Anotācija

Noteikumos Nr. 296 tiek lietots termins "Rīgas jūras līcis". Saskaņā ar Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2022. gada 28. jūnija lēmumu Nr. 1-15.1/1 nolemts atzīt par pareizāku ģeogrāfiskā objekta nosaukuma "Rīgas jūras līcis" īsāku formu "Rīgas līcis".

Visā noteikumu tekstā (noteikumu projekta 1., 2., 9.,12., 13., 15., 16., 18., un 19. punktā un pielikumā, kā arī atbilstoši noteikumu Nr. 296 3. punktā, 4.2. un 8.23.2. apakšpunktā, 17. un 20. punktā, 22.6., 23.2.3., 27.1.2. un 27.1.3.3. apakšpunktā un 6. pielikumā) vārdi "Rīgas jūras līcis" aizstājami ar vārdiem "Rīgas līcis".

Pašreizējā Eiropas Savienības politika atbalsta selektīvu zvejas rīku ieviešanu un izmantošanu, jo tas samazina nevēlamu citu sugu piezveju, tomēr jaunie selektīvie zvejas rīki savas sarežģītās konstrukcijas dēļ bieži vien ir salīdzinoši lieli un grūti pārvietojami, tāpēc zvejniekam, izmantojot vienu zvejas kuģi, ir būtībā neiespējami ievietot šādu zvejas rīku. Tas savukārt nozīmē, ka ir nepieciešams vēl viens zvejas kuģis šāda rīka ievietošanai jūrā.

Ar noteikumu projekta 3. punktu paredzēts noteikt, ka zvejniekiem, kas izmanto selektīvus zvejas rīkus, Zemkopības ministrija var saskaņot tiesības iegādāties vēl vienu zvejas kuģi, ja piekrastes zvejas flotes segmentā ir pieejama brīva bruto tonnāža un dzinēju jauda (noteikumu Nr. 296 6.2.6.5. apakšpunkts).

Ievērojot pieejamo tehnisko risinājumu, tika izvērtēta iespēja izmantot valsts informācijas sistēmas "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma) mobilo lietotni, lai, rodoties tehniskām problēmām Elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmā (turpmāk – zvejas darbību ziņošanas sistēma), zvejnieks, kas zvejo aiz piekrastes, var iesniegt zvejas datus elektroniski un tā izvairīties no papīra formas žurnālu aizpildīšanas, ievērojot jaunās Komisijas 2025. gada 27. augusta Deleģētās regulas (ES) 2025/1766, ar ko Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 papildina ar noteikumiem par zvejniecības kontroli, par zvejas darbību pārraudzību un inspekciju, par noteikumu izpildi un par atbilstību, (turpmāk – Deleģētā regula 2025/1766) 7. panta prasības.

Noteikumu projekts papildināts ar 4. punktu (noteikumu Nr. 296 8.3.³ apakšpunkts), kas dod iespēju izmantot informācijas sistēmas mobilo lietotni, lai, rodoties tehniskām kļūdām zvejas darbību ziņošanas sistēmā (ERS), varētu iesniegt nepieciešamās ziņas.

Noteikumu Nr. 296 8.10. apakšpunktā noteikts zvejnieka pienākums ziņot institūtam BIOR par iezīmētu vai retu sugu zivju un putnu, kā arī par jūras zīdītāju (piemēram, cūkdelfīnu, roņu) noķeršanu un izdarīt atbilstošus ierakstus zvejas žurnālā. Tā kā informācija par jūras zīdītāju noķeršanu un novērošanu institūtam BIOR ir pieejama informācijas sistēmas zvejas žurnālā, nav nepieciešams par to ziņot nevienā citā veidā. Savukārt, tā kā pēc retu sugu noķeršanas zvejniekiem ir grūtības noteikt to sugu, nebūtu lietderīgi dot iespēju zvejas žurnālā reģistrēt sugu ar nosaukumu "Nezināms", jo tas apgrūtinās datu apkopošanu un analīzi, tāpēc zvejnieki daļēji var tikt atbrīvoti no pienākuma ziņot institūtam BIOR.

Ar noteikumu projekta 5. punktu noteikumu Nr. 296 8.10. apakšpunkts tiek grozīts, paredzot, ka par jūras zīdītāju noķeršanu zvejniekiem nav jāinformē institūts BIOR, bet pietiek ar šī fakta reģistrāciju zvejas žurnālā.

Noteikumi Nr. 296 paredz, ka apstiprinājums zvejas kuģa iegādei (būvei, pārbūvei) vai zvejas kuģa dzinēja nomaiņai ar tonnāžas palielinājumu vai bez tā vai ar dzinēja jaudas palielinājumu vai bez tā ir spēkā vienu gadu kopš tā saņemšanas Zemkopības ministrijā, ja zvejnieks nav iesniedzis lūgumu par šī termiņa pagarinājumu un saņēmis pagarinājuma apstiprinājumu. Tādējādi veidojas situācija, kad arī uzņēmumiem, kuriem vairs nav derīgas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā, Zemkopības ministrijai ir jāsaglabā zvejas kapacitāte un tā tiek rezervēta ilgstoši, tādējādi liedzot šo zvejas kapacitāti izmantot citiem uzņēmumiem, kas ir saņēmuši speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā. Vienlaikus jāņem vērā arī apstāklis, ka tad, kad saņemts apstiprinājums zvejas kuģu iegādei, kapacitātes palielināšana var notikt tikai konkrētā segmentā. Piemēram, ja kapacitāte ir izņemta no kapacitātes starptautiskajos vai trešo valstu ūdeņos, to nevar izmantot zvejai Baltijas jūrā. Šāds nosacījums nepieciešams it īpaši situācijās, kad kādā zvejas flotes segmentā tiek īstenota zvejas flotes sabalansēšana ar pieejamajiem zivju resursiem.
Vienlaikus jāņem vērā ģeopolitiskā situācija, starptautisko zvejas iespēju nenoteiktība, kuģu tirgus ierobežotā pieejamība, kā arī būtiskas pārmaiņas uzņēmējdarbības vidē. Tas viss kopumā rada papildu sarežģījumus zvejas uzņēmumu attīstības plānu īstenošanai. Potenciālu zvejas kuģu atrašana un iegāde ir sarežģīts un laikietilpīgs process, kas prasa ievērojami vairāk laika, nekā varētu domāt. Ievērojot minētos apstākļus, ilgāks zvejas kuģu kapacitātes saglabāšanas termiņš ļautu uzņēmumiem pieņemt ekonomiski pamatotus lēmumus par jaunu zvejas kuģu iegādi pēc rūpīgas pieejamo piedāvājumu un attīstības iespēju izvērtēšanas, tāpēc zvejas kuģiem, kuri iesaistīti liela apjoma zvejā aiz piekrastes ūdeņiem un kuru garums ir 12 metri un vairāk, ir nepieciešami atšķirīgi nosacījumi.

Ar noteikumu projekta 6. punktu precizēts noteikumu Nr. 296 8.11.1. apakšpunkts, nosakot, ka lūgumu par termiņa pagarinājumu un Zemkopības ministrijas termiņa pagarinājuma apstiprinājumu var saņemt tikai zvejnieks, kas nodarbojas ar komercdarbību zvejniecībā un konkrētā segmentā.
Savukārt kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 12 metrus, apstiprinājums zvejas kuģa iegādei (būvei, pārbūvei) vai zvejas kuģa dzinēja nomaiņai ar tonnāžas palielinājumu vai bez tā vai ar dzinēja jaudas palielinājumu vai bez tā ir spēkā divus gadus.

Regulas Nr. 1224/2009 grozījumi terminu "kuģu monitoringa sistēmas dati" aizstāj ar terminu "kuģa pozīcijas dati", kas ir precīzāks. Termina "kuģa pozīcijas dati" definīcijā vairs nevajadzētu atsaukties uz datu pārraidīšanu ar satelītnovērošanas sistēmām, jo tagad ir pieejamas citādas kuģu izsekošanas un kuģa pozīcijas datu pārraidīšanas tehnoloģijas. Vienlaikus prasība par kuģa pozīcijas datu reģistrēšanu un pārraidi tiks attiecināta uz piekrastes zvejas kuģiem (laivām) no 2028. gada 10. janvāra.

Ar noteikumu projekta 7. punktu precizēts noteikumu Nr. 296 8.13. apakšpunkts par prasību uzstādīt satelītraidītāju ar zvejas kuģa novērošanas sistēmu. Šis termins ir salāgots ar regulā Nr. 1224/2009 lietoto terminu un ietver gan satelītraidītājus, gan arī citu risinājumu (tostarp mobilo lietotni), kas var tikt piemērots maziem zvejas kuģiem (laivām).
Tāpat noteikumu projekta 22. punktā (noteikumu Nr. 296 38. punktā) noteikts, ka prasība attiecībā uz zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, (piekrastes zvejas kuģiem (laivām)) stāsies spēkā 2028. gada 10. janvārī un ka minētie kuģi izmantos informācijas sistēmas mobilo lietotni.
Mobilā lietotne nodrošina bezsaistes režīma funkcionalitāti, kas ļauj ievadīt datus un izmantot lietotnes pamatfunkcijas arī bez aktīva interneta savienojuma. Lietotne nodrošina lietotājam vizuālu indikāciju par aktīvo bezsaistes režīmu, lai lietotājs apzinātos, ka dati vēl nav nosūtīti uz informācijas sistēmu. Brīdī, kad ierīcei tiek atjaunots interneta savienojums, lietotne automātiski uzsāk lokāli saglabāto datu sinhronizāciju ar informācijas sistēmu. Informācijas sistēma apstrādā saņemtos datus, tos validē un reģistrē sistēmā ar faktisko ievades laiku (laiku, kad dati ievadīti ierīcē), saglabājot datu integritāti un izsekojamību. Tādējādi pēc kuģu novērošanas sistēmas tehnisko problēmu atrisināšanas nebūs atkārtoti jāvada dati, jo tie nonāk informācijas sistēmā no mobilās lietotnes un būs pieejami atbildīgajām iestādēm.
Šāda norma ir iekļauta jau pašlaik, jo ir skaidrs risinājums, kā varēs nodrošināt šādas prasības, un Zemkopības ministrija, kuras pārziņā ir informācijas sistēma, varētu laikus sākt atbilstošās funkcionalitātes izstrādi.

Jānosaka tehnoloģija, ko var izmantot, ja rodas kuģu novērošanas sistēmas tehniskas problēmas vai sakaru kļūme.

Ar noteikumu projekta 8. punktu noteikumi Nr. 296 papildināti ar 8.13.¹ apakšpunktu, dodot iespēju līdz zvejas darbību ziņošanas sistēmas darbības atjaunošanai izmantot informācijas sistēmas mobilo lietotni, lai pārraidītu kuģa pozīciju datus, kad satelītraidītājam radušās tehniskas problēmas, par to informējot Valsts vides dienestu. Mobilā lietotne nodrošina bezsaistes režīma funkcionalitāti, kas ļauj ievadīt datus un izmantot lietotnes pamatfunkcijas arī bez aktīva interneta savienojuma. Šis risinājums ir paredzēts situācijām, kad, kuģim atrodoties jūrā, ir tehniskas problēmas ar sistēmu uz kuģa. Lietotājam uzsākot darbu bez interneta savienojuma, lietotne automātiski pārslēdzas bezsaistes režīmā. Kuģa pozīcijas dati tiek ielasīti automātiski un saglabāti šifrētā veidā lietotāja ierīces lokālajā atmiņā. Lietotne nodrošina lietotājam vizuālu indikāciju par aktīvo bezsaistes režīmu, lai lietotājs apzinātos, ka dati vēl nav nosūtīti uz informācijas sistēmu. Brīdī, kad ierīcei tiek atjaunots interneta savienojums, lietotne automātiski uzsāk lokāli saglabāto datu sinhronizāciju ar informācijas sistēmu. Informācijas sistēma apstrādā saņemtos datus, tos validē un reģistrē sistēmā ar faktisko ievades laiku (laiku, kad dati ievadīti ierīcē), saglabājot datu integritāti un izsekojamību. Tādējādi pēc kuģu novērošanas sistēmas tehnisko problēmu atrisināšanas nebūs atkārtoti jāvada dati, jo tie nonāk informācijas sistēmā no mobilās lietotnes un būs pieejami atbildīgajām iestādēm.

Noteikumu projektā minētie piekrastes pašpatēriņa zvejā izmantojamie zvejas rīki ir jāsalāgo ar Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos" noteikto.

Noteikumu Nr. 296 12. punkts (noteikumu projekta 10. punkts) precizēts, lai piekrastes zvejas rīku izmantošanas nosacījumi tiktu salāgoti ar Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumiem Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos". Vienlaikus precizēts arī noteikumu Nr. 296 6. pielikums (noteikumu projekta 25. punkts un pielikums) un izdarīti redakcionāli labojumi. Tā kā normā jau teikts, ka pašpatēriņa zvejā atļauts izmantot tikai vienu zvejas rīku, nav nepieciešams to atkārtot citiem vārdiem, tādēļ svītrots noteikumu Nr. 296 12. punkta otrais teikums.

Konstatētas pretrunas noteikumu Nr. 296 16. punkta normās par specializēto lucīšu zveju. 16.4.2. apakšpunkts neaizliedz specializēto lucīšu zveju ar murdiem oktobrī (norma mainīta ar iepriekšējiem noteikumu Nr. 296 grozījumiem, lai pagarinātu lucīšu zvejas sezonu), savukārt 16.5.3. apakšpunktā nav minēts, ka to drīkst darīt oktobrī, tātad oktobrī nedrīkst likt luču murdus.

Pamatojoties uz institūta BIOR atzinumu, ar noteikumu projekta 11. punktu precizēts noteikumu Nr. 296 16.4.2. apakšpunkts, nosakot lucīšu murdu izmantošanas liegumu no oktobra.
Lucīšu krājums pēdējos gados ir sarucis. Laikā no 2013. līdz 2024. gadam nozveja ar lucīšu murdiem oktobrī vidēji veido tikai 0,13 % no gada kopējās nozvejas (maks. 0,77 % 2024. gadā). Ar zveju oktobrī nodarbojas ne vairāk kā pieci zvejas uzņēmumi. Noteikumi, atļaujot lucīšu zveju oktobrī, tika grozīti 2016. gadā, lai šādā veidā vairāk tiktu nozvejots apaļais jūrasgrundulis. Līdz 2019. gadam apaļais jūrasgrundulis nozvejā bija lielākā skaitā, taču kopš 2021. gada oktobra lucīšu murdos apaļā jūrasgrunduļa nozveja nepārsniedz 6 %. 
Vienlaikus, nosakot lucīšu murdu izmantošanas liegumu no oktobra, tiktu nodrošināta konsekvence ar noteikumu Nr. 296 16.5.3. apakšpunktu.

Noteikumu Nr. 296 17.4. apakšpunktā ir noteikts, ka zveja ar zivju un plekstu vadiem Rīgas līča piekrastes ūdeņos ir aizliegta. Institūts BIOR ir īstenojis pētījumu par zivju vadu izmantošanu Rīgas līča piekrastes ūdeņos un konstatējis, ka šāda zveja ir pieļaujama, tāpēc ar Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumiem Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos" ir iedalīts zivju vadu limits Saulkrastu un Ādažu novadu, kā arī Rīgas un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībām.

Noteikumu projekta 12. punkts (noteikumu Nr. 296 17.4. apakšpunkts) precizēts, nosakot, ka Rīgas līča piekrastes ūdeņos visu gadu zveja aizliegta ar plekstu vadiem. Šādu noteikumu Nr. 296 grozījumu pamatā ir institūta BIOR zinātniskais atzinums par to, ka Rīgas līča piekrastē ir atļauta zveja ar zivju vadu, tāpēc ar noteikumu projektu ir konkrēti noteikts, ar kuriem rīkiem zveja ir aizliegta, nevis minēts papildu izņēmums.

Starptautiskā jūras pētniecības padome (turpmāk – ICES) kopš 2019. gada iesaka Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu nozveju nulles apjomā, jo krājums joprojām atrodas kritiskā stāvoklī. Līdzīga situācija ir ar Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencu: ICES līdz šim vairākus gadus ir ieteikusi mazu nozvejas apjomu, taču 2026. gadā tā iesaka nozveju nulles apjomā. Ir pieejama tikai mencas piezvejas kvota, jo mencas piezveja tiek gūta visās zvejniecībās. Mencas piezvejas apjoms, kā arī papildu regulācija mencas ieguvei atpūtas (tostarp pašpatēriņa) zvejā noteikta ikgadējā Padomes regulā, ar ko nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā.

Ar noteikumu projekta 14. punktu precizēts noteikumu Nr. 296 22.5. apakšpunkts, nosakot, ka mencu piezvejas apjoms piekrastē tiek noteikts saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un Zemkopības ministrijas ikgadējo lēmumu par zvejas papildu regulāciju. Vienlaikus svītrots mencu piezvejas apjoms pašpatēriņa zvejā, jo tas tiek regulēts Eiropas Savienības tiesību aktos, tāpēc nav nepieciešams regulējums nacionālā mērogā.

Noteikumu Nr. 296 22.6. apakšpunkts paredz, ka ikvienam zvejniekam ir iedalīts mencas piezvejas apjoms. Reāli, ievērojot mencu specializētās zvejas liegumu un ierobežoto mencu piezvejas kvotu, šāda dalījuma zvejniekiem nav, bet ir kopējs apjoms visai piekrastei, tāpēc noteikumu Nr. 296 22.6. apakšpunkta otrais teikums svītrojams, jo tas neatbilst esošai situācijai. Mencu piezvejas kvotas valstij tiek noteiktas Eiropas Savienības mērogā, ja specializētā zveja ir aizliegta (kā tas pašlaik attiecas uz Baltijas jūras mencu). Tādējādi piekrastes ūdeņos tiek noteikta konkrēta daļa no kopējās Latvijai pieejamās mencu piezvejas kvotas. Zvejniecības likuma 11. panta ceturtās daļas 4. punkts paredz, ka mencu zvejai piekrastes ūdeņos Baltijas jūras Austrumu daļā (Austrumbaltijas menca) iedala ne mazāk par trīs procentiem no Latvijai pieejamām kopējām mencu zvejas iespējām šajos ūdeņos. Tādējādi tiek pieņemts, ka mencu piezvejai piekrastes ūdeņos tiek paredzēti 3 % no Latvijai pieejamās mencu piezvejas kvotas, un Zemkopības ministrija to ņem vērā, uzraugot Latvijas kopējo nozvejas apjomu.

Ar noteikumu projekta 15. punktu precizēts noteikumu Nr. 296 22.6. apakšpunkts, nosakot kopējo mencas piezvejas apjomu visā piekrastes zvejā.

Konstatēts, ka noteikumu Nr. 296 26. punktā ir iekļauts tāds nacionālais regulējums piezvejas apjoma noteikšanai, kas bija vēl līdz Eiropas Savienības regulējuma piemērošanai. Pašlaik nozvejas un piezvejas apjoms tiek regulēts ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Noteikumu Nr. 296 26. punkts ir svītrots (noteikumu projekta 17. punkts).

No normas svītrots konkrēts verifikācijas vietas (''Latvijas Jūras akadēmijā") nosaukums, neparedzot alternatīvu institūciju norādīšanu, lai nodrošinātu institucionāli neitrālu un elastīgu pieeju verifikācijas organizēšanai atbilstoši reālajai situācijai.
Ņemta vērā arī praktiskā pieredze, proti, Latvijā pašlaik nav institūciju, kas veiktu zvejas kuģu dzinēju jaudas fizisko verifikāciju, un, ja nepieciešams, šim nolūkam tiek piesaistīti ārvalstu pakalpojumu sniedzēji.

Ar noteikumu projekta 20. punktu precizēts noteikumu Nr. 296 28.2.10. apakšpunkts, svītrojot konkrētu verifikācijas veicēju.

