24-TA-1386: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma "Vecausātas" Naudītes pagastā, Dobeles novadā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa. Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 7. punkts.
Ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma “Vecausātas”, Naudītes pagastā, Dobeles novadā, atsavināšanu.
Ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma “Vecausātas”, Naudītes pagastā, Dobeles novadā, atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā un Meža likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu “Vecausātas”, Naudītes pagastā, Dobeles novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts ieņēmumu dienests ar 18.04.2023. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.2106R/22, ievērojot Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr.1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktā noteikto un Uzņēmuma reģistra 25.05.2020. lēmumu Nr.6-12/54468, saskaņā ar kuru sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Ausātas” (reģistrācijas Nr. 40103254200) ir izslēgta no komercreģistra, nodeva nekustamo īpašumu “Vecausātas” (nekustamā īpašuma kadastra nr. 4680 001 0132) – divas zemes vienības (zemes vienību kadastra apzīmējumi 4680 001 0132 un 46800010133) 1,5800 kopplatībā, tai skaitā meža zemi 1,5700 ha kopplatībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 46800010132001) Naudītes pagastā, Dobeles novadā, Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Civillikuma 417.pants noteic, ka manta, kas paliek pēc juridisku personu izbeigšanās, izņemot peļņas sabiedrības, pielīdzināma bezmantinieku mantai un piekrīt valstij, ja likums, viņu dibināšanas akts vai statūti nenosaka citādi.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu “Vecausātas” Naudītes pagastā, Dobeles novadā (turpmāk – valsts nekustamais īpašums) nostiprinātas valstij Finanšu ministrijas personā Zemgales rajona tiesas Naudītes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000166023, lēmuma datums: 22.05.2023.
Zemgales rajona tiesas Naudītes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000166023 pievienota būve (būves kadastra apzīmējums 46800010132001), lēmuma datums 06.09.2023.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem valsts nekustamais īpašums sastāv no:
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 46800010132) 1,3100 ha platībā, kurai ir noteikts lietošanas mērķis 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība – 1,3100 ha. Zemes vienības lietošanas veids – zemes zem ceļiem platība 0,0100 ha; mežu platība – 1,3000 ha. Zemes vienības kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 384,00 euro;
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 46800010133) 0,2700 ha platībā, kurai ir noteikts lietošanas mērķis 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība. Zemes vienības lietošanas veids – mežu platība – 0,2700 ha. Zemes vienības kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 84,00 euro;
būves - pirts (būves kadastra apzīmējums 46800010132001) 33,10 m2 platībā, galvenais lietošanas veids: 1274 – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 283,00 euro. Būve atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 46800010132.
Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošo divu zemes vienību ( zemes vienību kadastra apzīmējumi – 46800010132 un 46800010133) kopplatība saskaņā ar NĪVKIS ir 1,5800 ha.
Valsts nekustamajam īpašumam Zemgales rajona tiesas Naudītes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000166023 ir reģistrēta atzīme – ceļa servitūta teritorija – 0,0200 ha platībā.
Saskaņā ar NĪVKIS zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 46800010132) noteikts apgrūtinājums – ceļa servitūta teritorija – 0,0200 ha.
Valsts nekustamajam īpašumam noteiktais apgrūtinājums tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz valsts nekustamā īpašuma iespējamo izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā, vienlaikus nākamajam valsts nekustamā īpašuma ieguvējam jāņem vērā tiesību akti, kas regulē servitūta izmantošanas kārtību.
Starp VNĪ un fizisku personu 31.10.2023. noslēgts nomas līgums Nr.IEN/2023/2376 (turpmāk – Līgums). Saskaņā ar Līguma nosacījumiem nomniekam iznomāts valsts nekustamais īpašums. Līgums spēkā līdz valsts nekustamā īpašuma atsavināšanai un nodošanai ar aktu nākamajam īpašniekam/valdītājam, bet ne ilgāk kā līdz 05.10.2024.
Noslēgtais nomas līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā. Civillikuma 2174.pantā noteikts “Kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.). Ja ieguvējs uzteic līgumu, kas nav ierakstīts zemes grāmatās, tad iznomātājam vai izīrētājam jāatlīdzina nomniekam vai īrniekam visi zaudējumi, kādi viņam nodarīti ar līguma priekšlaicīgu izbeigšanu; ieguvējam tādā gadījumā jādod nomniekam vai īrniekam piemērots laiks īres vai nomas priekšmeta atdošanai.”
Ievērojot to, ka nomas līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, Nekustamā īpašuma jaunajam ieguvējam tas nebūs saistošs.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantā noteikto, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Mežaudzes vērtību Kadastra informācijas sistēmā ieraksta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta ziņām. Atbilstoši informācijai no NĪVKIS valsts nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā uz 01.01.2024. ir noteikts 1440 euro, valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir 751 euro, attiecīgi nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 689 euro.
Dobeles novada pašvaldība 29.11.2022. vēstulē Nr. Nr.2.5/2022/4642 (turpmāk – vēstule) informē, ka saskaņā ar 30.04.2013. noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 65. punktā noteikto, lauku teritorijās jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība ir 2 ha, ja citos normatīvajos aktos vides un dabas aizsardzības, zemes pārvaldības vai lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā nav noteikta lielāka minimālā platība.
Minētajā vēstulē, Dobeles novada pašvaldība sniedz viedokli, ka zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4680 001 0132 nav sadalāma atsevišķos patstāvīgos īpašumos, jo gan jaunizveidotās, gan paliekošās zemes vienību platības būtu mazākas kā noteiktā minimālā platība 2 ha. Atbilstoši minētajam valsts nekustamais īpašums nav dalāms, jo gan zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 46800010132 platība ir mazāka kā 2 ha, gan zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 46800010133 platība ir mazāka kā 2 ha.
Dobeles novada pašvaldība ar 25.08.2023. vēstuli Nr. 2.5/2023/3948 informē, ka:
- saskaņā ar spēkā esošiem Dobeles novada domes 2017. gada 27. jūlija saistošiem noteikumiem Nr.3 “Dobeles novada teritorijas plānojuma 2013.-2025. gadam grozījumu teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa” nekustamā īpašuma “Vecausātas”, Naudītes pagastā, Dobeles novadā, kadastra numurs 4680 001 0132, zemes vienībām ir noteikti atļautās izmantošanas veidi:
- zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4680 001 0132 – lauksaimniecības zeme (L);
- zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4680 001 0133 – meža zeme (M);
- valsts nekustamais īpašums neatrodas degradētā teritorijā.
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4680 001 0133 neatbilst Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 1.panta 11.punktā noteiktajam un zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4680 001 0133 nav uzskatāma par starpgabalu - iespējams nodrošināt piekļuvi no pašvaldības ceļa;
- zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4680 001 0132 ir iespējams nodrošināt piekļuvi no pašvaldības ceļa pa plānotu servitūta ceļu, par kuru ir jāvienojas ar blakus esošo īpašumu īpašniekiem.
Saskaņā ar Meža likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktu šā likuma objekts ir zeme, kas NĪVKIS reģistrēta kā mežs.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta pirmo daļu valsts meža zeme ir meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punkts noteic, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, atsavinot valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieku, bezīpašnieka, konfiscētu vai atmestu mantu un veido domājamās daļas vai nerobežojas ar valsts īpašumu, vai atrodas pilsētu vai ciemu teritorijā, vai pie tās nav piekļuves, vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Tā kā Nekustamais īpašums ir uzskatāms par valsts meža zemi, kas atzīta par valstij piekritīgo bezmantinieka mantu un valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, ievērojot Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punktu, tā atsavināšanu var atļaut ar Ministru kabineta rīkojumu. Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 7.punktā minētā zeme atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
VNĪ 10.08.2023. vēstulē Nr.2/9-3/6451 lūdza Dobeles novada pašvaldībai izvērtēt zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4680 001 0133 pārņemšanu pašvaldības īpašumā.
Dobeles novada pašvaldība 25.08.2023. vēstules Nr. 2.5/2023/3948 pielikumā pievienots Dobeles novada domes Īpašumus komisijas 23.08.2023. sēdes Protokola Nr.1.19/30 izraksts (turpmāk – Izraksts)par Dobeles novada domes Īpašumu komisijas 23.08.2023. sēdē pieņemto lēmumu, ka valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams Dobeles novada pašvaldībai likuma “Pašvaldību likums” 4. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto funkciju nodrošināšanai.
Zemkopības ministrija ar 05.12.2022. vēstuli Nr.8.7-6e/1975/2022 ir sniegusi informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, ka tā kā atbilstoši Dobeles novada pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 46800010132 sadalīšana nav pieļaujama, valsts nekustamā īpašuma pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” pārvaldīšanā valsts funkciju veikšanai nav lietderīga.
Civillikuma 417.pants noteic, ka manta, kas paliek pēc juridisku personu izbeigšanās, izņemot peļņas sabiedrības, pielīdzināma bezmantinieku mantai un piekrīt valstij, ja likums, viņu dibināšanas akts vai statūti nenosaka citādi.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu “Vecausātas” Naudītes pagastā, Dobeles novadā (turpmāk – valsts nekustamais īpašums) nostiprinātas valstij Finanšu ministrijas personā Zemgales rajona tiesas Naudītes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000166023, lēmuma datums: 22.05.2023.
Zemgales rajona tiesas Naudītes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000166023 pievienota būve (būves kadastra apzīmējums 46800010132001), lēmuma datums 06.09.2023.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem valsts nekustamais īpašums sastāv no:
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 46800010132) 1,3100 ha platībā, kurai ir noteikts lietošanas mērķis 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība – 1,3100 ha. Zemes vienības lietošanas veids – zemes zem ceļiem platība 0,0100 ha; mežu platība – 1,3000 ha. Zemes vienības kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 384,00 euro;
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 46800010133) 0,2700 ha platībā, kurai ir noteikts lietošanas mērķis 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība. Zemes vienības lietošanas veids – mežu platība – 0,2700 ha. Zemes vienības kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 84,00 euro;
būves - pirts (būves kadastra apzīmējums 46800010132001) 33,10 m2 platībā, galvenais lietošanas veids: 1274 – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 283,00 euro. Būve atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 46800010132.
Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošo divu zemes vienību ( zemes vienību kadastra apzīmējumi – 46800010132 un 46800010133) kopplatība saskaņā ar NĪVKIS ir 1,5800 ha.
Valsts nekustamajam īpašumam Zemgales rajona tiesas Naudītes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000166023 ir reģistrēta atzīme – ceļa servitūta teritorija – 0,0200 ha platībā.
Saskaņā ar NĪVKIS zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 46800010132) noteikts apgrūtinājums – ceļa servitūta teritorija – 0,0200 ha.
Valsts nekustamajam īpašumam noteiktais apgrūtinājums tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz valsts nekustamā īpašuma iespējamo izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā, vienlaikus nākamajam valsts nekustamā īpašuma ieguvējam jāņem vērā tiesību akti, kas regulē servitūta izmantošanas kārtību.
Starp VNĪ un fizisku personu 31.10.2023. noslēgts nomas līgums Nr.IEN/2023/2376 (turpmāk – Līgums). Saskaņā ar Līguma nosacījumiem nomniekam iznomāts valsts nekustamais īpašums. Līgums spēkā līdz valsts nekustamā īpašuma atsavināšanai un nodošanai ar aktu nākamajam īpašniekam/valdītājam, bet ne ilgāk kā līdz 05.10.2024.
Noslēgtais nomas līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā. Civillikuma 2174.pantā noteikts “Kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.). Ja ieguvējs uzteic līgumu, kas nav ierakstīts zemes grāmatās, tad iznomātājam vai izīrētājam jāatlīdzina nomniekam vai īrniekam visi zaudējumi, kādi viņam nodarīti ar līguma priekšlaicīgu izbeigšanu; ieguvējam tādā gadījumā jādod nomniekam vai īrniekam piemērots laiks īres vai nomas priekšmeta atdošanai.”
Ievērojot to, ka nomas līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, Nekustamā īpašuma jaunajam ieguvējam tas nebūs saistošs.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantā noteikto, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Mežaudzes vērtību Kadastra informācijas sistēmā ieraksta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta ziņām. Atbilstoši informācijai no NĪVKIS valsts nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā uz 01.01.2024. ir noteikts 1440 euro, valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir 751 euro, attiecīgi nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 689 euro.
Dobeles novada pašvaldība 29.11.2022. vēstulē Nr. Nr.2.5/2022/4642 (turpmāk – vēstule) informē, ka saskaņā ar 30.04.2013. noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 65. punktā noteikto, lauku teritorijās jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība ir 2 ha, ja citos normatīvajos aktos vides un dabas aizsardzības, zemes pārvaldības vai lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā nav noteikta lielāka minimālā platība.
Minētajā vēstulē, Dobeles novada pašvaldība sniedz viedokli, ka zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4680 001 0132 nav sadalāma atsevišķos patstāvīgos īpašumos, jo gan jaunizveidotās, gan paliekošās zemes vienību platības būtu mazākas kā noteiktā minimālā platība 2 ha. Atbilstoši minētajam valsts nekustamais īpašums nav dalāms, jo gan zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 46800010132 platība ir mazāka kā 2 ha, gan zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 46800010133 platība ir mazāka kā 2 ha.
Dobeles novada pašvaldība ar 25.08.2023. vēstuli Nr. 2.5/2023/3948 informē, ka:
- saskaņā ar spēkā esošiem Dobeles novada domes 2017. gada 27. jūlija saistošiem noteikumiem Nr.3 “Dobeles novada teritorijas plānojuma 2013.-2025. gadam grozījumu teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa” nekustamā īpašuma “Vecausātas”, Naudītes pagastā, Dobeles novadā, kadastra numurs 4680 001 0132, zemes vienībām ir noteikti atļautās izmantošanas veidi:
- zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4680 001 0132 – lauksaimniecības zeme (L);
- zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4680 001 0133 – meža zeme (M);
- valsts nekustamais īpašums neatrodas degradētā teritorijā.
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4680 001 0133 neatbilst Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 1.panta 11.punktā noteiktajam un zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4680 001 0133 nav uzskatāma par starpgabalu - iespējams nodrošināt piekļuvi no pašvaldības ceļa;
- zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4680 001 0132 ir iespējams nodrošināt piekļuvi no pašvaldības ceļa pa plānotu servitūta ceļu, par kuru ir jāvienojas ar blakus esošo īpašumu īpašniekiem.
Saskaņā ar Meža likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktu šā likuma objekts ir zeme, kas NĪVKIS reģistrēta kā mežs.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta pirmo daļu valsts meža zeme ir meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punkts noteic, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, atsavinot valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieku, bezīpašnieka, konfiscētu vai atmestu mantu un veido domājamās daļas vai nerobežojas ar valsts īpašumu, vai atrodas pilsētu vai ciemu teritorijā, vai pie tās nav piekļuves, vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Tā kā Nekustamais īpašums ir uzskatāms par valsts meža zemi, kas atzīta par valstij piekritīgo bezmantinieka mantu un valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, ievērojot Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punktu, tā atsavināšanu var atļaut ar Ministru kabineta rīkojumu. Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 7.punktā minētā zeme atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
VNĪ 10.08.2023. vēstulē Nr.2/9-3/6451 lūdza Dobeles novada pašvaldībai izvērtēt zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4680 001 0133 pārņemšanu pašvaldības īpašumā.
Dobeles novada pašvaldība 25.08.2023. vēstules Nr. 2.5/2023/3948 pielikumā pievienots Dobeles novada domes Īpašumus komisijas 23.08.2023. sēdes Protokola Nr.1.19/30 izraksts (turpmāk – Izraksts)par Dobeles novada domes Īpašumu komisijas 23.08.2023. sēdē pieņemto lēmumu, ka valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams Dobeles novada pašvaldībai likuma “Pašvaldību likums” 4. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto funkciju nodrošināšanai.
Zemkopības ministrija ar 05.12.2022. vēstuli Nr.8.7-6e/1975/2022 ir sniegusi informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, ka tā kā atbilstoši Dobeles novada pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 46800010132 sadalīšana nav pieļaujama, valsts nekustamā īpašuma pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” pārvaldīšanā valsts funkciju veikšanai nav lietderīga.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas, kā arī to, ka nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai nekustamo īpašumu būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt rīkojuma projektā iekļautā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā iekļautā valsts nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktajam darījumiem ar zemes īpašumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma attiecīgajam valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja Nekustamais īpašums tiks atsavināts 2024.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 55.pantu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2024. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 31.12.2024. tiks ieskaitīti valsts budžetā. Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt Nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo Nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no Nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi