Anotācija (ex-ante)

Noteikumu Nr. 197/2023 2.1.4. apakšpunkta pašreizējā redakcijā ir noteikts, ka intervencē LA10.4."Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām" biškopji atbalsta saņemšanai par nodrošinātajiem apputeksnēšanas pakalpojumiem var pieteikt gan savu apsaimniekoto zemi, gan cita lauksaimnieka apsaimniekošanā esošu zemi, kas ir tā īpašumā vai lietošanā, ja tas ir piekritis apputeksnēšanas pakalpojuma saņemšanai un to saskaņojis, taču biškopim ir iespējams sniegt apputeksnēšanas pakalpojumu arī citās platībās, piemēram, meža laucēs vai viršu laukos u.c., ko var apsaimniekot gan pats biškopis, gan cita persona, kas nav lauksaimnieks. Vienlaikus ir iespējams veikt saskaņošanu par apputeksnēšanas pakalpojumu mutiski, ne tikai slēdzot līgumu, bet arī šajā gadījumā nepieciešams par to iesniegt informāciju LAD.

1. Ar noteikumu projekta 1. punktu tiek grozīts noteikumu Nr. 197/2023 5. punkts, to izsakot jaunā redakcijā. Noteikumu projekta 1. punkts novērsīs konstatēto problēmu un nodrošinās, ka turpmāk ne tikai lauksaimnieki varēs sniegt piekrišanu apputeksnēšanas pakalpojuma saņemšanai par to apsaimniekošanā esošo zemi, bet arī citas personas, tostarp noslēgt mutisku vienošanos. Atbalsta pretendents piekrišanas apliecinājumu, tostarp zemes apsaimniekotāja rakstisku apliecinājumu par mutisko vienošanos, LAD būs jāiesniedz tikai pēc pieprasījuma no LAD saņemšanas.
2. Savukārt ar noteikumu projekta 2. punktu noteikumu Nr. 197/2023 7. punkts tiek papildināts ar jaunu 7.1.¹ apakšpunktu, kas precizē, ka, sniedzot apputeksnēšanas ekosistēmas pakalpojumu, bites var ganīt arī citā, ne tikai lauksaimniecībā izmantotā zemē, t. i., arī neapsaimniekotā lauksaimniecībā izmantojamā zemē, krūmājos vai meža zemē u.c. pēc nepieciešamības. 
3. Ar noteikumu projekta 33. punktu tehniski precizēts noteikumu Nr. 197/2023  54.2. apakšpunkts, to izsakot jaunā redakcijā, jo ne visa atbalsttiesīgā platība ir iekļauta lauku blokā.

Visiem agrovides un klimata platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenotājiem viena no atbalsta saņemšanas saistību prasībām ir apgūt kvalifikācijas celšanas kursus lauksaimniecībā un pārtikas produktu ražošanā. Atkarībā no atbalsta veida ir noteikts atšķirīgs apgūstamo stundu apjoms un tematisko kvalifikācijas celšanas kursu jomu saraksts, kuru ir nepieciešams papildināt ar jaunām jomām, lai dotu plašāka izvēles iespējas par aktuālajiem vides jautājumiem.
Jau pašlaik ir iespējams apmeklēt dažāda satura un ilguma kursus, taču ir svarīgi, lai tie atbilstu vienotiem nosacījumiem attiecībā uz stundu apjomu.
Vienlaikus lauksaimnieki un iestādes, kas vada kursus, ir lūguši precizēt informāciju, kas iekļaujama apliecinājumos par kursu apguvi, kā arī par turpmāko rīcību ar apliecinājumiem. 

Lai aktualizētu tematisko kvalifikācijas celšanas kursu jomu sarakstu, ar noteikumu projekta 60. punktu jaunā redakcijā ir izteikts noteikumu Nr. 197/2023 1. pielikums. Savukārt ar noteikumu projekta 3. punktu noteikumu Nr. 197/2023 15. punkts tiek papildināts ar jaunu 15.1.¹ apakšpunktu, kas precizē, ka apliecinājumā par kvalifikācijas celšanas kursu apguvi ir jānorāda gan mācību stundu skaits (vienas mācību stundas ilgums – 45 minūtes), gan apgūtā tēma atbilstoši noteikumu Nr. 197/2023 1. pielikumā noteiktajām jomām. Apliecinājumam par apgūtajiem kvalifikācijas kursiem ir jābūt personalizētam, un atbalsta pretendents to iesniedz LAD.

Daudzi atbalsta pretendenti saimnieko nomātās platībās, par kurām noslēgti nomas līgumi ar dažādu darbības laiku, un dažkārt agrovides un klimata saistību termiņš pārsniedz nomas līguma termiņu. Īpaši būtiski tas ir situācijās, kas saistību periods tiek mainīts, to pagarinot, saistību platību palielināšanas dēļ, t. i., apsaimniekotā platība ar katru gadu palielinās vairāk nekā par 20 %, un tas ir par iemeslu jauna saistību perioda noteikšanai.

Ar noteikumu projekta 4. punktu tiek grozīts noteikumu Nr. 197/2023 20.1. apakšpunkts, to izsakot jaunā redakcijā, bet pēc būtības svītrojot vārdu "pirmstermiņa", jo nomas līgumu termiņi ne vienmēr sakrīt ar saistību periodiem, un arī tas var būt par atbilstošu iemeslu saistību pielāgošanai, aizstājot atbalstam pieteikto platību ar citu atbalsttiesīgu platību.

Pēc LAD apkopotajiem sākotnējiem 2023. gada atbalsta iesniegumu datiem redzams, ka atbalsta intervencē LA10.1."Zaļās joslas" lauksaimnieku interese ir bijusi gandrīz uz pusi mazāka, nekā plānots, un nav sasniegti plānotie izlaides rādītāji jeb noteiktā mērķa platība. Aptaujājot lauksaimniekus pārstāvošās organizācijas par radušos situāciju, tika saņemts skaidrojums, ka nav izprotams termins "zaļās joslas" un ar to saistītais rīcības algoritms, jo citos nacionālajos normatīvajos aktos konsekventi līdz šim ir lietots termins "buferjosla", ko lauksaimnieki izprot.
Vienlaikus LAD ir konstatējis, ka nepieciešams tehniski uzlabot vairāku noteikumu Nr. 197/2023 punktu redakciju, lai šajā intervencē īstenojamās darbības būtu vieglāk uztveramas. Tāpat tika konstatēts, ka atsevišķos gadījumos nav skaidri noteikta nepieciešamā rīcība, piemēram, ja:
1)  atbalsta pretendentam ir spēkā esošas saistības par četru metru platām buferjoslām, kas sākotnēji izveidotas aramzemē starp bioloģisko lauku un tādu lauku, kurš nav iekļauts bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā, bet kādā no saistību gadiem mainās šo pašu platību apsaimniekošanas apstākļi, kad četru metru platā buferjosla atrodas starp diviem laukiem, kas iekļauti bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā, vai starp diviem laukiem, kas nav iekļauti bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā;
2) atbalsta pretendentam, ņemot vērā tā saimniekošanas profilu, jānodrošina tāda augu maiņa, kad vasarājus aizstāj ziemāji vai dārzeņu audzēšanā vai kad viena kultūra nomaina otru drīz pēc pirmās vienā un tajā pašā sezonā, kā arī gadījumos, kad ir nepieciešami secīgi augsnes sagatavošanas darbi nākamās kultūras audzēšanai un nav iespējams konkrētajā laukā izveidoto četru metru buferjoslu saglabāt visu saistību periodu;
3) atbalsta pretendents vēlas buferjoslu noganīt ar zālēdājdzīvniekiem.

Atbalsta nosacījumu skaidrības uzlabošanai noteikumos Nr. 197/2023 termins "zaļās joslas" aizstāts ar terminu "buferjoslas", nosakot, ka atbalsts intervencē LA10.1. "Zaļās joslas" pēc būtības nozīmē divu dažādu neražojošo buferjoslu izveidošanu ar specifisku augu segumu, atšķirīgu platumu, atrašanās vietām un apsaimniekošanas režīmu. Šis termins aizstāts ar noteikumu projekta 5.–8. un 10.–24. punktu.

Lai atrisinātu citas konstatētās problēmas, ar noteikumu projekta
1) 9. punktu noteikumi Nr. 197/2023 papildināti ar jaunu 30.¹ apakšpunktu, nosakot rīcību, ja saistību periodā mainās apstākļi un atbalsta pretendents vairs nevar nodrošināt, ka četrus metrus platā buferjoslas atrodas starp bioloģisko lauku un tādu lauku, kas nav iekļauts bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā. Šajā situācijā saistības nepārtrauc un tās ir atļauts turpināt līdz saistību perioda beigām. Lai šī grozījuma būtība būtu skaidrāka, tika tehniski precizēta arī noteikumu Nr. 197/2023 30.2. apakšpunkta redakcija, šo apakšpunktu sadalot vēl divos atsevišķos apakšpunktos;
2) 12. punktu noteikumu Nr. 197/2023 31.3. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā, pēc būtības papildinot 31.3.1. apakšpunkta redakcija ar skaidrojumu par to, kā jārīkojas lauksaimniekam attiecībā uz ierīkoto četru metru buferjoslu. Ir noteikts, ka tās atrašanās vietu saistību periodā drīkst mainīt, bet vienas sezonas laikā buferjoslas atrašanās vieta saglabājama vismaz līdz 15. septembrim, ja vien nākamās sezonas kultūrauga sēšanai aramzeme nav jāapstrādā pirms 15. septembra. Šajā gadījumā atbalsta pretendents šo esošās buferjoslas stāvokli pirms augsnes apstrādes fiksē fotodokumentācijā un uzrāda to kontroles institūcijām pēc pieprasījuma, lai izvairītos no gadījumiem, kad atbalsta maksājums tiek pieprasīts situācijās, kad josla pirms augsnes apstrādes konkrētajā vietā praktiski nav tikusi ierīkota;
3) 12. punktu noteikumu Nr. 197/2023 31.3. apakšpunkts papildināts arī ar jaunu 31.3.3 apakšpunktu, kurā noteikta rīcība gadījumos, kad atbalsta pretendents apsaimniekošanas nolūkā vēlas noganīt buferjoslu. Šāda apsaimniekošanas metode ir atļauta tikai tad, ja tiek nodrošināta ekstensīva noganīšana, turklāt dzīvnieki netiek dzirdināti no tiešā tuvumā esošajām vaļējām ūdenstilpnēm, ja tādas ir. Šāda piesardzība ir jāievēro, lai saglabātu vaļējo ūdenstilpņu krasta veģetācijas un novērstu eroziju;
4) 14. punktu noteikumu Nr. 197/2023 33. punkts tehniski precizēts. Papildus skaidrojam, ka agrovides buferjosla dabā ir ierīkojama aramzemē, primāri skaitot 8 metru platumu no vaļējo ūdenstilpņu, tostarp grāvju, krants uz lauka iekšpusi. Regulas 2021/2115 III pielikumā noteikto 8. LLVS standarta prasību īsteno divu vai līdz 20 metru platā joslā pēc agrovides ietvaros ierīkotās astoņu metru buferjoslas;
5) 19. punktu noteikumu Nr. 197/2023 37.1. apakšpunkts tehniski precizēts. Papildus skaidrojam, ka tā kā Zemkopības ministrija ir partneris Eiropas Savienības LIFE programmas integrētajā projektā "Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai" (projekta Nr. LIFE18IPE/LV/000014), kura mērķis ir projektā iekļauto 27 ūdensobjektu (tostarp viss to sateces baseins, kas aptver arī šo upju pietekas), ūdens kvalitātes uzlabošana līdz 2027. gadam, un tas sakrīt ar šīs intervences mērķi, tad arī šādi 27 ūdensobjekti būtu atzīstami par prioritāriem: 
G264DA Aģe_2; G337 Aģe_1; D408DA Mergupe_2; D409 Mergupe_1; D411 Zaube; L117SP Auce_2; L118 Auce_1; V093DA Slocene_2; V094 Slocene_1; V142 Vašleja; V060 Zaņa; V045 Ēda_1; V046DA Ēda_2; E039 Saukas ezers; E085SP Lubāns; E002 Papes ezers; V081SP Līgupe ar Līgupes-Paurupes kanālu; V058 Lētīža; V082 Roja_2 ar Mazroju; V087 Dursupe; V114 Imula_1; V115 Imula_2; G262 Pēterupe; G327 Gosupe; D516 Ludza_2; V034DA Rīva_1; G234 Melnupe.