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 5. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 4. pantā ir noteikts, ka nevienam nedrīkst likt veikt piespiedu vai obligātu darbu. Turklāt visas dalībvalstis ir pievienojušās Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvencijai Nr. 29 par piespiedu darbu. Tajā noteikts, ka piespiedu vai obligātā darba nelikumīga izdarīšana ir sodāma kā kriminālpārkāpums un par to ir jāpiemēro tiesību aktos paredzētas sankcijas, kas ir patiešām atbilstošas un tiek stingri izpildītas. Turklāt zvejas darbības, kurās tiek izmantots piespiedu darbs, ir pretrunā ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem, jo īpaši ar to, ka zvejas darbības ir jāpārvalda tā, lai tās atbilstu mērķiem nodrošināt ieguvumus sociālajā un nodarbinātības jomā un veicinātu pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas ir atkarīgi no zvejas darbībām. Piespiedu darba izmantošana arī apdraud vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā tirgotajiem zvejas un akvakultūras produktiem, tāpēc zvejas darbības, kurās tiek izmantots piespiedu darbs, būtu jāuzskata par smagu pārkāpumu, neskarot kriminālsodus par piespiedu darbu saskaņā ar dalībvalstu saistībām, kas noteiktas SDO Konvencijā Nr. 29 par piespiedu darbu.
Regulas Nr. 1224/2009 74. panta "Inspekciju veikšana" 8. punkts noteic: ja ierēdnim, kas veic inspekciju, ir iemesls uzskatīt, ka zvejas kuģis ir iesaistījies zvejas darbībās, izmantojot piespiedu darbu, kā noteikts 2. pantā Starptautiskās Darba organizācijas Konvencijā Nr. 29 par piespiedu darbu, minētais ierēdnis par to informē visas citas minētās dalībvalsts attiecīgās iestādes. 
Savukārt Deleģētās regulas 2025/1766 20. pants "Inspekcijas attiecībā uz zvejas darbībām, kas veiktas, izmantojot piespiedu darbu" un tās V pielikums nosaka rādītājus, kuri liecina, ka zvejas darbībās tiek izmantots piespiedu darbs, un kurus inspektori vērtē inspekcijas laikā.
Tā kā regulas Nr. 1224/2009 74. pantā nav noteikta iestāde, kurai Valsts vides dienestam jāsniedz informācija, ja inspekcijas laikā tiek uzskatīts, ka zvejas kuģis ir iesaistījies zvejā, kurā izmanto piespiedu darbu, noteikumu projektā ir ietverta norma, kas nosaka šo iestādi, t. i., Valsts policiju.

Lai inspekcijas laikā novēroto rādītāju (ja tie liecina, ka zvejas darbībās izmantots piespiedu darbu) atbilstoši regulas prasībai paziņotu Latvijas atbildīgajai iestādei, ar noteikumu projekta 21. punktu noteikumu Nr. 296 28.2.13. apakšpunktā noteikta iestāde – Valsts policija, kurai Valsts vides dienests ziņo par iespējamā piespiedu darba pazīmēm uz zvejas kuģa.

Regulas Nr. 1224/2009 9. panta "Kuģu monitoringa sistēmas'" 4. punkts paredz dalībvalsts tiesības līdz 2029. gada 31. decembrim atbrīvot no prasības aprīkot ar kuģu monitoringa sistēmu tādus zvejas kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par deviņiem metriem un kuri kuģo ar tās karogu, ja
a) šādi kuģi darbojas tikai konkrētās dalībvalsts suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos ne vairāk kā sešu jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām mēra teritoriālās jūras platumu, un izmanto tikai pasīvos zvejas rīkus, vai konkrētās dalībvalsts ūdeņos krasta virzienā no bāzes līnijām;
b) tie nekad nepavada jūrā vairāk par 24 stundām, rēķinot no brīža, kad tie atstāj ostu, līdz brīdim, kad tie atgriežas ostā;
c) uz tiem neattiecas ierobežojumi, ko piemēro jebkurā zvejai ierobežotā apgabalā, kurā tie darbojas.
Šī atkāpe attiektos uz aptuveni 305 piekrastes zvejas kuģim (laivām), kuru garums ir no 2,85 līdz 9 metriem.

Tiek izvērtēts, ka šādu atkāpi var piemērot maziem piekrastes zvejas kuģiem (laivām), ievērojot esošo un plānoto kontroles pasākumu kopumu, kas nodrošina kontroles atbilstību, tostarp paziņojumus par plānoto iziešanas laiku, par izkraušanas laiku (no 2028. gada 10. janvāra) u. c. prasības. Noteikumu projekta 23. punktā (noteikumu Nr. 296 39. punktā) noteikta šāda atkāpe.

