Anotācija (ex-ante)

No Veterinārmedicīnas likuma 59. panta 19. punkta (redakcijā, kas stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā) izriet, ka visu kaķu un mājas (istabas) sesku reģistrācija ir obligāta, izņemot tajos gadījumos, kas paredzēti ar šo noteikumu projektu.
Veterinārmedicīnas likuma 25. panta 6.¹ punktā ir noteikts jauns pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt izņēmumus, kad kaķu un mājas (istabas) sesku apzīmēšana ar mikroshēmu un reģistrāciju nav obligāta.
Reģistrēt datubāzē ir svarīgi kaķus un mājas (istabas) seskus, kuriem ir salīdzinoši lielāks risks noklīst un palikt bez īpašnieka vai turētāja aprūpes, un tādējādi nokļūt dzīvnieku patversmē. Savukārt noklīdušam dzīvniekam, kas ir apzīmēts ar mikroshēmu un reģistrēts datubāzē, atrast tā īpašnieku ir iespējams, nolasot mikroshēmas numuru un datubāzē noskaidrojot dzīvnieka īpašnieka kontaktinformāciju, lai dzīvnieks pēc iespējas ātrāk nokļūtu atpakaļ mājās. Tā kā saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem vietējā pašvaldība organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu, kā arī izveido un uztur dzīvnieku patversmes, tad, vienlaikus samazinoties patversmēs nonākušo dzīvnieku skaitam vai dzīvnieka uzturēšanās laikam patversmē, samazināsies arī pašvaldību izdevumi. Savukārt dzīvniekus, kas tiek pavairoti un kam tiek atsavināti mazuļi, ir būtiski apzīmēt ar mikroshēmu un reģistrēt datubāzē, lai nodrošinātu gan to izcelsmes izsekojamību, gan dzīvnieka labturības uzraudzību un kontroli, piemēram, lai uzraudzītu, vai dzīvnieka mazuļu metienu skaits vai mazuļu atsavināšanas vecums atbilst normatīvajos aktos noteiktajām labturības prasībām. 

Atbilstoši Veterinārmedicīnas likuma 25. panta 6.¹ punktā Ministru kabinetam noteiktajam pilnvarojumam noteikumos Nr. 359 ir jāpapildina norāde par noteikumu izdošanas tiesisko pamatu, kā arī noteikumi Nr. 359 jāpapildina ar 1.3. apakšpunktu, ietverot likumā noteikto pilnvarojumu, lai noteiktu izņēmumus, kad kaķu un mājas (istabas) sesku apzīmēšana ar mikroshēmu un reģistrācija nav obligāta (noteikumu projekta 1. un 2. punkts).
Noteikumu Nr. 359 3. punkts tiek precizēts, lai nodrošinātu dzīvnieku labturību un aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi un noteiktu ne tikai suņu, bet arī kaķu un mājas (istabas) sesku reģistrāciju datubāzē (noteikumu projekta 3. punkts). Noteikumu Nr. 359 2. punkts noteic, ka datubāzē reģistrē mājas (istabas) dzīvnieku, kas ir apzīmēts ar mikroshēmu.
Noteikumi Nr. 359 ir jāpapildina ar jaunu 3.¹ punktu, nosakot, ka kaķi un mājas (istabas) sesku, kas ievests no citas valsts, datubāzē reģistrē 10 dienu laikā pēc ievešanas (noteikumu projekta 4. punkts). Šie dzīvnieki jau ir apzīmēti ar mikroshēmu. Savukārt pienākums reģistrēt datubāzē suni, kas ievests no citas valsts, noteikts Veterinārmedicīnas likuma 59. panta 18. punktā.
Ievērojot iepriekšminēto, noteikumi Nr. 359 ir jāpapildina ar 3.² punktu, nosakot, kura kaķa un mājas (istabas) seska apzīmēšana un reģistrācija datubāzē nav obligāta (noteikumu projekta 5. punkts). Noteikumu projektā nav noteikts obligāts pienākums apzīmēt ar mikroshēmu un reģistrēt datubāzē kaķus un mājas (istabas) seskus, kas netiek pavairoti, atsavināti, brīvi laisti ārpus tā īpašnieka vai turētāja lietošanā esošās teritorijas vai nodoti dzīvnieku viesnīcā un nepiedalās izstādēs vai citos publiskos pasākumos. Netiek reģistrēti arī bezsaimnieku kaķi, jo, reģistrējot dzīvnieku, datubāzē ir jānorāda informācija par dzīvnieka īpašnieku, bet šādā situācijā tas nav iespējams. Savukārt dzīvnieka īpašniekam, ja viņš pats to vēlas, nav aizliegts savu dzīvnieku apzīmēt ar mikroshēmu un reģistrēt datubāzē, kaut gan kaķis vai mājas (istabas) sesks ietilpst kategorijā, kas nav obligāti jāapzīmē un jāreģistrē.
Noteikumu Nr. 359 5. punktā redakcionāli precizēts nosaukums normatīvajam aktam par dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku viesnīcām (noteikumu projekta 6. punkts). 

