Anotācija

Ir saņemti un apkopoti Nacionālā veselības dienesta, ārstniecības iestāžu un citu speciālistu priekšlikumi Noteikumu Nr.555 pilnveidei un precizēšanai. Ievērojot minēto, lai aktualizētu Noteikumos Nr.555 ietverto tiesisko regulējumu, ir nepieciešami atbilstoši grozījumi Noteikumos Nr.555. Līdz ar to ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumos Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”” (turpmāk - Noteikumu projekts).

Ņemot vērā minēto, Noteikumu projekts paredz:
1) papildināt Noteikumus Nr.555 ar atsauci uz Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu un tā Sociālās drošības koordinācijas protokolu, kas no 2021.gada 1.janvāra regulē sociālās nodrošināšanas sistēmu (tai skaitā veselības aprūpes jomā) koordinēšanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti (Noteikumu projekta 1., 2., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 37., 39., 40., 41., 42. un 43.punkts). 
2) stiprināt vecmātes lomu grūtniecības un pēcdzemdību perioda aprūpē (Noteikumu projekta 3. un 8.punkts).
Atbilstoši Ārstniecības likuma 45.³ pantam un Ministru kabineta 2009.gada 24.marta noteikumu Nr.268 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” 494.punktam vecmāte ir ārstniecības persona, kura savas kompetences ietvaros ambulatorās veselības aprūpes ietvaros diagnosticē grūtniecību, vada fizioloģiski noritošu grūtniecību, atbilstoši kompetencei nosaka un veic nepieciešamos izmeklējumus, identificē perinatālos (gan mātei, gan auglim) riskus, izvērtē augļa augšanu un labsajūtu, veic mātes un bērna aprūpi – novērtē mātes un bērna stāvokli pēcdzemdību periodā, identificē pēcdzemdību riskus, plāno un veic aprūpi, kā arī konsultē un praktiski apmāca māti pašaprūpes un bērna aprūpes jautājumos, lai māte varētu nodrošināt jaundzimušā bērna optimālu attīstību, sniedz informāciju un veic izglītošanas darbu ģimenes plānošanas un kontracepcijas, grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību, krūts ēdināšanas, seksuālās un reproduktīvās veselības un bērna aprūpes jautājumos. Kaut arī minētās kompetences ietvaros vecmātes spēj nodrošināt pilnvērtīgu sievietes aprūpi fizioloģiskas grūtniecības laikā, kā arī mātes un bērna aprūpi pēcdzemdību periodā, Noteikumi Nr.555 šobrīd neparedz iespēju vecmātēm slēgt līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Līdz ar to šis veselības aprūpes cilvēkkapitāls sekundārajā ambulatorajā aprūpes līmenī šobrīd netiek pilnvērtīgi izmantots. Dzemdību palīdzību grūtniecības un pēcdzemdību periodā pamatā nodrošina ginekologs, dzemdību speciālists, taču fizioloģiski noritošas grūtniecības gadījumā šo palīdzību pilnā apjomā spēj nodrošināt vecmāte, ārsta resursu piesaistot tikai medicīniski sarežģītākos gadījumos (piemēram, augsta riska grūtniecība).
Ievērojot minēto Noteikumu projekts paredz atbilstoši tiesību aktos noteiktajai kompetencei stiprināt vecmātes lomu grūtniecības un pēcdzemdību perioda aprūpē, paredzot iespēju Nacionālajam veselības dienestam slēgt līgumu par vecmātes sniegtu dzemdību palīdzību Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija noteikumos Nr.611 “Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība” noteiktajā apjomā, kā arī nosakot, ka šīs aprūpes ietvaros vecmāte ir tiešās pieejamības speciālists (vizītei nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums).
Plānots, ka šis regulējums, paplašinot vecmātes lomu fizioloģiskas grūtniecības un pēcdzemdību aprūpē, veicinās uz pacientu centrētu veselības aprūpi un tādējādi grūtniecības labvēlīgāku norisi, grūtnieces un tās ģimenes labāku sagatavošanu dzemdībām, sievietes un bērna labbūtību, mazāku satraukumu sievietei pēcdzemdību periodā, psihoemocionālo problēmu savlaicīgu atpazīšanu un rekomendāciju sniegšanu, veiksmīgāku un ilgstošāku zīdīšanas laiku un citus grūtniecības un pēcdzemdību periodā būtiskus aspektus, kas var ietekmēt mātes un bērna fizisko, garīgo un emocionālo veselību. Uz pacienti vērstu aprūpi raksturo abpusējas pozitīvas attiecības, kas vairo pozitīvu grūtniecības un dzemdību pieredzi, kā arī tādu dzemdību palīdzības kvalitātes rādītāju uzlabošanos kā ķeizargriezienu skaits.
Ņemot vērā citu valstu pieredzi, paredzams, ka vecmātes lielāka iesaistīšana pirmsdzemdību un pēcdzemdību aprūpes nodrošināšanā mazinās mātes un jaundzimušo saslimstību un mirstību, un citus nelabvēlīgus klīniskus iznākumus, kā arī novērsīs nevajadzīgu medicīnisku iejaukšanos fizioloģiski noritošas grūtniecības procesā.
3) mainīt kārtību, kādā Nacionālais veselības dienests izvēlas valsts apmaksātā psihoterapeitiskā un psiholoģiskā atbalsta pakalpojumu sniedzējus (Noteikumu projekta 4.punkts).
Šobrīd Noteikumu Nr.555 5.¹ punkts nosaka, ka par klīniskā un veselības psihologa, psihoterapijas speciālista vai psihoterapeita pakalpojumu sniegšanu Noteikumu Nr.555 4.7.8.apakšpunktā noteiktā psihoterapeitiskā un psiholoģiskā atbalsta nodrošināšanai Nacionālais veselības dienests slēdz līgumu ar tām juridiskām personām, kuras vērsušas dienestā ar iesniegumu un atbilst noteiktām prasībām. Noteikumu projekts paredz mainīt šos nosacījumus un noteikt, ka turpmāk Nacionālais veselības dienests Noteikumu Nr.555 4.7.8.apakšpunktā noteiktā psihoterapeitiskā un psiholoģiskā atbalsta pakalpojumu sniedzējus izvēlēsies pakalpojumu sniedzēju atlases procedūras ietvaros (atlases procedūras nosacījumi tiek izstrādāti sadarbībā ar nozares ekspertiem, to mērķis – pakalpojumu kvalitāte).
4) noteikt kārtību, kādā notiek informācijas apmaiņa starp VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", ģimenes ārstu un bērna likumiskajiem pārstāvjiem gadījumos, kad bērnam nodrošināta veselības aprūpe slimnīcas uzņemšanas nodaļā un šis bērns nav stacionēts (Noteikumu projekta 5., 10. un 46.punkts). 
Šobrīd, ja bērnam VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" uzņemšanas nodaļā tiek nodrošināta veselības aprūpe un sniegtas rekomendācijas tālākai aprūpei ambulatori (bērns netiek stacionēts), slimnīcā saņemtās informācijas nodošana bērna ģimenes ārstam, tas ir, ambulatorās veselības aprūpes saņemšana ir tā likumiskā pārstāvja izvēle. VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” prakse rāda, ka, diemžēl, ne visi bērna likumiskie pārstāvji pilda/pilda, bet ne pilnā apmērā, savus pienākumus attiecībā uz veselības aprūpes nodrošināšanu bērnam, tāpēc slimnīcas uzņemšanas nodaļas ikdienas darbā novērojama cēloņsakarība starp bērna veselībai nodarīto kaitējumu un tā likumisko pārstāvju bezatbildīgo rīcību. Slimnīca secina, ka veselības aprūpes pakalpojumus bērns varēja saņemt pie ģimenes ārsta vai sadarbībā ar ģimenes ārstu, taču atkārtota pacienta vēršanās VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” uzņemšanas nodaļā liecina par to, ka pacienta likumiskie pārstāvji pēc pirmreizējā apmeklējuma un saņemtajām rekomendācijām nav vērsušies pie ģimenes ārsta turpmāku veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai. Nereti arī nav ievērojuši slimnīcā sniegtās rekomendācijas par veselības aprūpi un turpmākajiem ambulatorajiem pakalpojumiem. Tādējādi vecāku bezatbildīgas rīcības rezultātā tiek nodarīts kaitējums bērna veselībai, savukārt VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” uzņemšanas nodaļā tiek palielināta noslodze, kavējot ātrāku pakalpojuma saņemšanu medicīniski pamatotos gadījumos. 
Ievērojot minēto, Noteikumu projekts no 2025.gada 1.janvāra paredz: gadījumos, kad bērnam ir nodrošināta veselības aprūpe VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” uzņemšanas nodaļā un šis bērns nav stacionēts, slimnīca informēs (informācija tiks nodota vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas jeb E-veselības sistēmas ietvaros) bērna ģimenes ārstu par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un sniegs rekomendācijas tālākai veselības aprūpei. Tālāk ģimenes ārstam vai viņa praksē nodarbinātai ārstniecības personai būs pienākums sazināties ar bērna likumisko pārstāvi, lai atbilstoši slimnīcas sniegtajai informācijai un rekomendācijām vienotos par bērna turpmāko veselības aprūpi. Līdzīga kārtība šobrīd darbojas attiecībā uz personām, pie kurām veikts neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izbraukums, bet kuras nav stacionētas (Noteikumu Nr.555 36.6.apakšpunkts).  
Līdz ar šīs kārtības ieviešanu, bērniem tiks nodrošināta pienācīga un pēctecīga veselības aprūpe, kā arī novērsta bērnu atkārtota nogādāšana VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” uzņemšanas nodaļā gadījumos, kad jau ir saņemta slimnīcas palīdzība un rekomendācijas turpmākajai veselības aprūpei ambulatorā kārtā. 
5) tehnisku grozījumu, svītrojot Noteikumu Nr.555 49.punktu, jo tas dublē Noteikumu Nr.555 48.punktā un Ārstniecības likuma 26.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto (Noteikumu projekta 6.punkts). 
6) tehnisku grozījumu, lai saskaņā ar Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakciju precizētu tuberkulozes diagnožu kodus, atbilstoši kuriem pacients pie pneimonologa var vērsties kā pie tiešās pieejamības speciālista (nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums) (Noteikumu projekta 7.punkts). 
No 2020.gada 1.janvāra Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakcija paredz jaunu diagnozes kodu - Z22.7 (latenta tuberkuloze). Pirms šī koda izveidošanas pacientiem ar latentu tuberkulozi tika piemērots diagnozes kods - B90.9 (elpošanas orgānu un neprecizētas tuberkulozes sekas), taču šobrīd, kad latentai tuberkulozei ir izveidots atsevišķs diagnozes kods, B90.9 koda piemērošana latentas tuberkulozes pacientiem vairs nav iespējama. Līdz ar to Noteikumu Nr.555 56.2.3.apakšpunktā ietverto tuberkulozes diagnožu kodu uzskaitījums tiek precizēts atbilstoši Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakcijā noteiktajam.
7) tehnisku grozījumu Noteikumu Nr.555 69.¹ punktā, šo punktu atbilstoši Noteikumu Nr.555 4.7.8.apakšpunktā noteiktajam papildinot ar norādi, ka, organizējot ambulatoru psihiatriskās palīdzības nodrošināšanu, pacienta sākotnējo novērtēšanu un nosūtīšanu tālākai psihoterapeitiskā un psiholoģiskā atbalsta pakalpojuma saņemšanai var veikt arī ģimenes ārsts (Noteikumu projekta 9.punkts).
8) noteikt, ka arī pacientiem, kuri atbilstoši Noteikumu Nr.555 46.punktam medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus saņem mājās, ir jāizstrādā medicīniskās rehabilitācijas plāns (Noteikumu projekta 11.punkts).
9) pārtraukt no valsts budžeta līdzekļiem finansēt Covid-19 pacientu nogādāšanu no stacionārās ārstniecības iestādes uz mājām, ja pacienta veselības stāvoklis ļauj turpināt ārstēšanos mājas apstākļos un pacientam pašam nav iespējas nokļūt mājās, neapdraudot epidemioloģisko drošību, jo saskaņā ar epidemioloģiskā monitoringa datiem šobrīd īpaši pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai vairs nav nepieciešami (Noteikumu projekta 34.punkts). 
10) ikmēneša fiksēto maksājumu ģimenes ārstu praksēm, kuras pamatā aprūpē īpašu iedzīvotāju grupu - personas bez noteiktas dzīvesvietas vai personas, kuru dzīvesvieta ir deklarēta patversmē (Noteikumu projekta 35.punkts), jo šajos gadījumos kapitācijas naudas maksājums (maksājumu, kuru aprēķina, ņemot vērā reģistrēto personu skaitu ģimenes ārsta pacientu sarakstā) objektīvi nav piemērojams, tāpēc, ka šie pacienti sava dzīvesveida dēļ nereģistrējas ģimenes ārstu pacientu sarakstā, taču to veselības stāvoklis ir slikts, turklāt viņiem nepieciešama īpaša pieeja un specifiska veselības aprūpe (piemēram, jāmotivē veikt nepieciešamos izmeklējumus, vairākkārt jāatkārto nosūtījumi pie speciālistiem vai izmeklējumiem utt.). 
11) papildināt Noteikumus Nr.555 ar ambulatorajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, samaksa par kuriem netiek iekļauta aprēķinā, kas ļauj Nacionālajam veselības dienestam pakalpojumu apmaksai par visiem attiecīgajā mēnesī sniegtajiem pakalpojumiem piemērot koeficientu 0,9 (Noteikumu projekta 36. un 53.punkts).
Sakarā ar pakalpojuma paplašināšanu ir izveidotas jaunas laboratorisko pakalpojumu programmas. Šīm programmām ir iezīmēts atsevišķs finansējums un tiek apmaksāts viss faktiski veiktais darbs. Mutāciju noteikšanai audzēju šūnās, izmeklējumiem saistībā ar transplantācijas pakalpojumiem, reto slimību laboratoriskajai diagnostikai, laboratoriskiem izmeklējumiem pacientiem ar ļaundabīgo audzēju un laboratorisko pakalpojumu veikšanai uzņemšanas nodaļā ir jauni vai pārrēķināti manipulāciju tarifi, kuri atbilst esošajām izmaksām. Tarifu aprēķinā ir ņemti vērā arī faktiski prognozējamie izmeklējumu apjomi, kā rezultātā šīm laboratorisko pakalpojumu programmām nav nepieciešams piemērot koeficientu 0,9. 
12) papildināt Noteikumu Nr.555 204.punktu, nosakot, ka Nacionālais veselības dienests maksā arī par tādas personas stacionāru ārstēšanu, kas stacionārā uzturējusies vienu dienu, lai saņemtu nieru aizstājējterapiju, kā arī paredzot, ka pacientam, kas pretēji ārstniecības personas norādījumiem stacionāro ārstniecības iestādi atstāj pirmajā dienā, samaksu par pirmajā dienā saņemtajiem stacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem jāveic atbilstoši manipulāciju sarakstā norādītajiem manipulāciju tarifiem (Noteikumu projekta 38. punkts).
Šobrīd samaksa tiek aprēķināta atbilstoši attiecīgās stacionārās ārstniecības iestādes maksas pakalpojumu cenrādim, kas atsevišķās pozīcijās pat vairākas reizes pārsniedz valsts apmaksāto pakalpojumu tarifu apmēru, kā rezultātā pacientam par saņemtajiem pakalpojumiem var nākties maksāt vairāk, nekā par viņu būtu samaksājusi valsts. Tā kā Noteikumu Nr.555 204. punktā ietvertās normas mērķis ir kompensēt ārstniecības iestādei no valsts nesaņemto samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, ir samērīgi šo samaksu no pacienta prasīt atbilstoši valsts noteiktajiem tarifiem, nevis saņemt no pacienta lielāku samaksu, nekā būtu samaksājusi valsts.
