Anotācija

1. Spēkā esošajos normatīvajos aktos nav reglamentētas kazu artrīta-encefalīta uzraudzības, kontroles un apkarošanas prasības, tāpat nav noteikta statusa piešķiršanas kārtība kazu sugas dzīvnieku novietnēm. Tas nozīmē, ka pašlaik kazu artrīta-encefalīta izplatība netiek efektīvi kontrolēta un izskausta, kaut arī ir pieejami laboratoriskie izmeklējumi.
Kazu īpašniekiem vai turētājiem kazu artrīts-encefalīts ir ekonomiski nozīmīga slimība, jo tās dēļ hroniski slimajiem dzīvniekiem rodas ievērojami produktivitātes zaudējumi. Ignorējot kazu artrīta-encefalīta radīto risku, var tikt apdraudēta kazkopības attīstība Latvijā, jo, uzlabojot šķirņu kazu gaļas un piena īpašības, tiek ievesti arī vērtīgi šķirņu vaislinieki, kas pret slimību ir ļoti uzņēmīgi pret šo slimību.
Pašlaik biedrība "Latvijas Kazkopības biedrība" snieguma pārbaudēs, tas ir, ciltsdarba programmās, ir noteikusi kazu artrīta-encefalīta diagnosticēšanas nepieciešamību kazu šķirņu vaislas dzīvniekiem, lai tiem ierobežotu slimības izplatību.
Pārtikas un veterinārais dienests un biedrība "Latvijas Kazkopības biedrība", īstenojot kazu artrīta-encefalīta noteikšanu Latvijā pārraudzībā esošajos kazu ganāmpulkos, ir konstatējuši, ka nepieciešams izstrādāt un noteikt vienotas kazu artrīta-encefalīta uzraudzības programmas prasības visiem kazu sugas dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, kas vēlēsies novietnēm iegūt un turpmāk saglabāt novietnes statusu:
a)  no saslimšanas ar kazu artrītu-encefalītu atveseļotas novietnes statusu (turpmāk – M1 statuss). Statuss atbilst zemākajam statusa līmenim;
b) no kazu artrīta-encefalīta brīvas novietnes statusu (turpmāk – M2 statuss). Statuss atbilst vidējam statusa līmenim;
c) no kazu artrīta-encefalīta oficiāli brīvas novietnes statusu (turpmāk – M3 statuss). Statuss atbilst augstākajam statusa līmenim.
Tāpat ir nepieciešams noteikt, ka Pārtikas un veterinārais dienests piešķir novietnei kazu artrīta-encefalīta skartas novietnes statusu (turpmāk – MP statuss). Šo statusu piešķir, ja
1) novietnē dzīvnieks ir slims ar kazu artrītu-encefalītu, t. i., dzīvniekam novēro klīniskās pazīmes kopā ar pozitīvu vai aizdomīgu laboratorisko rezultātu, dzīvnieks ir barots ar pienu no slimām kazām vai aitām un tam konstatē pozitīvu vai aizdomīgu laboratorisko rezultātu, M1 statusa novietnē paškontroles paraugā konstatē pozitīvu seroloģisko rezultātu vai atkārtoti aizdomīgu rezultātu, M2 vai M3 statusa novietnē konstatē atkārtoti pozitīvu seroloģisko rezultātu vai kazu artrīta-encefalīta ierosinātāju konstatē virusoloģiskā vai molekulārbioloģiskā laboratoriskajā izmeklējumā;
2) novietnē ar M2 vai M3 statusu turēts dzīvnieks, par kura saslimšanu ir aizdomas, nav laboratoriski izmeklēts.

1. Ievērojot problēmas aprakstā minēto, jānosaka vienoti pasākumi kazu sugas dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem kazu artrīta-encefalīta uzraudzības programmas īstenošanai. Tāpat ir nepieciešams noteikt statusa piešķiršanas kārtību kazu sugas dzīvnieku novietnēm.
Ir sagatavots projekts, lai noteiktu kazu artrīta-encefalīta uzraudzības, kontroles un apkarošanas prasības, izveidojot skaidru un kontrolējamu sistēmu novietņu veselības statusa (MP, M1, M2 vai M3 statusa) piešķiršanai un nodrošinot stingrus pasākumus slimības kontrolei, uzraudzībai un apkarošanai. Projekts sekmēs slimības izskaušanu un dzīvnieku veselības uzlabošanu tajās novietnēs, kurās dzīvnieku īpašnieki vai turētāji vēlēsies ievērot projektā ietvertos nosacījumus.
Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 25. panta 17. punktu Ministru kabinetam tiek dots pilnvarojums izdot noteikumus, kuros paredzēts noteikt valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtību.
Projekta izpratnē novietne ir Lauku atbalsta dienesta lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrā (turpmāk – Lauku atbalsta dienesta reģistrs) reģistrēta telpa, būve vai norobežota teritorija, kas paredzēta dzīvnieku turēšanai un veido atsevišķu epidemioloģisko vienību, kurā dzīvniekiem ir vienāds veselības statuss, bet, ja dzīvniekus tur telpās, par šādu vienību uzskatāmi visi dzīvnieki, kam ir kopīga gaisa telpa.
Projektā noteiktās kazu artrīta-encefalīta uzraudzības, kontroles un apkarošanas prasības paredz ņemt laboratoriskos izmeklējumus. Uzraudzības un kontroles pasākumu laikā plānots ņemt asins paraugu, lai laboratoriski noteiktu antivielas pret kazu artrīta-encefalīta ierosinātāju (turpmāk – paškontroles paraugs). Savukārt apkarošanas pasākumu laikā plānots ņemt asins vai liesas paraugu no dzīvnieka vai tā līķa, lai laboratoriski noteiktu kazu artrīta-encefalīta ierosinātāju provīrusu vai antivielas pret to saskaņā ar regulas 2017/625 34. panta 2. punktā minētajām metodēm (turpmāk – kontroles paraugs).
Tāpat projektā noteikts, ka paškontroles un kontroles paraugus (abi kopā turpmāk – paraugs) ņem praktizējošs veterinārārsts, veicot regulas 2017/625 2. panta 2. punktā noteiktās oficiālās darbības, kuras tam Pārtikas un veterinārais dienests deleģējis saskaņā ar regulas 2017/625 31. panta 2. punktā noteikto.
Lai izvairītos no nepatiesiem laboratoriskajiem rezultātiem, projekts paredz, ka paraugus neņem 10 dienu pirms plānotā laika un pēc kazu mātes atnešanās (tas noteikts saskaņā ar Varšavas Dzīvības zinātņu universitātes 2016. gada pētījuma "Par antivielu titra samazināšanos pret mazo atgremotāju lentivīrusu kazu atnešanās laikā" rezultātiem; pieejami tīmekļvietnē https://doi.org/10.1016/j.smallrumres.2016.12.006).
Tā kā Latvijā paraugu laboratorisko izmeklēšanu var veikt oficiālā laboratorija vai cita Eiropas Savienības dalībvalsts references laboratorija, vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts oficiālā laboratorija (turpmāk – citas dalībvalsts laboratorija), tad paraugus uz tām var nosūtīt praktizējošs veterinārārsts, dzīvnieku īpašnieks, turētājs vai dzīvnieku īpašnieku vai turētāju pārstāvošā šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācija.
Ja paraugi nosūtīti uz oficiālo laboratoriju, tad parauga izmeklējumu rezultātus nosūta laboratorisko izmeklējumu pasūtītājam un tā norādītai personai saskaņā ar pavadrakstā norādīto informāciju, kā arī Lauku atbalsta dienestam, ja izmeklējumu pasūtītājs parauga pavadrakstā ir norādījis, ka rezultāti jānosūta Lauku atbalsta dienestam vai – ja izmeklējumi veikti, pildot valsts pārvaldes uzdevumus, – ka izmeklējumu pasūtītājs ir Pārtikas un veterinārais dienests. Savukārt, ja paraugi nosūtīti uz citas dalībvalsts laboratoriju, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs saņemtos laboratorisko izmeklējumu rezultātus nosūta šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijai, kas pārstāv konkrēto dzīvnieku īpašnieku vai turētāju, vai praktizējošajam veterinārārstam, lai tie tos reģistrētu Lauku atbalsta dienesta reģistrā.
Sagatavotais projekts paredz darbības, kas novietnēm ļaus iegūt un turpmāk saglabāt M1, M2 vai M3 statusu. Tāpat projektā noteiktas situācijas, kad Pārtikas un veterinārais dienests novietnēm piešķirs un saglabās MP statusu, kā arī prasības statusa maiņai.