Noteikumu Nr. 359 8. punktā noteikts, kuru informāciju par mājas (istabas) dzīvnieku, tā īpašnieku un turētāju praktizējošs veterinārārsts reģistrē datubāzē.
Pastāv problēma saistībā ar dzīvnieka mātes mikroshēmas numura norādīšanas nepieciešamību, lai reģistrētu dzīvnieka mazuļus: kad mājas (istabas) dzīvnieks datubāzē tiek reģistrēts pirmreizēji, tā izcelsme nav zināma un nav iespējams izsekot, kuram pavairotajam dzīvniekam ir dzimuši attiecīgie mazuļi. Tādējādi kontrolējošām iestādēm nav nodrošināta dzīvnieku izsekojamība, piemēram, lai pārbaudītu, vai iegūto mazuļu metienu skaits nepārsniedz dzīvnieku labturības jomas normatīvajos aktos noteikto.
Noteikumu Nr. 359 8.2.1. un 8.3.1. apakšpunktā noteikts, ka personām, kurām nav piešķirts personas kods, norādāma valstiskā piederība, derīga personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, bet, tā kā personu apliecinošie dokumenti ir terminēti un var tikt mainīti, dažkārt rodas grūtības identificēt konkrēto personu.

Datubāzē, pirmreizēji reģistrējot suņa, kaķa un mājas (istabas) seska mazuļus, par kuru māti datubāzē norādīts, ka tā tiek izmantota pavairošanai, norādāms to mātes mikroshēmas numurs. Šāda prasība noteikumu projektā iekļauta, lai nodrošinātu mājas (istabas) dzīvnieku izsekojamību un līdz ar to atvieglotu dzīvnieku pavairotāju uzraudzību un kontroli. Savukārt, kad tiek reģistrēts jau pieaudzis mājas (istabas) dzīvnieks vai to reģistrē patversme, tā izcelsme nav zināma un nav iespējams norādīt mātes mikroshēmas numuru. Tādēļ noteikumu Nr. 359 8. punkts jāpapildina ar jaunu 8.1.9. apakšpunktu, ietverot prasību pie reģistrācijas datubāzē norādīt mātes mikroshēmas numuru, ja tas ir zināms (noteikumu projekta 7. punkts). Šai prasībai noteikts spēkā stāšanās datums 2025. gada 1. janvāris, jo datubāzes funkciju pilnveidošanai nepieciešams attiecīgs periods (noteikumu projekta 18. punkts).
Noteikumu Nr. 359 8.2.1. un 8.3.1. apakšpunkts ir papildināts ar normu, ka personām, kurām nav piešķirts personas kods, norāda arī personas dzimšanas datumu, lai identificētu konkrēto personu (noteikumu projekta 8. un 9. punkts).
Noteikumos Nr. 359 minētie fizisko personu – dzīvnieku īpašnieku un turētāju – dati nepieciešami valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī citām personām saziņai ar dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi – mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanas un reģistrācijas prasību izpildes kontroli, labturības prasību ievērošanu, atsavināšanas noteikumu ievērošanu (attiecībā uz sludinājumiem) un pašvaldību saistošajos noteikumos noteikto nodevu par dzīvnieku turēšanu iekasēšanas uzraudzību.

Noteikumu Nr. 359 9. punktā ir noteikts, kā jārīkojas praktizējošam veterinārārstam, ja suns ir apzīmēts ar mikroshēmu, tam ir mājas (istabas) dzīvnieka pase, bet tas nav reģistrēts datubāzē, savukārt 10. punktā ir noteikts, kā jārīkojas praktizējošam veterinārārstam, ja suns ir apzīmēts ar mikroshēmu, bet nav reģistrēts datubāzē. Tā kā noteikumu projekts paredz arī kaķu un mājas (istabas) sesku reģistrēšanu, noteikumu Nr. 359 9. un 10. punktā minētās prasības attiecināmas arī uz šiem dzīvniekiem.

Noteikumu Nr. 359 9. un 10. punkts precizēts, aizstājot vārdu "suns" ar vārdiem "mājas (istabas) dzīvnieks" (noteikumu projekta 10. un 11. punkts). 

Noteikumu Nr. 359 16. punktā noteikts, ka datubāzē reģistrējamas izmaiņas informācijā par reģistrētu mājas (istabas) dzīvnieku (notikums ar dzīvnieku), un norādīta reģistrējamā informācija.
Dzīvnieku aizsardzības likuma 18.² panta pirmajā daļā noteikts, ka mājas (istabas) dzīvnieka – suņa, kaķa vai mājas (istabas) seska – īpašniekam vai turētājam, kurš pavairo dzīvnieku, ir pienākums reģistrēt dzīvnieka pavairošanas faktu, izdarot atzīmi mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē (likuma "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" redakcijā, kurš pieņemts Saeimā 2024. gada 14. martā un stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā).
Atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likuma 18.² panta pirmajā daļā noteiktajam, ka mājas (istabas) dzīvnieka – suņa, kaķa vai mājas (istabas) seska – īpašniekam vai turētājam, kurš pavairo dzīvnieku, ir pienākums reģistrēt dzīvnieka pavairošanas faktu, izdarot atzīmi mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē, noteikumu projektā noteikta kārtība, kādā reģistrējams pavairošanas fakts pie datubāzē jau pirmreizēji reģistrēta dzīvnieka.
Dzīvnieku aizsardzības likuma 17.² pantā noteikts, ka suni aizliegts turēt piesietu, izņemot mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomu regulējošos normatīvajos aktos minētajos gadījumos, savukārt Dzīvnieku aizsardzības likuma pārejas noteikumu 23. punktā ir noteikts, ka aizliegums suni turēt piesietu nav attiecināms uz suņiem, kas dzimuši līdz 2023. gada 31. augustam. Tādējādi suni, kas dzimis līdz 2023. gada 31. augustam, ņemot vērā Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikto, drīkst turēt piesietu, bet mēdz būt dzīvnieku īpašnieki, kuri līdz 2023. gada 31. augustam dzimušu suni netur piesietu, un, tā kā dzīvniekam ir jānodrošina pēc iespējas labākas labturības prasības, šādu suni arī turpmāk nevajadzētu turēt piesietu.
Spēkā esošajos noteikumos Nr. 359 nav noteikts periods, kādā reģistrējama dzīvnieka īpašnieka maiņa, atsavinot dzīvnieku. Nosakot pienākumu reģistrēt dzīvnieka īpašnieka maiņu, bet nenosakot termiņu tā izpildei, pienākums var vispār netikt izpildīts, tomēr ir svarīgi, lai datubāzē tiktu norādīta aktuāla informācija par dzīvnieka īpašnieku, jo, piemēram, dzīvniekam noklīstot, ir svarīgi sazināties ar esošo dzīvnieka īpašnieku, lai dzīvnieku būtu iespējams pēc iespējas ātrāk nogādāt atpakaļ mājās.  

Noteikumu Nr. 359 16. punkts ir jāpapildina ar diviem notikumiem, kas reģistrējami datubāzē par jau pirmreizēji reģistrētu dzīvnieku:
1) dzīvnieka pavairošanas faktu pēc mazuļu piedzimšanas, norādot mazuļu dzimšanas datumu un mazuļu skaitu metienā (noteikumu projekta 12. punkts);
2) informāciju par to, vai suns, kas dzimis līdz 2023. gada 31. augustam, tiek turēts piesiets (noteikumu projekta 13. punkts).
Dzīvnieka īpašnieka maiņas reģistrācijai datubāzē noteikumu Nr. 359 17. punktā ir jānosaka samērīgs periods – 72 stundas (noteikumu projekta 14. punkts).
Minētie notikumi ar dzīvnieku reģistrējami datubāzē 72 stundu laikā pēc notikuma vienā no noteikumu Nr. 359 18. punktā noteiktajiem veidiem. 18. punkta ievaddaļu nepieciešams papildināt, lai ietvertu atsauci uz noteikumu Nr. 359 16.10. un 16.11. apakšpunktu (noteikumu projekta 15. punkts).
Noteikumu Nr. 359 16.10. un 16.11. apakšpunkts stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, jo datubāzes funkciju pilnveidošanai nepieciešams atbilstošs laiks (noteikumu projekta 18. punkts).

Noteikumu Nr. 359 22. punktā noteikti Lauksaimniecības datu centra (turpmāk – datu centrs) pienākumi attiecībā uz darbībām ar datubāzi. Noteikumu Nr. 359 22.4. apakšpunktā noteikts, ka datu centrs izslēdz no datubāzes mājas (istabas) dzīvnieku, ja 20 gadu laikā pēc tā reģistrācijas datubāzē nav reģistrēts neviens notikumu ar dzīvnieku. Dzīvnieka reģistrācijas laiks datubāzē var būt ļoti atšķirīgs: dzīvnieku var piereģistrēt dažu mēnešu vecumā vai, piemēram, 10 gadu vecumā. Ja dzīvnieku reģistrē datubāzē, piemēram, 10 gadu vecumā, tā atlikušais dzīves ilgums ir salīdzinoši īsāks nekā dzīvniekam, kas ir reģistrēts datubāzē dažu mēnešu vecumā. Tādēļ jānoteic, ka datu centrs izslēdz no datubāzes mājas (istabas) dzīvnieku, ja 25 gadu laikā pēc tā dzimšanas datuma nav reģistrēts neviens notikums ar dzīvnieku.
Noteikumu Nr. 359 22.8. apakšpunktā noteikts, ka datu centrs savā tīmekļvietnē ievieto un uztur to veterinārmedicīniskās prakses iestāžu sarakstu, ar kurām ir noslēgts līgums par mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrāciju datubāzē. Savukārt nav noteikts, kura informācija ir jānorāda iepriekšminētajā sarakstā.

Lai datubāzē netiktu glabāta informācija par dzīvniekiem, kas ir miruši, bet nav izslēgti no datubāzes, jāprecizē noteikumu Nr. 359 22.4. apakšpunkts, paredzot, ka datu centrs izslēdz no datubāzes mājas (istabas) dzīvnieku, ja 25 gadu laikā pēc tā dzimšanas datuma datubāzē nav reģistrēts neviens notikums ar dzīvnieku (noteikumu projekta 16. punkts). Noteiktais 25 gadu termiņš ir tuvu maksimālajam mājas (istabas) dzīvnieka mūža ilgumam.

Savukārt noteikumu Nr. 359 22.8. apakšpunkts ir jāpapildina ar informāciju, kas norādāma veterinārmedicīniskās prakses iestāžu sarakstā, ar kurām ir noslēgts līgums par mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrāciju datubāzē. Sarakstā norādāma informācija ar attiecīgās iestādes nosaukumu (fiziskai personai – vārdu, uzvārdu un veterinārmedicīniskās prakses sertifikāta numuru), faktisko adresi, kontakttālruni un numuru Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzības objektu reģistrā (noteikumu projekta 17. punkts). Norādāmā informācija ir minimālais datu daudzums, kāds nepieciešams, lai identificētu attiecīgo veterinārmedicīniskās prakses iestādi, saņemtu pakalpojumu attiecīgajā prakses vietā un sazinātos ar to.