Anotācija

1) 2026. gada 20. janvāra Ministru kabineta (turpmāk – MK) sēdē tika apstiprināti MK noteikumu Nr. 512 grozījumi, kuros 20.7. apakšpunktā tika noteikta jauna papildu atbalstāmā darbība vides pieejamības nodrošināšana ēkās, kurās sniedz publiskos pakalpojumus, lai mērķtiecīgi labklājības nozarē izmantotu 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas “Valsts un pašvaldību ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākums” un otrās kārtas “Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai” projektos izveidojušos finansējuma, kā arī citu ministrijas atbildībā esošo investīciju atlikumus. 2026. gada 21. janvārī ministrija sagatavoja un nosūtīja vēstuli visām 39 pašvaldībām (finansējuma saņēmējiem) ar aicinājumu izvērtēt iespēju papildus mājokļu vides pieejamības atbalstam īstenot jaunu atbalstāmo darbību – ēku, kurās sniedz pašvaldību publiskos pakalpojumus, vides pieejamības nodrošināšanu. Ar publiskiem pakalpojumiem 3.1.2.1.i. investīcijā saprotami pakalpojumi, kas ir paredzēti iedzīvotājiem, uzņēmējiem un to grupām vai sabiedrībai kopumā visplašākajā nozīmē, tai skaitā tie, kas paredzēti gan bez maksas, gan par maksu. Pašvaldības pieprasījumus pēc papildu AF atbalsta ēku vides pieejamības nodrošināšanai ministrijā iesniedza līdz 2026. gada 20. februārim – kopumā šādus pieprasījumus iesniedza 29 finansējuma saņēmēji par kopējo summu 1 484 846 euro. Ievērojot minēto, MK noteikumos Nr. 512 ir nostiprināms viss šobrīd identificētais nozarei pieejamais AF finansējuma atlikums.
Ministrija ir ierosinājusi grozījumus MK 2024. gada 18. jūnija noteikumos Nr. 374 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2.r. reformas "Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.2.i. investīcijas "Prognozēšanas rīka izstrāde sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai" īstenošanas noteikumi” (TA Nr. 26-TA-324), ar kuriem 3.1.2.2.i. investīcijai “Prognozēšanas rīka izstrāde sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai” (turpmāk – 3.1.2.2.i. investīcija) tiek samazināts kopējais pieejamais finansējums 150 000 euro apmērā, ko veido Atveseļošanas fonda (turpmāk – AF) finansējums 123 967 euro un valsts budžeta finansējums (pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) izmaksu segšanai) 26 033 euro apmērā. Finansējuma atlikums ir izveidojies pamatā tāpēc, ka 3.1.2.2.i. investīcijas ietvaros paredzētā prognozēšanas rīka izstrādei būs nepieciešams mazāks finansējums kā sākotnēji plānots, kā arī ņemot vērā 2026. gada atlīdzības ierobežojumus, kas noteikti 2025. gada 4. decembrī Saeimas pieņemtajā likumprojektā  "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam".
Saskaņā ar Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas datiem 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas “Valsts un pašvaldību ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākums” ietvaros šobrīd izveidojies AF finansējuma atlikums 332 724 euro apmērā, noslēdzoties Tukuma novada pašvaldības (AF finansējuma atlikums 19 919.30 euro), Krāslavas novada pašvaldības (AF finansējuma atlikums 34 778.99 euro), sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Šampētera nams" (AF finansējuma atlikums 219 718 euro) un Salaspils novada pašvaldības (AF finansējuma atlikums 58 308 euro) projektu īstenošanai. Lai arī CFLA vēl nav apstiprinājusi noslēgumu pārskatus sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Šampētera nams" un Salaspils novada pašvaldības projektiem, risks, ka šis AF finansējums būs nepieciešams šiem abiem projektiem, ir minimāls, jo par indikatīvo atlikumu finansējuma saņēmēji ir informējuši CFLA Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā. Ja šis risks tomēr iestāsies, tad finansējums šiem diviem projektiem tiks pārdalīts no citiem 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas projektu finansējuma atlikumiem, kas, kā liecina līdzšinējā pieredze, veidojas projektu beigu posmā.
2) Revīzijas iestādes veiktā audita par 115. atskaites punkta sasniegšanu ziņojuma (saņemts 2025. gada 23. decembrī) informācija liecina, ka pašvaldības, pārbaudot mērķa grupas personu un mājokļu atbilstību, ir balstījušās ne tikai uz MK 512 3. pielikumā noteiktajās vadlīnijās noteikto, bet arī citu informāciju, kas arī apliecina mērķa grupas vai mājokļa atbilstību noteiktajam kritērijam. Piemēram, kritērijā par mērķa grupas personas mājokļa komunālo maksājumu parādu, kas nepārsniedz 2 000 euro, informāciju ir iespējams iegūt ne tikai no komunālo pakalpojumu kvītīm, bet arī no apsaimniekotāja, ja objektīvu iemeslu dēļ pēdējo mājokļa komunālo maksājumu kvīts nav pieejama, kas ir minēta vadlīnijās kā mehānisms parādu pārbaudei. Tāpat Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA), veicot iekšējās kontroles sistēmas pārbaudes finansējuma saņēmēju projektos, ir konstatējusi, ka pašvaldībās dažādi tiek interpretēts komunālo pakalpojumu jēdziens daudzīvokļu namu dzīvokļu un privātmāju kontekstā, vienlaikus norādot, ka pašvaldību īpašumā esošo dzīvokļu gadījumā nevar iestāties komunālo parādu vai dzīvokļa atsavināšanas risks. Ņemot vērā pārbaudēs konstatēto un pašvaldību dažādo pieeju mērķa grupas personas atbilstības pārbaudei, nepieciešams veikt redakcionālus precizējumus, lai vadlīnijās ietvertie ieteikumi būtu viennozīmīgāk interpretējami, elastīgāk un dažādām specifiskām situācijām atbilstoši piemērojami un vienlaikus nodrošinātu profesionālas izvērtēšanas brīvību atbilstoši konkrētās situācijas apstākļiem un sniegtu iespēju kritēriju atbilstību pārbaudīt pēc pašvaldības rīcībā esošiem dokumentiem un datu avotiem.
3) 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanas uzraudzības procesa ietvaros ir konstatējams, ka ne visi finansējuma saņēmēji ir plānojuši un faktiski veic no projekta budžeta izmaksas projekta vadībai un īstenošanai. Tāpat atsevišķi finansējuma saņēmēji izvēlējušies no projekta finansēt tikai atsevišķus speciālistus kā faktiskās izmaksas, tādējādi lielāku finansējuma daļu novirzot mājokļu pielāgošanai. Iepriekš minētās pieejas, lai arī loģiskas no finanšu resursu izmantošanas viedokļa, nav paredzētas MK noteikumos Nr. 512. Balstoties uz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā esošo 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas projektu informāciju, ko apkopoja CFLA, redzams, ka tikai četros projektos finansējuma saņēmēji projekta vadībai un īstenošanai ir ieplānojuši izmaksas 15 procentu apmērā kā vienu izmaksu pozīciju (likmi). 22 projektos personāla izmaksas ir plānotas kā faktiskās izmaksas. Tāpat secināms, ka četros projektos vienlaicīgi ir ieplānota gan 15 procentu likme, gan papildus paredzētas īstenošanas personāla izmaksas arī kā faktiskās izmaksas (piemēram, MK noteikumu Nr. 512 20.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai – vides pieejamības konsultācijas, ietvaros). Šāda pieeja gan nav atbalstāma, ņemot vērā ES fondu projektu īstenošanas praksi un nosacījumus, personāla izmaksām ir jābūt paredzētām atbilstoši vienai metodei – vai nu visām izmaksām jābūt iekļautām likmē (neatkarīgi no veida, kādā personālu iesaista) vai arī jāparedz kā faktiskās izmaksas. Papildus minams, ka finansējuma saņēmēji var izvēlēties pieeju un projekta budžeta izmaksas projekta vadībai un īstenošanai izmaksas vispār neplānot.

Ņemot vērā minēto, ir nepieciešami šādi grozījumi MK noteikumos Nr. 512:
1) palielināms 10. punktā noteiktais pieejamais AF finansējums par 456 691 euro un nosakāms 5 234 512 euro apmērā. Risinājums ir atbilstošs Eiropas Savienības fondu tematiskās komitejas 2025. gada 28. augusta sēdē pieņemtajam lēmumam 1) atļaut ministrijām identificētos atlikumus izmantot savas nozares AF projektu īstenošanai; 2) noteikt, ka par AF atlikumu, kas radušies AF investīcijas ietvaros un sasniedz vismaz 1 milj. euro, izmantošanu turpmāk lemt ES fondu tematiskajā ministru komitejā;
2) redakcionāli precizējams 3. pielikums “Kritēriju piemērošanas vadlīnijas mērķa grupas personas un tās mājokļa atbilstības noteikšanai”, to izsakot jaunā redakcijā. Vienlaikus minētie grozījumi attiecināmi arī uz tām personām un viņu mājokļiem, kas jau ir izvērtēti un iekļauti 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas īstenošanā;
3) precizējama 22. punkta projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nosacījumu redakcija, paredzot šo izmaksu plānošanu kā iespēju, nevis kā obligātu nosacījumu, kā arī paredzot alternatīvu projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu uzskaitei – kā faktiskās izmaksas. Ņemot vērā, ka CFLA, noslēdzot vienošanās ar finansējuma saņēmējiem par 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanu, ir akceptējusi dažādas pieejas projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu plānošanai, šīs izmaiņas ir attiecināmas no vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas.