Anotācija (ex-ante)

Lai gan nosacījumi attiecībā uz patērētāju informēšanu par transporta enerģijas veidu un sastāvu šobrīd ir iekļauti Latvijas tiesību aktos, tomēr ir nepieciešams šos nosacījumus aktualizēt un pielāgot esošajai situācijai. 
Vienlaikus nosacījumi attiecībā uz transporta enerģijas salīdzināmo cenu aprēķinu, informācijas par salīdzināmā cenām izvietošanu, kā arī par iespējamiem portāliem un tiešsaistes rīkiem Latvijas normatīvajā regulējumā nav noteikti vispār, tādējādi Latvijā nav ieviesta un netiek īstenota Regula 2023/1804 un Komisijas 2018.gada 17.maija regula (ES) 2018/732 par kopīgu metodoloģiju alternatīvu degvielu vienības cenu salīdzināšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES (turpmāk – Regula 2018/732).

Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai vienkopus izteiktu visas prasības, kas degvielas piegādātājiem, uzlādes vai uzpildes staciju operatoriem ir noteikti attiecībā uz patērētāju informēšanu.

Noteikumu projekta II nodaļa
Noteikumu projekta II nodaļā ir iekļauti šobrīd Noteikumos Nr.332 un Noteikumos Nr.772 iekļautie nosacījumi attiecībā uz informēšanu par transporta enerģijas kvalitāti, saturu, piejaukumu īpatsvaru, metālu piedevām u.c. Ir arī noteikts, ka transporta enerģijas kvalitāti apliecinošs dokuments ir jāuzrāda patērētājam vai kompetentajai iestādei pēc to pieprasījuma. Šis dokuments būtu jāuzrāda gan patērētājam, ja viņš to pieprasa, jo patērētājam ir tiesības uzzināt izmantotās transporta enerģijas kvalitātes datus, kā arī kompetentajai iestādei, kas būtu Būvniecības valsts kontroles birojs, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Valsts vides dienests vai Valsts ieņēmumu dienests.
Tāpat Noteikumu projektā ir iekļauti nosacījumi, kas papildina Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” iekļautos nosacījumus attiecībā uz speciālās atļaujas (licences) izvietošanu, nosakot, ka tā ir jāizvieto arī transporta enerģijas uzglabāšanas vietā, kā arī nosakot, ka pēc pieprasījuma var uzrādīt ne tikai speciālās atļaujas (licences) oriģināls papīra formātā, bet arī elektroniskā dokumenta, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, formātā
Šajā nodaļā iekļauto pienākumu izpildi uzraudzīs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs vienlaikus ar uzraudzības darbībām, kas veiktas likuma “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” ietvaros.

Noteikumu projekta III nodaļa
Noteikumu projekta III nodaļā iekļauti nosacījumi, kādā veidā tiek aprēķināta un patērētājiem darīta zināma informācija par transporta enerģijas cenām tādā veidā, kas būtu viegli salīdzināms, lai patērētājiem būtu iespēja izvērtēt dažādu transporta enerģijas veidu priekšrocības.
Regula 2018/732 tika pieņemta tikai 2018.gadā, vienlaikus šajā regulā iekļautā metodoloģija ir ļoti vienkāršota. Tāpat Regula 2023/1804 iekļauj atsauci uz minēto regulu, nemainot un nedetalizējot transporta enerģijas salīdzināmo cenu aprēķinu metodoloģiju.
Lai palīdzētu Eiropas Savienības dalībvalstīm īstenot Regulas 2018/732 prasības, Eiropas Komisija ir nodrošinājusi projekta “Programme Support Action (PSA): Assisting Member States in the implementation of a common methodology for alternative fuels unit price comparison in accordance with Directive 2014/94/EU “FPC4Consumers”” īstenošanu, kura ietvaros tika izstrādātas transporta enerģijas salīdzināmo cenu detalizētas vadlīnijas (https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/fb39725e-7007-11eb-9ac9-01aa75ed71a1/language-en) (turpmāk – Vadlīnijas). Tikai no Vadlīnijām ir skaidrs, kā cenas salīdzināmās vienībās būtu jāaprēķina un kādi dati tajos ir jāizmanto. Vadlīnijas ir iekļautas Noteikumu projekta pielikumā, un Noteikumu projektā ir noteikts, ka Vadlīnijas tiek publicētas arī Klimata un enerģētikas ministrijas tīmekļa vietnē, lai sabiedrībai un nozarei, kurai būs saistošs salīdzināmo cenu publicēšanas pienākums, ir iespējams iepazīties ar to, kā cenas salīdzināmās vienībās tiek aprēķinātas.
Noteikumu projekts paredz, ka salīdzināmo transporta enerģija cenu aprēķins tiek veikts Energoresursu informācijas sistēmā (turpmāk – ERIS), kuras izstrādi un aktualizāciju nodrošina Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk - BVKB), kur ERIS tiks iekļautas visas aprēķiniem nepieciešamās formulas un tiks izveidota sasaiste ar Atvērto datu portālu transporta enerģijas salīdzināmo cenu operatīvai publicēšanai.

Salīdzināmo transporta enerģijas cenu aprēķins
Saskaņā ar Vadlīnijām, cenu salīdzināmās vienībās aprēķinam ir nepieciešams:
1) dati par reprezentatīvo transportlīdzekļu segmentu (biežāk reģistrētie transportlīdzekļi);
2) dati par minēto transportlīdzekļu transporta enerģijas patēriņu uz 100km;
3) dati par transporta enerģijas cenu.
Tādējādi minētajam aprēķinam būtu nepieciešami šādi dati no valsts akciju sabiedrības "Ceļu Satiksmes Drošības Direkcija" (turpmāk – CSDD), kas ir kompetentā iestāde transportlīdzekļu reģistrācijas jautājumos:
- no jauna reģistrēto – gan jauno, gan lietoto, vieglo transportlīdzekļu (vieglo automobiļu) skaits, kas ir 5 visbiežākie transportlīdzekļu modeļi, tai skaitā minēto modeļu variācijas, piemēram, Volkswagen Golf, Golf Plus, Golf Sportsvan, Golaf Variant) izmantotā transporta enerģijas veida dalījumā, piemēram, ja 5 visvairāk no jauna reģistrētie ar benzīnu darbināmie transportlīdzekļu veidi ir VW Golf, Toyota Corolla, Škoda Fabia un Toyota RAV4 – tad ir nepieciešams zināt, cik ir transportlīdzekļu skaits katrā no šiem transportlīdzekļu modeļiem (ar to variācijām).
- to transportlīdzekļu skaits katrā no minētajiem 5 populārākajiem modeļiem dalījumā pa Noteikumu projektā noteiktajiem transporta enerģijas veidiem, bet tikai tiem degvielas veidiem, kuru patēriņš Latvijā ir lielāks nekā 1% no kopējā patērētā degvielas veida, kur 2020.gadā tas būtu dīzeļdegviela, benzīns un sašķidrinātā naftas gāze kombinācijā ar benzīnu vai gāze kombinācijā ar benzīnu, kā arī tādiem transporta enerģijas veidiem kā tikai dabasgāze, tikai elektroenerģija (neieskaitot hibrīdauto) un tikai ūdeņradis.
- katra no 5 visbiežāk no jauna reģistrētajiem transportlīdzekļu veidiem katrā transportlīdzekļa klasē degvielas patēriņa rādītāji – litri vai kilogrami uz 100 kilometriem pēc Pasaulē Saskaņotās Vieglo Transportlīdzekļu Testēšanas Procedūras (WLTP) metodes, tiem transportlīdzekļiem, kuriem ir pieejami WLTP dati.
Iepriekšminētie dati no CSDD ir nepieciešami, lai noteiktu Latvijā tipisko tehniskajā kārtībā un no jauna reģistrēto  vieglo transportlīdzekļu (vieglo automobiļu) vidējo svērto degvielas patēriņu uz 100 km (pēc WLTP metode) vismaz vienam segmentam.

Ekonomikas ministrija līdz šim ir veikusi salīdzināmo transporta enerģijas cenu aprēķinu par 2022.gada trim ceturkšņiem (https://www.kem.gov.lv/lv/transporta-energijas-salidzinamas-cenas), attiecīgi pieprasot datus CSDD par transportlīdzekļiem un alternatīvās degvielas realizētājiem par to cenu. Minētā aprēķina veikšanā ir secināts, ka Latvijā nav racionāli aprēķināt salīdzināmās transporta enerģijas cenas vairākiem segmentiem, jo 2022.gadā jauno reģistrēto vieglo transportlīdzekļu (vieglo automobiļu) populārākie transportlīdzekļu modeļi parasti ir iekļaujamie vienā vai tikai 2 segmentos (mini un mazā (arī mazā apvidus un daudzfunkcionālā), kompaktā un vidējā (arī attiecīgā apvidus un daudzfunkcionālā), kā arī lielā, lielā apvidus un lielā daudzfunkcionālo transportlīdzekļu klase).
Tāpat tika secināts, ka lielākajai daļai Latvijā no jauna reģistrēto vieglo transportlīdzekļu (vieglo automobiļu) reģistrācijas laikā nav pieejami dati par to transporta enerģijas patēriņu uz 100 km pēc WLTP metodes, piemēram, no visiem no jauna 2022. gada 2. ceturkšņa reģistrētajiem transportlīdzekļiem, 96.8% no pirmo reizi reģistrētiem lietotiem vieglajiem automobiļiem nav WLTP patēriņa dati. Tomēr Noteikumu projekts tiek izstrādāts beztermiņa periodam un ir paredzams, ka nākamajos gados dati par no jauna reģistrēto transportlīdzekļu transporta enerģijas patēriņu (WLTP metode) būs pieejami arvien lielākā apjomā.

Noteikumu projekts paredz, ka CSDD minētos datus reizi gadā par iepriekšējo kalendāro gadu iesniegs ERIS, kur ERIS tālāk tiks aprēķināts vidējais svērtais degvielas patēriņš katram no transportlīdzekļu modeļiem un katram transporta enerģijas veidam. Iespēju robežās tiks nodrošināta ERIS sasaiste ar CSDD datubāzēm, lai ERIS minētie dati būtu pieejami bez papildus datu pieprasīšanas.

Saskaņā ar Vadlīnijām salīdzināmo transporta enerģijas cenu aprēķinā ir nepieciešami dati par transporta enerģijas vidējo mazumtirdzniecības cenu. Minētā informācija ERIS tiek iesniegta saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 1.jūnija noteikumiem Nr. 262 “Kārtība, kādā komersanti sniedz informāciju par naftas produktu mazumtirdzniecības cenām”.
ERIS tiks izstrādāts tā, lai izmantotu informāciju par alternatīvās degvielas uzpildes vai uzlādes stacijām, kas ir pieejama Latvija Atvērto datu portālā, un par tajā piemēroto maksu par elektroenerģiju vienībā euro/kWh, bet, ja maksa par elektroenerģiju tiek piemērota vienībā euro/min (vai citu laika vienību), tad komersantam ERIS būs jāsniedz pārrēķinātie dati par maksu vienībā euro/kWh.
Saskaņā ar informāciju no Latvijas atvērto datu portāla šobrīd Latvijā ir 2 komersanti, kas galapatēriņam transportā publiskā uzpildes punktā realizē dabasgāzi, kas tiek izmantota kā transporta enerģija, kā arī 13 komersanti, kas publiskā uzlādes punktā tiek realizēta elektroenerģija, kas tiek izmantota kā transporta enerģija.
Tāpat salīdzināmo transporta enerģijas cenu aprēķinā tiks izmantoti Oficiālajā statistikas portālā pieejamie aktuālie dati par elektroenerģijas vidējās cenas mājsaimniecībām. 
Ņemot vērā iepriekšminētos datus ERIS aprēķinās arī salīdzināmās transporta enerģijas cenas katram transportlīdzekļu dalījumam katram transporta enerģijas veidam.

Salīdzināmo transporta enerģijas cenu publicēšana
Noteikumu projekts noteic, ka transporta enerģijas salīdzināmās cenas, kas tiktu aprēķinātas ERIS, tiktu publicētas Latvijas Atvērto datu portālā. Publiski pieejamā uzpildes punkta, publiski pieejamā alternatīvās degvielas uzpildes punkta un publiski pieejamā uzlādes punkta operatoram minētās cenas būs jāizvieto pie uzpildes vai uzlādes iekārtām vai jāuzglabā uzpildes / uzlādes vietās un/vai jāpublicē savā tīmekļa vietnē vai mobilajā lietotnē. Cenu publicēšana būtu jāveic šādi:
- cenas jāizvieto pie uzpildes vai uzlādes iekārtas;
- cenas jāpublicē tīmekļa vietnē vai mobilajā lietotnē.
Ja cenas tiek publicētas tīmekļa vietnē vai mobilajā lietotē, tad cenas var neizvietot pie uzpildes vai uzlādes iekārtas, bet tām ir jābūt pieejamām uzpildes vai uzlādes punktos, lai varētu uzrādīt patērētājam, ja tas to prasa t.i. salīdzināmās cenas var fiziski neizvietot pie uzlādes vai uzpildes iekārtām, bet tām ir jābūt uz vietas minētajos uzlādes vai uzpildes punktos. Noteikumu projektā ir noteikts, ka šis nosacījums neattiecas uz automātiskajām degvielas uzpildes stacijā vai autonomiem uzlādes punktiem.
Vienlaikus, ja uzpildes punkta (degvielas uzpildes stacijas) teritorijā darbojas dažādi fosilo degvielu uzpildes punkta, alternatīvās degvielas uzpildes punkta vai uzlādes punkta operatori, tad tāpat spēkā ir nosacījumi, ka katram šo punktu operatoram ir jānodrošina cenu izvietošana pie uzpildes vai uzlādes iekārtām vai jāpublicē savā tīmekļa vietnē vai mobilajā aplikācijā.

Regulas 2023/1804 preambulas 66.punkts skaidro salīdzināmo transporta enerģijas cenu publicēšanas nepieciešamību un būtību: "Vienkārša un viegli salīdzināma informācija par dažādu degvielu cenām varētu būt svarīga, lai patērētāji labāk varētu izvērtēt tirgū pieejamo atsevišķo degvielu relatīvās izmaksas. Tāpēc informācijas nolūkā visās attiecīgajās uzpildes stacijās būtu jāparāda konkrētu alternatīvo degvielu un tradicionālo degvielu vienības cenu salīdzinājums, kas izteikts kā “degvielas cena par 100 km”. Būtu skaidri jānorāda patērētājiem, ka šādi salīdzinājumi attiecas uz vidējām degvielas cenām dalībvalstī, kuras varētu atšķirties no faktiskajām cenām attiecīgajā uzpildes stacijā."