13) svītrot normu, kas paredz tiesības stacionārajām ārstniecības iestādēm pretendēt uz maksājumu gatavības režīma nodrošināšanai (Noteikumu projekta 44.punkts), jo šis maksājums tika ieviests Covid-19 pandēmijas laikā, lai atbalstītu ārstniecības iestādes, kuras pārtrauca sniegt stacionārās veselības aprūpes vai dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojumus, lai novirzītu tās rīcībā esošos resursus (piemēram, personālu, telpas) Covid-19 pacientu vai terapijas profila pacientu stacionārajai ārstēšanai, taču šobrīd stacionārās veselības aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti tādā pašā apjomā, kāds bija pirms Covid-19 izraisītās ārkārtas situācijas, tāpēc maksājums gatavības režīma nodrošināšanai objektīvi vairs nav nepieciešams. 
14) precizēt maksājuma, ko ģimenes ārsts saņem par tā pacientu sarakstā reģistrētajai personai laikus atklātu vēzi 1. vai 2. stadijā, nosacījumus un noteikt pārejas periodu papildu nosacījuma piemērošanai (Noteikumu projekta 45. un 52.punkts).
Šobrīd maksājumu par laikus atklātu vēzi 1. vai 2.stadijā ģimenes ārstam izmaksā gadījumā, ja šāda vēža stadija ir diagnozes noteikšanas datumā. Lai maksājums par laikus atklātu vēzi netiktu izmaksāts ģimenes ārstam, kas ilgstoši nav aprūpējis pacientu un līdz ar to nav bijis iesaistīts vēža atklāšanā, Noteikumu projekts paredz papildu nosacījumu minētā maksājuma saņemšanai, tādējādi motivējot ģimenes ārstus aktīvāk iesaistīties valsts organizētā vēža skrīninga īstenošanā (kas arī ir galvenais šāda maksājuma ieviešanas mērķis). 
Ievērojot minēto, Noteikumu Nr.555 11. pielikuma "Primārās veselības aprūpes finansējuma plānošana" 17. punkts tiek papildināts, paredzot, ka no 2025.gada 1.janvāra maksājumu par pacientam laikus atklātu vēzi 1. vai 2.stadijā ģimenes ārstam izmaksās gadījumā, ja šāda vēža stadija ir diagnozes noteikšanas datumā un persona pēdējā gada laikā pirms diagnozes noteikšanas ir apmeklējusi ģimenes ārstu.
15) izmaiņas Noteikumu Nr.555 4.pielikuma "Aprūpes epizodes un to tarifi" 6.2.apakšpunktā (Noteikumu projekta 47.punkts):
- papildinot sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu, kuru darba uzskaitē izmanto 7. veida aprūpes epizodi, uzskaitījumu ar neirologu un tehnisko ortopēdu;
- tehniski grozījumi, precizējot apakšpunktu numerāciju atbilstoši iepriekš svītrotajiem un no jauna pievienotajiem (prim) apakšpunktiem. 
16) izmaiņas Noteikumu Nr.555 5.pielikumā “Dienas stacionārā sniedzamie veselības aprūpes pakalpojumi” (Noteikumu projekta 48.punkts):
- Nacionālais veselības dienests sadarbībā ar Latvijas Urologu asociāciju ir veicis uroloģijas manipulāciju (gan pieaugušajiem, gan arī bērniem) pārskatīšanu. Atbilstoši šīm izmaiņām veikti nepieciešamie grozījumi 12.2. un 12.8.apakšpunktā. 
- sadarbībā ar SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" un VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" ir izveidoti jauni dienas stacionārā sniedzami veselības aprūpes pakalpojumi ilgstošas ķīmijterapijas, imūnterapijas u.tml. terapiju pacientiem (gan pieaugušajiem, gan arī bērniem), veicot atbilstošus papildinājumus 12.7. un 12.8.apakšpunktā.  
17) izmaiņas Noteikumu Nr.555 6.pielikumā “Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumi” (Noteikumu projekta 49.punkts):
- no 2.10.3.apakšpunktā ietvertā ārstniecības iestāžu saraksta svītrota VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca", jo slimnīca vairs nesniegts veselības aprūpes pakalpojumus programmā "Izgulējumu mikroķirurģiskā ārstēšana (III, IV pakāpe)";
- pielikums papildināts ar 2.10.25.apakšpunktu, jo tiek izveidota jauna veselības aprūpes pakalpojumu programma "Komplicēta osteomielīta, muskuloskeletālās sistēmas traumu, ortopēdisku un onkoloģisko saslimšanu un to seku (defektu, funkciju) traucējumu kombinēta ortopēdiska ārstēšana", kuru nodrošinās VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca"; 
- Nacionālā veselības dienesta un VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" vienošanās ietvaros 2.20.3. un 2.20.4.apakšpunktā ietvertie viena pacienta ārstēšanas tarifi aizstāti ar gultasdienas tarifu 118,07 (pluss samaksa par programmai saistošajām manipulācijām). Šī pāreja no fiksētajiem tarifu maksājumiem uz gultasdienas tarifu un papildu samaksu par programmai saistošajām manipulācijām ļaus apmaksāt pacientu enterālo un parenterālo barošanu, kas pašreizējā apmaksas modeļa ietvaros nav iespējams.  
18) izmaiņas Noteikumu Nr.555 7.pielikumā “Atbilstoši ārstniecības iestāžu iesniegtajiem rēķiniem apmaksājamie veselības aprūpes pakalpojumi" (Noteikumu projekta 50.punkts):
-  individuāli veidotu stentprotēžu apmaksa SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" endovazālas torakoabdominālas aneirismas gadījumos (pielikums papildināts ar 3.4.apakšpunktu); 
Atbilstoši 7.pielikuma 2.4.apakšpunktam individuāli veidotas stentprotēzes endovazālas torakoabdominālas aneirismas gadījumos tiek apmaksātas tikai VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca". Šīs protēzes nodrošina arī SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (saskaņā ar slimnīcas norādīto informāciju 2024.gadā pakalpojums nodrošināts jau 5 pacientiem), taču Nacionālais veselības dienests šobrīd nevar samaksāt SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" par šo pakalpojumu. Būtiski akcentēt, ka krūšu un vēdera aortas aneirismātiska paplašinājuma gadījumā nav alternatīvas ārstēšanas metodes, tāpēc aortas aneirismas stentprotezēšana uzskatāma par dzīvību glābjošu operāciju. Līdz ar to ir svarīgi, lai ārstniecības iestāde nepārtrauktu šī pakalpojuma nodrošināšanu iedzīvotājiem un Nacionālais veselības dienests varētu samaksāt par to.  
- noteikt, ka Noteikumu Nr.555 150.1.4.apakšpunktā paredzēto pacienta nogādāšanu no augstāka līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes uz zemāka līmeņa stacionāro ārstniecības iestādi, ja pacienta veselības stāvoklis ir uzlabojies un ļauj turpināt ārstēšanu zemāka līmeņa stacionārā un ja augstāka līmeņa stacionārajai ārstniecības iestādei ir nepieciešams atbrīvot stacionārās gultas akūtiem pacientiem, kuriem ārstēšana stacionārā nepieciešama neatliekamā kārtā, Nacionālais veselības dienests ārstniecības iestādēm apmaksā atbilstoši to iesniegtajiem rēķiniem (pielikums papildināts ar 8.punktu). 
19) tehnisku grozījumu Noteikumu Nr.555 10.pielikuma "Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti un fiksētā ikmēneša maksājuma (piemaksas) aprēķins ārstu speciālistu kabinetiem un struktūrvienībām" 8.piezīmē, precizējot, ka pacientu skaits, atbilstoši kuram Nacionālajam veselības dienestam ir tiesības izbeigt ar ārstniecības iestādi noslēgto līgumu par atsevišķu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ir attiecināms uz attiecīgā kabineta apmeklējumu, nevis visas ārstniecības iestādes apmeklējumu (Noteikumu projekta 51.punkts).