Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā iepriekšējo gadu negatīvās ekonomiskās tendences, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un Krievijas īstenotā atklātā militārā agresija Ukrainā, radot negatīvu ietekmi uz eirozonas ekonomiku un Latvijas nacionālo drošību, ir nepieciešams veikt pasākumus nacionālās drošības (iekšējās un ārējās) stiprināšanai.
Latvijā kreditēšana ir attīstījusies nevienmērīgi, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentā un kreditēšana jau ilgstoši ir attīstījusies gausi, kredītportfelis ir tikai 27% no IKP, kas ir tuvu tam kāds tas bija vēl pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Latvijā kredītiestāžu kapitāla un likviditātes, aktīvu kvalitātes un kapitāla un aktīvu atdeves rādītāji ir labāki nekā vidēji Eiropas Savienībā, bet kreditēšanas tempi ilgstoši saglabājas zemi. 2024. gada 2. ceturksnī kredītiestāžu izsniegto kredītu apjoms pret IKP ir otrs zemākais eirozonā, toties izsniegto kredītu cenas ir vienas no visaugstākajām, kā liecina Latvijas Bankas Finanšu pieejamības pārskats 2024 (https://datnes.latvijasbanka.lv/fpp/FPP_2024_LV.pdf). Ilgstoši vājā kreditēšanas attīstība kavē Latvijas tautsaimniecības attīstību kopumā. Līdz ar to, lai atbalstītu straujāku tautsaimniecības attīstību, jāveic pasākumi, kas motivē kredītiestādes kreditēt aktīvāk, kas, savukārt, nodrošinātu budžeta ieņēmumu apjoma pieaugumu un ļautu vairāk finansēt tuvākajos gados pieaugošās nacionālas drošības vajadzības.

Ņemot vērā minēto, kā arī Valsts aizsardzības finansējuma likuma 2. pantā paredzēto, un notikušās ģeopolitiskās izmaiņas, kas saistītas ar Krievijas pilna mēroga militāro iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī un uzsākto karadarbību, kas joprojām turpinās, un mērķi paaugstināt iekšējo drošību un paātrināt Nacionālo bruņoto spēku attīstību, nodrošinot valsts aizsardzības finansējumu 2027. gadā ne mazāku kā 3 % no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma, ir izstrādāts šis likumprojekts, lai solidāri ar Latvijas sabiedrību rastu papildu līdzekļus nacionālās drošības vajadzībām.
Ar likumprojektu tiks nodrošināts, ka SI maksātāji, kas ir Latvijā reģistrētas kredītiestādes, kā arī citu valstu kredītiestāžu filiāles Latvijā, solidāri ar visu Latvijas sabiedrību, palielina iemaksas valsts budžetā, kas nodrošinātu finansējumu tuvākajos gados pieaugošajām nacionālās drošības vajadzībām. Iemaksu palielinājums var notikt tieši, veicot SI maksājumus budžetā, vai netieši, būtiski palielinot nefinanšu sabiedrību, mājsaimniecību un mājsaimniecības apkalpojošo bezpeļņas organizāciju kreditēšanu un tādējādi arī ekonomisko aktivitāti un kopējos budžeta ieņēmumus.
Izstrādātais likumprojekts paredz SI maksātājiem pienākumu veikt SI.
SI bāze veidojas no SI maksātāju kalendārā gada neto procentu ienākumiem. Neto procentu ienākumu aprēķinam izmanto procentu ieņēmumus un izdevumus, kas atspoguļoti SI maksātāja uzraudzības finanšu pārskatos, kas sagatavoti saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem, kas kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm Latvijā nosaka prasības un kārtību uzraudzības pārskatu sagatavošanai un iesniegšanai, kā arī Eiropas Centrālās bankas 2015. gada 17. marta Regulu (ES) 2015/534 par uzraudzības finanšu informācijas sniegšanu (ECB/2015/13). SI bāze ir SI maksātāja neto procentu ienākumi, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada neto procentu ienākumus, kas aprēķināti par pieciem finanšu gadiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī un beidzas 2022. gada 31. decembrī. Šāds SI bāzes noteikšanas princips ir izvēlēts lai nodrošinātu, ka SI tiek piemērotas gadījumos, kad kredītiestādes gūst ārpuskārtas peļņu - salīdzinot SI maksātāja kreditēšanas darbības radītājus ar kreditēšanas darbības radītājiem pirms EURIBOR likmes straujā pieauguma, kā rezultātā kredītiestādes joprojām gūst būtisku ārpuskārtas peļņu, kas nav tieši saistīta ar to aktīvu ekonomisko darbību. SI maksātājs, kurš savu darbību uzsācis pēc 2018. gada, vidējā gada neto procentu ienākuma aprēķinā neņem vērā kalendāro gadu, kurā tas uzsācis darbību, un vidējo gada neto procentu ienākumu aprēķina par tiem finanšu gadiem, kas sākas SI maksātāja darbības uzsākšanai sekojošā gada 1. janvārī un beidzas 2022. gada 31. decembrī.
Lai nodrošinātu, ka SI attiecas uz darījumiem ar Latvijas rezidentiem, tad gada neto procentu ienākumi un vidējie gada neto procentu ienākumi, nosakot SI bāzes apjomu, tiek reizināti ar koeficientu, kas tiek iegūts, dalot SI maksātāja no nefinanšu sektora klientiem, kas ir Latvijas rezidenti, piesaistīto noguldījumu un šādiem klientiem izsniegto aizdevumu kopējo summu ar attiecīgā SI maksātāja visiem no nefinanšu sektora klientiem piesaistīto noguldījumu un šiem klientiem izsniegto aizdevumu kopējo summu. SI bāzes aprēķina koeficientu aprēķina izmantojot informāciju, kas atspoguļota SI maksātāja uzraudzības finanšu pārskatos, kas sagatavoti saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem, kas kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm Latvijā nosaka prasības un kārtību uzraudzības pārskatu sagatavošanai un iesniegšanai, kā arī Eiropas Centrālās bankas 2015. gada 17. marta Regulu (ES) 2015/534 par uzraudzības finanšu informācijas sniegšanu (ECB/2015/13).
Likumprojekts paredz arī no SI bāzes izslēgt SI maksātāju ar kreditēšanu saistītos obligātos maksājumus noguldījumu garantiju fondos, kas ietver maksājumus Latvijas noguldījumu garantiju fondā un citas valsts noguldījumu garantiju fondos, kā arī Vienotajā noregulējuma fondā.
SI likme ir 60 procenti no SI bāzes, un maksāšanas periods ir kalendārais gads, kura laikā tiek veikti SI avansa ceturkšņa maksājumi. SI avansa ceturkšņa maksājums tiek aprēķināts no SI maksātāja kalendārā gada ceturkšņa neto procentu ienākumiem par kārtējo maksāšanas periodu, kas, reizinot šo neto procentu ienākumu ar solidaritātes iemaksas bāzes aprēķina koeficientu, par vairāk nekā 50 procentiem pārsniedz vienu ceturto daļu no vidējā gada neto procentu ienākuma un tiek norādīts SI avansa ceturkšņa maksājumu deklarācijā. SI avansa ceturkšņa maksājumu deklarācija ir sniedzama arī gadījumos, ja SI bāze ir nulle. Maksāšanas perioda SI deklarācija ir iesniedzama līdz maksāšanas periodam sekojošā kalendārā gada 10. jūnijam. Ja maksāšanas perioda deklarācijā norādītais iemaksas apmērs pārsniedz par šo maksāšanas periodu veikto SI avansa ceturkšņa iemaksu kopsummas apmēru, aprēķinātā starpība tiek samaksāta līdz maksāšanas periodam sekojošā kalendārā gada 23. jūnijam. Savukārt, ja maksāšanas perioda deklarācijā norādītais iemaksas apmērs ir mazāks kā par šo maksāšanas periodu veikto SI avansa ceturkšņa iemaksu kopsummas apmērs, SI maksātājs ir tiesīgs šo pārmaksu, kā arī piemērojamās atlaides summu attiecināt (ieskaita viedā) uz nākamajiem maksāšanas perioda maksājumiem.