Lauksaimnieki ir norādījuši, ka nepieciešamību veidot lauku vēstures par katru lauku, kas ir iekļauts Bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā vai Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā vai atrodas īpaši jutīgajā teritorijā, jau nosaka citi spēkā esošie normatīvie akti, kas regulē konkrētas pamatprasības gan bioloģiskajiem, gan integrētajiem, gan visiem īpaši jutīgajā teritorijā saimniekojošiem lauksaimniekiem, tāpēc ir jānovērš prasību dublēšana. 
Vienlaikus lauksaimniekus pārstāvošās organizācijas lūdz pārskatīt noteikumu Nr. 197/2023 40.3., 60.2. un 67.2. apakšpunktā ietvertās prasības (uzturēt informāciju par katra atbalsttiesīgā lauka vēsturi elektroniskajā Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmā) lietderīgumu un to atcelt, jo jau spēkā esošo noteikumu Nr. 197/2023 3. pielikuma 2.3. apakšnodaļas 1. punktā, 2.6. apakšnodaļas 1. punktā un 2.7. apakšnodaļas 1. punktā noteikts, ka lauku vēsturi katrs lauksaimnieks var veidot un uzturēt tādā elektroniskā sistēmā, kāda ir tā ierastā prakse, tostarp ar iespēju šo informāciju veidot un uzglabāt arī papīra formā. 
Lauksaimnieki norāda, ka pašlaik Latvijā ir pieejams plašs dažādu elektronisko zemes pārvaldības sistēmu klāsts, piemēram, SIA "AgTech" Next Farming, eAgronom OÜ, SIA "Linas" Agro Geoface, VAKS un SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" "Mans lauks" sistēma.

Ievērojot iepriekšminēto, ir secināms, ka noteikumu Nr. 197/2023 40.3., 60.2. un 67.2. apakšpunktā ietverto prasību svītrošana pēc būtības neradīs nekādas izmaiņas pastāvošajā praksē.

Lai nodrošinātu to, ka atbalsta pretendenti var turpināt īstenot pastāvošo praksi, ar noteikumu projekta
1) 25. punktu tiek svītrots noteikumu Nr. 197/2023 40.3. apakšpunkts;
2) 40. punktu noteikumu Nr. 197/2023 60.2. apakšpunkts tiek izteikts jaunā redakcijā, pēc būtības svītrojot arī prasību par lauku vēstures uzturēšanu; 
3) 47. punktu tiek svītrots noteikumu Nr. 197/2023 67.2. apakšpunkts;
4) 56. punktu  noteikumu Nr. 197/2023 106. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, pēc būtības svītrojot noteikumu Nr. 197/2023 106.3. apakšpunktu;
5) 62. punktu noteikumu Nr. 197/2023 3. pielikums tiek izteikts jaunā redakcijā, svītrojot prasības, kas noteiktas noteikumu Nr. 197/2023 3. pielikuma 2.3. apakšnodaļas 1. punktā, 2.6. apakšnodaļas 1. punktā un 2.7. apakšnodaļas 1. punktā.

Tā kā ļoti nelabvēlīgie laikapstākļi 2023. gadā un ekonomiskā situācija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā negatīvi ietekmēja lauksaimnieku ieņēmumus un dzīvotspēju, EK 2024. gada 12. februārī apstiprināja Īstenošanas regulu un nolēma pieļaut atkāpi 8. laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (turpmāk - LLVS) nosacījuma piemērošanā, lai atvieglotu lauksaimniekiem darbu grūtajos apstākļos. 8. LLVS pamatprasība paredz, ka lauksaimniekam vismaz 4 % savas aramzemes ir jāatvēl ar ražošanu nesaistītām platībām un elementiem – papuvēm vai ainavu elementiem, tostarp koku un krūmu puduriem, laukmalēm, dīķiem, grāvjiem. EK apstiprinātā regula 2024/587 atļauj 2024. gadā 4 % prasības izpildei deklarēt arī starpkultūru un slāpekli piesaistošo kultūraugu (tauriņziežu un pākšaugu) platības, taču šajās platībās nedrīkstēs lietot augu aizsardzības līdzekļus un par šīm platībām 2024. gadā nevarēs saņemt agrovides un klimata atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību.

Lai nodrošinātu, ka EK dotā atļauja tiktu piemērota Latvijā, ar noteikumu projekta
1) 26. punktu noteikumi Nr. 197/2023 tiek papildināti ar jaunu 43.¹ apakšpunktu;
2) 52. punktu noteikumi Nr. 197/2023 tiek papildināti ar jaunu 72.¹ apakšpunktu.

Veterinārmedicīnisko pakalpojumu sniedzēji norāda, ka patlaban veterinārārsti, kas saimniecībās sniedz veterinārmedicīniskos pakalpojumus, visu informāciju par dzīvniekiem lietotajām antimikrobiālos līdzekļus saturošām zālēm norāda konkrētās saimniecības izmantotajā elektroniskajā sistēmā vai papīra formas žurnālā, nevis Pārtikas un veterinārā dienesta informācijas sistēmā. Šāda kārtība ir atbilstoša veterināro zāļu apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, tādēļ ir jāprecizē noteikumu Nr. 197/2023 48.2. apakšpunkta prasība, lai tā atbilstu pastāvošajai praksei.

Ievērojot iepriekšminēto, ir secināms, ka, svītrojot prasību informāciju par dzīvniekiem lietotajām antimikrobiālos līdzekļus saturošām zālēm obligāti ievadīt tikai Pārtikas un veterinārā dienesta informācijas sistēmā, pēc būtības netiks radītas nekādas izmaiņas pastāvošajā praksē.

Lai nodrošinātu to, ka atbalsta pretendenti var turpināt īstenot pastāvošo praksi, ar noteikumu projekta
1) 27. punktu noteikumu Nr. 197/2023 48.2. apakšpunkts tiek izteikts jaunā redakcijā, paredzot, ka atbalsta pretendents uzskaites datus par dzīvniekiem lietotajām antimikrobiālos līdzekļus saturošām zālēm organizē saimniecībā, glabā atbilstoši veterināro zāļu apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un pēc pieprasījuma uzrāda Pārtikas un veterinārajam dienestam;
2) 58. punktu noteikumu Nr. 197/2023 108. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, svītrojot noteikumu Nr. 197/2023 108.1. apakšpunktu;
3) 59. punktu  noteikumu Nr. 197/2023 109. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, to tehniski precizējot.

Spēkā esošo noteikumu Nr. 197/2023 49.1.2. apakšpunktā ir noteikts, ka tad, ja lauksaimniecības dzīvnieku novietnē ir elektrības padeves traucējumi, atbalsta pretendentam ir jānodrošina alternatīvs enerģijas avots, lai dzīvniekiem vienmēr būtu pieejams dzeramais ūdens. Ja saimniecībā ūdens padevei izmanto ūdenstorni, tad alternatīvais enerģijas avots nav jānodrošina.  
Lauksaimnieki norāda, ka pastāvošajā praksē ir arī daudzas citas iespējas, kā nodrošināt, lai dzīvniekiem vienmēr būtu pieejams dzeramais ūdens, piemēram, to pievedot ar traktortehniku mucās vai ar rokām (ar spaiņiem u. tml.) vai pievadot citādi no tuvumā esošajām vaļējām ūdenstilpnēm vai akas, spices u. c., lai dzīvniekiem vienmēr būtu pieejams dzeramais ūdens ne tikai elektriskajās, bet arī citās dzirdnēs.

Ar noteikumu projekta 28. punktu noteikumu Nr. 197/2023 49.1.2. apakšpunkts tiek izteikts jaunā redakcijā, paredzot, ka turpmāk atbalsta pretendents novietnē dzīvniekiem nodrošina nepārtrauktu ūdens padevi, bet nenorādot, ar kādu tieši risinājumu, un to atstājot paša lauksaimnieka ziņā.

Spēkā esošo noteikumos Nr. 197/2023 noteikts, ka lauksaimniecības dzīvnieku dziļo pakaišu novietnē (49.1.5. apakšpunkts) un to gaļas liellopu novietnē (49.2.4. apakšpunkts), kurus tur āra apstākļos visu gadu, pakaišiem ir obligāti jāizmanto biokompostētājs. 
Biokopostētāja izmantošana dziļajās kūtīs pēc būtības veicinās kūtsmēslu organiskās vielas aerobu sadalīšanos, iegūstot kompostu, kas ir stabilāks un līdz ar to saistās ar mazākām slāpekļa oksīda emisijām, amonjaka iztvaikošanu, slāpekļa izskalošanos un noteci no tā iestrādes augsnē, taču kompostēšanas laikā iespējams amonjaka emisiju palielinājums, tāpēc biokompostētāja izmantošana būtu jānosaka nevis kā obligāta, bet gan kā izvēles iespēja.

Ar noteikumu projekta
1) 29. punktu noteikumu Nr. 197/2023 49.1.5. apakšpunkts tiek izteikts jaunā redakcijā, paredzot, ka dziļajās kūtīs pakaišu daudzuma samazināšanai var izmantot biokompostētāju;
2) 30. punktu noteikumu Nr. 197/2023 49.2.4. apakšpunkts tiek izteikts jaunā redakcijā, paredzot, ka dzīvnieku novietnē pakaišu daudzuma samazināšanai var izmantot biokompostētāju.

Noteikumu Nr. 197/2023 49.1.1. un 49.2.1. apakšpunkta spēkā esošajā redakcijā ir noteikta prasība atbalsta pretendentam, pamatojoties uz laboratorisko analīžu rezultātiem, aprēķināt barības devas liellopiem. Lai izdarītu šādus aprēķinus, ir nepieciešams laboratoriski noteikt dažādus rupjās lopbarības rādītājus, bet obligāti ir šādi četri: sausna, kopproteīns, kokšķiedras un sagremojamība. 
Vienlaikus ir noteikts, ka barības devas sagremojamība sagatavotajā barības plānā ir atbilstoša, ja tā slaucamajām govīm ir vismaz 67 procenti vai tauku procents barības devā pārsniedz 3,5 procentus, bet gaļas liellopiem barības devas sagremojamība ir vismaz 65 procenti vai tauku procents barības devā nepārsniedz septiņus procentus, taču LAD ir konstatējis, ka atbalsta pretendenti bieži vien iesniedz barības devu plānus bez konkrēti atspoguļotiem šiem datiem, turklāt tam nav identificējams sagatavošanas termiņš. 

Lai novērstu konstatētās nepilnības, ar noteikumu projekta 30. punktu noteikumi Nr. 197/2023 tiek papildināti ar jaunu 50.¹ punktu, precizējot, ka, īstenojot noteikumu Nr. 197/2023 49.1.1. un 49.2.1. apakšpunktā minēto  darbību, atbalsta pretendents nodrošina, lai LAD iesniegtajā barības devu plānā ir norādīts tā sagatavošanas datums, kā arī attiecīgo barības devu sagremojamības procents vai tauku procents.

LAD, administrējot 2023. gada ģeotelpiskos iesniegumus intervencē LA10.3. "Paaugstinātu labturības prasību un emisiju mazinošā lopkopība", ir konstatējis, ka nepieciešams tehniski uzlabot noteikumu Nr. 197/2023 51. punkta redakciju, lai attiecīgajā intervencē īstenojamās darbības būtu vieglāk uztveramas. Proti, tā kā šajā punktā ietvertie noteikumu Nr. 197/2023 apakšpunkti paredz prasības, kuru identificēšanai, tieši uzsākot īstenot intervenci, ir izšķiroša nozīme, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības, piemēram, vai un kādi pakaiši tiek izmantoti novietnē, vai novietnē ir iekārtota atsevišķa norobežota vieta vai bokss slimiem vai aprūpējamiem dzīvniekiem, tostarp dzīvniekiem pirms vai pēc dzemdībām, vai kūtsmēlsu izvākšana ir automatizēta un to nodrošina ar skrēpertransportieriem vai mobilo tehniku u.c.
Tā kā vairāku šo prasību izpilde tiek fiksēta jau pirmajā gadā, turklāt Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – PVD) katru gadu vismaz 10 % no šo atbalstu pretendentu kopas veic šo prasību kontroli uz vietas saimniecībās, nodrošinot to, ka saistību periodā PVD inspektors būs apmeklējis katru atbalsta pretendenta saimniecību, tad ir pietiekami, ja LAD tiek iesūtīta tikai noteiktā informācija un tikai tad, kad tas ir praktiski nepieciešams. Vienlaikus šāds nosacījums pēc būtības neradīs nekādas izmaiņas pastāvošajā praksē par informācijas nosūtīšanu pēc pieprasījuma. 

Lai ieviestu precizējumus, ar noteikumu projekta 32. punktu noteikumu Nr. 197/2023  51. punkts izteikts jaunā redakcijā, konkretizējot informācijas iesniegšanas nosacījumu, t. i., atbalsta pretendentam prasību izpildes fotodokumentācija jāiesniedz LAD 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas no iestādes.

Šobrīd bioloģiski vērtīgos zālājus līdz kārtējā gada 15. septembrim ir atļauts noganīt ar jebkādiem dzīvniekiem, tostarp izmantojot mobilā ganāmpulka pakalpojumu. Tas ir tamdēļ, ka ganību sezona Latvijā klasiski ilgts no 15. maija līdz 15. septembrim.Tā kā bieži vien ilggadīgo zālāju, tostarp bioloģiski vērtīgo, platība tiek noganīta arī ar atbalsta pretendenta ganāmpulkā esošajiem zālādējdzīvniekiem, turklāt ar dzīvniekiem, kurus tur āra apstākļos visu gadu, ir radusies situācija, kad arī ar šiem dzīvniekiem visa zālāju platība ir jānogana līdz kārtējā gada 15. septembrim, savukārt nenoganītā un nepietiekami noganītā zāle ir jānopļauj. Šādos gadījumos dzīvniekiem rudens-ziemas apstākļos trūkst barība un tā ir jāpieved siena ruļļu veidā, kas papildus jāiepērk. 
Ir jānosaka datums līdz kuram brīdim atbalsttiesīgo platību var noganīt ar savā ganāmpulkā esošajiem dzīvniekiem, ja atbalsta pretendents vēlas izmantot ilgāku ganīšanas periodu, tostarp, kad dzīvnieki pastāvīgi dzīvo ārā, un tie ir reģistrēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību.
Vienlaikus nav noteikts, kā par šādu atbalsts pretendenta saimniekošanas praksi var uzzināt LAD pirms kontroles uz vietas saimniecībā.

Šī problēma tiek novērsta ar noteikumu projekta
1) 37. punktu, izsakot noteikumu Nr. 197/2023  60.1.1. apakšpunktu jaunā redakcijā, iekļaujot tajā  ganību sezonas gala termiņu, kas ir 15. septembris;
2) 38. punktu  noteikumus Nr. 197/2023 papildinot ar jaunu apakšpunktu 60.1.1.¹, kur noteikts, ka atbalsttiesīgo platību var arī ekstensīvi noganīt, ar atbalsta pretendenta ganāmpulkā esošajiem dzīvniekiem, līdz nākamā gada 1. aprīlim, ja tiek izmantota pagarinātā vai vissezonas ganīšana un par to ir iesniegts attiecīgs paziņojums LAD, kuru var mainīt, ja lauksaimnieks tomēr neizvēlas pagarināto vai vissezonas ganīšanu konkrētā laukā.
Izmaiņas ģeotelpiskajā iesniegumā ir izdarāmas saskaņā ar normatīvajos aktos par tiešo maksājumu piešķiršanu noteiktajā kārtībā, t. i., tiesības grozīt ģeotelpiskajā iesniegumā sniegto informāciju, nepalielinot atbalstam pieteikto platību, vai to pilnībā vai daļēji atsaukt līdz kārtējā gada 30. septembrim.

Agroresursu un ekonomikas institūta ekspertu pētījumos ir konstatēts, ka
1) vairāk nekā pusei Eiropas Savienības aizsargājamo biotopu platībās ir eitrofikācijas un ekspansīvo sugu problēmas, ko var risināt tieši ar biežāku pļaušanu. Eksperti secinājumos norāda, ka tādēļ šajos biotopos pļaušanas reižu skaitu nevajadzētu ierobežot, bet to atstāt lauksaimnieka ziņā. Spēkā esošo noteikumu Nr. 197/2023  60.1.2. apakšpunkts ierobežo pļaušanas reižu skaitu, nosakot, ka to ir atļauts darīt tikai vienu reizi sezonā;
2) dažkārt ir nepieciešams atpūtināt zālāju biotopu, to nepļaujot un neganot, bet spēkā esošajos noteikumos Nr. 197/2023 nav noteikta kārtība, kādā tas darāms. 

Ar noteikumu projekta
1) 39. punktu noteikumu Nr. 197/2023  60.1.2. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā, t. i., ka atbalsttiesīgā platība ir jānopļauj vismaz vienu reizi, neierobežojot maksimālo pļaušanas reižu skaitu;
2) 40. punktu noteikumu Nr. 197/2023  60.2. apakšpunktu izteikts jaunā redakcijā, arī paredzot, kā īstenojama zālāju atpūtināšana, tos nepļaujot un neganot. Noteikts, ka šādu darbību nevar uzsākt agrāk nekā otrajā saistību gadā piecu gadu laikā. Ja atbalsta pretendents konkrētajā sezonā plāno īstenot šo darbību, tad par to iepriekš ir jāinformē LAD. Ja atpūtināšana tiek plānota vairākas reizes saistību periodā, tad pirms šīs darbības uzsākšanas ir jāsaņem Dabas aizsardzības pārvaldes lēmums, un tā par to informē LAD. 

Spēkā esošo noteikumu Nr. 197/2023  60.3. un 60.4. apakšpunkts ir izteikts tādā redakcijā, kas atbalsta pretendentam uzliek par pienākumu īstenot konkrētās šajos apakšpunktos minētās darbības, taču tas ne vienmēr praksē ir nepieciešams. Šādas darbības atbalsta pretendentam būtu jāveic pēc vajadzības. Vienlaikus ir nepieciešams tehniski precizēt dabiskā zālāja sēklu un sēklu saturoša materiāla izcelsmi.

Ar noteikumu projekta
1) 41. punktu noteikumu Nr. 197/2023 60.3. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka šajā apakšpunktā minētās darbības ir īstenojamas pēc vajadzības, vienlaikus paskaidrojot, ka dabiskā zālāja sēklas un dabiska zālāja sēklu saturošam materiālam ir jābūt ievāktam Latvijā, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lopbarības augu sēklu maisījumiem, kas paredzēti dabiskās vides saglabāšanai;
2) 42. punktu noteikumu Nr. 197/2023 60.4. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka šajā apakšpunktā minētās darbības ir īstenojamas pēc vajadzības.

Pašlaik noteikumos Nr. 197/2023 nav pateikts, ka bioloģiski vērtīgos zālājos ir aizliegts apstrādāt ar augu aizsardzības un sintētiskiem mēslošanas līdzekļiem.

Ar noteikumu projekta 43. punktu, kas noteikumu Nr. 197/2023 60.5. apakšpunktu izsaka jaunā redakcijā, pēc būtības tiek papildinātas esošās normas, paredzot aizliegumu atbalsttiesīgajā platībā lietot augu aizsardzības līdzekļus un sintētiskos mēslošanas līdzekļus, tostarp papildus nemēslot ganības, ne arī mēslot pļavas ar digestātu, šķirdmēsliem vai vircu.

Vairākos noteikumu Nr. 197/2023 punktos un apakšpunktos (61., 67.3., 67.4.) ir iekļauta atsauce par dzīvnieku blīvumu aprēķināšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu, un tā ir radusies tehniska neprecizitāte, kas jānovērš. Nepieciešama nevis "blīvuma aprēķināšana", bet gan "blīvuma koeficienta noteikšana".

Ar noteikumu projekta
1) 44. punktu, izsakot noteikumu Nr. 197/2023 61. punktu jaunā redakcijā, izdarīts tehnisks precizējums;
2) 48. punktu, izsakot noteikumu Nr. 197/2023 67.3. apakšpunktu jaunā redakcijā, izdarīts tehnisks precizējums;
3) 49. punktu, izsakot noteikumu Nr. 197/2023 67.4. apakšpunktu jaunā redakcijā, izdarīts tehnisks precizējums.

Spēkā esošajos noteikumos Nr. 197/2023 nav paskaidrots, kas ir ilggadīgā zālāja platības agromežsaimniecības sistēmu elementi un vai tie ir atbalsttiesīgi, taču normatīvajos aktos par tiešo maksājumu piešķiršanu tas ir noteikts, tādēļ definīcija jāvienādo.

Ar noteikumu projekta 45. punktu noteikumu Nr. 197/2023 62. punkts izteikts jaunā redakcijā, to papildinot ar jaunu teikumu par to, ka atbalsttiesīgajā platībā var ietvert arī ilggadīgā zālāja platības agromežsaimniecības sistēmu elementus, kas noteikti atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu.

Dažos noteikumu Nr. 197/2023 punktos izdarāmi tehniski labojumi, precizējot vārdu lietojumu attiecībā uz atbalsta pretendentu un saņēmēju. Ja kādā no noteikumu Nr. 197/2023 punktiem minēts atbalsta "saņēmējs", ar to saprotams, ka  persona kārtējā gadā ir saņēmusi tai aprēķinātos atbalsta maksājumus, bet "pretendents" kārtējā gadā tam aprēķinātos atbalsta maksājumus vēl nav saņēmis.

Ar noteikumu projekta
1) 46. punktu, kas noteikumu Nr. 197/2023 64. punktu izsaka jaunā redakcijā, izdarīts tehnisks precizējums, vārdu "saņēmējs" aizstājot ar vārdu "pretendents";
2) 54. punktu, kas noteikumu Nr. 197/2023 96. punktu izsaka jaunā redakcijā, izdarīts tehnisks precizējums, papildinot punktu ar vārdiem "pretendents vai".

LAD, administrējot 2023. gada ģeotelpiskos iesniegumus un analizējot pārbaudēs uz vietas saimniecībā iegūtos datus ir secinājis, ka noteikumos Nr. 197/2023 jāprecizē informācija par to, kā LAD katru gadu nosaka atbalsta pretendentu administratīvo pārbaužu un pārbaužu uz vietas kopas un to daudzumu saskaņā ar regulas 2021/2116 60. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto.

Ar noteikumu projekta
1) 53. punktu noteikumi Nr. 197/2023 tiek papildināti ar jaunu 93.¹ punktu, paredzot, ka atbilstoši regulas 2021/2116 60. panta 1. punkta otrajai daļai LAD ik gadu nosaka atbalsta pretendentu administratīvo pārbaužu un pārbaužu uz vietas kopu katrā no agrovides un klimata intervencēm atsevišķi, nodrošinot, lai intervencē LA10.3. un LA10.4. tiek pārbaudīti vismaz pieci procenti atbalsta pretendentu;
2) 55. punktu, kas noteikumu Nr. 197/2023 97. punktu izsaka jaunā redakcijā, tiek precizēts, ka LAD pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt atbalstu, pamatojoties uz ģeotelpisko iesniegumu administratīvo un saimniecībā uz vietas veikto pārbaužu rezultātiem.

LAD, administrējot 2023. gada ģeotelpiskos iesniegumus intervencē LA10.4."Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām", ir konstatējis nepilnības noteikumu Nr. 197/2023 55.2., 56.1. un 56.2. apakšpunktā, jo tajos dotās atsauces saistībā ar stropu marķēšanu un bišu stropu skaita ziņošanu ir pretrunīgas un liekas, tādēļ būtu svītrojamas vai precizējamas, lai neradītu nekādas izmaiņas pastāvošajā praksē.
Biškopības ganāmpulkā aktīva darbība notiek pamatojoties uz klimatiskajiem apstākļiem, kad biškopis pavasarī sāk darboties ar medus bitēm savās dravās un tās sāk lidot un var ievākt nektāru. Turpretī rudenī bišu stropi tiek ieziemoti un ziemošanas periodā medus bites netiek traucētas. Tostarp ņemot vērā, ka bišu stropus pārvieto no vienas novietnes (pagaidu vai pastāvīgās) uz citu, neatkarīgi no pārvietošanas iemesla biškopim Lauksaimniecības datu centra datubāzē ir jāsniedz dati par izmaiņām bišu stropu skaitā katrā novietnē. Tāpēc ir lietderīgi noteikt bišu stropu pārvietošanas laikposmu no 1. marta līdz 30. novembrim katrā novietnē.  
Tā kā veikti grozījumi 56.2. apakšpunktā, tad jāveic redakcionāli precizējumi arī 107.1.4. apakšpunktā. 107.1.4. apakšpunktā tiek precizēts Lauksaimniecības datu centra sagatavotā pārskata par saimniecībā esošo bišu stropu skaitu iesniegšanas datums, nosakot 31.decembri, lai pārskatā varētu iekļaut visus atbalsta pretendentus, kas snieguši datus Lauksaimniecības datu centra datubāzē par bišu stropu skaitu saskaņā ar šo noteikumu 56.2. apakšpunktā noteikto termiņu.
Tādējādi tiks nodrošināta maksimālā atbalsta pretendentu iesaiste intervences LA10.4."Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām" īstenošanā un novērsīs pretrunas un konstatētās nepilnības intervences administrēšanā.

Ar noteikumu projekta

1) 34. punktu tehniski precizēts noteikumu Nr. 197/2023 55.2. apakšpunkts, to pildinot ar vārdu "ganāmpulks", lai radītu skaidrību atbalsta pretendentam, par šajā punktā noteikto prasību attiecībā uz bišu stropu skaitu;
2) 35. punktu tiek svītrots noteikumu Nr. 197/2023 56.1. apakšpunkts, jo normatīvajos aktos par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību nav norādīts, ka ir jāapzīmē stropi, lai gan tiem ir piešķirts 12 burtciparu rakstzīmes kods;
3) 55. punktu, izsakot noteikumu Nr. 197/2023 56.2. apakšpunktu jaunā redakcijā, tiek precizēts, ka biškopim Lauksaimniecības datu centra datubāzē kārtējā gadā jāiesniedz dati par bišu stropu skaitu katrā novietnē, laikposmā no 1. marta līdz 30. novembrim;
4) 57. punktu, izsakot noteikumu Nr. 197/2023 107.1. apakšpunktu jaunā redakcijā, tiek tehniski svītrota atsauce uz neesošu 56.1. apakšpunktu, kā arī precizēta noteikumu Nr. 197/2023 107.1.4. apakšpunkta redakcija, nosakot, ka pārskatā par saimniecībā esošo bišu stropu skaitu tas ir jāizsaka kā vidējā svērtā vienība ganību sezonā novietnes, nevis ganāmpulka līmenī un precizēts Lauksaimniecības datu centra sagatavotā pārskata par saimniecībā esošo bišu stropu skaitu iesniegšanas datums.

Dabas aizsardzības pārvalde ir atbildīgā iestāde, kas saskaņā ar noteikumu Nr. 197/2023 59.1.2. apakšpunktu sniedz datus LAD par atblasttiesīgo platību intervencē LA10.5."Zālāju biotopu apsaimniekošana", izmantojot Dabas datu pārvaldības sistēmas datus. Vienlaikus gatavojot šos datus iesniegšanai LAD, Dabas aizsardzības pārvalde ir konstatējusi, ka nepieciešams aktualizēt noteikumu Nr. 197/2023 2. pielikumā iekļauto informāciju par Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu kodiem.

Ar noteikumu projekta 60. punktu noteikumu Nr. 197/2023 2. pielikums tiek izteikts jaunā redakcijā, kurā aktualizēti kodi biotopiem, kas iekļauti atbalsttiesīgajā platībā.

Ievērojot iepriekšminētos grozījumus, kas tiek ieviesti ar šo noteikumu projektu, tostarp tehniskos precizējumus, ir atbilstoši jāgroza noteikumu Nr. 197/2023 3. pielikums.

Ar noteikumu projekta 62. punktu noteikumu Nr. 197/2023 3. pielikums tiek izteikts jaunā redakcijā, lai aktualizētu šādu informāciju:
1) 1. apakšnodaļas tabulas pirmajā kolonnā aktualizēta "piezīme", to papildinot un pārskatot atbalsta maksājumu ieturēšanas secību;
2) 2.3. apakšnodaļas 1. punktā ir tehniski precizēti termini;
3) 2.4. apakšnodaļas 2. un 3. punktā ir precizēta redakcija atbilstoši grozījumu projekta 32. punktam;
4) 2.4. apakšnodaļas 4. punkts svītrots, jo norma ietverta precizētā noteikumu Nr. 197/2023 3. pielikuma 2.4. apakšnodaļas 3. punktā;
5) 2.5. apakšnodaļas 1., 2. un 3. punkts svītrots atbilstoši grozījumu projekta 35. un 36. punktam, bet to vietā tehniski pārcelts šīs nodaļas 6., 7. un 8. punkts;
6) 2.6. apakšnodaļas 2. punktā tehniski precizēta atsauce;
7) 2.7. apakšnodaļas 1. punkts aizstāts ar jaunu konstatēto neatbilstību saskaņā ar noteikumu Nr. 197/2023 75. punktu, kā jau pašlaik izriet no šī normatīvā akta nosacījumiem.

Administrējot atbalsta maksājumus ir konstatēts, ka lauksaimnieki bieži vien bezmērķīgi iznīcina ilggadīgos zālājus tos aparot vai citādi apstrādājot augsnes virskārtu, lai platība turpmāk tiktu klasificēta par papuvi un varētu par to saņemtu lielākus platību maksājumus nekā par zālāju. Tā kā ik gadu zālāju platības izzūd, tādējādi samazinot bioloģisko daudzveidību, tad ir nepieciešams novērst atbalsta likmju starpību kāda pašlaik ir papuvei un zālājam, jo tas veicinās pārdomātāku augu maiņas īstenošanu ilgtermiņā. 

Lai nodrošinātu to, ka atbalsta pretendenti turpmāk par papuves platību saņemtu tik pat lielu atbalstu kā par zālāju platību, ar noteikumu projekta
1) 50. punktu noteikumu Nr. 197/2023 71.2. apakšpunkts tiek izteikts jaunā redakcijā, pēc būtības svītrojot atsauci uz papuvi, tostarp platību, kurā iesēti zaļmēslojuma augi augsnes ielabošanai;
2) 51. punktu noteikumu Nr. 197/2023 71.4. apakšpunkts tiek izteikts jaunā redakcijā, pēc būtības papildinot to ar atsauci uz papuvi, tostarp platību, kurā iesēti zaļmēslojuma augi augsnes ielabošanai.