Anotācija (ex-ante)

 Komisija 2025. gada 18. jūnijā sēdē tika izskatīts jautājums par Saeimas deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" (Nr. 890/Lp14) un valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" (turpmāk - programma) personu loka paplašināšanu.
Sēdes laikā Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis norādīja, ka: [..likumdevējs tiesības paplašināt programmas mērķa grupu ir deleģējis Ministru kabinetam un piedāvātie grozījumi, kas ir pietiekami tehniski, ir izdarāmi Ministru kabineta noteikuma līmenī, nevis likumā.].

Komisija 2025.gada 1.jūlijā nosūtīja vēstuli Ministru kabinetam (Nr.142.1.9/4-16-14/25), kurā rosināts paplašināt  programmas  saņēmēju loku, paredzot, ka Latvijas Goda ģimenes apliecību (turpmāk-Apliecība) un tās piešķirtos atvieglojumus varētu izmantot līdz brīdim, kamēr daudzbērnu ģimenes jaunākais bērns sasniedz 18 gadu vecumu vai 24 gadu vecumu, ja ģimene kvalificējas  MK noteikumu Nr. 598 noteiktajiem kritērijiem. 
Komisija norāda, ka paplašinot programmas mērķa grupu, būtu iespējams uzlabot programmas efektivitāti un veicināt daudzbērnu ģimeņu labklājību. Uzklausot atbildīgo institūciju un ekspertu viedokļus, Komisija secināja, ka, lai saglabātu programmas efektivitāti un elastību, ir lietderīgi saglabāt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 26.panta sestajā daļā paredzēto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt papildu mērķgrupas, kurām atbalstu sniedz atbilstoši minētajai valsts atbalsta programmai. Līdz ar to priekšlikums par personu loku paplašināšanu būtu atrunājams MK noteikumos Nr.598. Tas nodrošinātu iespēju reaģēt uz praksē identificētām vajadzībām, nepadarot mērķu grupu aktualizēšanas procesu smagnēju.

Patlaban saskaņā ar MK noteikumu Nr. 598  regulējumu (4.1.1. apakšpunkts), Sabiedrības integrācijas fonds Apliecību piešķir, ja personas aprūpē ir trīs vai vairāk bērnu,  tai skaitā audžuģimenē vai aizbildnībā esoši bērni un pilngadīgas personas, kuras:
-nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību;
-nav sasniegušas 21 gada vecumu vai, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, – 24 gadu vecumu un kuras, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta izvērtējumu, uzturas pie aizbildņa vai audžuģimenē; 
- nav sasniegušas 24 gadu vecumu un pilda valsts aizsardzības militāro dienestu, kas ilgst 11 mēnešus, Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Latvijas Republikas Zemessardzes vienībā vai pilda valsts aizsardzības civilo dienestu, kas ilgst 11 mēnešus.
Tādējādi, ja personas aprūpē ir trīs bērni un vecākais bērns sasniedz 18 vai 24 gadu vecumu, attiecīgā ģimene vairs neatbilst šajos noteikumos noteiktajiem kritērijiem, kas piešķir tiesības turpināt izmantot Apliecību, pat, ja personas aprūpē joprojām ir divi nepilngadīgi bērni.

Ņemot vērā augstāk minēto ir  izstrādāts grozījums  MK noteikumos Nr.598, kas paredz noteikt to, ka, ja viens vai vairāki personas aprūpē vai ģimenē esoši bērni sasniedz pilngadību vai šo noteikumu 4.1.1. apakšpunktā minētās pilngadīgās personas sasniedz 24 gadu vecumu un šo iemeslu dēļ persona neatbilst  noteiktajām prasībām Apliecības piešķiršanai, personai ir tiesība turpināt izmantot izsniegto Apliecību līdz brīdim, kad  personas aprūpē esošais jaunākais bērns sasniedz pilngadību vai ģimenē esošā jaunākā pilngadīgā persona, kura atbilst šo noteikumu  4.1.1.apakšpunktam, sasniedz 24 gadu vecumu, un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā saņemt jaunu, ja izsniegtajai Apliecībai ir beidzies derīguma termiņš.
Proti, nolūkā nepasliktināt ģimenes situāciju, saglabājot esošo atbalstu un nodrošinot to, ka Apliecības sniegtās priekšrocības arī turpmāk būtu pieejamas, Apliecības saņēmēju loka paplašināšana tiks attiecināta uz tām  ģimenēm, kurām šobrīd ir piešķirta Apliecība un tām, kuras tai kvalificēsies nākotnē. 

Vienlaikus jānorada, ka arī turpmāk tiek saglabāta nemainīga kārtība attiecībā uz kritērijiem,  kuriem ir jāatbilst, lai persona varētu saņemt šo Apliecību, tostarp,-  iesnieguma iesniegšanas brīdī personas aprūpē ir trīs vai vairāk bērni (MK noteikumu Nr. 598 4. un 5.punkts), kā arī  tiek saglabāts Sabiedrības integrācijas fondam noteiktais pienākums ne retāk kā reizi gadā pārbaudīt Apliecības saņēmēju atbilstību attiecīgajiem kritērijiem.
Savukārt, tām personām, kurām agrāk bija Apliecība, bet šobrīd tās vairs nav, jo nekvalificējas šobrīd spēkā esošajiem nosacījumiem,  pēc šo grozījumu spēkā stāšanās, atkārtota Apliecības saņemšana nebūs iespējama.

Programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" informācijas sistēmā uzkrātos personas datus (dati par personām, kurām piešķirta Apliecība) Sabiedrības integrācijas fonds aktuālajā datubāzē glabā, kamēr personai ir tiesības saņemt Apliecību, bet pēc personas tiesību izbeigšanās tos anonimizē un glabā informācijas sistēmas datu arhīvā statistiskas vajadzībām (Ministru kabineta 2024.gada 10.septembra noteikumu Nr. 601 "Valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" informācijas sistēmas noteikumi" 14.1.apakšpunkts).
Sabiedrības integrācijas fondam  nav iespēja izgūt vēsturiskos datus, lai pārliecinātos par to, vai persona ir iepriekš bijusi programmas dalībnieks (Apliecības turētājs) un attiecīgi vai persona atkārtoti var pretendēt, lai saņemtu Apliecību  līdz brīdim, kad jaunākais bērns sasniedzis pilngadību vai līdz 24 gadu vecumam, balstoties uz apstākli, ka persona agrāk ir bijusi Apliecības turētājs, jo personalizēti dati par personu tiek dzēsti.