Projekts paredz, ka Lauku atbalsta dienests savas tīmekļvietnes publiskajā sadaļā uztur aktuālu to dzīvnieku novietņu sarakstu, kurām piešķirts un saglabāts MP, M1, M2 vai M3 statuss, norādot statusa piešķiršanas datumu, novadu un pagastu, kurā atrodas novietne, un tās numuru. Lauku atbalsta dienesta reģistrā Lauku atbalsta dienests pie novietnes varēs norādīt Pārtikas un veterinārā dienesta piešķirto tās novietnes statusu, no kuras ievesti dzīvnieki, un informāciju par pievienoto novietnes statusu nosūtīs dzīvnieku īpašniekam vai turētājam uz Lauku atbalsta dienesta reģistrā norādīto elektronisko pasta adresi, ja novietnē iepriekš dzīvnieki nav turēti vai dzīvnieki ir ievesti no novietnes ar zemāku statusu, izņemot situācijā, kad dzīvnieki novietnē ievesti no Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk – dalībvalsts) vai valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk – trešā valsts). Ja dzīvnieki ievesti no citas dalībvalsts vai trešās valsts, dzīvnieku īpašniekam vai turētājam jārīkojas, ievērojot M1, M2 vai M3 statusa saņemšanas kārtību.
Savukārt par M1, M2 vai M3 statusu piešķiršanu vai nepiešķiršanu dzīvnieku īpašniekam vai turētājam rakstveidā paziņos Pārtikas un veterinārais dienests pēc tam, kad būs izvērtējis novietni, pamatojoties uz saņemto  iesniegumu.  
Lai Pārtikas un veterinārais dienests varētu novietnēm piešķirt M1, M2 vai M3 statusu, projektā noteikts, ka dzīvnieku īpašniekam vai turētājam ir jāiesniedz iesniegums par statusa piešķiršanu novietnei, kā arī ir jāpievieno norāde Lauku atbalsta dienesta reģistrā par to novietnes statusa pievienošanu vai maiņu.
Iesnieguma veidlapa par statusa piešķiršanu ir dota projekta 1. pielikumā, bet pirms iesnieguma iesniegšanas dzīvnieku īpašniekam vai turētājam ir jānodrošina kazu artrīta-encefalīta apkarošanas pasākumu īstenošana (ja attiecināms), turklāt kazu mātēm, vaislas āžiem un visām pārējām kazām, kas vecākas par 12 mēnešiem, (turpmāk – pamatganāmpulka dzīvnieki) jābūt laboratoriski izmeklētām uz kazu artrītu-encefalītu un iegūtiem negatīviem rezultātiem. Tāpat ir jānodrošina, lai pamatganāmpulka dzīvniekiem izmantoti uz kazu artrīta-encefalīta ierosinātāju laboratoriski negatīvi reproduktīvie produkti, kas atbilst regulas Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā ("Dzīvnieku veselības tiesību akts") (turpmāk – regula  2016/429) 4. panta 28. punkta "a" apakšpunktā noteiktajai definīcijai (turpmāk – reproduktīvie produkti).
Lai novietnē neizplatītu kazu artrītu-encefalītu, projekts paredz, ka novietnē ievedami dzīvnieki no tāda paša vai augstāka statusa novietnes vai no novietnes vai ganāmpulka, kurā pamatganāmpulka dzīvnieki ir laboratoriski izmeklēti pret kazu artrīta-encefalīta ierosinātāju un iegūti negatīvi rezultāti. Ja no citas dalībvalsts ieved
1) dzīvniekus, tad jārīkojas atbilstoši
a) regulas 2016/429 127. pantā noteiktajām prasībām;
b) Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētās regulas (ES) 2020/688, ar ko attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, kuras reglamentē sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429, 15. pantā noteiktajām prasībām;
2) reproduktīvos produktus, tad jārīkojas atbilstoši
a) regulas 2016/429 157. un 158. pantā noteiktajām prasībām;
b) Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētās regulas (ES) 2020/686, ar ko attiecībā uz reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu un izsekojamības un dzīvnieku veselības prasībām, kas jāievēro, veicot konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429, 12., 13. un 14. pantā noteiktajām prasībām.
