Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, pieejamo EKII finansējuma apjomu konkursa ietvaros, kā arī iedzīvotāju pastiprināto interesi iegādāties un uzstādīt atjaunīgo energoresursu izmantojošas iekārtas enerģijas ražošanai mājsaimniecībās pašpatēriņa nodrošināšanai ir nepieciešams palielināt atbalstāmo darbību loku, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju varētu turpināt saņemt atbalstu konkursa ietvaros  un paplašinātu atbalsta saņēmēju loku, kas var saņemt lielāku atbalsta apmēru, t.i. papildu atbalsts tiks sniegts daudzbērnu ģimenēm, kuru aprūpē ir trīs un vairāk bērni vecumā līdz astoņpadsmit gadiem vai pilngadīgas personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību vai 11 mēnešus pilda valsts aizsardzības dienestu un, kurām ir Latvijas Goda ģimenes apliecība. Latvijas Goda ģimenes apliecības priekšrocības tiek piemērotas arī ģimenēm, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti vai pilngadīgu personu, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte, kas savukārt nebija iekļauta kā mērķgrupa konkursa ietvaros. Vienlaikus nodrošinot atbalsta īstenošanas aktivitāšu nepārtrauktību laika posmā līdz 2029. gada 31. decembrim.
Izvērtējot mājsaimniecību izvēli starp MK noteikumos Nr.150 piedāvātajām aktivitātēm, tika secināts, ka tikai 0,14% no mājsaimniecībām ir izvēlējušās veikt pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes sistēmai, kas liecina par zemu interesi salīdzinot ar citām piedāvātajām aktivitātēm. Pastāv vairāki iemesli kāpēc mājsaimniecības neizvēlās augstākminēto aktivitāti, proti, siltumtīklu nepieejamība, augstas pieslēguma izmaksas (projekta sagatavošana, siltummezgla izbūve un cauruļvadu pievilkšana), siltumenerģijas tarifu neprognozējāmība (centralizētās siltumapgādes tarifi var mainīties atkarībā no kurināmā veida, kurināmā cenas, regulējuma un siltumenerģijas ražošanas uzņēmuma politikas) un atkarība no viena piegādātāja.
Aizvien vairāk Latvijas mājsaimniecību izrāda interesi par centrālapkures granulu kamīnu uzstādīšanu, meklējot efektīvus un videi draudzīgus risinājumus mazas platības mājokļu apsildīšanai. Pēdējā gada laikā pieaudzis pieprasījums pēc konsultācijām un tehniskajiem izvērtējumiem, kas apliecina, ka granulu kamīni (apkures sistēmas) kļūst par nopietnu alternatīvu tradicionālajiem biomasas jeb granulu katliem.

Sagatavotais noteikumu projekts paredz izdarīt MK noteikumos Nr. 150 šādus grozījumus:

1) precizēt MK noteikumu Nr. 150 tiesisko pamatojumu (deleģējumu), proti, 2025. gada 12. decembrī spēkā stājās Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums, kura 15. panta astotās daļas 2. punktā paredzēts, ka Ministru kabinets izdod projektu iesniegumu konkursu nolikumus, kuros nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, projektu īstenošanas kārtību, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību, kā arī neattiecināmo EKII līdzekļu atgūšanas nosacījumus un kārtību;
2) papildināts MK noteikumu Nr. 150 8.1. apakšpunkts ar atsauci uz 9.1.16. apakšpunktu, kas paredz jaunu būves klasi, kurā var tikt īstenotas konkursa ietvaros plānotās aktivtiitātes;
3) papildināts MK noteikumu Nr. 150 9. punkts ar jaunu 9.1.16. apakšpunktu un ar jaunu 9.1.² apakšpunktu, paredzot, ka MK noteikumu 16.punktā minētās aktivitātes var īstenot ēkā ar būves klasifikācijas kodu 1272, bet ar nosacījumu, ka minētajā ēkā dzīvo garīdzniecība un ēkai būs norādīts nosaukums "Draudzes nams" vai "Dzīvojamā māja". Īstenojot konkursu ir identificēts, ka reliģisko organizāciju pārstāvji var pastāvīgi uzturēties (dzīvot) kulta ēkās, bet tās netiek reģistrētas kā dzīvojamās mājas. Ņemot vērā, ka projektu konkursa ietvaros viena no projekta iesniedzēju grupām ir reliģiskās organizācijas, tad ir nepieciešams pilnveidot nosacījumu attiecībā uz būvju kodiem, lai nodrošinātu konkursa aktivitāšu praktisku īstenošanu. Garīdzniecība ir cilvēku grupa, kas pieder pie baznīcas vai reliģiskās organizācijas un profesionāli pilda reliģiskos pienākumus. Garīdzniecībā parasti ietilpst, piemēram, priesteri, mācītāji, bīskapi.
4) precizēts MK noteikumu Nr. 150 15. punkts, paredzot pieļaujamās atbalsta intensitātes palielināšanu no 70% līdz 85% no mājsaimniecības pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai projektēšanas un siltummezgla izveides izmaksām (15.3. apakšpunkts). Lai paplašinātu atbalsta saņēmēju loku un veicinātu mājsaimniecību, kurām ir Latvijas Goda ģimenes karte,  atjaunojamo energoresursu izmantošanu MK noteikumu projekta 15. punkts tiek precizēts palielniot atbalsta intensitāti no 70% uz 85 % siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas iekārtas iegādei (15.2. apakšpunkts) un elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtas iegādei (15.5. apakšpunkts). 
4) svītrots MK noteikumu Nr. 150 15.¹ punkts, jo nosacījums ir integrēts MK noteikumu projekta 15. punkta.
5) precizēts MK noteikumu Nr. 150 16.1. apakšpunkts, paredzot, konkursa ietvaros jaunu atbalsta aktivitāti, proti, mājsaimniecība atbalsta programmas ietvaros dzīvojamā mājā vai daudzdzīvokļu mājā varēs nomainīt esošu biomasas (malka, granulas) apkures katlu pret koksnes biomasas katlu, kas piemērots granulu kurināmajam, vai centrālapkures granulu kamīnu, saules kolektoru sistēmu vai siltumsūkni. 
6) precizēts MK noteikumu Nr. 150  16.1.1. apakšpunkts un 18. punkts, papildinot to ar jaunu atbalsta aktivitāti, proti centrālapkures granulu kamīna iegādi, kas piemērots granulu kurināmajam, ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 50 kW (ieskaitot). Centrālapkures granulu kamīns ir granulu kamīns, kas ne tikai silda telpu, kurā tas atrodas, bet arī ir pieslēgts dzīvojamās mājas vai dauddzīvokļu mājas centrālapkures sistēmai un spēj sildīt ūdeni radiatoriem vai grīdas apkurei. Lai centrālapkures granulu kamīna iegāde tiktu atbalstīta, līdzīgi kā pie biomasas katla iegādes, ir nepieciešams, lai centrālapkures granulu kamīns atbilst Eiropas Komisijas 2015. gada 28. aprīļa Regulas (ES) 2015/1189, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem, prasībām, tai skaitā pieļaujamām gaisu piesārņojošo vielu emisijām un Komisijas 2015. gada 27. aprīļa Deleģētajā regulā (ES) 2015/1187, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz cietā kurināmā katlu un cietā kurināmā katla, papildu sildītāju, temperatūras regulatoru un saules enerģijas iekārtu komplektu energomarķējumu, minētajai energoefektivitātes klasei, augstākai par A+ (ieskaitot). 
Veicot siltumenerģijas lietderības koeficienta analīzi, kā arī izvērtējot SEG emisiju apjomu, secināts, ka centrālapkures granulu kamīni nodrošina līdzvērtīgu efektivitāti kā biomasas katli. To darbības princips, automatizācijas līmenis un degšanas procesa kontrole ļauj sasniegt augstu energoefektivitāti, vienlaikus saglabājot zemas emisijas un stabilu siltuma padevi. Granulu kamīni, kas paredzēti pieslēgšanai centrālapkures sistēmai, spēj nodrošināt pilnvērtīgu mājokļa apsildi, vienlaikus piedāvājot kompaktāku uzstādīšanas risinājumu un bieži vien arī zemākas sākotnējās investīcijas.
Koksnes biomasas katli parasti nodrošina līdzvērtīgu vai nedaudz augstāku efektivitāti nekā centrālapkures granulu kamīni ar A+ energoefektivitātes klasi, jo tie ir optimizēti darbam centrālapkures sistēmās un bieži tiek ieregulēti ilgstošai darbībai nominālajā jaudā. Savukārt, centrālapkures granulu kamīni A+ energoefektivitātes klasē var sasniegt ļoti augstu energoefektivitāti, no 80% līdz pat 95 % atsevišķos režīmos, kas nozīmē, ka liela daļa no granulu siltumenerģijas tiek efektīvi pārveidota apkures nodrošināšanai.
7) papildināti MK noteikumi Nr. 150 ar jaunu 16.1.² apakšpunktu, kas paredz konkursa ietvaros jaunu aktivitāti, kas ir saistīta ar dažādu tehnoloģiju kombinētu izmantošanu, t.i. īstenojot projektu nav obligāti nepieciešams demontēt esošo enerģiju ražojošu iekārtu, bet ir iespējams iegādāties jaunu atjaunīgos energoresursus izmantojošu iekārtu un nodrošināt tās vienlaicīgu izmantošanu ar esošo apkures katlu. Plašākā nozīmē termins "hibrīds" vai "hibrīda sildītājs" attiecas uz iekārtu vai iekārtu sistēmu, kas apvieno vismaz divus dažādus enerģijas avotus, lai nodrošinātu ēkas apkuri un/vai karstā ūdens apgādi, un kuras darbību pārvalda viena vadības sistēma. Tradicionāli vispazīstamākais hibrīda veids līdz šim ir bijis apkures katla un saules termisko kolektoru sistēmas apvienojums telpu un ūdens sildīšanai. Savukārt hibrīda siltumsūknis ir elektriskā siltumsūkņa, apkures katla un viedās vadības ierīces kombinācija, kas nodrošina telpu apsildi un parasti arī karstā ūdens sagatavošanu.  Ekodizaina regulas par telpu un ūdens sildītājiem pārskatīšanas projektā tas ir atzīts par atsevišķu produktu kategoriju ar savu minimālo veiktspējas prasību kopumu un šādu definīciju: ""hibrīdais sildītājs" ir vienota iekārta vai iekārtu
kopums, kas konstruēti kā vienota sistēma, kas sastāv no elektriskā siltumsūkņa un apkures katla kā siltuma ģeneratoriem, kā arī no hibrīda sistēmu vadošas automātikas, kas nodrošina optimizētu siltuma ģeneratoru darbību telpu apsildei un, iespējams, ūdens sildīšanai". Hibrīdsistēmas vadības automātika ļauj izvēlēties vispiemērotāko darbības režīmu (t.i., siltuma pieprasījumu sedz siltumsūknis, katls vai abi paralēli) konkrētai ēkai un klimatam, lai prioritāti piešķirtu ekspluatācijas izmaksu un emisiju samazināšanai. Hibrīdsistēmu priekšrocības: tūlītēja un būtiska CO₂ emisiju samazināšana papildinot esošu fosilo apkures sistēmu ar siltumsūkni, kas nosegs lielāko daļu no nepieciešamā apkures pieprasījuma; zemākas sākotnējās izmaksas (investīcijas) salīdzinājumā ar pilnīgu pāreju uz siltumsūkņu sistēmām un nepieciešamajiem ēkas un/vai apkures sistēmas uzlabojumiem (papildus siltināšana, lielāka izmēra radiatoru uzstādīšana vai silto grīdu ierīkošana); mazāka elektrotīkla slodze un pieslēguma jauda — samazināta slodzes nepieciešamība mazākas jaudas siltumsūkņa un papildus elektriskā sildītāja dēļ, kā arī iespēja pārslēgt enerģijas avotus maksimālās slodzes laikā; patērētāju pārliecība — ļauj māju īpašniekiem pierast pie siltumsūkņiem un to darbības principa, vienlaicīgi izmantojot apkures katla sniegto ierasto drošību; mazāk nepieciešamās vietas iekārtu uzstādīšanai — ja ir uzstādīts kombinētais katls, nav nepieciešama karstā ūdens tvertne. Mazāks un, attiecīgi, klusāks siltumsūkņa āra bloks.
8) precizēts MK noteikumu Nr. 150 16.6. apakšpunkts, palielinot elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtas (akumulatora) nominālo ietilpību no 5 kWh uz vismaz 10 kWh. Precizējums veikts ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un tirgus attīstības dinamiku attiecībā uz šādu iekārtu pieejamību un izmaksām. 
9) papildināti MK noteikumi Nr. 150 ar jaunu 17.¹ punktu, kas paredz, ka konkursa ietvaros atbalsts netiek sniegts vietēju apkures ierīču (telpā iebūvēta krāsns, virtuves pavards, vannasistabas krāsns, kamīns, kur sadedzina kurināmo, lai apsildītu telpu, gatavotu ēdienu vai sildītu ūdeni) nomaiņai vai iegādei. Vietējā apkures ierīce ir telpā iebūvēta vai uzstādīta iekārta, kas paredzēta konkrētas telpas vai nelielas ēkas daļas apsildīšanai, sadedzinot kurināmo vai izmantojot citus energoresursus. Atšķirībā no centrālapkures, vietējā ierīce siltumu ražo tieši tajā vietā, kur tas tiek patērēts.
Šāds nosacījums ir pamatots ar to, ka konkursa mērķis ir panākt būtisku energoefektivitātes uzlabojumu un emisiju samazinājumu visā ēkā, ko visefektīvāk nodrošina centrālapkures sistēmas modernizācija. Vietējās apkures ierīces parasti apsilda tikai vienu telpu vai nelielu ēkas daļu, tādēļ to nomaiņa bieži nesniedz pietiekamu kopējo ietekmi uz ēkas siltumenerģijas patēriņu un nav salīdzināma ar centrālapkures risinājumu ieguvumiem. Papildus tam vietējo apkures ierīču faktiskais emisiju un enerģijas patēriņa efekts ir grūtāk prognozējams un kontrolējams, jo tas lielā mērā atkarīgs no lietotāja paradumiem, kurināmā kvalitātes un ekspluatācijas režīma. Līdz ar to šādu iekārtu atbalstīšana rada lielāku risku, ka netiks sasniegti programmas rezultāti, kā arī var veicināt apkures risinājumu dublēšanu, ja ierīce tiek izmantota tikai kā papildapkure.
10) precizēts MK noteikumu Nr. 150 19.1. apakšpunkts, ņemot vērā jauno aktivitāti, kas noteikta papildinot MK noteikumus Nr. 150 ar jaunu 16.1.² apakšpunktu. Attiecīgi 19.1.apakšpunktā minētais nosacījuims ir piemērojams arī uz šo aktivitāti.
11) precizēts MK noteikumu Nr. 150 24.9. apakšpunkts, papildinot to normu par nepieciešamību sniegt ražotāja apliecinājumu par granulu kurināmajam piemērota centrālapkures granulu kamīna atbilstību ekodizaina prasībām attiecībā uz pieļaujamām emisijām un atbilstību noteiktajai energoefektivitātes klasei, papildus jau esošiem nosacījumiem attiecībā uz koksnes biomasas katlu iegādi.
12) precizēts MK noteikumu Nr. 150 52.1. apakšpunkts, papildinot to ar tiesību normu, kas paredz, ka šajā apakšpunktā minētās prasības pārbaudei Tiesu administrācija pēc Vides investīciju fonda pieprasījuma sniedz informāciju par zemesgrāmatā nostiprinātajām projekta iesniedzēja īpašuma tiesībām uz MK noteikumu Nr. 150 9.1.1., 9.1.2., 9.1.3., 9.1.4., 9.1.5. un 9.1.16. apakšpunktā minēto dzīvojamo māju vai uz MK noteikumu  Nr. 150 9.1.6., 9.1.7., 9.1.8., 9.1.9. un 9.1.10. apakšpunktā minētās dzīvojamās mājas sastāvā esošo dzīvokļa īpašumu, par kuru šī fiziskā persona iesniedz projekta iesniegumu. Minētā informācija nepieciešama, lai Vides investīciju fonds varētu pārliecināties, ka atbalsta pieprasīšana un saņemšana ir nodrošināma atbilstoši MK noteikumos Nr.150 ietvertā regulējuma tvērumam. Vides investīciju fonds iegūs informāciju par ēkas ierakstīšanu zemesgrāmatā no Valsts Vienotās Datorizētās Zemesgrāmatas reģistra pieslēdzoties no tīmekļa vietnes. Uz doto brīdi ir saņemti 15 706 pieteikumi atbalstam, kuriem visiem ir veikta zemesgrāmatas pārbaude. Gadījumā, ja pārbaudes laikā konstatēts, ka ēkas nav ierakstītas zemesgrāmatā, tad zemesgrāmatas pārbaude tiek veikta atkārtoti. Sagaidāms, ka katru gadu būs vairāk kā 2000 jauni atbalsta pieteikumi.
Ņemot vērā, ka informācijas aplūkošana Valsts Vienotās Datorizētās Zemesgrāmatas reģistrā saistīta ar datu apstrādi, Vides investīciju fonds šādu datu apstrādi veiks saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu, kas noteic, ka datu apstrāde ir tiesiska, ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Vides investīciju fonds katrā konkrētā gadījumā izvērtē nepieciešamību iegūt informāciju no Valsts Vienotās Datorizētās Zemesgrāmatas reģistra, un īsteno minētās darbības balstoties uz MK noteikumos Nr. 150 noteikto prasību izpildi. Apstrādājot no Valsts Vienotās Datorizētās Zemesgrāmatas reģistra iegūtos datus, Vides investīciju fonds stingri ievēro Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. pantā noteiktos personu datu apstrādes principus. Līdz ar to Vides investīciju fonds nodrošina iegūto datu aizsardzību un rūpīgi izvērtē, vai informācija no Valsts Vienotās Datorizētās Zemesgrāmatas reģistra ir nepieciešama šo datu apstrādes nolūkiem, tādējādi nodrošinot datu minimizēšanas principa ievērošanu.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astotajā daļā noteikts: “Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai. Ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas.”
Pieeja Valsts Vienotās Datorizētās Zemesgrāmatas reģistram ne tikai atvieglo Vides investīciju fonda darbu, bet palīdz efektīvāk un ātrāk izvērtēt un objektīvi izskatīt iesniegtos projektu iesniegumus un veikt uzraudzības funkcijas par īstenotajiem projektiem. Ministrijas ieskatā, neatbilstu labas pārvaldības principam un valsts pārvaldes efektivizēšanas principam pieeja, kad Vides investīciju fonds par katru projekta iesniegumu un īstenoto projektu lūgtu sniegt informāciju iesniedzējiem vai izsūtīt nepieciešamo informāciju citām valsts iestādēm.
13) precizēts MK noteikumu projekta 52.6. apakšpunkts, mazinot administratīvo slogu un iedzīvotājiem iesniedzamo informācijas apjomu, paredzot, ka monitorings nav jāveic un ikgadējs monitoringa pārskats nav jāiesniedz, ja projekta ietvaros ir īstenots projekts attiecībā uz siltumenerģijas iekārtām.
14) precizēts MK noteikumu Nr. 150 53. apakšpunkts, saskaņojot atsauces uz konkursa ietvaros atbalstāmajām aktivitātēm.
15) izteikts MK noteikumu Nr. 150 1. pielikums strukturētā veidā.
16) izteikts MK noteikumu Nr. 150 2. pielikums strukturētā veidā, kā arī precizēta 2.2. sadaļas 8. punkts (papildināta izvēles iespēja uz būvi ar klasifikācijas kodu 1272), papildināta 3.1.sadaļa ar jauno aktivitāti "centrālapkures granulu kamīns", precizēta 4. sadaļa ar atsauces punktiem, ņemot vērā plānotos grozījumus MK noteikumos Nr. 150.
17) izteikts MK noteikumu Nr. 150 3. pielikums strukturētā veidā.