumu izteiktu pret darba stundu vai saražotu vienību. Izlietojamo materiālu ekonomējošas prakses ietekme uz dabas resursu patēriņu  dažādās profesijās. Darba procesā radīto atkritumu un augsnes vai ūdens mikroorganismiem toksisku vielu utilizācijas vai pārstrādes nozīmi demonstrējoši materiāli.
5. Vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanas izmaksas šo noteikumu 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam un 13. punktā minētajiem sadarbības partneriem šo noteikumu 18.6. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai.
6. Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas šo noteikumu 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam un 13. punktā minētajiem sadarbības partneriem noteikumu projekta 18.7. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai.
7. Tiešās projekta vadības un īstenošanas personāla (turpmāk – projekta personāls) izmaksas, izņemot virsstundas, šo noteikumu 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam noteikumu projekta 18.8. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai.
Ņemot vērā, ka finansējuma saņēmējs ir tiešās valsts pārvaldes iestāde, tai projekta personāla izmaksu ietvaru, izmaksu nosacījumus un apmērus nosaka gan ārējais normatīvais regulējums (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr.361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients”, Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīlī noteikumi Nr.262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” u.c.), gan finansējuma saņēmēja iestādes iekšējie normatīvie akti, kas detalizēti apraksta nodarbināto mēnešalgas, piemaksu un citu ar atlīdzību saistīto maksājumu noteikšanas un izmaksāšanas principus. Pasākuma projekta personāla izmaksu likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
- taisnīgs – projekta personāla izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi visam finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam;
- objektīvs – projekta personāla izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts balstoties uz mēnešalgu grupas atlīdzības viduspunktu  valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem un attiecīgi veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projekta tiešās attiecināmās izmaksas;
- pārbaudāms – projekta personāla izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar Atbildīgās iestādes veiktajiem aprēķiniem;
- iepriekš noteikts – projekta personāla izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti pasākuma īstenošanas noteikumu projekta 21. punktā un piemērojami atbilstoši noteikumu projektā noteiktajām prasībām.
Tiešās projekta personāla izmaksas, kuras, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060 55. panta 1. punktu, plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi un tās ir skaidri nodalāmas no infrastruktūras attīstības un ar tām saistītām citām projekta izmaksām, papildus noteiktajai vienotajai likmei, citas projekta personāla izmaksas nav attiecināmas un nepastāv minēto izmaksu pārklāšanās.
Finansējuma saņēmējam projekta  personāla izmaksām paredzēts piemērot izmaksu vienoto likmi 17 % apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta personāla izmaksas. Sadarbības partnerim projekta personāla izmaksas netiek plānotas.
Ņemot vērā, ka finansējuma saņēmējs nodrošinās gan pasākuma projekta, gan 4.2.1.6.pasākuma pirmās un ceturtās atlases kārtas projektu vadību un īstenošanu, darbinieku iesaiste konkrētajā projektā un darba slodzes sadalījums starp projektiem tiks noteikts ar rīkojumu par slodžu sadalījumu. Darba samaksa tiks veikta atbilstoši rīkojumā norādītajam sadalījumam no konkrētā projekta līdzekļiem, nodrošinot personāla izmaksu nodalīšanu starp projektiem. Finanšu uzskaitē izmaksu nodalīšana tiks nodrošināta, izmantojot katram projektam savu pazīmi (finansēšanas posteņa numuru un aktivitātes kodu).
Finansējuma saņēmēja struktūrvienība projekta ietvaros plānoto darbību īstenošanai indikatīvi plāno piesaistīt projekta personālu vidēji 11 pilnām slodzēm, tai skaitā: departamenta direktors ar 39.1. amatu apakšsaimes VI  līmeni un 13. mēnešalgu grupu; divi nodaļu vadītāji ar 39.1. amatu apakšsaimes V līmeni un 12. mēnešalgu grupu; 10 projektu vadītāji un vecākie eksperti ar 39.1. amatu apakšsaimes III līmeni, 10. mēnešalgu grupu; divi vadītāja vietnieki ar 39.1. amatu apakšsaimes IVB līmeni un 11. mēnešalgu grupu.
Detalizēts projekta personāla vadības izmaksu aprēķins un pienākumu apraksts pieejams atbildīgajā iestādē.
Noteikumu projekts neparedz vienkāršoto izmaksu piemērošanu citām attiecināmo izmaksu pozīcijām, ņemot vērā pasākuma ietvaros paredzēto izmaksu atšķirīgo apmēru atbilstoši projektā plānoto darbību tvērumam, plānoto ieguldījumu kartējumam un izvēlētajiem risinājumiem.
8. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas, kas ir finansējuma saņēmēja izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai, un tās plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15% apmērā no projektā paredzētajām tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām.
9. Projekta neparedzētās izmaksas (izdevumi papildu darbu veikšanai vai pakalpojumu sniegšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami noslēgtās vienošanās izpildes nodrošināšanai) projektā plāno kā vienu izdevumu pozīciju, un tie nepārsniedz 5% no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzēto izdevumu izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi kārtībā, ko nosaka vienošanās.
10. Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta “c” apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.
Izmaksas, kas saskaņā ar noteikumiem nav iekļaujamas kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta.
Projekta ietvaros ir attiecināmas vides prasību integrācijas preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums) un vides un informācijas piekļūstamības ekspertu konsultāciju izmaksas.
Projekta ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām atbalstāmo darbību izmaksu pozīcijām un ir veiktas pēc 2024. gada 1. janvāra.  Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām.
Pasākuma/projekta īstenošanas nosacījumi
1. Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
2. Lai nodrošinātu savlaicīgu inženiertehniskās priekšizpētes veikšanu un projektā  plānoto enerģijas patēriņa monitorēšanas sistēmu uzstādīšanu aktuālu enerģijas patēriņa datu ieguvei un patēriņa samazinājuma pasākumu efektivitātes noteikšanai, tādējādi sekmējot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam investīciju plūsmas intensificēšanu Eiropas Komisijai pieprasāmo izdevumu (n+3) minimālā mērķa izpildei un nezaudētu ES fondu „piešķīrumu”, projekta īstenošanas nosacījumi paredz uzdevumu finansējuma saņēmējam nodrošināt attiecīgā publiskā iepirkuma izsludināšanu ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc  noteikumu projekta spēkā stāšanās.
3. Lai projekta iesniedzējs varētu iesniegt projekta iesniegumu sadarbības iestādē,  IZM Profesionālās izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģiju vērtēšanas un investīciju piesaistes pieteikumu vērtēšanas komisija (turpmāk – SVK), balstoties uz RTU VASSI sagatavoto datu apkopojumu (pieejams atbildīgajā iestādē) un projekta iesniedzēja laika posmā no 2024.gada aprīļa līdz jūnijam veikto priekšizpēti noteikumu projekta 13. punktā minēto sadarbības partneru profesionālās izglītības iestādēs, pieņem lēmumu par  projektā plānotajām darbībām, to īstenošanai indikatīvi plānoto finansējumu un plānoto darbību ietvaros sasniedzamajiem rādītājiem, prioritāri atbalstot darbības, kurās plānots sasniegt primārās enerģijas ietaupījumu ne mazāk kā 30% apmērā. Šis stratēģiju vērtēšanas komisijas lēmums ir projekta iesnieguma pielikums. Savukārt, lēmumu par šo noteikumu 13.punktā minētajiem sadarbības partneriem atbalstāmajām darbībām, plānoto finansējumu un sasniedzamajiem rādītājiem stratēģiju vērtēšanas komisija var aktualizēt projekta īstenošanas laikā saskaņā ar finansējuma saņēmēja iesniegtajiem priekšlikumiem.