Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši MK noteikumos Nr. 205 noteiktajai kārtībai notikušas divas nevalstisko organizāciju atlases darbam Fonda padomē. Ņemot vērā Fonda darbības stratēģiskos virzienus, to izmaiņas atbilstoši nacionālajām prioritātēm vai ģeopolitiskajiem notikumiem un aktualitātēm, nepieciešams nodrošināt dažādu jomu nevalstisko organizāciju iesaisti Fonda padomē. Vienlaikus, lai nodrošinātu efektīvu konkursa komisijas, kas izvērtē nevalstisko organizāciju pieteikumus darbam Fonda padomē, efektivitāti, ir nepieciešams papildināt konkursa komisijas sastāvu ar labklājības jomas pārstāvi, kā arī spēcināt Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes pārstāvniecību.
Ņemot vērā strauji pieaugušo nevalstisko organizāciju interesi un gatavību iesaistīties Fonda padomes darbā, nepieciešams pagarināt pieteikumu vērtēšanas termiņu, ņemot vērā būtisku pieteikumu skaita pieaugumu.
MK noteikumi Nr. 205 neparedz konkursa komisijas konkrētu rīcību gadījumā, ja konkursā nevalstiskā organizācija nav izvirzījusi aizvietotāju. Tādējādi pastāv risks, ka komisijas darbā var tikt pieļautas normu interpretācijas, kas var kalpot par pamatu labvēlīgākam vai mazāk labvēlīgam lēmumam attiecībā uz pieteikuma vērtējumu.

Projekts nosaka kritērijus, pēc kādiem tiek izraudzītas nevalstiskās organizācijas, kuras ir tiesīgas deleģēt savu pārstāvi darbam Fonda padomē, kārtību, kādā šīs nevalstiskās organizācijas tiek izraudzītas, un atalgojuma apmēru par amata pienākumu pildīšanu Fonda padomē Fonda padomes locekļiem vai viņu aizvietotājiem, kas ir nevalstisko organizāciju pārstāvji, nosakot:
1) nevalstisko organizāciju, to deleģēto pārstāvju un viņu aizvietotāju atlases kritērijus (Projekta II. nodaļa);
2) kārtību, kādā tiek izsludināts konkurss nevalstiskajām organizācijām, kuras ir tiesīgas deleģēt savu pārstāvi un viņa aizvietotāju darbam Fonda padomē (turpmāk – konkurss) (Projekta III. nodaļa);
3) konkursā iesniedzamo dokumentu un iesnieguma sagatavošanas, tai skaitā aizpildāmās pieteikuma veidlapas un dokumentu iesniegšanas kārtību (Projekta IV. nodaļa);
4) kārtību, kādā konkursa komisija izvērtē pieteikumu un pieņem lēmumu, kuras nevalstiskās organizācijas un to pārstāvji tiks iekļauti Fonda padomē (Projekta V. nodaļa);
5) atalgojuma apmēru par vienu Fonda padomes sēdi, kā arī par vienu elektronisko rakstisko procedūru Fonda padomes locekļiem, kuri ir nevalstisko organizāciju pārstāvji (Projekta VI. nodaļa).
Projektā ir precizēts MK noteikumos Nr. 205 noteiktais tiesiskais regulējums un kārtība, kādā darbam Fonda padomē tiek atlasītas nevalstiskās organizācijas. Lai nodrošinātu efektīvāku Fonda padomes darbību un kompetentu nevalstisko organizāciju pārstāvju dalību tajā, Projekts nosaka kritērijus nevalstiskajai organizācijai, kas vēlas deleģēt savu pārstāvi un viņa aizvietotāju darbam Fonda padomē (Projekta 6., 7. un 9. punkts), vienlaikus paredzot Fonda padomei tiesības noteikt prioritāru nevalstisko organizāciju darbības jomu, tādējādi sekmējot tādu nevalstisko organizāciju iesaisti, kuru darbība atbilst Fonda darbības stratēģiskajiem virzieniem, to izmaiņām atbilstoši nacionālajām prioritātēm vai ģeopolitiskajiem notikumiem un aktualitātēm (Projekta 6.1. apakšpunkts). Projektā ir noteikti arī kritēriji nevalstisko organizāciju deleģēto pārstāvju un aizvietotāju kandidatūru izvērtēšanai, lai detalizēti izvērtētu katra kandidāta kompetenci Fonda darbības jomās, darbības pieredzi nevalstiskajā organizācijā, kopējo darbības pieredzi nevalstiskajā sektorā vai pilsoniskajā sabiedrībā, kā arī tādas darbam Fonda padomē nepieciešamas prasmes kā vadības, komunikācijas, argumentācijas, sadarbības un stratēģiskās plānošanas prasmes, kā arī izpratni par Fondu, tā mērķiem un darbību un izpratni par valsts pārvaldi un tās darbību (Projekta 10. punkts).