Lai arī noteiktā SI likme ir augsta, regulējumā tiek paredzēti vairāki pasākumi, kas mazina SI maksājuma slogu, tai skaitā, atlaides mehānisms, maksimāli pieļaujamais SI maksājuma apmērs, kā arī, ja SI maksātājam rodas saimnieciskās darbības zaudējumi, SI nav jāmaksā. Tādējādi nodrošinot ar likumprojektu izvirzīto mērķa, palielināt ekonomisko aktivitāti un budžeta ieņēmumu apjomu (tieši ar SI iemaksām, netieši – palielinot kreditēšanu), kas ļautu vairāk finansēt tuvākajos gados pieaugošās nacionālas drošības vajadzības, sasniegšanu.
Likumprojekts nosaka arī SI atlaides piemērošanas mehānismu, kas pēc konsultāciju procesā saņemtā nozares pārstāvju aicinājuma nodrošina līdz pat 100% SI atlaides piemērošanu, ja SI maksātājs sasniedz noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju. Kreditēšanas pieauguma rādītājs ir SI maksātāja un tā Latvijā reģistrēto meitas sabiedrību, izņemot tās meitas sabiedrības, kuras ir SI maksātāji, izsniegto aizdevumu neatmaksāto pamatsummu un uzkrāto procentu par aizdevumiem kopējā atlikuma Latvijas nefinanšu sabiedrībām, mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošajām bezpeļņas organizācijām pieauguma temps attiecīgajā kalendārā gada periodā pret iepriekšējā kalendārā gada beigām. Kreditēšanas pieauguma rādītājā neietver aizdevumus, kuri attiecīgajā kalendārā gada periodā radušies, SI maksātājam reorganizējoties vai pārņemot tiesības un saistības vai prasījuma tiesības no citas personas, un aizdevumus personām, kurām Kredītiestāžu likuma izpratnē ir ciešas attiecības ar SI maksātāju. Kreditēšanas pieauguma rādītāja aprēķinam izmanto SI maksātāja Latvijas Bankas uzturētajā Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, kur aizņēmēja iedalījumam noteiktā nacionālā institucionālā sektorā – Latvijas nefinanšu sabiedrības, mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošajām bezpeļņas organizācijas, tiek izmantota Centrālās statistikas pārvaldes veiktā klasifikācija, ievērojot Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka institucionālo sektoru klasifikāciju (šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta 2013. gada 10. decembra noteikumi Nr. 1456 "Noteikumi par institucionālo sektoru klasifikāciju"). SI atlaides aprēķinam izmanto kreditēšanas pieauguma rādītāja salīdzināšanu ar likumā par valsts budžetu maksāšanas periodam noteikto iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās prognozes gada pieauguma tempu (turpmāk – iekšzemes kopprodukta pieauguma temps). Atlaide tiek piemērota apjomā, kas noteikts likumprojekta 6. panta pirmajā daļā. Proti, lai piemērotu atlaidi SI maksātājam ir jānodrošina, ka kreditēšanas pieauguma rādītājs maksāšanas periodā vismaz 1,75 reizes pārsniedz likuma par valsts budžetu tam kalendārajam gadam, kas ir maksāšanas periods, izmantotā iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās prognozes gada pieauguma tempu (turpmāk – iekšzemes kopprodukta pieauguma temps). Atlaide 100%, 75%, 50% un 25% apmērā no maksāšanas periodā aprēķinātās SI summas paredzēta, ja SI maksātāja kreditēšanas pieauguma rādītājs maksāšanas periodā sasniedz vai pārsniedz iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu, kas reizināts attiecīgi ar 2,5, 2,25, 2 un 1,75 koeficientu. SI maksātājiem ir tiesības piemērot atlaidi par visiem likumprojektā noteiktajiem maksāšanas periodiem, kas sākas ar 2025. gada 1. janvāri, 2026. gada 1. janvāri un 2027. gada 1. janvāri.
Lai nodrošinātu likuma normu sabalansētu piemērošanu, kā arī novērstu nozares pārstāvju izteiktās bažas, likumprojektā iestrādāts mehānisms, kas paredz SI atlaides piemērošanas iespēju jau sākot ar pirmo SI avansa ceturkšņu maksājumu. Atlaide attiecībā uz SI avansa ceturkšņu maksājumu var tikt piemērota, ja attiecīgajā kalendārā gada ceturksnī tiek sasniegts noteiktais kreditēšanas apjoma pieaugums. Atlaides piemērošanas attiecīgajam kalendārā gada ceturksnim mehānisms paredz, ka SI maksātājam attiecīgajā kalendārā gada ceturksnī ir jāsasniedz attiecīgais kreditēšanas tempa pieauguma proporcionālais apjoms, proti, kalendārā gada 1. ceturksnī tā ir viena ceturtā daļa no noteiktā kalendārā gada apjoma, 2. ceturksnī puse, 3. ceturksnī trīs ceturtdaļas un 4. ceturksnī šim pieauguma tempam jāatbilst par attiecīgo kalendāro gadu noteiktajam kreditēšanas pieauguma rādītājam. Ja kādā no kalendārā gada ceturkšņiem kreditēšanas apjoma pieauguma tempa rādītājs nav sasniegts, SI atlaide attiecīgajā kalendārā gada ceturksnī nevar tikt piemērota, tomēr, ja turpmākajos kalendārā gada ceturkšņos tiek sasniegts attiecīgais kreditēšanas pieauguma rādītājs, tad SI maksātājam ir tiesības attiecīgajā ceturksnī piemērot SI atlaidi.
Maksāšanas perioda beigās SI maksātājs, sagatavojot maksāšanas perioda SI deklarāciju (tas ir līdz maksāšanas periodam sekojošā gada 10. jūnijam), nosaka piemērojamo SI atlaides apmēru par visu maksāšanas periodu. Ja tiek konstatēta SI pārmaksa, tā tiek attiecināta uz turpmākajiem SI maksāšanas periodiem. Savukārt, ja tiek konstatēts, ka SI nav samaksāts pietiekamā apmērā, SI maksātājs šo summu iemaksā valsts pamatbudžeta speciāli šim nolūkam izveidotā ieņēmumu kontā līdz maksāšanas periodam sekojošā gada 23. jūnijam.
Likumprojektā, pēc konsultāciju procesā saņemtā nozares pārstāvju lūguma , ir iestrādāta norma, kas nosaka SI maksājuma maksimāli pieļaujamo apjomu, proti, paredzot, ka SI maksājums nedrīkst pārsniegt 33% no kredītiestādes peļņas apmēra pirms aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa (tai skaitā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas) un SI maksājuma, un gadījumā, ja SI apmērs pārsniedz minēto slieksni, tas tiek samazināts līdz noteiktajam maksimāli pieļaujamajam SI apjomam. Minētais tiek piemērota arī veicot SI avansa ceturkšņa maksājumus. Lai nodrošinātu, ka minētais slieksnis tiek piemērots attiecībā uz SI avansa ceturkšņa maksājumiem, minētā sliekšņa aprēķinam tiek izmantots SI maksātāja uzraudzības finanšu pārskatos attiecīgajam kalendārā gada ceturksnim atzītais peļņas apmērs pirms aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa un avansa maksājuma, kas, sastādot maksāšanas perioda SI deklarāciju, tiek atkārtoti aprēķināts un attiecīgi koriģēts atbilstoši faktiskajam peļņas apmēram pirms aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa un SI maksājuma.
Lai novērstu nepamatotu SI piemērošanu, tiek paredzēts, ka SI maksājums nav jāveic, ja SI maksātājam saimnieciskās darbības rezultātā attiecīgajā maksāšanas periodā, par kuru aprēķināts SI maksājums, ir zaudējumi. Tādējādi nodrošinot atbilstību arī regulējuma pamatnosacījumam, ka SI tiek piemērots gadījumos, kad SI maksātājs gūst ārpuskārtas peļņu. 
Likumprojekts ir piemērojams par maksāšanas periodiem, kas sākas ar 2025. gada 1. janvāri, 2026. gada 1. janvāri un 2027. gada 1. janvāri.
Izstrādājot likumprojektu tika vērtēta arī komercdarbības atbalsta klātbūtne, proti, vai ar likumprojektu noteiktā SI un tās piemērošana SI maksātājam ir selektīvs pasākums, kas potenciāli rada komercdarbības atbalsta riskus.
Vērtējot selektivitātes pazīmes izslēgšanu pasākumā atbilstoši Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (turpmāk – Komisijas paziņojums) (2016/C 262/01) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:C:2016:262:FULL&from=GA 128. punktā sniegtajam skaidrojumam, šāda veida pasākums ir jāvērtē trīs posmos.
Pirmkārt, ir jānosaka atsauces sistēma (etalons pret kuru novērtē selektivitāti) (Komisijas paziņojuma 132.-137. punkts).
Atsauces sistēma ir šī brīža normatīvais regulējums (kredītiestādēm/finanšu sektora dalībniekiem), režīms, kas paredz, ka saimnieciskās darbības veicēji veic uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk - UIN) samaksu peļņas sadales brīdī (uzņēmumu īpašnieku lēmums) vai veicot ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus. Sākot ar 2024. gadu kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem ir jāveic ikgadēja UIN piemaksa (neatkarīgi no tā vai peļņa ir tikusi sadalīta) – tādējādi nodrošinot ātrāku UIN nomaksu, kas tiek ņemta vērā veicot reālo peļņas sadali. Papildus, lai stiprinātu finanšu sistēmu kopumā, finanšu tirgus dalībniekiem, kredītiestādēm jāveic arī finanšu stabilitātes nodevas maksājumi.
Kā nākamais solis tika vērtēts, vai ar konkrēto pasākumu tiek izdarīta atkāpe (Komisijas paziņojuma 137.-141. punkts) no minētās atsauces sistēmas tādā veidā, ka tas paredz atšķirīgu attieksmi pret ekonomikas dalībniekiem, kuri, ņemot vērā sistēmas mērķus, atrodas salīdzināmā faktiskajā un tiesiskajā situācijā. Ja ar konkrēto pasākumu netiek izdarīta atkāpe no atsauces sistēmas, pasākums nav selektīvs.
Visi saimnieciskās darbības veicēji veic UIN samaksu peļņas sadales brīdī (uzņēmumu īpašnieku lēmums) vai veicot ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, savukārt sākot ar 2024. gadu finanšu sabiedrības, tādas kā kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, maksā ikgadēju UIN piemaksu. Kā arī, lai stiprinātu finanšu sistēmu kopumā un nepieciešamības gadījumā finansētu pasākumus, kas mazinās finanšu grūtībās nonākušo kredītiestāžu negatīvo ietekmi uz citiem finanšu tirgus dalībniekiem, kredītiestādes veic arī finanšu stabilitātes nodevas maksājumus.
Ar plānoto pasākumu ir konstatējama atkāpe, jo ir noteiktas SI (iemaksas), kas iepriekš nav noteiktas un plānotas. Taču ņemot vērā izstrādātā pasākuma būtību, kas paredz, ka SI tiek piemērota gadījumos, kad netiek nodrošināts solidaritātes princips attiecībā uz savstarpēju finansēšanos, proti, piesaistot finansējumu (noguldījumu veidā) un par izsniegto finansējumu nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām, netiek nodrošinātas līdzvērtīgas procentu maksājumu pārmaiņas. Tādējādi, izvēlētais pasākums ir mērķēts pēc iespējas novērst nesabalansētību. Svarīgi atzīmēt, ka SI ir attiecināms uz situācijām, kad tiek gūta ārpuskārtas peļņa no procentu ienākumiem, kas saistīta ar kredītu cenošanas politiku, tajā kā procentu komponenti ietverot bāzes procentu likmi, kas ir mainīga laikā un ir tieši piesaistīta īstermiņa EURIBOR likmei, tādējādi Eiropas Centrālās bankas politikas rezultātā pieredzētais procentu likmes (EURIBOR) pieaugums automātiski atspoguļojās augstākās izsniegto kredītu procentu likmēs, ko maksā mājsaimniecības un nefinanšu sabiedrības, un vienlaikus minētajām likmēm augot, netiek nodrošināts līdzvērtīgs finansējuma piesaistes pasākums, nosakot arī līdzvērtīgā tempā augošas piesaistītā kapitāla no nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām aizņemšanās procentu likmes.
Ņemot vērā minēto, tika izvērtēta finanšu sektora dalībnieku darbības politika īpaši attiecībā uz kredītu procentu noteikšanas principiem un piedāvātās noteiktās piesaistītā finansējuma procentu likmes.
Attiecībā uz krājaizdevu sabiedrībām jāpiemin, ka saskaņā ar Krājaizdevu sabiedrību likumā noteikto, to tiesības izsniegt kredītus ir ierobežotas – kredīti tiek izsniegti minēto sabiedrību biedriem. Papildus tam jāatzīmē, ka krājaizdevu sabiedrības nepiesaista finansējumu izmantojot starptautiskos finanšu tirgus, tādējādi to kredītu cenošanas politika neparedz EURIBOR likmes kā kredīta procentu likmes komponenti.
Vērtējot citu (nebanku) finanšu sektora dalībnieku, kas nodrošina kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu, praksi, kā patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju sektora pārstāvju, kas vērsās Latvijas Republikas Satversmes tiesā ar konstitucionālo sūdzību lietā Nr. 2024-04-01 par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikto piemaksu norādīto, nebanku kredītu cenošanas prakse atšķiras no kredītiestādēm, tāpat arī jāmin, ka finansējuma piesaistei kā mehānismu tie neizmanto noguldījumu piesaisti, parasti tie kreditējas, izmantojot citu finanšu institūciju pakalpojumus un EURIBOR ir iekļauts aizņemšanās cenā. Attiecībā uz kredītu cenošanu, kas tiek izsniegti mājsaimniecībām, EURIBOR likmi tieši neattiecina uz pakalpojuma saņēmēju (kredīta saņēmēju) – pakalpojuma cena ir fiksēts komisijas maksājums, kas kredītlīguma izpildes laikā nemainās (kredīta procenti nav piesaistīti EURIBOR). Attiecīgi EURIBOR rezultātā pieaugušās finansējuma izmaksas, netiek tieši pārnestas uz kredītņēmēju. Papildus tam arī jāvērš uzmanība uz 2016. gada 25. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 691 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu” 2.4. apakšpunktā paredzēto, ka fiksētā aizņēmuma likme ir vienīgā aizņēmuma likme, par kuru kredīta devējs un patērētājs vienojas kreditēšanas līgumā attiecībā uz visu kreditēšanas līguma darbības periodu, vai vairākas aizņēmuma likmes atsevišķiem līguma darbības periodiem, izmantojot tikai konkrēti fiksētus likmes procentus. 
Attiecībā uz kredītiestāžu politiku, veicot kredītu cenošanu, tās kā vienu no divām komponentēm nosaka EURIBOR likmi, tomēr, vienlaikus piesaistot finansējumu, tajā netiek iecenots EURIBOR likmes pieaugums un, kā jau minēts iepriekš, tas ir radījis lielu apjomu ārpuskārtas procentu ienākumu – peļņu, kas tiek uzkrāta nekāpinot kreditēšanas tempu. Jāmin arī kredītiestāžu tiesības gūt peļņu no norēķinu kontos esošas naudas bezriska noguldīšanas vienas nakts depozītos Latvijas Bankā. Svarīgi arī atzīmēt ka kredītiestādes atbilstoši to funkcijām ir finanšu nozarē vadošās kreditēšanas sabiedrības, tādējādi minētais pasākums tiek mērķēts tieši uz kredītiestādēm, lai ar fiskālu instrumentu palīdzību, kas paredz atlaižu piemērošanas mehānismu, ja tiek sasniegts noteiktais kreditēšanas pieauguma rādītājs, tās varēs samazināt līdz pat 100% maksājamo SI, tādējādi būtiski iesaistoties tautsaimniecības attīstībā, veicinot nefinanšu sektora kreditēšanu un radot ekonomisko aktivitāti, un līdz ar to arī budžeta ieņēmumu apjoma palielināšanos.
Ņemot vērā, ka likumprojekts attiecināms uz noteiktiem SI maksātājiem, kas nav salīdzināmā faktiskā vai juridiskā situācijā ar citām komercsabiedrībām, likumprojektā paredzētais pasākums nav uzskatāms par selektīvu pasākumu un tādējādi nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
Nav saskatāma arī komercdarbības atbalsta klātbūtne, ja no piedāvātā pasākuma tiek izslēgtas kredītiestādes, kas savu darbību ir uzsākušas pēc 2022. gada 31. decembra, jo tām nav nosakāmas rutīnas peļņas, kas būtu salīdzināma ar ārpuskārtas peļņu un tās pieaugumu, kā arī svarīgi nodrošināt ar likumprojektu sasniedzamo mērķi – veicināt kreditēšanu.
Tāpat arī jānorāda, ka piemērotās SI atlaides nav uzskatāmas par komercdarbības atbalstu, jo, attiecībā uz SI maksātāju, atlaižu piemērošana visiem maksātājiem ir paredzēta caurspīdīgi, iepriekš zināmi, ar vienlīdzīgiem priekšnosacījumiem, un nevienam atsevišķam SI maksātājam atlaižu saņemšanā nav priekšroka. Kā arī Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID) nav iespējas diskriminējoši noteikt - piemērot vai nepiemērot atlaidi, ja izpildās nosacījumi, kas minēti likumprojektā. Savukārt, Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. daļas izpratnē par komercdarbības atbalstu uzskatāma tikai tāda valsts palīdzība, kas dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai.
Likumprojektā, ņemot vērā nozares pārstāvju priekšlikumus, tika iestrādāts arī regulējums, kas paredz maksimāli pieļaujamo SI apjomu, tādējādi nodrošinot ar likumprojektu izvirzītā mērķa sasniegšanu – veicināt kreditēšanu, kā arī ņemot vērā, ka šāds slieksnis ir piemērojams attiecībā uz visiem SI maksātājiem un tas ir iepriekš zināms, piemērošanas priekšnosacījumi ir vienlīdzīgi un nav attiecināmi tikai uz atsevišķiem, bet gan visiem SI maksātājiem, tādējādi neveidojot komercdarbības atbalsta klātbūtni. Tāds pats secinājums, ka komercdarbības atbalsts nepastāv, arī ir izdarāms attiecībā uz likumprojektā ietverto atkāpi, kas paredz, ka kapitālsabiedrībai, kuras saimnieciskās darbības rezultātā attiecīgajā periodā ir radušies zaudējumi, nav jāveic SI maksājums. Tas pamatojams ar to, ka plānotais pasākums pamatā ir piemērojams gadījumos, kad uzņēmums gūst ārpuskārtas peļņas pieaugumu, līdz ar to, ja šāda peļņa nerodas, nav pamatoti noteikt SI maksājumu. Līdz ar to, arī šis pasākums nerada īpašu priekšnosacījumu salīdzinājumā ar citiem SI maksātājiem, kā arī ņemot vērā likumprojekta mērķi, nav attaisnojami uzņēmumam uzlikt par pienākumu veikt maksājumus, kad tā darbības rezultāts ir zaudējumi. 
Tāpat likumprojektā ir ietverta norma attiecībā uz situācijām, kas skar SI maksātāju reorganizāciju un šādos apstākļos paredzēto SI aprēķināšanas mehānismu, lai tas nodrošinātu tādu pašu efektu kā visiem pārējiem SI maksātājiem, uz kuriem reorganizācijas norma nav attiecināma, tādējādi izslēdzot iespējamu priekšrocību, neradot komercdarbības atbalsta risku. 
Ņemot vērā, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka  nodokļu administrācijai cita starpā tiek paredzēts pienākums kontrolēt arī citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, kā arī  parādus un piemērot sankcijas nodokļu (nodevu) likumu pārkāpējiem, pamatojoties uz likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, likumprojekts paredz, ka SI administrē VID, proti, tas kontrolē SI maksāšanu un SI deklarācijās norādītās informācijas pilnīgumu un pareizību. Lai VID varētu veikt attiecīgos uzdevumus, likumprojekts paredz SI maksāšanas un SI deklarācijās norādītās informācijas pilnīguma un pareizības kontroles vajadzībām izmantot SI maksātāju Latvijas Bankai iesniegtos datus. Šādai vajadzībai ir izmantojami dati, kurus SI maksātāji ir iekļāvuši uzraudzības finanšu pārskatos, kā arī ziņas, kuras SI maksātāji iekļāvuši Kredītu reģistrā, kuru uztur Latvijas Banka. Likumprojekts paredz pienākumu Latvijas Bankai līdz maksāšanas periodam sekojošā gada 10. jūnijam vai pēc pieprasījuma iesniegt VID attiecīgo SI administrēšanai nepieciešamo Latvijas Bankas rīcībā esošo informāciju.Par likumprojektā noteiktajā termiņā neveiktajiem SI maksājumiem, kā arī par SI samaksas termiņa nokavējumu saskaņā ar likumprojektā noteikto, SI maksātājam paredzēts piemērot nokavējuma naudu likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta otrajā daļā noteiktajā apmērā.
Likumprojekta 1. panta otrās daļas 6.punktā ietverto terminu "nefinanšu sabiedrība" un "mājsaimniecība" skaidrojums ir sniegts Komisijas 2020. gada 17. decembra īstenošanas regulas (ES) Nr. 2021/451, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 piemērošanai attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem un atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 VI sadaļas “Sadalījums pa darījuma partneriem” 42. punkta e) un f) apakšpunktā.Ar terminu "nefinanšu sabiedrības" tiek saprastas sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nenodarbojas ar finanšu starpniecību, bet galvenokārt nodarbojas ar tirgū apgrozāmu preču ražošanu un nefinanšu pakalpojumu sniegšanu, savukārt ar termins "mājsaimniecības" tiek definēts kā fiziskās personas vai fizisko personu grupas, kas ir preču un nefinanšu pakalpojumu patērētāji un ražotāji tikai savam galapatēriņam un tirgū apgrozāmu preču ražotāji un nefinanšu un finanšu pakalpojumu sniedzēji (ar nosacījumu, ka to darbība nav kvazisabiedrību darbība). Šajā terminā iekļautas ir arī bezpeļņas organizācijas, kas apkalpo mājsaimniecības un galvenokārt nodrošina ārpustirgus preces un pakalpojumus, kuri paredzēti konkrētām mājsaimniecību grupām.