Anotācija (ex-ante)

Lai nodrošinātu komunālo pakalpojumu un kurināmā iegādes sadārdzinājuma segšanu, atļaut Kultūras ministrijai pārdalīt finansējumu 216 187 euro apmērā starp Kultūras ministrijas budžeta programmām, apakšprogrammām, izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem un pasākumiem.

Vispārējā kārtība

Valsts budžeta izpildes procesā regulāri tiek sekots līdzi valsts budžeta izdevumu izpildei, lai atbildīgi un pārdomāti varētu reaģēt situācijā, kad tiek prognozēta piešķirto budžeta līdzekļu ekonomija, ja tos nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Kultūras ministrija ir veikusi informācijas apkopojumu par tās padotībā esošo iestāžu plānotajām izdevumu neizpildēm 2022.gadā. Atbilstoši apkopotajai informācijai konstatētas sekojošas prognozētās līdzekļu neapguves:

1. Budžeta apakšprogrammā 19.07.00 "Mākslas un literatūra" prognozētā līdzekļu neapguve subsīdiju un dotāciju izdevumos (EKK 6000) ir 2 616 euro. Neapguve ir izveidojusies no piešķirtā finansējuma, lai nodrošinātu pabalstu par radošo darbu baleta māksliniekiem, kuri atbrīvoti no darba baleta mākslinieka profesijā līdz 1998.gada 31.decembrim, saskaņā ar Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā un Valsts sociālo pabalstu likumā noteikto. Prognozētā izveidojusies, jo ir miris viens pabalsta saņēmējs.

2. Budžeta apakšprogrammā 22.07.00 "Nomas maksas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" programmas "Mantojums – 2018" ietvaros" ilgtermiņa saistību pasākumam “Muzeju krātuvju kompleksa Rīgā, Pulka ielā 8, nomas maksa VAS "Valsts nekustamie īpašumi"” prognozētā līdzekļu neapguve preču un pakalpojumu izdevumos (EKK 2000) ir 51 413 euro. Neapguve ir izveidojusies izdevumiem saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 12.jūnija rīkojumu Nr.267 “Par finansējumu Rīgas pils Konventa Pils laukumā 3, Rīgā, un Muzeju krātuvju kompleksa Pulka ielā 8, Rīgā, būvniecības projekta, nomas maksas, pārcelšanās un aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai". Prognozētā neizpilde izveidojusies, jo saskaņā ar līgumu 2022.gadā nomas maksa un papildu izdevumi ir nepieciešami mazākā apmērā.

3. Budžeta programmā 21.00.00 "Kultūras mantojums" prognozētā līdzekļu neapguve kopā ir 162 158 euro, tajā skaitā preču un pakalpojumu izdevumos (EKK 2000) 160 328 euro apmērā un subsīdiju un dotāciju izdevumos (EKK 3000) 1 830 euro apmērā. Neapguve ir izveidojusies:
          1) no 2022.gada prioritārā pasākuma "Sakrālā mantojuma un pieminekļu glābšanas programmai un Doma baznīcas atjaunošanai" īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem 26 830 euro apmērā. Prognozētā neizpilde izveidojusies, jo Sakrālā mantojuma programmā pēc konkursa noslēguma izveidojies atlikums 1 830 euro apmērā un ņemot vērā situāciju tirgū tiek prognozēts atlikums pieminekļu glābšanas programmā 25 000 euro apmērā par darbiem, kas saistīti ar "Trīs brāļu" ēku kompleksu;
          2) no "Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022.gadam īstenošanai" paredzētajiem līdzekļiem 11 055 euro apmērā. Prognozētā neizpilde izveidojusies, jo ņemot vērā aktuālos aprēķinus, tiek gatavota iepirkuma dokumentācija par mazāku summu nekā 2022.gadā piešķirtais finansējums. Saskaņā ar plānu paredzēts veikt Kultūras pieminekļu īpašumtiesību izmaiņu kontroles moduļa ar integrētu datu analīzes rīka izstrādāšanu un uzturēšanu. Modulim veidojama saskarne ar IS Mantojums un Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistru. Vēl turpinās darbs pie kultūras pieminekļu saraksta izteikšanas jaunā redakcijā un turpinās darbs pie datu migrācijas, kas ir ļoti komplicēts process, ņemot vērā plānotās datu struktūras izmaiņas. Līdz ar to tiek plānots finansējuma atlikums;
          3) no 2022.gada finansējuma prioritārā pasākuma "Kultūras nozares infrastruktūras izdevumi, t. sk. apgrūtināto teritoriju informācijas sistēma" īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem 102 273 euro apmērā. Prognozētā neizpilde izveidojusies, ņemot vērā, ka ir noslēgusies iepirkuma procedūra un noslēgts līgums par teritoriju noteikšanu, šīs process ir komplicēts un laikietilpīgs, tāpēc līdz gada beigām plānotie darbi tiks veikti par mazāku summu nekā tika piešķirts finansējums 2022.gadā;
          4) no 2022.gada finansējuma prioritārā pasākuma "Latvijas valsts simtgadē uzsākto iniciatīvu ilgtspējai – Latvijas skolas soma" īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem 22 000 euro apmērā. Prognozētā neizpilde izveidojusies, ņemot vērā finanšu līdzekļu ekonomiju programmas uzturēšanas izdevumu sadaļā, 2022.gada 1.pusgadā, jo netika īstenoti plānotajā apmērā pasākumi saistībā ar metodisko materiālu veidošanu.

Kultūras ministrija, izvērtējot resora aktuālās vajadzības, secināja, ka ieekonomētos līdzekļus nepieciešams novirzīt energoresursu sadārdzinājuma daļējai kompensēšanai Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam.

Saistībā ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu ir noticis straujš energoresursu cenu pieaugumus globālā mērogā. Cenu kāpumu ietekmē dažādi faktori – tostarp ekonomiskās sankcijas un resursu piegādes ķēžu pārrāvumi. Naftas cenas pieaugums ir veicinājis degvielas cenu kāpumu, savukārt dabasgāzes cenu kāpums ir saistīts ar siltumenerģijas un elektroenerģijas tarifu pieaugumu. Šīs izmaksas sadārdzina arī pakalpojumu izdevumus, pieaugot arī komunālo maksājumu cenām.

Tuvojoties un uzsākoties jaunajai apkures sezonai, saistībā ar straujo energoresursu izdevumu sadārdzinājumu paredzams, ka Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam jau tuvākajā laikā prognozējas resursu iztrūkums, lai segtu attiecīgos komunālos un apkures izdevumus. Prognozētais papildu nepieciešamais finansējums energoresursu sadārdzinājumam 2022.gada atlikušajos mēnešos ir 478 400 euro. Lai jau šobrīd samaksātu pieaugošos rēķinus, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir pārskatījis tā rīcībā esošo valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, iespēju robežās atlicis jebkādas citas preču un pakalpojumu iegādes, bet minētais risinājums nespēj segt visu prognozēto energoresursu sadārdzinājumu. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir lielākā profesionālās mākslas krātuve valstī, kas ieņem nozīmīgu vietu kultūras vērtību uzkrāšanā, saglabāšanā, popularizēšanā Latvijā un ārvalstīs. Tas regulāri organizē mākslas izstādes, izglītojošas aktivitātes un kultūras pasākumus. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja telpās atrodas vērtīgi un unikāli mākslas darbi, kuru uzturēšanai nepieciešams nodrošināt noteiktu mikroklimatu tā telpās, līdz ar to ir nepieciešams steidzami risināt jautājumu par energoresursu sadārdzinājuma kompensēšanu Muzejam, lai tas varētu nodrošināt nepārtrauktu darbību un mākslas vērtību saglabāšanu.
 

Nē

-