Komisijas 2025. gada 17. oktobra Īstenošanas Regulas (ES) 2025/2196, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā attiecībā uz piekļuvi ūdeņiem un resursiem, zvejniecību kontroli, pārraudzību, inspekciju un noteikumu izpildi, kvotu un zvejas piepūles atvilkšanu, datiem un informāciju īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011, (turpmāk – Īstenošanas regula 2025/2196) 23. panta pirmais punkts paredz kuģa pozīcijas datu pārraidīšanas biežumu no 2026. gada 10. janvāra līdz 2027. gada 10. jūlijam vismaz reizi divās stundās, izņemot, kad zvejas darbības notiek zvejai ierobežotajās teritorijās un arī piecu jūras jūdžu rādiusā ap tām, un tad pārraidīšanas biežums ir vismaz viena reize 30 minūtēs, savukārt no 2027. gada 10. jūlija – vismaz reizi 30 minūtēs. Vienlaikus minētā panta otrais punkts dod dalībvalstij tiesības noteikt atkāpi kuģa pozīcijas datu pārraidīšanas biežumam (vismaz reizi 60 minūtēs), ievērojot regulā paredzētos noteikumus.

Izvērtējot jau esošo situāciju ar zvejas kuģu zvejas darbībām attiecīgajās zvejas zonās, tiek izmantota dalībvalstij dotā rīcības brīvība un noteikta kuģa pozīcijas datu pārraidīšanas biežuma atkāpe – vismaz reizi 60 minūtēs (noteikumu projekta 24. punkts, noteikumi Nr. 296 papildināti ar 40. punktu). Šādas atkāpes noteikšanai tika izvērtēti Īstenošanas regulas 2025/2196 23. panta 2. punkta "b" apakšpunkta nosacījumi: atkāpi var piemērot kuģiem, kuri zvejas operācijas īsteno ārpus teritoriālās jūras ārējām robežām, t. i., kuri zvejo Baltijas jūrā aiz piekrastes ūdeņiem, starptautiskajos vai trešo valstu ūdeņos, un tad, ja tie nenodarbojas ar zvejas darbībām zvejai ierobežotajās teritorijās un arī piecu jūras jūdžu rādiusā ap tām. Vienlaikus tika ņemts vērā finanšu slogs un zvejnieku izmaksas par datu pārraidi. Līdz šim zvejas kuģi pārraidīja kuģa pozīcijas datus reizi divās stundās, un tas nozīmē, ka pat ar paredzēto atkāpi – reizi stundā – zvejnieku izmaksas dubultosies. Jāpiebilst, ka Latvijas kuģi ir aprīkoti ar kuģu uzraudzības sistēmu satelītraidītājiem, kas darbojas uz "Inmarsat-C" bāzes, tomēr, lai gan tehnoloģijas ir pieejamas un izplatītas, datu pārraides izmaksas Latvijas kuģiem, ņemot vērā to izmantotās tehnoloģijas, netika samazinātas. Pozīcijas datu pārraide reizi 60 minūtēs joprojām atbilst zvejas uzraudzības un kontroles pamatmērķiem – kuģu trajektorijas rekonstrukcijai, atbilstības pārbaudei un inspekciju plānošanai. Retāks pozīcijas ziņojumu biežums – reizi 60 minūtēs – joprojām nodrošina pietiekamu uzraudzību. Kuģu reāllaika izsekošana ar 30 min. intervālu nav operacionāli nepieciešama, tāpēc atkāpe ļauj līdzsvarot uzraudzības kvalitāti ar samērīgām izmaksām.

Institūts BIOR savā 2026. gada 10. marta rekomendācijā Nr. 1-6/408 "Par biedrības "Mazjūras zvejnieki" priekšlikumiem" norāda, ka institūts BIOR atbalsta biedrības "Mazjūras zvejnieki" rosinātos grozījumus noteikumos Nr. 296, lai atceltu maksimālo acs izmēru murdu sētai. Lielāka acs izmēra izmantošana sētā var palīdzēt samazināt mazāka izmēra zivju piezveju, kā arī zvejas rīku apaugumu un noturību pret ūdens plūsmu. Tāpat institūts BIOR atbalsta maksimālā konstrukcijas linuma acs izmēra atcelšanu stāvvadiem, jo, lai pasargātos no roņiem, tiem tiek izmantoti selektīvie paneļi ar 200 mm soli.

Noteikumu projekta 1. pielikumā paredzēts svītrot noteikumu projekta 6. pielikuma II sadaļā "Pasīvie zvejas rīki" noteikto maksimālo acs izmēru murdu sētai no 1. līdz 6. punktam, kā arī maksimālo konstrukcijas linuma acs izmēru 1. punktā (noteikumu projekta 26. punkts un 6. pielikums).