25-TA-2713: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (turpmāk - likumprojekts) izstrādāts, lai Finanšu instrumentu tirgus likumā (turpmāk - Likums):
1) transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra direktīvas (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas (turpmāk – Direktīva Nr. 2023/2864), prasības.
Ar šo Direktīvu Nr. 2023/2864, tostarp tiek grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija direktīva 2007/36/EK par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu (turpmāk – Direktīva Nr. 2007/36), iekļaujot tajā jaunu 14.c pantu “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā” un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (turpmāk – Direktīva Nr. 2014/65), iekļaujot tajā jaunu 87.a pantu “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā”.
Direktīvas Nr. 2007/36 14.c pantā un Direktīvas Nr. 2014/65 87.a pantā noteiktās prasības par informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam (European single access point) (turpmāk – ESAP), kas tiks izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra regulu (ES) 2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (turpmāk – Regula Nr. 2023/2859), attiecas uz tikai Finanšu instrumentu tirgus likuma subjektiem;
2) precizētu finanšu instrumentu tirgus darbības regulējumu, kas attiecas uz prospektu apstiprināšanu Latvijas Bankā.
1) transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra direktīvas (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas (turpmāk – Direktīva Nr. 2023/2864), prasības.
Ar šo Direktīvu Nr. 2023/2864, tostarp tiek grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija direktīva 2007/36/EK par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu (turpmāk – Direktīva Nr. 2007/36), iekļaujot tajā jaunu 14.c pantu “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā” un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (turpmāk – Direktīva Nr. 2014/65), iekļaujot tajā jaunu 87.a pantu “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā”.
Direktīvas Nr. 2007/36 14.c pantā un Direktīvas Nr. 2014/65 87.a pantā noteiktās prasības par informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam (European single access point) (turpmāk – ESAP), kas tiks izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra regulu (ES) 2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (turpmāk – Regula Nr. 2023/2859), attiecas uz tikai Finanšu instrumentu tirgus likuma subjektiem;
2) precizētu finanšu instrumentu tirgus darbības regulējumu, kas attiecas uz prospektu apstiprināšanu Latvijas Bankā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt, lai ESAP tiktu nodota informāciju par atalgojuma poltiku, netipiskiem darījumiem, pilnvarotā padomdevēja darbībām, iesaistīšanas politiku, ieguldījumu stratēģijas, rīkojuma izpildes vietu un izpildes politiku, pietiekamas informācijas publiskošanu, finanšu ziņojumiem, emitentu regulējumu, tirgus operatora īpašniekiem, finanšu instrumenta tirdzniecības pārtraukšanu, par sankcijām un administratīvajiem pasākumiem un, lai pilnveidotu finanšu instrumentu tirgus darbības regulējumu attiecībā uz prospektu apstiprināšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Direktīvas Nr. 2023/2864 17. pantā “Transponēšana” noteikts, ka dalībvalstis līdz 2026.gada 10.janvārim pieņem un publicē normatīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Līdz ar to nekavējoties ir nepieciešams transponēt Likumā minēto Eiropas Savienības tiesību aktu, lai novērstu tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas valsts starptautiskās un finanšu intereses, ja Direktīva Nr. 2023/2864 netiek transponēta minētajā termiņā.
Veicot finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību, ir konstatētas atsevišķas nepilnības finanšu instrumentu tirgus darbības regulējumā, kas attiecas uz prospektu apstiprināšanu Latvijas Bankā, līdz ar to nepieciešams veikt grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā.
Veicot finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību, ir konstatētas atsevišķas nepilnības finanšu instrumentu tirgus darbības regulējumā, kas attiecas uz prospektu apstiprināšanu Latvijas Bankā, līdz ar to nepieciešams veikt grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likuma 1. panta pirmās daļas 13. punktā noteikta termina “prospekts” definīcija, nosakot, ka prospekts ir dokuments, kurā ietverta detalizēta informācija par emitentu un tā emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem, par kuriem publiskā piedāvājuma izteicējs vēlas izteikt publisko piedāvājumu vai kurus persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, vēlas iekļaut regulētajā tirgū.
Likuma 1. panta pirmās daļas 39. punktā noteikts, ka kompetentā institūcija ir institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi funkciju uzraudzīt prospektu sagatavošanas, reģistrēšanas un izplatīšanas kārtību un kura veic pienākumus, kas saistīti ar starptautisko sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām.
Likuma 3. panta 1.1 daļas 1. punktā ir noteikts, ka Latvijas Banka uzskatāma par kompetento iestādi Latvijā tieši piemērojamā Eiropas Savienības tiesību akta - Komisijas 2003. gada 22. decembra regula (EK) Nr. 2273/2003, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr. 2273/2003), izpratnē.
Likuma 12. panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka regulētā tirgus organizētājs nekavējoties, tiklīdz tas kļuvis zināms, rakstveidā paziņo Latvijas Bankai par ikvienas personas būtiskas līdzdalības iegūšanu, palielināšanu vai samazināšanu un līdz katra gada 31.janvārim iesniedz Latvijas Bankai to akcionāru (dalībnieku) sarakstu, kuriem iepriekšējā gada 31.decembrī ir bijusi būtiska līdzdalība attiecīgajā kapitālsabiedrībā.
Likuma 14. panta nosaukums ir “Atļauja izteikt publisko piedāvājumu”; panta otrajā daļā noteikts emitenta vai publiskā piedāvājuma izteicēja pienākums, lai saņemtu atļauju izteikt publisko piedāvājumu, iesniegt Latvijas Bankai piedāvājumu, kuram pievienoti 1. un 2. punktā uzskaitītie dokumenti; panta trešajā daļā ir uzskaitīta iesniegumā norādāmā informācija; septītajā daļā noteiktas Latvijas Bankas tiesības pieņemt lēmumu par atļaujas atteikumu; astotajā daļā noteikts, kam tiek izsniegts Latvijas Bankas lēmums par atļaujas atteikumu; trīspadsmitajā daļā noteikts, ka Latvijas Banka reģistrē pamatprospektu, ievērojot šajā pantā noteiktās prasības.
Likuma 41. pants regulē Vispārīgās prasības finanšu instrumentu iekļaušanai regulētajos tirgos, nosakot - lai pārvedamus vērtspapīrus iekļautu regulētajā tirgū, emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniegumam jāpievieno prospektu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma, Regulas Nr. 2017/1129 un citu tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu par prospektu saturu prasībām, kā arī reģistrēts Latvijas Bankā.
Likuma 44.1 panta otrajā daļā noteikts, ka Pamatprospektu reģistrē Latvijas Bankā saskaņā ar šā likuma 48. panta prasībām.
Likuma 48. panta nosaukums ir “Prospekta reģistrācija”; panta pirmajā daļā noteikts, ka prospektu reģistrē Latvijas Banka, un lai reģistrētu prospektu, emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, jāiesniedz Latvijas Bankai iesniegums ar šajā daļā uzskaitītajiem dokumentiem, savukārt šā panta otrā daļa nosaka iesniegumā norādāmās informācijas apjomu; panta sestajā daļā noteikts, ka lēmumu par prospekta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu izsniedz emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū un ir iesniegusi Latvijas Bankai iesniegumu par prospekta reģistrāciju.
Likuma 50. pantā noteikts, ka emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, ir jāiesniedz attiecīgā regulētā tirgus organizētājam iesniegumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc prospekta reģistrācijas Latvijas Bankā; panta trešajā daļā noteikts, ka lēmumu par dalībvalstī reģistrēta emitenta pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū regulētā tirgus organizētājs pieņem tikai pēc tam, kad prospekts reģistrēts Latvijas Bankā vai regulētā tirgus organizētājs saņēmis attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas vai regulētā tirgus organizētāja apliecinājumu par prospekta reģistrāciju; panta piektās daļas 1. punktā noteikts, ka lēmumā par finanšu instrumentu (izņemot ieguldījumu fondu vai alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības) iekļaušanu regulētajā tirgū regulētā tirgus organizētājs norāda datumu, kurā prospekts reģistrēts Latvijas Bankā (ja saskaņā ar likumu emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, ir pienākums sagatavot prospektu); panta septītajā daļā noteikts, ka lēmumā par citā dalībvalstī reģistrēta emitenta pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū papildus norāda tās atbildīgās institūcijas vai regulētā tirgus organizētāja firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru un mājas lapas adresi internetā, kurš pieņēmis lēmumu par prospekta reģistrāciju.
Likuma 55. panta piektā daļa nosaka, ka lēmumu par finanšu instrumenta un kādu ar to saistīto atvasināto instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus tā organizētājs nekavējoties publisko un informē Latvijas Banku par šāda lēmuma pieņemšanu.
Likuma 55.11 panta ceturtās daļas 2. punkta pirmajā teikumā ir atsauce uz Eiropas Komisijas regulas Nr. 809/2004 2. panta 5. punku.
Likuma 59.3 panta ceturtā daļa paredz, ka kapitālsabiedrība nodrošina, ka akcionāru sapulces apstiprinātā atalgojuma politika kopā ar akcionāru sapulces balsojuma datumu un balsojuma rezultātiem pēc akcionāru sapulces nekavējoties tiek publicēta kapitālsabiedrības mājaslapā internetā, kur tā bez maksas ir publiski pieejama vismaz tik ilgi, kamēr ir piemērojama un kāda informācija jāietver balsojuma rezultātos.
Likuma 59.4 panta sestā daļa nosaka, ka kapitālsabiedrība nodrošina, ka atalgojuma ziņojums pēc akcionāru sapulces nekavējoties tiek publicēts kapitālsabiedrības mājaslapā internetā, kur tas bez maksas ir publiski pieejams 10 gadus no publicēšanas dienas un tā var darīt to pieejamu ilgāk, ja tā izslēdz no šā ziņojuma fizisko personu datus.
Likuma 59.11 panta piektā daļa paredz, ka pilnvarotais padomdevējs nodrošina informāciju par veiktajām izpētēm, sniegtajiem padomiem un ieteikumiem attiecībā uz balsstiesību izmantošanu publisku bezmaksas pieejamību savā mājaslapā internetā ne mazāk kā trīs gadus no informācijas publicēšanas dienas.
Likuma 62. panta astotajā daļā ir atsauce uz Eiropas Komisijas regulas Nr. 2273/2003 noteikumiem.
Likuma 126.3 pirmā daļa nosaka, ka ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga sniegt portfeļa pārvaldības pakalpojumu, portfelī ietverot tādas akciju sabiedrības akcijas, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas ir iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izstrādā politiku (iesaistīšanās politiku), kurā apraksta un skaidro, kā ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes stratēģijā tiek iekļauta akcionāra tiesību izmantošana šādas akciju sabiedrības pārvaldē.
Likuma 128. panta septītā daļā noteikts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klientam vai iespējamam klientam laikus atklāj šādu informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un tās pakalpojumiem, finanšu instrumentiem un piedāvātajām ieguldījumu stratēģijām, rīkojumu izpildes vietām un visām izmaksām un izdevumiem, izņemot tādus, kuri ir radušies no finanšu instrumenta pamatā esošā tirgus riska gadījuma iestāšanās, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sniedz apkopotā veidā, lai klienti varētu saprast kopējās izmaksas un kumulatīvo ietekmi uz ieguldījumu ienesīgumu. Papildus šā panta divpadsmitajā daļā minētās maksas vai labuma esība, veids un apjoms vai — gadījumā, ja par apjomu nav iespējams pārliecināties, — šā apjoma aprēķināšanas metode, ir nepārprotami jādara zināmi klientam tā, lai šī informācija būtu visaptveroša, precīza un saprotama, pirms tiek sniegti attiecīgie ieguldījumu pakalpojumi vai ieguldījumu blakuspakalpojumi.
Likuma 133.8 panta otrajā daļā, noteikt, ka daudzpusējās tirdzniecības (DT) sistēmas vai organizētā tirdzniecības (OT) sistēmas organizētājs, kas aptur finanšu instrumenta tirdzniecību vai izslēdz finanšu instrumentu no DT sistēmas vai OT sistēmas, aptur vai izslēdz arī šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minēto atvasināto instrumentu, kurš ir saistīts ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, ja tas nepieciešams, lai atbalstītu minētā finanšu instrumenta apturēšanas vai izslēgšanas mērķu sasniegšanu. DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs lēmumu par finanšu instrumenta un jebkādu ar to saistīto atvasināto instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no DT sistēmas vai OT sistēmas publisko un informē Latvijas Banku par šāda lēmuma pieņemšanu. Latvijas Banka pieprasa finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no tirdzniecības vietas arī no citiem regulētajiem tirgiem, DT sistēmām, OT sistēmām un sistemātiskajiem internalizētājiem Latvijas Republikā, kur tiek tirgoti tie paši finanšu instrumenti un šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētie atvasinātie finanšu instrumenti, kas ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, ja apturēšanas vai izslēgšanas pamatā ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, akciju atpirkšanas piedāvājumu vai iekšējās informācijas par emitentu vai finanšu instrumentu neatklāšanu, pārkāpjot Regulas Nr. 596/2014 7. un 17. pantu, izņemot gadījumus, kad šāda apturēšana vai izslēgšana varētu radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai. Latvijas Banka nekavējoties publisko šādu lēmumu un paziņo par to Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un citu dalībvalstu attiecīgajām uzraudzības institūcijām.