Savukārt, ja no trešās valsts ieved
1) dzīvniekus, tad jārīkojas atbilstoši
a) regulas 2016/429 229. pantā noteiktajām prasībām;
b) Komisijas 2020. gada 30. janvāra Deleģētās regulas (ES) 2020/692, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, to pārvietošanu un rīkošanos ar tiem pēc ievešanas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (turpmāk – regula 2020/692), 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā noteiktajam;
2) reproduktīvos produktus, tad jārīkojas atbilstoši
a) regulas 2016/429 229.  un 234. pantā noteiktajām prasībām;
b) regulas 2020/692 91. un 92. pantā noteiktajām prasībām.

Pārvietojot dzīvniekus, lai Pārtikas un veterinārais dienests novietnei turpmāk varētu saglabāt M1, M2 vai M3 statusu, tie ir jāieved no tāda paša vai augstāka statusa novietnes vai no novietnes vai ganāmpulka, kurā pamatganāmpulka dzīvnieki ir laboratoriski izmeklēti pret kazu artrīta-encefalīta ierosinātāju un iegūti negatīvi rezultāti, kā arī izmantoti uz kazu artrīta-encefalīta ierosinātāju laboratoriski negatīvi reprodukcijas produkti. Tāpat 12 līdz 14 mēnešu laikā no pēdējās parauga ņemšanas dienas laboratoriski ir jāizmeklē paškontroles paraugi no visiem pamatganāmpulka dzīvniekiem. Savukārt, ja kazas tiek turētas kopā ar aitām, tad aitas jāizmeklē uz Maedi-Visna slimību, kā arī kazlēni piebarojami tikai ar pienu no kazām, kurām iegūti negatīvi rezultāti izmeklējumā uz kazu artrītu-encefalītu vai Maedi-Visna slimību, vai piens ir termiski jāapstrādā, lai nodrošinātu kazu artrīta-encefalīta ierosinātāja iznīcināšanu.
Projektā noteiks, ka dzīvnieki tiek pārvietoti uz tādu kopējo ganību teritoriju, kurā ganās kazu vai aitu sugas dzīvnieki tikai no novietnes ar tādu pašu statusu.
Projekts paredz, ka novietnē pie pārējiem dzīvniekiem var pievienot ievestos dzīvniekus, ja tiem izmeklēti paškontroles paraugi un iegūti negatīvi rezultāti, vai arī, ja tie nav laboratoriski izmeklēti, tos izolē un laboratoriski izmeklē un, ja iegūti negatīvi rezultāti, tikai tad pievieno novietnē pie pārējiem dzīvniekiem.
Tāpat, lai neizplatītu slimību, ja kazas tiek vestas uz pasākumu, kurā piedalās kazas vai aitu sugas dzīvnieki no dažāda statusa novietnēm, projektā noteikts dzīvnieku īpašniekam vai turētāja pienākums nodrošināt, lai pasākuma laikā apmeklētajiem nav iespējams kontaktēties ar tā dzīvniekiem un dzīvnieki no dažāda statusa novietnēm būtu izolēti cits no cita, izņemot situācijā, kad pasākumā piedalās kazu vai aitu sugas dzīvnieki no viena statusa novietnēm.

Projekts nosaka kazu artrīta-encefalīta apkarošanas pasākumus situācijās, kad radušās aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar kazu artrītu-encefalītu vai dzīvnieks ir slims ar kazu artrītu-encefalītu.
Aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar kazu artrītu-encefalītu ir situācijā, kad dzīvniekam tiek novērotas kazu artrīta-encefalīta klīniskās izmaiņas, dzīvnieks tiek barots ar pienu, kas iegūts no kazas, kura ir slima ar kazu artrītu-encefalītu, vai no aitas, kura ir slima ar Maedi-Visna slimību, vai kad M1, M2 vai M3 statusa novietnēs dzīvniekam laboratoriskajos izmeklējumos konstatē aizdomīgu (neskaidru) seroloģisko izmeklējuma rezultātu uz kazu artrītu-encefalītu vai pirmreizējo pozitīvo seroloģisko izmeklējuma rezultātu uz kazu artrītu-encefalītu. Tādā situācijā noteikumu projekts paredz dzīvnieku īpašnieka vai turētāja pienākumu nodrošināt, lai dzīvnieks nenonāk kontaktā ne ar vienu citu kazu vai aitu sugas dzīvnieku novietnē.
Projekts noteic, ka dzīvnieku, par kura saslimšanu ar kazu artrītu-encefalītu ir radušās aizdomas, no M1 (ja uzskata par nepieciešamu), M2 vai M3 statusa novietnes ir laboratoriski jāizmeklē pret kazu artrīta-encefalīta ierosinātāju vai to no M1 statusa novietnes jāpārvieto uz novietni, kurā tiek turēti nobarojamie dzīvnieki, vai uz kautuvi nokaušanai. Tāpat noteikts, ka dzīvnieku, par kura saslimšanu radušās aizdomas, nedrīkst izmantot lecināšanā, spermas, olšūnu vai embriju iegūšanā un no tā iegūto pienu dzīvniekiem novietnē ar M1, M2 vai M3 statusu izbaro tikai pēc termiskas apstrādes.
Šādu dzīvnieku, par kura saslimšanu radušās aizdomas, var pievienot novietnē pie pārējiem dzīvniekiem tikai tad, ja laboratorisko izmeklējumu rezultāti atkārtoti ir negatīvi. Pamatganāmpulka dzīvnieki, kas bijuši kontaktā ar dzīvnieku, par kura saslimšanu ar kazu artrītu-encefalītu ir radušās aizdomas, seroloģiski jāizmeklē pret kazu artrīta-encefalīta ierosinātāju.
Tāpat projektā noteikts, ka dzīvnieku īpašniekam vai turētājam ir jānodrošina, lai novietnē ar M1, M2 vai M3 statusu pamatganāmpulka dzīvnieki, kas bijuši saskarē ar šādu dzīvnieku, par kura saslimšanu radušās aizdomas un tās ir apstiprinājušās, tiek laboratoriski pārbaudīti ne agrāk kā sešus mēnešus pēc aizdomu konstatēšanas. Ja izmeklējuma rezultāts ir pozitīvs, dzīvnieks uzskatāms par slimu ar kazu artrītu-encefalītu un tas ir izolējams un divu nedēļu laikā pārvietojams uz kautuvi nokaušanai, savukārt, ja rezultāts negatīvs, dzīvnieka paraugu laboratoriski izmeklē atkārtoti ne agrāk kā pēc 12 mēnešiem no pēdējās paškontroles parauga ņemšanas dienas.
Projektā ir noteikts, ka dzīvnieks par slimu ar kazu artrītu-encefalītu uzskatāms tad, kad M1 statusa novietnē noņemtajā paraugā laboratoriskajos izmeklējumos konstatēts aizdomīgs vai pozitīvs seroloģisko izmeklējumu rezultāts vai M1, M2 un M3 statusa novietnē laboratoriskajos izmeklējumos konstatēts atkārtoti pozitīvs seroloģisko izmeklējumu rezultāts uz kazu artrītu-encefalītu vai virusoloģiskā vai molekulāri bioloģiskā izmeklējumā kazu artrīta-encefalīta ierosinātājs.
Tādā situācijā Pārtikas un veterinārais dienests atceļ M1, M2 un M3 statusu un piešķir novietnei MP statusu, ko saglabā, līdz slimais dzīvnieks, kā arī slimās kazu mātes pēcnācēji, kas ir jaunāki par 12 mēnešiem, ir pārvietoti uz novietni, kurā tiek turēti nobarojamie dzīvnieki, vai uz kautuvi nokaušanai un par paņemtajiem kontroles paraugiem no pamatganāmpulka dzīvniekiem iegūti negatīvi laboratorisko izmeklējumu rezultāti. Kontroles paraugus ņem no pamatganāmpulka dzīvniekiem, kas bijuši saskarē ar slimo dzīvnieku, un laboratoriski izmeklē pēc četriem mēnešiem pēc pozitīvā kazu artrīta-encefalīta laboratoriskā izmeklējuma rezultāta konstatēšanas. Ja izmeklējuma rezultāts būs pozitīvs, dzīvnieks uzskatāms par slimu ar kazu artrītu-encefalītu un ir nekavējoties jāizolē un divu nedēļu laikā pēc laboratorisko rezultātu iegūšanas jāpārvieto uz novietni, kurā tiek turēti nobarojamie dzīvnieki, vai jānosūta uz kautuvi nokaušanai. Savukārt, ja rezultāts ir negatīvs, pamatganāmpulka dzīvnieku kontroles paraugi atkārtoti laboratoriski jāizmeklē ne agrāk kā pēc 12 mēnešiem no pēdējās kontroles parauga ņemšanas dienas. Pēc prasību izpildes Lauku atbalsta dienests tā reģistrā pie novietnes norāda M1 statusu.
Ja dzīvnieks ir uzskatāms par slimu ar kazu artrītu-encefalītu, noteikumu projekts paredz dzīvnieku īpašnieka vai turētāja pienākumu slimo dzīvnieku izolēt un nodrošināt, lai tas nenonāk kontaktā ar citiem dzīvniekiem novietnē. Tāpat tiek noteikts, ka šādu dzīvnieku nedrīkst izmantot lecināšanā, spermas, olšūnu vai embriju iegūšanā, kā arī no šāda dzīvnieka iegūto pienu dzīvniekiem novietnē ar M1, M2 vai M3 statusu izbaro tikai pēc termiskas apstrādes.
Savukārt, lai atklātu iespējamās inficētās un epidemioloģiski saistītās novietnes, kurās esošie dzīvnieki ir kontaktējušies ar slimo dzīvnieku, projekts paredz, ka Pārtikas un veterinārais dienests organizē epidemioloģisko izmeklēšanu (darba metode infekcijas slimību izraisītāju, avotu, pārnešanas faktoru un izplatīšanās ceļu atklāšanai, kā arī profilakses un pretepidēmijas pasākumu organizēšanai), ja dzīvnieku īpašnieks vai turētājs to ir lūdzis organizēt. Pārtikas un veterinārais dienests pēc nepieciešamības pieaicina kazkopības nozarē praktizējošus veterinārārstus un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes speciālistus, lai noteiktu nepieciešamos kazu artrīta-encefalīta apkarošanas papildu pasākumus inficētajās un epidemioloģiski saistītajās novietnēs.
Ja no novietnes tiek izvesti visi dzīvnieki, novietni vajadzētu iztīrīt un dezinficēt un tajā dzīvniekus vēlams ievest tikai pēc 14 dienas. Tāpat šajā gadījumā Lauku atbalsta dienests tā reģistrā pie novietnes pievienos tās novietnes statusu, no kuras ievesti dzīvnieki, ja vien dzīvnieki novietnē netiek ievesti no dalībvalsts vai trešās valsts, jo tad dzīvnieku īpašnieks vai turētājs rīkojas, ievērojot M1, M2 vai M3 statusa saņemšanas kārtību.

Projekts paredz, ka Lauku atbalsta dienests piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas savā reģistrā pie novietnes pievieno vai maina statusu un šādos gadījumos piecu darbdienu laikā informē dzīvnieku īpašnieku vai turētāju, nosūtot paziņojumu uz reģistrā norādīto elektroniskā pasta adresi.
Tāpat paredzēts, ka Pārtikas un veterinārais dienests izvērtē novietnes atbilstību noteiktajiem kritērijiem un pieņem lēmumu par M1, M2 vai M3 statusa piešķiršanu vai atteikumu, piecu darbdienu laikā rakstveidā paziņojot lēmumu dzīvnieku īpašniekam vai turētājam. Ja pieņemts lēmums piešķirt statusu, Pārtikas un veterinārais dienests piecu darbdienu laikā ievada piešķirto statusu Lauku atbalsta dienesta reģistrā. Savukārt situācijās, kad, pamatojoties uz laboratorisko izmeklējumu rezultātiem, konstatēts, ka novietne vairs neatbilst statusa piešķiršanas kritērijiem, Pārtikas un veterinārais dienests triju darbdienu laikā atceļ M1, M2 vai M3 statusu un piešķir novietnei MP statusu, par to informējot Lauku atbalsta dienestu un dzīvnieku īpašnieku vai turētāju. Tāpat paredzēts, ka Lauku atbalsta dienests 30 dienas pirms nepieciešamā izmeklējuma beigu datuma uz reģistrā norādīto elektroniskā pasta adresi dzīvnieku īpašniekam vai turētajam nosūta atgādinājumu par nepieciešamajiem izmeklējumiem.

2. Lai Pārtikas un veterinārais dienests kazu sugas dzīvnieku novietnei piešķirtu M1, M2 vai M3 statusu, tam nepieciešams apstrādāt noteiktus datus.

2. Lai Pārtikas un veterinārais dienests kazu sugas dzīvnieku novietnei piešķirtu M1, M2 vai M3 statusu, dzīvnieku īpašniekam vai turētājam būs jāiesniedz dienestā projekta 1. vai 2. pielikumā dotais iesniegums. Tā kā viens no 1. un 2. pielikumā dotā iesnieguma iesniedzējiem var būt dzīvnieku īpašnieka vai turētāja fiziskā persona, tad iesniegumā norādītie fiziskās personas dati (vārds, uzvārds, personas kods, elektroniskā pasta adrese) un apliecinājumā norādītie fiziskās personas dati (vārds, uzvārds, personas kods, elektroniskā pasta adrese, fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adrese un tālruņa numurs) tiks apstrādāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasībām.

Šī iemesla dēļ projektā ir noteikts datu apstrādes mērķis ­– identificēt dzīvnieku īpašnieku vai turētāju, novietnei piešķirt un saglabāt statusu, kā arī paziņot dzīvnieku īpašniekam vai turētājam par M1, M2 vai M3 statusa piešķiršanu. Datu uzglabāšanas termiņš – līdz novietne tiek likvidēta – un datu iznīcināšanas nosacījumi noteikti saskaņā ar Arhīva likumā noteiktajām prasībām. Pārtikas un veterinārajam dienestam, lai identificētu iesnieguma iesniedzēju, ir nepieciešams zināt iesniedzēja vārdu, uzvārdu un personas kodu, savukārt, lai paziņotu par minētā statusa piešķiršanu, ir nepieciešams zināt elektronisko pasta adresi. Šie iesniegtie fiziskās personas dati ir samērīgi un nepieciešami, lai īstenotu un sasniegtu šajā projektā izvirzītos mērķus.

3. Jau pašlaik praksē dzīvnieku īpašnieks vai turētājs neatkarīgi no normatīvā regulējuma bieži vien dzīvniekus izmeklē uz kazu artrītu-encefalītu un nodrošina slimības izskaušanu novietnē, bet novietnēm netiek piešķirts statuss.

3. Projekts paredz, ka dzīvnieku īpašnieks vai turētājs 2026. un 2027. gadā novietnei varēs atviegloti iegūt M1, M2 vai M3 statusu un to varēs piešķirt, ja pamatganāmpulka dzīvniekiem novietnē būs iegūts laboratoriski negatīvs rezultāts uz kazu artrītu-encefalītu, kā arī novietnē ievietoti tikai tādi ievestie dzīvnieki, kas vismaz 30 dienu pēc ievešanas turēti izolēti un laboratoriski izmeklēti, iegūstot negatīvus rezultātus. M1 statusu varēs iegūt, ja prasības īstenotas vienu gadu, M2 – divus gadus, M3 – trīs gadus.
Lai Pārtikas un veterinārais dienests varētu novietnēm piešķirt M1, M2 vai M3 statusu, projekts paredz, ka dzīvnieku īpašniekam vai turētājam līdz 2027. gada 1. oktobrim jāiesniedz iesniegums par statusa piešķiršanu novietnei. Iesnieguma veidlapa ir dota projekta 2. pielikumā.
Projektā arī noteikts, ka Pārtikas un veterinārais dienests izvērtē novietnes atbilstību noteiktajiem kritērijiem un pieņem lēmumu par M1, M2 vai M3 statusa piešķiršanu vai atteikumu, piecu darbdienu laikā rakstveidā paziņojot lēmumu dzīvnieku īpašniekam vai turētājam. Pēc lēmuma pieņemšanas novietnei tiek piešķirts atbilstošais statuss, un turpmākā kārtība ir tāda pati, kā noteikts projekta 2.1. apakšnodaļā, t. i., Pārtikas un veterinārais dienests piecu darbdienu laikā ievada piešķirto statusu Lauku atbalsta dienesta reģistrā un līdz kārtējā gada 30. novembrim elektroniski iesniedz Lauku atbalsta dienestā atlases kritērijus, pēc kuriem nosaka, kādi paškontroles paraugu izmeklējumi konkrētās novietnes dzīvniekiem nepieciešami nākamajā gadā, kā arī norāda nākamo paraugu izmeklēšanas periodu. Savukārt Lauku atbalsta dienests 30 dienas pirms nepieciešamo izmeklējumu sākuma datuma uz reģistrā norādīto elektroniskā pasta adresi dzīvnieku īpašniekam vai turētājam nosūta atgādinājumu par nepieciešamajiem izmeklējumiem, un dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina laboratorisko izmeklēšanu.