Lai nodrošinātu Projekta 6. un 7. punktā noteikto kritēriju pārbaudi, Fonda sekretariāts pārbauda šādu informāciju:
1) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē – vai nevalstiskā organizācija ir reģistrēta un darbojas Latvijas Republikā vismaz trīs gadus pirms konkursa izsludināšanas, vai nevalstiskā organizācija nav pasludināta par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas stadijā, tās publiskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, vai nav uzsākta tiesvedība par nevalstiskās organizācijas darbības izbeigšanu vai maksātnespēju, kā arī vai nevalstiskās organizācijas statūtos noteiktais darbības mērķis un darbības joma atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 398 ,,Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi” noteiktajai klasifikācijai vismaz trīs gadus ir tieši saistīta ar vismaz vienu no Projekta 6.6. apakšpunktā noteiktajām darbības jomām;
2) Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā nodokļu parādnieku datubāzē – vai nevalstiskajai organizācijai nav nodokļu parādu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kuru kopsumma pārsniedz 150 euro;
3) Iekšlietu ministrijas Informācijas centra valsts informācijas sistēmā „Sodu reģistrs” – vai nevalstiskās organizācijas valdes locekļi, deleģētais pārstāvis vai aizvietotājs nav sodīts par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem;
4) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē – vai nevalstiskās organizācijas deleģētais pārstāvis un aizvietotājs ir Latvijas Republikas pilsoņi, un vai to rīcībspēju nav ierobežojusi tiesa;
5) nevalstisko organizāciju deleģēto pārstāvju un aizvietotāju dzīvesgaitas aprakstos – vai nevalstiskās organizācijas deleģētais pārstāvis un aizvietotājs pārvalda latviešu valodu un var nodrošināt pilnvērtīgu dalību Fonda padomes sēdēs;
6) Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11.1 pantā noteiktajā kārtībā – vai nevalstiskajai organizācijai un tās valdes locekļiem nav noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas.
Informācija no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra valsts informācijas sistēmas „Sodu reģistrs” tiks iegūta rakstveidā (vēstules formā), ievērojot Ministru kabineta 2014. gada 23. septembra noteikumos Nr. 563 ,,Noteikumi par ziņu sniegšanu un saņemšanu no Sodu reģistra, valsts nodevas apmēru un izziņas noformēšanas prasībām” noteikto kārtību. Arī no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija tiks iegūta rakstveidā (vēstules formā).

Sabiedrības integrācijas fonda likuma 2. panta otrā daļa nosaka, ka Fonda lēmējorgāns ir Fonda padome. Sabiedrības integrācijas fonda likuma 9. panta pirmā daļa nosaka, ka Fonda padomes sastāvā ir Ministru prezidenta pārstāvis, kultūras ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs, tieslietu ministrs, kā arī četri nevalstisko organizāciju pārstāvji. Turklāt Sabiedrības integrācijas fonda likuma 9. panta sestā daļa nosaka, ka Fonda padomes sastāvā iekļautos ministrus var aizvietot ministra pilnvarota persona, par ministra pilnvarotu personu var būt ministrijas parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieks vai ministrijas struktūrvienības vadītājs.
Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 12. pantu par Ministru kabineta locekli nevar izvirzīt un apstiprināt personu, kuru saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu nevar pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu un ievēlēt Saeimā, t.i., par Ministru kabineta locekli nevar kļūt tāda persona, kura atbilst Saeimas vēlēšanu likuma 5. pantā noteiktajiem gadījumiem. Savukārt uz Ministru prezidenta pārstāvi, kā arī uz ministra pilnvarotu personu ir attiecināmas Valsts civildienesta likuma 7. pantā noteiktās prasības.
Saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda likuma 3. panta otro daļu Fonda uzdevumi ir tostarp – izstrādāt Fonda darbības stratēģiju atbilstoši valsts sabiedrības integrācijas politikas plānošanas dokumentiem un citiem attīstības plānošanas dokumentiem, noteikt kritērijus un izstrādāt pamatprincipus sabiedrības integrācijas un publiskā un nevalstiskā sektora attīstības projektu izvērtēšanai, noteikt kritērijus un izstrādāt metodiskos norādījumus sabiedrības integrācijas un publiskā un nevalstiskā sektora attīstības projektu sagatavošanai un pieteikšanai, izsludināt un organizēt sabiedrības integrācijas un publiskā un nevalstiskā sektora attīstības projektu konkursus finansējuma saņemšanai, kā arī uzturēt un atjaunot Fondam iesniegto un tā finansēto sabiedrības integrācijas un publiskā un nevalstiskā sektora attīstības projektu publiski pieejamu datu bāzi, kā arī saņemt un analizēt informāciju par perspektīvajiem finansējuma projektiem un mērķtiecīgi un efektīvi apsaimniekot piešķirto finansējumu, nodrošinot kontroli pār līdzekļu izlietošanu. Tādējādi Fonda padomes locekļu amata pienākumos ietilpst, piemēram, Fonda īstenoto valsts budžeta programmu pārraudzība, Fonda prioritāšu un uzdevumu formulēšana, to izpildes kontrole, Fonda darbības stratēģijas izstrāde, kā arī lēmumu pieņemšana ar valsts budžeta finansējuma izlietošanu saistītos jautājumos, lēmumu pieņemšana par projektu apstiprināšanu vai noraidīšanu u.c.
Ņemot vērā minētos Fonda padomes locekļu amata pienākumus, arī nevalstisko organizāciju deleģētajiem pārstāvjiem un aizvietotājiem ir izvirzāmas noteiktas prasības. Projektā noteiktie ierobežojumi nevalstisko organizāciju deleģētajiem pārstāvjiem un aizvietotājiem ir noteikti, ņemot vērā apstākli, ka nevalstisko organizāciju deleģēto pārstāvju un aizvietotāju amata pienākumi Fonda padomē pēc satura un būtības aptver šaurāku jautājumu loku kā ministru prezidenta pārstāvja, ministru un viņu aizvietotāju amata pienākumi. Nevalstisko organizāciju deleģētajiem pārstāvjiem un aizvietotājiem Projekta 7. punktā ir noteiktas šādas prasības:
1) ir sasnieguši pilngadību;
2) ir jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem;
3) jāpārvalda latviešu valoda, lai varētu nodrošināt pilnvērtīgu dalību Fonda padomes sēdēs;
4) nevar būt sodīti par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēti vai tiem ir noņemta vai dzēsta sodāmība;
5) rīcībspēju nav ierobežojusi tiesa;
6) nevalstiskās organizācijas ir pilnvarojušas tās pārstāvēt;
7) nav noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas.

Lai precīzāk atspoguļotu jomas, kurās tiks izraudzītas nevalstiskās organizācijas, kas būs tiesīgas deleģēt savu pārstāvi un viņa aizvietotāju, attiecībā uz nevalstiskās organizācijas statūtos noteikto darbības mērķi un darbības jomu, Projekta 6.6. apakšpunkts ir precizēts atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 398 ,,Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi” noteiktajai klasifikācijai. Saskaņā ar Projekta 27. punktu konkursa komisija apstiprināšanai Fonda padomē, izvērtējot iesniegumus, izvirza četras nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv dažādas pamatdarbības jomas, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku nevalstisko organizāciju jomu pārstāvniecību Fonda padomē. Gadījumā, ja konkursā pieteikumus ir iesniegušas nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv vienu darbības jomu un tās atbilst visiem pārējiem Projektā izvirzītajiem kritērijiem, konkursa komisija var virzīt apstiprināšanai darbam Fonda padomē četras vienu jomu pārstāvošas nevalstiskās organizācijas.

Projekta VI. nodaļa nosaka tiesisko regulējumu par atalgojuma apmēru Fonda padomes locekļiem, kuri ir nevalstisko organizāciju pārstāvji. Projekta 35. punkts paredz Fonda padomes locekļa vai viņa aizvietotāja, kas ir nevalstiskās organizācijas pārstāvis, atalgojuma apmēru par vienu Fonda padomes sēdi – 201,76 euro. Savukārt Projekta 36. punkts paredz Fonda padomes locekļa vai viņa aizvietotāja, kas ir nevalstiskās organizācijas pārstāvis, atalgojuma apmēru par vienu elektronisko rakstisko procedūru – 50,44 euro. Atalgojumā ir ietverta samaksa par sagatavošanos (vidēji 6 stundas) un piedalīšanos (vidēji 2 stundas) Fonda padomes sēdē vai elektroniskajā rakstiskajā procedūrā (vidēji 2 stundas).Vidēji gadā tiek plānotas 16 Fonda padomes sēdes un 10 elektroniskās rakstiskās procedūras. Atlīdzības apmēra detalizēts aprēķins ir ietverts Projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) III. sadaļā „Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem”.
Saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda likuma 2. panta otro daļu Fonda lēmējorgāns ir Fonda padome. Ņemot vērā Sabiedrības integrācijas fonda likuma 3. panta otrajā daļā Fondam noteiktos uzdevumus un atbilstoši Fonda padomes locekļu amata pienākumiem (piemēram, Fonda īstenoto valsts budžeta programmu pārraudzība, Fonda prioritāšu un uzdevumu formulēšana, to izpildes kontrole, Fonda darbības stratēģijas izstrāde, kā arī lēmumu pieņemšana ar valsts budžeta un Eiropas Savienības finansējuma izlietošanu saistītos jautājumos, lēmumu pieņemšana par projektu apstiprināšanu vai noraidīšanu, atbild par politikas ieviešanu vairākās nozarēs u.c.), atalgojuma apmērs ir pielīdzināms Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumu Nr. 262 „Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” 36.amatu saimes „Politikas ieviešana” VII  līmenim un 13. mēnešalgu grupai, kurai saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. pielikumu 2025. gadā nosakāms bāzes mēnešalgas viduspunkts – 4 187 euro. Attiecīgi Fonda padomes loceklis, kas ir nevalstiskās organizācijas pārstāvis, saņems minēto atalgojumu 201,76 euro apmērā par vienu Fonda padomes sēdi un 50,44 euro apmērā par elektronisko rakstisko procedūru. Atalgojuma apmēra aprēķins tika izstrādāts sadarbībā ar Fondu.