Likuma 133.11 panta trešās daļas 3., 4. un 6. punktā teikts, ka DT sistēmai izstrādā un ievieš noteikumus, sistēmas un procedūras, nodrošinot, t. sk., ka sākotnēji iekļaujot finanšu instrumentu tirdzniecībai DT sistēmā, publiski ir pieejama informācija, kas ļauj ieguldītājiem pieņemt lēmumu par ieguldīšanu šādos finanšu instrumentos, vai atbilstošs informācijas dokuments, vai prospekts, ja piemērojamas publiskā piedāvājuma izteikšanas prasības; emitenti vai to pilnvarotās personas regulāri publicē finanšu pārskatus, tostarp revidētus gada pārskatus; emitentu regulāri sniegtā informācija tiek uzglabāta un publicēta.
Likuma 150. panta 2.3 daļā noteikts, ka Latvijas Banka informāciju par personām, kurām piemērotas sankcijas un administratīvie pasākumi saskaņā ar šā likuma 148. panta sešpadsmito un 16.1 daļu, nodod Eiropas vienotajam piekļuves punktam, kā arī formātu un kāda informācija ir jāiekļauj.
Regulas Nr. 2023/2859 1.pants paredz, ka līdz 2027. gada 10. jūlijam Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK, (turpmāk – EVTI) izveido un pārvalda ESAP, kas nodrošina centralizētu piekļuvi informācijai, ko publisko saskaņā ar regulas nr. 2023/2859 pielikumā uzskaitītajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, tostarp Direktīvas Nr. 2007/36 un Direktīvā Nr. 2014/65 noteikto informāciju. ESAP funkcijas noteiktas Regulas Nr. 2023/2859 7.pantā.
Likuma 1. panta pirmās daļas 39. punktā noteikts, ka kompetentā institūcija ir institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi funkciju uzraudzīt prospektu sagatavošanas, reģistrēšanas un izplatīšanas kārtību un kura veic pienākumus, kas saistīti ar starptautisko sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām.
Likuma 3. panta 1.1 daļas 1. punktā ir noteikts, ka Latvijas Banka uzskatāma par kompetento iestādi Latvijā tieši piemērojamā Eiropas Savienības tiesību akta - Komisijas 2003. gada 22. decembra regula (EK) Nr. 2273/2003, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr. 2273/2003), izpratnē.
Likuma 12. panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka regulētā tirgus organizētājs nekavējoties, tiklīdz tas kļuvis zināms, rakstveidā paziņo Latvijas Bankai par ikvienas personas būtiskas līdzdalības iegūšanu, palielināšanu vai samazināšanu un līdz katra gada 31.janvārim iesniedz Latvijas Bankai to akcionāru (dalībnieku) sarakstu, kuriem iepriekšējā gada 31.decembrī ir bijusi būtiska līdzdalība attiecīgajā kapitālsabiedrībā.
Likuma 14. panta nosaukums ir “Atļauja izteikt publisko piedāvājumu”; panta otrajā daļā noteikts emitenta vai publiskā piedāvājuma izteicēja pienākums, lai saņemtu atļauju izteikt publisko piedāvājumu, iesniegt Latvijas Bankai piedāvājumu, kuram pievienoti 1. un 2. punktā uzskaitītie dokumenti; panta trešajā daļā ir uzskaitīta iesniegumā norādāmā informācija; septītajā daļā noteiktas Latvijas Bankas tiesības pieņemt lēmumu par atļaujas atteikumu; astotajā daļā noteikts, kam tiek izsniegts Latvijas Bankas lēmums par atļaujas atteikumu; trīspadsmitajā daļā noteikts, ka Latvijas Banka reģistrē pamatprospektu, ievērojot šajā pantā noteiktās prasības.
Likuma 41. pants regulē Vispārīgās prasības finanšu instrumentu iekļaušanai regulētajos tirgos, nosakot - lai pārvedamus vērtspapīrus iekļautu regulētajā tirgū, emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniegumam jāpievieno prospektu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma, Regulas Nr. 2017/1129 un citu tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu par prospektu saturu prasībām, kā arī reģistrēts Latvijas Bankā.
Likuma 44.1 panta otrajā daļā noteikts, ka Pamatprospektu reģistrē Latvijas Bankā saskaņā ar šā likuma 48. panta prasībām.
Likuma 48. panta nosaukums ir “Prospekta reģistrācija”; panta pirmajā daļā noteikts, ka prospektu reģistrē Latvijas Banka, un lai reģistrētu prospektu, emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, jāiesniedz Latvijas Bankai iesniegums ar šajā daļā uzskaitītajiem dokumentiem, savukārt šā panta otrā daļa nosaka iesniegumā norādāmās informācijas apjomu; panta sestajā daļā noteikts, ka lēmumu par prospekta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu izsniedz emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū un ir iesniegusi Latvijas Bankai iesniegumu par prospekta reģistrāciju.
Likuma 50. pantā noteikts, ka emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, ir jāiesniedz attiecīgā regulētā tirgus organizētājam iesniegumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc prospekta reģistrācijas Latvijas Bankā; panta trešajā daļā noteikts, ka lēmumu par dalībvalstī reģistrēta emitenta pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū regulētā tirgus organizētājs pieņem tikai pēc tam, kad prospekts reģistrēts Latvijas Bankā vai regulētā tirgus organizētājs saņēmis attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas vai regulētā tirgus organizētāja apliecinājumu par prospekta reģistrāciju; panta piektās daļas 1. punktā noteikts, ka lēmumā par finanšu instrumentu (izņemot ieguldījumu fondu vai alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības) iekļaušanu regulētajā tirgū regulētā tirgus organizētājs norāda datumu, kurā prospekts reģistrēts Latvijas Bankā (ja saskaņā ar likumu emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, ir pienākums sagatavot prospektu); panta septītajā daļā noteikts, ka lēmumā par citā dalībvalstī reģistrēta emitenta pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū papildus norāda tās atbildīgās institūcijas vai regulētā tirgus organizētāja firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru un mājas lapas adresi internetā, kurš pieņēmis lēmumu par prospekta reģistrāciju.
Likuma 55. panta piektā daļa nosaka, ka lēmumu par finanšu instrumenta un kādu ar to saistīto atvasināto instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus tā organizētājs nekavējoties publisko un informē Latvijas Banku par šāda lēmuma pieņemšanu.
Likuma 55.11 panta ceturtās daļas 2. punkta pirmajā teikumā ir atsauce uz Eiropas Komisijas regulas Nr. 809/2004 2. panta 5. punku.
Likuma 59.3 panta ceturtā daļa paredz, ka kapitālsabiedrība nodrošina, ka akcionāru sapulces apstiprinātā atalgojuma politika kopā ar akcionāru sapulces balsojuma datumu un balsojuma rezultātiem pēc akcionāru sapulces nekavējoties tiek publicēta kapitālsabiedrības mājaslapā internetā, kur tā bez maksas ir publiski pieejama vismaz tik ilgi, kamēr ir piemērojama un kāda informācija jāietver balsojuma rezultātos.
Likuma 59.4 panta sestā daļa nosaka, ka kapitālsabiedrība nodrošina, ka atalgojuma ziņojums pēc akcionāru sapulces nekavējoties tiek publicēts kapitālsabiedrības mājaslapā internetā, kur tas bez maksas ir publiski pieejams 10 gadus no publicēšanas dienas un tā var darīt to pieejamu ilgāk, ja tā izslēdz no šā ziņojuma fizisko personu datus.
Likuma 59.11 panta piektā daļa paredz, ka pilnvarotais padomdevējs nodrošina informāciju par veiktajām izpētēm, sniegtajiem padomiem un ieteikumiem attiecībā uz balsstiesību izmantošanu publisku bezmaksas pieejamību savā mājaslapā internetā ne mazāk kā trīs gadus no informācijas publicēšanas dienas.
Likuma 62. panta astotajā daļā ir atsauce uz Eiropas Komisijas regulas Nr. 2273/2003 noteikumiem.
Likuma 126.3 pirmā daļa nosaka, ka ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga sniegt portfeļa pārvaldības pakalpojumu, portfelī ietverot tādas akciju sabiedrības akcijas, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas ir iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izstrādā politiku (iesaistīšanās politiku), kurā apraksta un skaidro, kā ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes stratēģijā tiek iekļauta akcionāra tiesību izmantošana šādas akciju sabiedrības pārvaldē.
Likuma 128. panta septītā daļā noteikts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klientam vai iespējamam klientam laikus atklāj šādu informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un tās pakalpojumiem, finanšu instrumentiem un piedāvātajām ieguldījumu stratēģijām, rīkojumu izpildes vietām un visām izmaksām un izdevumiem, izņemot tādus, kuri ir radušies no finanšu instrumenta pamatā esošā tirgus riska gadījuma iestāšanās, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sniedz apkopotā veidā, lai klienti varētu saprast kopējās izmaksas un kumulatīvo ietekmi uz ieguldījumu ienesīgumu. Papildus šā panta divpadsmitajā daļā minētās maksas vai labuma esība, veids un apjoms vai — gadījumā, ja par apjomu nav iespējams pārliecināties, — šā apjoma aprēķināšanas metode, ir nepārprotami jādara zināmi klientam tā, lai šī informācija būtu visaptveroša, precīza un saprotama, pirms tiek sniegti attiecīgie ieguldījumu pakalpojumi vai ieguldījumu blakuspakalpojumi.
Likuma 133.8 panta otrajā daļā, noteikt, ka daudzpusējās tirdzniecības (DT) sistēmas vai organizētā tirdzniecības (OT) sistēmas organizētājs, kas aptur finanšu instrumenta tirdzniecību vai izslēdz finanšu instrumentu no DT sistēmas vai OT sistēmas, aptur vai izslēdz arī šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minēto atvasināto instrumentu, kurš ir saistīts ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, ja tas nepieciešams, lai atbalstītu minētā finanšu instrumenta apturēšanas vai izslēgšanas mērķu sasniegšanu. DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs lēmumu par finanšu instrumenta un jebkādu ar to saistīto atvasināto instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no DT sistēmas vai OT sistēmas publisko un informē Latvijas Banku par šāda lēmuma pieņemšanu. Latvijas Banka pieprasa finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no tirdzniecības vietas arī no citiem regulētajiem tirgiem, DT sistēmām, OT sistēmām un sistemātiskajiem internalizētājiem Latvijas Republikā, kur tiek tirgoti tie paši finanšu instrumenti un šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētie atvasinātie finanšu instrumenti, kas ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, ja apturēšanas vai izslēgšanas pamatā ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, akciju atpirkšanas piedāvājumu vai iekšējās informācijas par emitentu vai finanšu instrumentu neatklāšanu, pārkāpjot Regulas Nr. 596/2014 7. un 17. pantu, izņemot gadījumus, kad šāda apturēšana vai izslēgšana varētu radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai. Latvijas Banka nekavējoties publisko šādu lēmumu un paziņo par to Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un citu dalībvalstu attiecīgajām uzraudzības institūcijām.
Likuma 133.11 panta trešās daļas 3., 4. un 6. punktā teikts, ka DT sistēmai izstrādā un ievieš noteikumus, sistēmas un procedūras, nodrošinot, t. sk., ka sākotnēji iekļaujot finanšu instrumentu tirdzniecībai DT sistēmā, publiski ir pieejama informācija, kas ļauj ieguldītājiem pieņemt lēmumu par ieguldīšanu šādos finanšu instrumentos, vai atbilstošs informācijas dokuments, vai prospekts, ja piemērojamas publiskā piedāvājuma izteikšanas prasības; emitenti vai to pilnvarotās personas regulāri publicē finanšu pārskatus, tostarp revidētus gada pārskatus; emitentu regulāri sniegtā informācija tiek uzglabāta un publicēta.
Likuma 150. panta 2.3 daļā noteikts, ka Latvijas Banka informāciju par personām, kurām piemērotas sankcijas un administratīvie pasākumi saskaņā ar šā likuma 148. panta sešpadsmito un 16.1 daļu, nodod Eiropas vienotajam piekļuves punktam, kā arī formātu un kāda informācija ir jāiekļauj.
Regulas Nr. 2023/2859 1.pants paredz, ka līdz 2027. gada 10. jūlijam Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK, (turpmāk – EVTI) izveido un pārvalda ESAP, kas nodrošina centralizētu piekļuvi informācijai, ko publisko saskaņā ar regulas nr. 2023/2859 pielikumā uzskaitītajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, tostarp Direktīvas Nr. 2007/36 un Direktīvā Nr. 2014/65 noteikto informāciju. ESAP funkcijas noteiktas Regulas Nr. 2023/2859 7.pantā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā to, ka reglamentējošais normatīvais akts, kurš attiecas uz uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas Nr. 2007/36 14.c pantā un Direktīvas Nr. 2014/65 87.a panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu ESAP, ir Finanšu instrumentu tirgus likums, tad, lai pārņemtu direktīvas nr. 2023/2864 prasības, ir jāveic grozījumi Likumā.
Risinājuma apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2007/36 14.c pantā un Direktīvas Nr. 2014/65 87.a panta “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā” prasības, kas izriet no direktīvas Nr. 2023/2864, Likums papildināts ar jaunu 59.12 pantu, precizēta 128.2 panta 7.2 daļa, papildināts ar jaunu 128.4 pantu un precizēta 150. panta 2.3 daļa.
Problēmas apraksts
Direktīvas Nr. 2007/36 14.c panta 1. punktā noteikts, ka no 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, informāciju par pilnvarotā padomdevēja darbības pārredzamību, atalgojuma politika, atalgojuma ziņojumu, saistīto pušu darījumu pārredzamību, akcionāru sapulces balsošanas rezultātiem, regulētās vienības vienlaikus iesniedz minēto informāciju šā panta 3. punktā minētajai informācijas vākšanas struktūrai, lai tie būtu pieejami ESAP.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2007/36 14.c panta 1.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā, vai – ja to prasa Savienības vai valstu tiesību akti – mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2007/36 14.c panta 1. punkta b) apakšpunktā.
Direktīvas Nr. 2007/36 14.c panta 2. punkts paredz, ka šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta izpildei dalībvalstis nodrošina, ka vienības iegūst juridiskās personas identifikatoru.
Direktīvas Nr. 2007/36 14.c panta 3. punkts paredz, ka dalībvalstis līdz 2030. gada 9. janvārim izraugās vismaz vienu informācijas vākšanas struktūru, kā definēts Regulas 2023/2859 2. panta 2) punktā.
Direktīvas Nr. 2014/65 87.a panta 1. punktā noteikts, ka no 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, informāciju par ikvienas personas būtiskas līdzdalības iegūšanu, palielināšanu vai samazināšanu, par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus, par klienta rīkojuma izpildes vietu pēc darījuma izpildes, regulētās vienības vienlaikus iesniedz minēto informāciju šā panta 3. punktā minētajai informācijas vākšanas struktūrai, lai tie būtu pieejami ESAP.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2014/65 87.a panta 1. punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā, vai – ja to prasa Savienības vai valstu tiesību akti – mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2014/65 87.a panta 1. punkta b) apakšpunktā.
Direktīvas Nr. 2014/65 87.a panta 2. punkts paredz, ka šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta izpildei dalībvalstis nodrošina, ka vienības iegūst juridiskās personas identifikatoru.
Direktīvas Nr. 2014/65 87.a panta 3. punkts paredz, ka lai nodrošinātu, ka Direktīvas Nr. 2014/65 27. panta 3. un 6. punktā un 33. panta 3. punkta c), d) un f) apakšpunktā minētā informācija ir pieejama ESAP, dalībvalstis līdz 2030. gada 9. janvārim izraugās vismaz vienu informācijas vākšanas struktūru, kā definēts Regulas 2023/2859 2. panta 2) punktā, un par to paziņo EVTI un, lai nodrošinātu, ka Direktīvas Nr. 2014/65 46. panta 2. punktā minētā informācija ir pieejama ESAP, Regulas 2023/2859 2. panta 2) punktā noteiktā informācijas vākšanas struktūra ir kompetentā iestāde.
Direktīvas Nr. 2014/65 87.a panta 4. punktā noteikts, ka no 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, informācija par publiski pieejamu informāciju par ieguldīšanu finanšu instrumentos, kas sākotnēji iekļauti finanšu instrumentu tirdzniecības DT sistēmā, par publiski pieejamiem finanšu pārskatiem, tostarp revidētiem, kā arī par emitentu regulāri sniegtās informācijas uzglabāšanu un publicēšanu, ir pieejama ESAP. Lai to panāktu, Regulas 2023/2859 2. panta 2) punktā definētā informācijas vākšanas struktūra ir kompetentā iestāde.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2014/65 87.a panta 4.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2014/65 87.a panta 4. punkta b) apakšpunktā.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2007/36 14.c panta 1.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā, vai – ja to prasa Savienības vai valstu tiesību akti – mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2007/36 14.c panta 1. punkta b) apakšpunktā.
Direktīvas Nr. 2007/36 14.c panta 2. punkts paredz, ka šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta izpildei dalībvalstis nodrošina, ka vienības iegūst juridiskās personas identifikatoru.
Direktīvas Nr. 2007/36 14.c panta 3. punkts paredz, ka dalībvalstis līdz 2030. gada 9. janvārim izraugās vismaz vienu informācijas vākšanas struktūru, kā definēts Regulas 2023/2859 2. panta 2) punktā.
Direktīvas Nr. 2014/65 87.a panta 1. punktā noteikts, ka no 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, informāciju par ikvienas personas būtiskas līdzdalības iegūšanu, palielināšanu vai samazināšanu, par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus, par klienta rīkojuma izpildes vietu pēc darījuma izpildes, regulētās vienības vienlaikus iesniedz minēto informāciju šā panta 3. punktā minētajai informācijas vākšanas struktūrai, lai tie būtu pieejami ESAP.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2014/65 87.a panta 1. punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā, vai – ja to prasa Savienības vai valstu tiesību akti – mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2014/65 87.a panta 1. punkta b) apakšpunktā.
Direktīvas Nr. 2014/65 87.a panta 2. punkts paredz, ka šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta izpildei dalībvalstis nodrošina, ka vienības iegūst juridiskās personas identifikatoru.
Direktīvas Nr. 2014/65 87.a panta 3. punkts paredz, ka lai nodrošinātu, ka Direktīvas Nr. 2014/65 27. panta 3. un 6. punktā un 33. panta 3. punkta c), d) un f) apakšpunktā minētā informācija ir pieejama ESAP, dalībvalstis līdz 2030. gada 9. janvārim izraugās vismaz vienu informācijas vākšanas struktūru, kā definēts Regulas 2023/2859 2. panta 2) punktā, un par to paziņo EVTI un, lai nodrošinātu, ka Direktīvas Nr. 2014/65 46. panta 2. punktā minētā informācija ir pieejama ESAP, Regulas 2023/2859 2. panta 2) punktā noteiktā informācijas vākšanas struktūra ir kompetentā iestāde.
Direktīvas Nr. 2014/65 87.a panta 4. punktā noteikts, ka no 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, informācija par publiski pieejamu informāciju par ieguldīšanu finanšu instrumentos, kas sākotnēji iekļauti finanšu instrumentu tirdzniecības DT sistēmā, par publiski pieejamiem finanšu pārskatiem, tostarp revidētiem, kā arī par emitentu regulāri sniegtās informācijas uzglabāšanu un publicēšanu, ir pieejama ESAP. Lai to panāktu, Regulas 2023/2859 2. panta 2) punktā definētā informācijas vākšanas struktūra ir kompetentā iestāde.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2014/65 87.a panta 4.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2014/65 87.a panta 4. punkta b) apakšpunktā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt Likumu ar jaunu 59.12 pantu šādā redakcijā:
59.12 pants. Informācijas nodošana Eiropas vienotajam piekļuves punktam
Kapitālsabiedrība šā likuma 59.3 panta ceturtajā daļā, 59.4 panta sestajā daļā, 59.11 panta piektajā daļā minēto informāciju iesniedz Latvijas Bankai šā likuma 64.2 panta 2.1 daļas noteiktajā kārtībā.
Likumprojekts paredz papildināt Likumu ar jaunu 128.4 pantu šādā redakcijā:
128.4 pants. Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā
(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde šā likuma 126.3 panta pirmajā daļā minēto informāciju iesniedz Latvijas Bankai ievērojot šā likuma 64.2 panta 2.1 daļas noteiktās prasības.
(2) Latvijas Banka nodrošina šī panta pirmajā daļā, šā likuma 12. panta pirmajā un otrajā daļā, 55. panta piektajā daļā, 59.12 pantā, 126.3 panta pirmajā daļā, 133.8 panta otrajā daļā un 133.11 panta trešās daļas 3., 4. un 6. punktā minētās informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam.
(3) Šā likuma 59.12 pantā un 126.3 panta pirmajā daļā minēto informāciju sniedz ievērojot šā likuma 64.2 panta 2.1 daļas noteiktās prasības, tai skaitā to kapitālsabiedrību vai aktīvu pārvaldītāju nosaukumus, uz kurām attiecas informācija un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus.
(4) Šā likuma 12. panta pirmajā un otrajā daļā, un 133.11 panta trešās daļas 3., 4. un 6. punktā minēto informāciju sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. vai 4. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta "b", "c" un “d” apakšpunktā minēto informāciju.
"(5) Šā likuma 55. panta piektajā un 133.8 panta otrajā daļā minēto informāciju sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta "b" un "c" apakšpunktā minēto informāciju.
Papildināt Likuma 150. panta 2.3 daļā ar atsauci uz 148. panta astoto daļu.
Juridiskas personas identifikators jeb LEI (Legal Entity Identifier) ir unikāls globāls uzņēmuma identifikācijas numurs, ko izdevusi Globālā juridisko personu identifikatoru fonda vietējā struktūrvienība. Finanšu iestādes un regulatori izmanto LEI, lai identificētu finanšu tirgu dalībniekus.
Juridiskas personas identifikators ir 20 rakstzīmju, burtu un ciparu kods, kura pamatā ir ISO 17442 standarts, ko izstrādājusi Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO). Tas apkopo galveno atsauces datu informāciju, kas ļauj skaidri un unikāli identificēt juridiskas personas, kuras piedalās finanšu darījumos atbilstoši Komisijas deleģētās 2016. gada 14. jūlija regulas (ES) 2017/585 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu atsauces datu standartiem un formātiem un tehniskiem līdzekļiem saistībā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un kompetento iestāžu veicamajiem pasākumiem prasībām.
Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar nosacījumu, ka Likuma 59.12 pantu, 128.4 pantu un 150. panta 2.3 daļas jauno redakciju piemēro, sākot ar 2030. gada 10. janvāri.
59.12 pants. Informācijas nodošana Eiropas vienotajam piekļuves punktam
Kapitālsabiedrība šā likuma 59.3 panta ceturtajā daļā, 59.4 panta sestajā daļā, 59.11 panta piektajā daļā minēto informāciju iesniedz Latvijas Bankai šā likuma 64.2 panta 2.1 daļas noteiktajā kārtībā.
Likumprojekts paredz papildināt Likumu ar jaunu 128.4 pantu šādā redakcijā:
128.4 pants. Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā
(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde šā likuma 126.3 panta pirmajā daļā minēto informāciju iesniedz Latvijas Bankai ievērojot šā likuma 64.2 panta 2.1 daļas noteiktās prasības.
(2) Latvijas Banka nodrošina šī panta pirmajā daļā, šā likuma 12. panta pirmajā un otrajā daļā, 55. panta piektajā daļā, 59.12 pantā, 126.3 panta pirmajā daļā, 133.8 panta otrajā daļā un 133.11 panta trešās daļas 3., 4. un 6. punktā minētās informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam.
(3) Šā likuma 59.12 pantā un 126.3 panta pirmajā daļā minēto informāciju sniedz ievērojot šā likuma 64.2 panta 2.1 daļas noteiktās prasības, tai skaitā to kapitālsabiedrību vai aktīvu pārvaldītāju nosaukumus, uz kurām attiecas informācija un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus.
(4) Šā likuma 12. panta pirmajā un otrajā daļā, un 133.11 panta trešās daļas 3., 4. un 6. punktā minēto informāciju sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. vai 4. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta "b", "c" un “d” apakšpunktā minēto informāciju.
"(5) Šā likuma 55. panta piektajā un 133.8 panta otrajā daļā minēto informāciju sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta "b" un "c" apakšpunktā minēto informāciju.
Papildināt Likuma 150. panta 2.3 daļā ar atsauci uz 148. panta astoto daļu.
Juridiskas personas identifikators jeb LEI (Legal Entity Identifier) ir unikāls globāls uzņēmuma identifikācijas numurs, ko izdevusi Globālā juridisko personu identifikatoru fonda vietējā struktūrvienība. Finanšu iestādes un regulatori izmanto LEI, lai identificētu finanšu tirgu dalībniekus.
Juridiskas personas identifikators ir 20 rakstzīmju, burtu un ciparu kods, kura pamatā ir ISO 17442 standarts, ko izstrādājusi Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO). Tas apkopo galveno atsauces datu informāciju, kas ļauj skaidri un unikāli identificēt juridiskas personas, kuras piedalās finanšu darījumos atbilstoši Komisijas deleģētās 2016. gada 14. jūlija regulas (ES) 2017/585 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu atsauces datu standartiem un formātiem un tehniskiem līdzekļiem saistībā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un kompetento iestāžu veicamajiem pasākumiem prasībām.
Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar nosacījumu, ka Likuma 59.12 pantu, 128.4 pantu un 150. panta 2.3 daļas jauno redakciju piemēro, sākot ar 2030. gada 10. janvāri.
Problēmas apraksts
Likuma 1. panta pirmās daļas 13. punktā iekļauta definīcija terminam “prospekts”, savukārt likuma 39. punktā noteikts, ka kompetentās institūcijas deleģētā funkcija ir uzraudzīt prospektu sagatavošanas, reģistrēšanas un izplatīšanas kārtību, kaut arī Latvijas Banka neuzrauga prospektu reģistrēšanas kārtību, bet pati ir kompetentā iestāde, kura veic prospektu apstiprināšanu.
Risinājuma apraksts
Likuma 1. panta pirmās daļas 13. punkts izslēgts, papildinot likuma 1. panta trešo daļu ar 6.1 punktu, kurā precizēta termina “prospekts” definīcija Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija regulas (ES) 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ direktīvu 2003/71/EK (turpmāk - Regula Nr. 2017/1129) izpratnē, savukārt likuma 1. panta pirmās daļas 39. punktā veikts tehnisks precizējums, izslēdzot vārdu “reģistrēšanas”.
Problēmas apraksts
Likuma 3. panta 1.1 daļas 1. punktā ir atsauce uz Eiropas Komisijas 2003. gada 22. decembra regulu (EK) Nr.2273/2003, kura zaudējusi spēku. Vienlaikus likumā jau dota atsauce uz Regulu Nr. 596/2014 (šīs daļas 8. punktā), kura atcēla šajā normā minēto normatīvo aktu.
Likuma 3.panta 1.1 daļas 2.punktā ir atsauce uz Komisijas 2004.gada 29.aprīļa regulu (EK) Nr. 809/2004 par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu, kaut arī ar Komisijas 2019. gada 14. marta Deleģētā regula (ES) 2019/980, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1129 papildina attiecībā uz tā prospekta formātu, saturu, pārbaudi un apstiprināšanu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 809/2004 spēkā stāšanos, Regula Nr. 809/2004 spēku zaudēja.
Likuma 3.panta 1.1 daļas 2.punktā ir atsauce uz Komisijas 2004.gada 29.aprīļa regulu (EK) Nr. 809/2004 par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu, kaut arī ar Komisijas 2019. gada 14. marta Deleģētā regula (ES) 2019/980, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1129 papildina attiecībā uz tā prospekta formātu, saturu, pārbaudi un apstiprināšanu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 809/2004 spēkā stāšanos, Regula Nr. 809/2004 spēku zaudēja.
Risinājuma apraksts
Likuma 3. panta 1.1 daļas 1. punkts izslēgts, lai novērstu neatbilstību ES tiesību aktiem, savukārt likuma 3. panta 1.1 daļas 2. punkts papildināts, lai izpildītu Regulas 2017/1129 31. panta 1. punkta prasības, kas uzliek par pienākumu dalībvalstij izraudzīties vienu kompetento administratīvo iestādi, kas ir atbildīga par šīs regulā paredzēto pienākumu izpildi un par to, lai tiktu nodrošināta šīs regulas noteikumu piemērošana, norma tiek papildināta ar atsauci uz minēto regulu.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Regulu Nr. 2017/1129 publiskais piedāvājums var tikt izteikts pēc tam, kad uzraudzības iestādē apstiprināts prospekts un tas atbilstoši Regulas Nr. 2017/1129 prasībām publicēts, t.i., Regula Nr. 2017/1129 neparedz, ka uzraudzības iestādēm papildus prospekta apstiprināšanai būtu jāpieņem arī lēmums par publiskā piedāvājuma izteikšanu, kā to šobrīd paredz Likums. Regula Nr. 2017/1129 neparedz, ka prospekta apstiprināšanai emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam Latvijas Bankā jāiesniedz publiskā piedāvājuma izteicēja lēmums par attiecīgu pārvedamu vērtspapīru emisiju un publisku piedāvājumu, ja publiskā piedāvājuma izteicējs ir juridiskā persona. Arī Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA) uzskata, ka šādu dokumentu iesniegšana ir nevajadzīga un apgrūtinoša.
Risinājuma apraksts
Lai precizētu Likuma 14. panta nosacījumu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem, grozījumi veikti panta nosaukumā, panta otrajā daļā, nosakot, ka prospektu vērtspapīru publiskā piedāvājuma izteikšanai apstiprina Latvijas Banka, panta septītajā daļā, veicot tehniska rakstura grozījumu, kas saistīts ar to, ka Regula Nr. 2017/1129 neparedz, ka uzraudzības iestādēm papildus prospekta apstiprināšanai būtu jāpieņem arī lēmums par publiskā piedāvājuma izteikšanu, kā to šobrīd paredz Likums, panta astotajā daļā, veicot tehniska rakstura grozījumu, kas saistīts ar to, ka Regula Nr. 2017/1129 neparedz, ka uzraudzības iestādēm papildus prospekta apstiprināšanai būtu jāpieņem arī lēmums par publiskā piedāvājuma izteikšanu, kā to šobrīd paredz Likums, papildinot pantu ar 12.1 daļu, kurā noteikts deleģējums Latvijas Bankai izdot noteikumus, nosakot prospekta apstiprināšanai iesniedzamos dokumentus un to iesniegšanas kārtību, savukārt atbilstoši deleģējumam tiks izstrādāti Latvijas Bankas noteikumi, kuros tiks noteikts, kādi dokumenti iesniedzami, lai apstiprinātu prospektu, kā arī noteikta kārtība, kādā dokumenti iesniedzami Latvijas Bankā, īpaši aprakstot kārtību, kādā dokumenti iesniedzami platformu biznesa veicējiem, kuri savus dokumentus jau šobrīd iesniedz caur Latvijas Bankas datu ziņošanas sistēmu, kā arī izslēgta panta trīspadsmitā daļa, veicot tehniska rakstura grozījumu, kas saistīts ar likuma 1. panta trešās daļas papildināšanu ar jaunu 6.1 punktu.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Regulu Nr. 2017/1129 vērtspapīrus var iekļaut regulētajā tirgū pēc tam, kad Latvijas Bankā apstiprināts prospekts. Tāpat arī Regula Nr. 2017/1129 neparedz, ka prospekta apstiprināšanai emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, Latvijas Bankā jāiesniedz emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas lēmums par attiecīgo pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū. Arī Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA) uzskata, ka šāda dokumenta iesniegšana ir nevajadzīga un apgrūtinoša, tāpēc nepieciešams veikt grozījumus Likuma 48.pantā.
Risinājuma apraksts
Likuma 48. panta virsrakstā veikti tehniska rakstura grozījumi, savukārt, lai nodrošinātu panta atbilstību Regulas Nr. 2017/1129 prasībām, precizēta minētā panta pirmā daļa un izslēgta panta otrā daļa. Panta sestajā daļā veikts tehniska rakstura grozījums, jo Regula Nr. 2017/1129 paredz, ka prospekts tiek apstiprināts, nevis reģistrēts, kā arī pants tiek papildināts ar astoto daļu, kurā noteikts deleģējums Latvijas Bankai izdot noteikumus, nosakot prospekta apstiprināšanai iesniedzamos dokumentus un to iesniegšanas kārtību. Atbilstoši deleģējumam tiks izstrādāti Latvijas Bankas noteikumi, kuros tiks noteikts, kādi dokumenti iesniedzami, lai apstiprinātu prospektu, kā arī noteikta kārtība, kādā dokumenti iesniedzami Latvijas Bankā, īpaši aprakstot kārtību, kādā dokumenti iesniedzami platformu biznesa veicējiem, kuri savus dokumentus jau šobrīd iesniedz caur Latvijas Bankas datu ziņošanas sistēmu.
Likuma 50. panta pirmajā un trešajā daļā, piektās daļas 1. punktā un septītajā daļā veikti tehniska rakstura grozījumi, jo Regula Nr. 2017/1129 paredz, ka prospekts tiek apstiprināts, nevis reģistrēts.
Likuma 55.11 panta ceturtās daļas 2. punktā veikts tehniska rakstura grozījums, kas saistīts ar grozījumu Likuma 3. panta 1.1 daļas 2. punktā, jo ar Regulas Nr. 2019/980 spēkā stāšanos, spēku zaudēja Regula Nr. 809/2004.
Likuma 62. pantā veikts tehniska rakstura grozījums, kas saistīts ar grozījumu likuma 3. panta 1.1 daļas 1. punktā, jo ar Regulas Nr. 596/2014 spēkā stāšanos, spēku zaudēja Regula Nr. 2273/2003.
Likuma 50. panta pirmajā un trešajā daļā, piektās daļas 1. punktā un septītajā daļā veikti tehniska rakstura grozījumi, jo Regula Nr. 2017/1129 paredz, ka prospekts tiek apstiprināts, nevis reģistrēts.
Likuma 55.11 panta ceturtās daļas 2. punktā veikts tehniska rakstura grozījums, kas saistīts ar grozījumu Likuma 3. panta 1.1 daļas 2. punktā, jo ar Regulas Nr. 2019/980 spēkā stāšanos, spēku zaudēja Regula Nr. 809/2004.
Likuma 62. pantā veikts tehniska rakstura grozījums, kas saistīts ar grozījumu likuma 3. panta 1.1 daļas 1. punktā, jo ar Regulas Nr. 596/2014 spēkā stāšanos, spēku zaudēja Regula Nr. 2273/2003.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Latvijas Banka
- Uzņēmumi, kas ir Likuma subjekti.
Ietekmes apraksts
Ar šiem grozījumiem Likumā tā subjektiem nerodas papildus pienākumi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā"
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā" (25-TA-2284).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Likumprojekts "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā" (25-TA-2326).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.3. Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (25-TA-2447).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.4. Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" (25-TA-2538).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.5. Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" (25-TA-2547).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.6. Likumprojekts "Grozījumi Segto obligāciju likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Segto obligāciju likumā" (25-TA-2563).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.7. Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā" (25-TA-2576).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.8. Likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" (25-TA-2585).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.9. Likumprojekts "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā" (25-TA-2595).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.10. Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā" (25-TA-2604).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.11. Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" (25-TA-2691).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32023L2864
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīva (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas
Apraksts
Direktīvas Nr. 2022/2864 normas ir jāpārņem līdz 10.01.2026.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīva (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Ar Direktīvas Nr. 2023/2864 5. pantu Direktīvā Nr. 2007/36 iekļautais 14.c panta 1. punkts
Likuma 59.12 pants. Likuma 128.4 panta pirmā un otrā daļa. Pārejas noteikumu 85. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas Nr. 2023/2864 5. pantu Direktīvā Nr. 2007/36 iekļautais 14.c panta 3. punkts
Likuma 128.4 panta otrā daļa. Likuma 64.2 panta 2.2 daļa.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas Nr. 2023/2864 12. pantu Direktīvā Nr. 2014/65 iekļautais 87.a panta 1. punkts
Likuma 128.4 panta pirmā, otrā un ceturtā daļa.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas Nr. 2023/2864 12. pantu Direktīvā Nr. 2014/65 iekļautais 87.a panta 3. punkts
Likuma 128.4 panta otrā daļa.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas Nr. 2023/2864 12. pantu Direktīvā Nr. 2014/65 iekļautais 87.a panta 4. punkts
Likuma 128.4 panta otrā un ceturtā daļa. Likuma 150. panta 2.3 daļa. Pārejas noteikumu 85. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
-Cits
Latvijas Banka6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Tiks publicēta pēc publiskās apspriešanas.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiks publicēta pēc publiskās apspriešanas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Banka
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi