Anotācija

Balstoties uz pacientu vajadzībām, no 2024. gada ir ieviests jauns valsts apmaksāts hospiss aprūpes pakalpojums. Šis pakalpojums veidots kā integrēts starpsektoru pakalpojums, nodrošinot gan veselības aprūpes (nodrošina Veselības ministrija), gan papildinošo - sociālo komponenti (nodrošina Labklājības ministrija).

Sociālā komponente pakalpojumā ir veselības aprūpes pakalpojuma papildinājums, nevis patstāvīgs sociālais pakalpojums. Tās piešķiršana ir tieši saistīta ar veselības aprūpes speciālistu lēmumu – tā tiek nodrošināta, pamatojoties uz IV vai V līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes ārstu konsīlija atzinumu par nepieciešamību paliatīvajai aprūpei dzīvesvietā un norādi par prognozētu dzīvildzi līdz sešiem mēnešiem, kā arī personas vai tās pilnvarotās personas iesniegumu par vēlmi saņemt pakalpojumu.

Veselības ministrija piešķir hospiss aprūpes pakalpojumu, savukārt no Labklājības ministrijas budžeta tiek finansēta tikai sociālā komponente, kas ir daļa no hospiss aprūpes pakalpojuma. Šobrīd hospiss aprūpes pakalpojums, tostarp sociālā komponente, tiek apmaksāti atbilstoši faktiski sniegtajam apjomam (nekvotēti) – tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzēji nav ierobežoti ar iepriekš noteiktu finansējuma apjomu.

Atbilstoši Veselības ministrijas informācijai, hospiss aprūpes pakalpojuma, t.sk. sociālās komponentes pārstrāžu iemesls ir pakalpojuma saņemšanas ilgums, plašāka hospisa pacientu interpretācija, kas, iespējams, ļauj šo pakalpojumu saņemt arī pacientiem, kuri atbilst paliatīvās aprūpes, nevis hospisa aprūpes kritērijiem, kā arī sabiedrības novecošana un hronisku slimību izplatības pieaugums.

Lai gan Ārstniecības likums nosaka paliatīvās aprūpes definīciju, iekļaujot arī informāciju par hospiss aprūpi, pēc diskusijām ar speciālistiem un līdz šim veiktajām uzraudzības darbībām secināts, ka valstī nav vienotas izpratnes par atšķirībām starp paliatīvās aprūpes un hospiss pacientiem. Lai to risinātu, nepieciešams gan stiprināt ārstniecības personu zināšanas paliatīvās aprūpes jomā, gan pilnveidot metodiskos materiālus. Ārstniecības personu zināšanu pilnveide paliatīvajā aprūpē tiek īstenota jau vairākus gadus — Veselības ministrijas nodrošināto tālākizglītības programmu šajā jomā 2019.–2023. gadā apmeklējušas 477 ārstniecības personas, apmācības tika īstenotas arī 2024. gadā un ir plānotas arī 2025. gada rudenī. Paralēli turpinās darbs metodisko materiālu izstrādē. Papildus jau sagatavotajiem materiāliem uzsākta algoritma izstrāde paliatīvās aprūpes statusa noteikšanai, kurā tiks definēti kopējie kritēriji statusa piešķiršanai. Būtiski, ka algoritmā plānots skaidri nodalīt kritērijus paliatīvās aprūpes pacientiem un hospiss pacientiem (ar dzīvildzi līdz sešiem mēnešiem).

Tāpat, lai mazinātu šaubas par iespējamo dubultā finansējuma risku gadījumos, kad persona saņem abus - hospiss aprūpes un aprūpes mājās pakalpojumu, ko organizē pašvaldība atbilstoši personas aprūpes līmenim saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumiem Nr.138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu”, -  ir veikta šo abu pakalpojumu salīdzināšana.
Hospiss aprūpes ietvaros sociālā aprūpe tiek nodrošināta pēc izsaukuma principa un atbilstoši sociālās aprūpes plānā noteiktajam, atšķirībā no plānveidīgās aprūpes mājās.
Persona hospiss aprūpes saņemšanas laikā var turpināt saņemt tai iepriekš piešķirtos sociālos pakalpojumus, kā arī pieprasīt un saņemt citus nepieciešamos sociālos pakalpojumus, ja rodas tāda nepieciešamība. Tā kā hospisa aprūpe papildina jau esošo atbalstu personas dzīvesvietā, tad nav nepieciešams pārskatīt vai samazināt iepriekš piešķirto pakalpojumu apjomu. Ja tiek konstatēta papildu vajadzība, pašvaldība var piešķirt jaunus pakalpojumus, piemēram, aprūpi mājās.
Tāpēc, lai nodrošinātu pēctecīgu un koordinētu aprūpi, hospiss aprūpes pakalpojuma sniedzējs sociālās aprūpes plāna sagatavošanā ņem vērā jau piešķirto valsts un pašvaldības sociālo pakalpojumu saturu un apjomu, kā arī citu sniedzēju izstrādātos aprūpes plānus. Tā kā personām bieži vien nepieciešams plašāks atbalsts, tad gan hospiss aprūpes pakalpojuma sniedzēja, gan plānveidīgā aprūpe mājās pakalpojuma sniedzēja līdzdalība ir būtiska. Tādējādi tiek nodrošināta pilnvērtīga un individualizēta aprūpe, atbilstoši personas vajadzībām.
Attiecīgi, ja persona jau saņem pašvaldības organizētu aprūpi mājās, hospiss aprūpes pakalpojuma sociālās aprūpes plāns tiek veidots, ņemot vērā pašvaldības nodrošinātās aprūpes darbības, lai izvairītos no atbalsta dublēšanās. Tomēr praksē ir identificētas problēmas sadarbībā starp hospiss aprūpes pakalpojuma sniedzējiem un pašvaldību sociālajiem dienestiem, kas organizē aprūpes mājās pakalpojumu. Šīs grūtības saistītas ar to, ka, lai gan pašvaldības nodrošinātā aprūpe mājās un sociālā aprūpe hospiss aprūpes ietvaros atšķiras pēc mērķiem, tās dažkārt tiek sniegtas ar līdzīgu saturu. Lai novērstu iespējamo pakalpojumu pārklāšanos ir sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK 26.08.2025. sēdē grozījumi MK 20.02.2024. noteikumos Nr. 112 “Paliatīvās aprūpes noteikumi”, kas precizē sociālās aprūpes saturu hospiss aprūpē, nosakot, ka sociālās aprūpes sniegšanā hospiss aprūpes ietvaros ietvaros  tiek ievērots princips, ka tiek nodrošinātas ikdienā veicamās darbības (ADL - Activities of daily living), t.i., personiskā aprūpe, mazgāšanās, ēšana, ģērbšanās, inkontinences līdzekļu nomaiņa un citas darbības fizioloģisko vajadzību un ar to saistīto personīgās higiēnas vajadzību  nodrošināšanā, medikamentu lietošanā, tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanā, savukārt aprūpes mājās pakalpojuma ietvaros tiek nodrošinātas ikdienas dzīves atbalsta darbības (IADL - Instrumental Activities of daily living), kas ir mājsaimniecības uzturēšana, veļas mazgāšana, ēdiena un medikamentu piegāde un citas dzīvei nepieciešamās darbības. Grozījumi noteikumos neietekmē pašvaldības sociālā dienesta piešķirtā aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas kārtību un saturu.
Vienlaikus, lai sekmētu sadarbību starp iesaistītajām pusēm, grozījumi noteikumos nosaka, ka, ja personai jau ir piešķirts sociālās aprūpes pakalpojums, hospiss aprūpes  sniedzējam ir pienākums saskaņot savā aprūpes plānā iekļautās darbības ar pašvaldības nodrošinātā sociālās aprūpes pakalpojuma dzīvesvietā sniedzēju. Tas nodrošinās koordinētu, efektīvu un mērķtiecīgu aprūpi, novēršot veicamo darbību pārklāšanos un dubultā finansējuma risku, vienlaikus veicinot maksimālu ieguvumu personai.
Papildus Labklājības ministrija ar grozījumiem noteikumos ir paredzējusi izmaiņas, kas paredz samazināt to no valsts budžeta apmaksājamo dienu skaitu, kad persona tiek ievietota ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, ārstniecības iestādē vai atrodas kādā citā institūcijā ar uzturēšanos 24/7, kā arī nesadarbojas vai kādu citu iemeslu dēļ hospiss aprūpes sniegšana personas dzīvesvietā nav iespējama (samazināt no 30 dienām uz 14 dienām). Noteikumu grozījumu projektā ir iestrādāts arī jauns ierobežojums hospiss aprūpes pakalpojuma saņēmēju lokam – pakalpojuma līgumu vairs nevarēs noslēgt ar personām, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, īslaicīgās sociālās aprūpes institūcijā vai pansijā.
Labklājības ministrijas rīcībā esošajos iekšējos resursos nav pieejami brīvi līdzekļi, lai segtu izveidojušos finansējuma deficītu. Līdz ar to, ja netiks rasts risinājums papildu finansējuma nodrošināšanai, pastāv risks, ka Labklājības ministrija nevarēs izpildīt ar līgumiem uzņemtās saistības un norēķināties ar ārstniecības iestādēm par sniegto sociālo komponenti mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumā.
Šādā gadījumā pakalpojuma nodrošināšana var tikt būtiski ierobežota vai pat pārtraukta, kas tieši negatīvi ietekmētu pacientus, kuriem nepieciešama hospiss aprūpe, apdraudot aprūpes nepārtrauktību.

-

-

Finanšu ministrija, ņemot vērā Ministru kabineta lēmumu un Labklājības ministrijas iesniegto informāciju, sagatavos Finanšu ministrijas rīkojuma projektu, kam pievienots pielikums par apropriācijas palielināšanu.

-