25-TA-459: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru prezidente 2024. gada 16. jūlijā ar rezolūciju 24-UZ-362 (turpmāk – Rezolūcija) ir uzdevusi Ekonomikas ministrijai (turpmāk – EM) kopīgi ar Finanšu ministriju (turpmāk – FM), Klimata un enerģētikas ministriju (turpmāk – KEM), Tieslietu ministriju (turpmāk – TM), Veselības ministriju (turpmāk – VM) un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – VARAM) iepazīties ar Latvijas Republikas tiesībsarga 2024. gada 17. jūnija atzinumu Nr. 6-6/28 pārbaudes lietā Nr. 2022-56-22B (turpmāk – Atzinums), kopīgi atbilstoši kompetencei sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai ievērotu tiesībsarga rekomendāciju un Ministru kabineta kompetences ietvaros operatīvi novērstu izklaides trokšņa tiesiskā regulējuma nepilnības, un ekonomikas ministram sagatavotos tiesību aktu projektus kopā ar atbildes projektu tiesībsargam līdz 2024. gada 1. novembrim iesniegt Valsts kancelejā izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" (turpmāk - Likumprojekts) izstrādāts, lai papildinātu izklaides trokšņa tiesisko regulējumu, paredzot risinājumu izklaides vietu darbības un iedzīvotāju interešu sabalansēšanai, tādējādi izpildot no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret izklaides troksni.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pamatojoties uz Atzinumā sniegto informāciju, sabiedrībā joprojām ir aktuāls jautājums, kā samazināt iedzīvotāju miera, t.sk. naktsmiera, traucējumu ar izklaides troksni, ko rada dažādas izklaides vietas (nakts klubi, bāri, diskotēkas, izklaides vietu terases u.c.). Dažādās Latvijas pilsētās, bet īpaši Rīgā, ir saņemtas sūdzības par pārmērīgu troksni no naktsklubiem, bāriem un citām izklaides vietām, kas darbojas vēlu vakarā un naktī. Tiesībsargs Atzinumā ir norādījis, ka kopš Satversmes tiesas 2014. gada 12. decembra sprieduma lietā Nr. 2013-21-03 naktsmiera traucējums no izklaides trokšņa nav pienācīgi regulēts, tajā skaitā neparedz skaidru atbildību par trokšņošanu izklaides vietās.
Reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām un, lai izpildītu no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo pozitīvo pienākumu izklaides vietu radīto izklaides trokšņa seku mazināšanā, Saeima 2023. gada 15. jūnijā pieņēma grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (turpmāk - Administratīvo sodu likums) 11. pantā, paredzot administratīvo atbildību par sabiedriskās kārtības traucēšanu (tajā skaitā traucējot personas mieru, tādējādi cenšoties ar sodoša rakstura normām risināt izklaides trokšņa nelabvēlīgo ietekmi uz iedzīvotāju naktsmieru), par ko piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz tūkstoš naudas soda vienībām. Pieņemot šo tiesisko regulējumu, izklaides trokšņa problemātika vismaz no sodīšanas viedokļa ir risināma kā sabiedriskās kārtības jautājums. Praksē tiesiskais regulējums lielākoties tiek izmantots kā vienīgais izklaides trokšņa kontroles un uzraudzības mehānisms.
Šobrīd izklaides trokšņu nosacījumi netiek regulēti ar likuma "Par piesārņojumu" (turpmāk - Likums) un Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 16) normām, jo izklaides troksnis netiek definēts kā vides troksnis, taču minētajos normatīvajos aktos tiek regulēti tikai vides trokšņu nosacījumi.
Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka izklaides vietas īpašnieks, samaksājot sodu vai apšaubot soda piemērošanu, var turpināt trokšņot, tādējādi turpinot iedzīvotāju miera, tajā skaitā naktsmiera, traucēšanu. Tiesībsargs uzskata, ka izklaides vietas īpašnieks jeb "izklaides trokšņa radītājs" Latvijas Republikas Satversmes 115. panta izpratnē ir uzskatāms par "piesārņotāju". Šis "piesārņotājs" jeb persona sedz izdevumus, kas saistīti ar tās darbības dēļ radīta piesārņojuma novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un seku likvidēšanu. Tādēļ būtu nepieciešams noteikt izklaides trokšņu īpašniekam tādus ierobežojumus, tajā skaitā īpašumtiesībām, kas motivē respektēt un nepārkāpt cilvēka tiesības uz privāto dzīvi (mieru mājās) un veselībai labvēlīgu vidi.
Izpildot Rezolūciju, pastāvošās problēmsituācijas risināšanai ministrijas ir izvērtējušas Atzinumu, EM ir uzrunājusi visas problēmjautājuma risināšanā iesaistītās puses, izvērtējusi viņu redzējumu par situācijas problēmu cēloņiem un apzinājusi viedokļus par iespējamiem risinājumiem. EM 2024. gada 4. septembrī ir organizējusi iesaistīto pušu diskusiju par risinājumiem ēku atjaunošanai un trokšņu ietekmes mazināšanai pilsētvidē [1], kā arī organizējusi vairākas sanāksmes (2024. gada 24. septembrī, 10. oktobrī, 29. oktobrī, 16. decembrī un 2025. gada 23. janvārī) ar iesaistītajām pusēm - FM, KEM, TM, VM, VARAM, Veselības inspekciju (turpmāk – VI), Tiesībsarga biroju, Rīgas valstspilsētas pašvaldību, biedrību “Naktsmieru Rīgai”, biedrību “Latvijas Akustiķu apvienība”, biedrību “Latvijas Pasākumu producentu asociācija” un SIA “Akukon-Būvakustika” -, lai izprastu pastāvošās problēmsituācijas būtību, pārrunātu iespējamos risinājumus, kā arī ar akustikas nozari saistītos tehniskos jautājumus. Sanāksmju ietvaros arī tika pārrunāts EM izstrādātais izklaides trokšņa normatīvais ietvars - Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība"" (25-TA-458) (turpmāk - Noteikumu projekts), Likumprojekts (25-TA-459) un likumprojekts "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā"(25-TA-461).
Būtiskākais secinājums, kas tika izdarīts minētajās sanāksmēs bija, ka nav pretrunu nostājā, ka Likumā lietotie termini "troksnis" (Likuma 1. panta 12.1 punkts) un "vides troksnis" (Likuma 1. panta 16. punkts) ietver sevī arī izklaides troksni. Līdz ar to minētais secinājums tika izmantots par pamatu EM izstrādātajam izklaides trokšņa normatīvajam ietvaram.
2025. gada 3. februārī EM iesniedza Ministru kabinetā Ministru kabineta atbildes vēstules projektu tiesībsargam (24-TA-3132), ar kuru informēja tiesībsargu par paveikto saistībā ar izklaides trokšņa tiesiskā regulēja regulējuma pilnveidi.
[1] https://www.em.gov.lv/lv/notikums/diskusija-par-risinajumiem-eku-atjaunosanai-un-troksnu-ietekmes-mazinasanai-pilsetvide?date=0
Reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām un, lai izpildītu no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo pozitīvo pienākumu izklaides vietu radīto izklaides trokšņa seku mazināšanā, Saeima 2023. gada 15. jūnijā pieņēma grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (turpmāk - Administratīvo sodu likums) 11. pantā, paredzot administratīvo atbildību par sabiedriskās kārtības traucēšanu (tajā skaitā traucējot personas mieru, tādējādi cenšoties ar sodoša rakstura normām risināt izklaides trokšņa nelabvēlīgo ietekmi uz iedzīvotāju naktsmieru), par ko piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz tūkstoš naudas soda vienībām. Pieņemot šo tiesisko regulējumu, izklaides trokšņa problemātika vismaz no sodīšanas viedokļa ir risināma kā sabiedriskās kārtības jautājums. Praksē tiesiskais regulējums lielākoties tiek izmantots kā vienīgais izklaides trokšņa kontroles un uzraudzības mehānisms.
Šobrīd izklaides trokšņu nosacījumi netiek regulēti ar likuma "Par piesārņojumu" (turpmāk - Likums) un Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 16) normām, jo izklaides troksnis netiek definēts kā vides troksnis, taču minētajos normatīvajos aktos tiek regulēti tikai vides trokšņu nosacījumi.
Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka izklaides vietas īpašnieks, samaksājot sodu vai apšaubot soda piemērošanu, var turpināt trokšņot, tādējādi turpinot iedzīvotāju miera, tajā skaitā naktsmiera, traucēšanu. Tiesībsargs uzskata, ka izklaides vietas īpašnieks jeb "izklaides trokšņa radītājs" Latvijas Republikas Satversmes 115. panta izpratnē ir uzskatāms par "piesārņotāju". Šis "piesārņotājs" jeb persona sedz izdevumus, kas saistīti ar tās darbības dēļ radīta piesārņojuma novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un seku likvidēšanu. Tādēļ būtu nepieciešams noteikt izklaides trokšņu īpašniekam tādus ierobežojumus, tajā skaitā īpašumtiesībām, kas motivē respektēt un nepārkāpt cilvēka tiesības uz privāto dzīvi (mieru mājās) un veselībai labvēlīgu vidi.
Izpildot Rezolūciju, pastāvošās problēmsituācijas risināšanai ministrijas ir izvērtējušas Atzinumu, EM ir uzrunājusi visas problēmjautājuma risināšanā iesaistītās puses, izvērtējusi viņu redzējumu par situācijas problēmu cēloņiem un apzinājusi viedokļus par iespējamiem risinājumiem. EM 2024. gada 4. septembrī ir organizējusi iesaistīto pušu diskusiju par risinājumiem ēku atjaunošanai un trokšņu ietekmes mazināšanai pilsētvidē [1], kā arī organizējusi vairākas sanāksmes (2024. gada 24. septembrī, 10. oktobrī, 29. oktobrī, 16. decembrī un 2025. gada 23. janvārī) ar iesaistītajām pusēm - FM, KEM, TM, VM, VARAM, Veselības inspekciju (turpmāk – VI), Tiesībsarga biroju, Rīgas valstspilsētas pašvaldību, biedrību “Naktsmieru Rīgai”, biedrību “Latvijas Akustiķu apvienība”, biedrību “Latvijas Pasākumu producentu asociācija” un SIA “Akukon-Būvakustika” -, lai izprastu pastāvošās problēmsituācijas būtību, pārrunātu iespējamos risinājumus, kā arī ar akustikas nozari saistītos tehniskos jautājumus. Sanāksmju ietvaros arī tika pārrunāts EM izstrādātais izklaides trokšņa normatīvais ietvars - Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība"" (25-TA-458) (turpmāk - Noteikumu projekts), Likumprojekts (25-TA-459) un likumprojekts "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā"(25-TA-461).
Būtiskākais secinājums, kas tika izdarīts minētajās sanāksmēs bija, ka nav pretrunu nostājā, ka Likumā lietotie termini "troksnis" (Likuma 1. panta 12.1 punkts) un "vides troksnis" (Likuma 1. panta 16. punkts) ietver sevī arī izklaides troksni. Līdz ar to minētais secinājums tika izmantots par pamatu EM izstrādātajam izklaides trokšņa normatīvajam ietvaram.
2025. gada 3. februārī EM iesniedza Ministru kabinetā Ministru kabineta atbildes vēstules projektu tiesībsargam (24-TA-3132), ar kuru informēja tiesībsargu par paveikto saistībā ar izklaides trokšņa tiesiskā regulēja regulējuma pilnveidi.
[1] https://www.em.gov.lv/lv/notikums/diskusija-par-risinajumiem-eku-atjaunosanai-un-troksnu-ietekmes-mazinasanai-pilsetvide?date=0
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Administratīvo sodu likuma 11. pants, neraugoties uz tajā veiktajiem grozījumiem, nenodrošina efektīvu iedzīvotāju tiesību uz mieru, t.sk. naktsmieru, aizsardzību.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un efektīvi aizsargātu iedzīvotāju tiesības uz mieru, t.sk. naktsmieru, samazinot izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radīto vides troksni un tā negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, Likumprojekts paredz papildināt Likuma 64. panta pirmo daļu, nosakot, ka administratīvā pārkāpuma procesu par Likuma 57. pantā minētajiem pārkāpumiem attiecībā uz izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radīto vides troksni veiks pašvaldības policija, tā kā arī Noteikumu projekts cita starpā paredz, ka pašvaldība (pašvaldības policija) uz iesnieguma pamata kontrolē izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņa robežlielumu ievērošanu.
Būtiski norādīt, ka, ņemot vērā iepriekš minēto Likumā lietoto terminu “troksnis” un “vides troksnis” interpretāciju (ka tas ietver arī izklaides troksni), Likuma 57. panta pirmā daļa jau šobrīd attiecas arī uz izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā pieļaujamā vides trokšņa robežlieluma pārsniegšanu. Tādējādi atbilstoši jau šobrīd Likumā paredzētajam par attiecīgo administratīvo pārkāpumu izklaides vietas īpašniekam vai valdītājam var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no sešām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām (ja izklaides vietas īpašnieks vai valdītājs ir fiziskajā persona) vai arī naudas sodu no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (ja izklaides vietas īpašnieks vai valdītājs ir juridiskā persona).
Būtiski norādīt, ka, ņemot vērā iepriekš minēto Likumā lietoto terminu “troksnis” un “vides troksnis” interpretāciju (ka tas ietver arī izklaides troksni), Likuma 57. panta pirmā daļa jau šobrīd attiecas arī uz izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā pieļaujamā vides trokšņa robežlieluma pārsniegšanu. Tādējādi atbilstoši jau šobrīd Likumā paredzētajam par attiecīgo administratīvo pārkāpumu izklaides vietas īpašniekam vai valdītājam var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no sešām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām (ja izklaides vietas īpašnieks vai valdītājs ir fiziskajā persona) vai arī naudas sodu no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (ja izklaides vietas īpašnieks vai valdītājs ir juridiskā persona).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Risinājuma izstrādes laikā tika izvērtēti alternatīvie risinājumi. Tika izskatīta iespēja noteikt administratīvo atbildību par izklaides vietas, kuras darba laiks pilnībā vai kādā tā daļā ir laika periodā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00 un kurai nav pietiekama skaņas izolācija, iekštelpu neaprīkošanu ar trokšņa monitoringa iekārtu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, iekārtas neizmantošanu vai ierakstīto datu neuzglabāšanu. Par attiecīgo administratīvo pārkāpumu tika izskatīta iespēja paredzēt naudas sodu no četrdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām. Administratīvā pārkāpuma procesu šajā gadījumā veiktu pašvaldības policija. Tomēr šāds pienākums (iekštelpu aprīkot ar trokšņa monitoringa iekārtu) netika ietverts Noteikumos, līdz ar to atbildība par attiecīgo administratīvo pārkāpumu netika ietverta arī Likumprojektā kā nesamērīga prasība lielai daļai likumpaklausīgo komersantu, kas rada tiem papildu finansiālo un administratīvo slogu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Likumprojektā paredzētās prasības - administratīvās atbildības noteikšana attiecībā uz izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radīto vides troksni - nodrošinās iedzīvotāju tiesības uz mieru, t.sk. naktsmieru, paredzot risinājumu izklaides vietu darbības un iedzīvotāju interešu sabalansēšanai, vienlaikus izpildot no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret izklaides troksni.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā, ka izstrādātais risinājums tika balstīts uz tiesībsarga Atzinumā veikto analīzi un secinājumiem, būtu lietderīgi, ja arī pēcpārbaudi - (ex-post) izvērtējumu - veiktu neatkarīga institūcija atbilstoši tiesībsarga Atzinumā izmantotajai metodoloģijai.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Tiesībsarga birojs
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
36
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Izstrādātais risinājums nodrošina sabiedrisko kārtību, iedzīvotāju tiesības uz mieru, t.sk. naktsmieru, kā arī efektīvi mazina izklaides trokšņa negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, vienlaikus izpildot no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret izklaides troksni.
Rādītājs
-
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Izklaides vietu īpašnieki un valdītāji
Ietekmes apraksts
Likumprojekts tiešā veidā ietekmēs izklaides vietu īpašniekus un valdītājus, jo tas paredz administratīvo atbildību par izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā pieļaujamā vides trokšņa robežlieluma ārtelpās pārsniegšanu.
Juridiskās personas
- Izklaides vietu īpašnieki un valdītāji
Ietekmes apraksts
Likumprojekts tiešā veidā ietekmēs izklaides vietu īpašniekus un valdītājus, jo tas paredz administratīvo atbildību par izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā pieļaujamā vides trokšņa robežlieluma ārtelpās pārsniegšanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts tiešā veidā ietekmēs izklaides vietu īpašniekus un valdītājus, jo tas paredz administratīvo atbildību par izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā pieļaujamā vides trokšņa robežlieluma ārtelpās pārsniegšanu. Līdz ar to izklaides vietu īpašniekiem un valdītājiem būs jāievēro noteiktais izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītais pieļaujamais vides trokšņa robežlielums ārtelpās.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Likumprojekts veicinās pašvaldību budžeta pieaugumu, jo tas paredz, ka pašvaldības policija var veikt administratīvā pārkāpuma procesu un piemērot administratīvo sodu (tostarp, naudas sodu) izklaides vietu īpašniekiem un valdītājiem par izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā pieļaujamā vides trokšņa robežlieluma ārtelpās pārsniegšanu. Rezultātā samaksātais naudas sods tiek ieskaitīts pašvaldības budžetā.
Tomēr aptuvenu pašvaldības budžeta pieauguma apmēru pašlaik nav iespējams aprēķināt, tā kā nav zināms, cik uzsāktie administratīvā pārkāpuma procesi rezultēsies ar administratīvā soda (tostarp, naudas soda) piemērošanu un kādā apmērā attiecīgais administratīvais sods tiks piemērots.
Tomēr aptuvenu pašvaldības budžeta pieauguma apmēru pašlaik nav iespējams aprēķināt, tā kā nav zināms, cik uzsāktie administratīvā pārkāpuma procesi rezultēsies ar administratīvā soda (tostarp, naudas soda) piemērošanu un kādā apmērā attiecīgais administratīvais sods tiks piemērots.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums
Pamatojums un apraksts
Izpildot Rezolūciju, tiks veikti grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, lai pilnveidotu izklaides trokšņa tiesisko regulējumu, paredzot līdzsvarotu risinājumu publisku pasākumu norises un iedzīvotāju interešu sabalansēšanai, tādējādi izpildot no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret izklaides troksni.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība"
Pamatojums un apraksts
Izpildot Rezolūciju, tiks veikti grozījumi Noteikumos Nr. 16, lai pilnveidotu izklaides trokšņa tiesisko regulējumu, paredzot līdzsvarotu risinājumu izklaides vietu darbības un iedzīvotāju interešu sabalansēšanai, tādējādi izpildot no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret izklaides troksni.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības inspekcija, Veselības ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Rīgas valstspilsētas pašvaldībaNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Naktsmieru Rīgai", Biedrība “Latvijas Akustiķu apvienība”, Biedrība “Latvijas Pasākumu producentu asociācija”Cits
Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs, SIA "Akukon-Būvakustika"6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pašvaldības policija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Pašvaldības policija
Jā
Vērtības nozīme:
Aptuvenās izmaksas Likumprojektā paredzēto administratīvo pārkāpumu procesa veikšanai nav iespējams aprēķināt, jo tās var būtiski atšķirties atkarībā no izdarītā administratīvā pārkāpuma rakstura, kā arī administratīvā pārkāpuma procesa sarežģītības pakāpes un tā ietvaros veicamajām darbībām.
Kopā
0,00
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Pašvaldības policijai tiks uzdota jauna funkcija - izklaides trokšņa mērīšana un attiecīgā pārkāpuma fiksēšana.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts paredz ierobežot izklaides vietu darbības rezultātā radīto vides troksni, tādējādi nodrošinot sabiedrisko kārtību, iedzīvotāju tiesības uz mieru, t.sk. naktsmieru, kā arī mazinot izklaides trokšņa negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, vienlaikus izpildot no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret izklaides troksni.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts paredz ierobežot izklaides vietu darbības rezultātā radīto vides troksni, tādējādi nodrošinot sabiedrisko kārtību, iedzīvotāju tiesības uz mieru, t.sk. naktsmieru, kā arī mazinot izklaides trokšņa negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, vienlaikus izpildot no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret izklaides troksni.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts paredz ierobežot izklaides vietu darbības rezultātā radīto vides troksni, tādējādi nodrošinot sabiedrisko kārtību, iedzīvotāju tiesības uz mieru, t.sk. naktsmieru, kā arī mazinot izklaides trokšņa negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, vienlaikus izpildot no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret izklaides troksni.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi