Anotācija

VFPS ieguldījumu plānu pārvaldībā esošo aktīvu apjoms kopš iepriekš veikto grozījumu maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi jomā stāšanās spēkā 2019. gada sākumā (noslēdzoties pārejas periodam), galvenokārt pašu dalībnieku regulāro iemaksu rezultātā ir pieaudzis no 3.6 mljrd. euro līdz 7.0 mljrd. euro 2023. gada beigās (pieaugums 2 reizes). Savukārt, maksājuma pastāvīgā daļa, balstoties uz Latvijas Bankas aplēsi, 2023. gadā bija tikai nedaudz zemāka (0.46% no aktīviem) salīdzinājumā ar 0.48% no aktīviem 2019.gadā. Pārmaiņas ir pietiekami būtiskas, lai pārvērtētu iepriekš noteikto nosacījumu aktualitāti un pilnveidotu pašreizējo regulējumu.
Likumprojekta mērķis (attiecībā par Likuma 11. panta 5.¹ daļas izteikšanu jaunā redakcijā) ir nodrošināt VFPS dalībniekiem iespējami lielāku pensijas uzkrājuma vērtības pieaugumu ilgā termiņā, līdzsvarojot VFPS dalībnieku un līdzekļu pārvaldītāju intereses. Citiem vārdiem – veicot izmaiņas Likumā tiktu vairota sabiedrības labklājība, vienlaikus nodrošinot pienācīgu un taisnīgu atlīdzību līdzekļu pārvaldītājiem.
Mērķa veiksmīgu īstenošanu būtiski ietekmē gan VFPS ieguldījumu plānu darbības rezultāti ilgā termiņā, gan izmaksas VFPS dalībniekiem par ieguldījumu pārvaldīšanu. Tā kā VFPS uzkrājumu pieaugumu galvenokārt veido regulārās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē tas ir nodoklis),  uzkrājuma pieaugums ir nodrošināts VFPS dalībnieku darba mūža laikā. Pieaugot līdzekļu pārvaldītāju pārvaldītajiem uzkrājumiem no arvien augošajām VFPS dalībnieku iemaksām, līdzekļu pārvaldnieks gūst apjoma radītos ietaupījumus, jo tā pārvaldīšanas izdevumi nepieaug proporcionāli pieaugošajām iemaksām. Vienlaikus, gandrīz visu VFPS ieguldījumu plānu pārvaldīšanas komisiju pastāvīgās daļas (kas tiek ieturētas neatkarīgi no ieguldījuma plāna darbības rezultātiem) noteiktas pie Likumā tām atļautā maksimālā līmeņa t.i. griestiem. Konkurencei līdzekļu pārvaldītāju vidū efektīvi nodrošinot līdzsvarotu apjoma radīta ietaupījuma sadalījumu VFPS dalībnieku un pārvaldītāju starpā (pēdējiem automātiski gūstot visu apjoma radīto ietaupījumu), ir nepieciešams Likumā iestrādāt pilnvērtīgu mehānismu maksājuma par ieguldījumu plāna pārvaldi pastāvīgās daļas noteikto griestu sasaistei ar līdzekļu pārvaldītāja pārvaldāmo aktīvu apjomu. Vienlaikus ir saglabājams motivējošs mehānisms līdzekļu pārvaldītājiem, nosakot maksājuma mainīgo daļu atbilstoši noturīgam VFPS plāna darbības sniegumam, kurš nodrošina VFPS dalībniekam augstāku kapitāla pieaugumu ilgā termiņā salīdzinājumā ar neitrālu, pasīvu ieguldījumu stratēģiju.

VFPS dalībnieki vairāk nekā 20 gadus ir pastāvīgi maksājuši un turpina novirzīt sešus procentus no sava atalgojuma, lai uzkrātu līdzekļus pensijai. Šis process nodrošina valsts izveidotās pensiju sistēmas funkcionēšanu un ir obligāts. Vairāk nekā 80% no 7 mljrd. euro kopējiem VFPS aktīviem 2023. gada beigās veidoja to VFPS dalībnieku kumulatīvās neto iemaksas. Iemaksas ir galvenais iemesls kāpēc VFPS uzkrājumu apmērs tik strauji aug, pēdējo 10 gadu laikā VFPS aktīviem augot par apmēram 15% gadā.

Līdzekļu pārvaldītāji kopējam pensijas uzkrājumu apjomam piemēro maksājuma pastāvīgo daļu, kas ir izteikta procentos gadā no pārvaldīto aktīvu apjoma (2023. gadā vidēji 0,49% no VFPS aktīviem). Līdzekļu pārvaldītāji pārsvarā izmanto maksājuma pastāvīgās daļas maksimālo vērtību jeb griestus, izņemot dažus pasīvi pārvaldītos ieguldījuma plānus. Balstoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sniegto informāciju, kopējās pārvaldīšanas izmaksas Latvijā 2022. gadā bija par 0,1% punktu augstākas nekā vidēji OECD valstīs. Nemainot maksājuma pastāvīgās daļas aprēķina metodi, uzkrātā VFPS kapitāla apjoma pieauguma ietekmē tās varētu vairs nesamazināties un apstāties pie 0,4% robežas un tajā pašā laikā atlīdzība par kopējo pārvaldībā esošo līdzekļu pārvaldīšanu augtu, neradot pietiekamu motivāciju līdzekļu pārvaldītājiem sasniegt lielāku pensijas aktīvu atdevi un palielināt nākotnes pensionāru pensiju – nesasniegtu VFPS mērķi.

Aicinājumu Labklājības ministrijai, piesaistot neatkarīgus ekspertus, pārskatīt regulējumu VFPS pārvaldīšanas izdevumu segšanai, kā arī rast iespēju noteikt kārtību pārvaldīšanas izdevumu regulārai izvērtēšanai, paudusi Valsts kontrole savā 2017. gada maija revīzijas ziņojumā nr. 2.4.1-10/2016 "Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?" (lietderības revīzija "Valsts politikas efektivitāte pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai").

Likumprojekts (attiecībā par Likuma 11. panta 5.¹ daļas ievaddaļas un 1.punkta izteikšanu jaunā redakcijā) paredz pārskatīt maksimālo maksājuma pastāvīgās daļas apmēru par ieguldījumu plāna pārvaldi atbilstoši ilgtermiņa VFPS dalībnieku interesēm, izvērtējot iepriekš – 2017. gada 22. novembrī – veikto Likuma grozījumu ietekmi un ņemot vērā finanšu nozares attīstības tendences kopš tā.

Ņemot vērā, ka visu ieguldījuma risku uzņemas VFPS dalībnieki, kā arī to VFPS dalībnieku neto iemaksas veido vairāk nekā 80% no uzkrātā VFPS kapitāla, maksājuma pastāvīgās daļas maksimālā vērtībā būtu jāstiprina regresivitātes princips – jo lielāki aktīvi, jo mazāka maksājuma pastāvīgā daļa. Maksimālā maksājuma pastāvīgā daļa būtu nosakāma 0,6% apmērā par pirmajiem 100 milj. euro pārvaldībā un samazināma par 7,5% par katriem nākamajiem VFPS 100 milj. euro pārvaldībā (t.sk. ieviešot 0,20% grīdu) un tā nedrīkst pārsniegt vidējo svērto no šiem ierobežojumiem katrai pārvaldītāja ieguldījumu plānu kopsummas daļai, kāda tā bija iepriekšējā gada 30. novembrī

Saskaņā ar Likumu kopējā VFPS līdzekļu pārvaldīšanas gada maksa nedrīkst pārsniegt 0,85% no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu plānu prospektos nav paredzēti ieguldījumi komercsabiedrību akcijās, citos kapitāla vērtspapīros un tiem pielīdzināmos vērtspapīros (turpmāk – akcijas), un 1,1% tiem ieguldījuma plāniem, kuru prospektos ir norāde par atļauju līdzekļus ieguldīt akcijās. Lielāka nozīme tiktu piešķirta maksājuma mainīgajai daļai, jo maksājuma mainīgā daļa nodrošina līdzekļu pārvaldītājam iespēju ieturēt papildus ienākumus no VFPS ieguldījumu plānu pārvaldes, kā arī vairot VFPS dalībnieku pensiju uzkrājumus.

Regulējuma aktualitātes analīze par līdzekļu pārvaldītāja maksājumu par ieguldījumu plānu pārvaldi būtu jāveic ne retāk kā reizi piecos gados.

Grozījumi Likuma 11. panta ceturtajā daļā, 5.¹, 5.³ un 5.⁵ daļā, 11.¹ un 12. pantā, kā arī pārejas noteikumu 22. un 32. punktu izslēgšana, saistīti ar turpmāk minētajiem apsvērumiem.

a) Līdzekļu pārvaldītāja nepārprotamu pienākumu nodrošināt kvalitatīvu un patiesu informācijas sniegšanu un nodrošināt VFPS dalībnieku apkalpošanu. Tā kā VFPS dalībniekiem ir atšķirīga finanšu pratība un atšķirīgas vajadzības pēc apkalpošanas līmeņa, specifikas un veida, pastāv ļoti liela varbūtība, ka liela daļa VFPS dalībnieku izvēlēsies individuālās konsultācijas un apkalpošanu klātienē. No tā izriet nepieciešamība nodrošināt kvalitatīvu un apstākļiem piemērotu VFPS dalībnieku informēšanas un apkalpošanas kompetenci.

Ņemot vērā Likuma redakciju, kas stājās spēkā 2024. gada 1. jūlijā un kas paredz līdzekļu pārvaldītāja pienākumu izvērtēt VFPS dalībnieka izvēlēto ieguldījumu plānu un informētu viņu par to, vai viņš ir izvēlējies savam vecumam un vajadzībām atbilstošāko, personai, kas konsultēs VFPS dalībnieku, ir jābūt atbilstoši kvalificētai gan attiecībā uz ieguldījumu veidiem, finanšu instrumentiem, to salīdzinājumiem un novērtējumu, gan arī citām ieguldījumu plāniem raksturīgajām pazīmēm.
Pamatojoties uz eksistējošo ieguldījumu plānu piedāvāšanas praksi līdzekļu pārvaldītāju vidū, kas balstīta t.sk. uz personīgu kontaktu ar klientu pārdošanas vietās, ir pieaudzis tādu sūdzību skaits, kuru pamatā ir nekvalitatīva VFPS dalībnieku informēšana par ieguldījumu plānam raksturīgām pazīmēm un atšķirībām no citiem ieguldījumu plāniem. Tā kā VFPS dalībniekiem ir atšķirīga finanšu pratība un vajadzības pēc apkalpošanas līmeņa un veida, pastāv ļoti liela varbūtība, ka liela daļa VFPS dalībnieku izvēlēsies individuālās konsultācijas un apkalpošanu klātienē, no kā izriet nepieciešamība nodrošināt kvalitatīvu un apstākļiem piemērotu shēmas dalībnieku informēšanas un apkalpošanas kompetenci.
Tiek ierosināta jauna panta daļas redakcija, kas paredz apzināt ieguldījumu plānu konsultantus, reģistrējot tos vienotā pārvaldītāja uzturētā reģistrā, kā arī pārvaldītāja pienākumu nodrošināt to apmācības un iegūto zināšanu kvalitatīvu pielietošanu praksē.

b) Ar ieguldīšanas riskiem, kas ir saistīti ar pensiju līdzekļu ieguldījumiem alternatīvajos ieguldījumu fondos un vērtējami kā  augsti un pastāvošajām atšķirībām normatīvā regulējuma prasībās licencētiem un reģistrētiem alternatīvo ieguldījumu fondiem. Minēto risku mazināšanas nolūkā tiek piedāvāts paredzēt līdzekļu pārvaldītāju pienākumu pārliecināties par alternatīvā ieguldījumu fonda pārvaldītāja risku pārvaldības sistēmu un interešu konflikta pārvaldību gadījumos, ja līdzekļu pārvaldītāja ieguldījumu politika paredz pensijas shēmas līdzekļu ieguldījumus kādā no alternatīvo ieguldījumu fondiem neatkarīgi no tā, vai tas ir reģistrēts vai licencēts.

Ieguldīšanas riski, kas ir saistīti ar ieguldījumiem alternatīvajos ieguldījumu fondos, vērtējami kā augsti. Skaidrojums tam ir ieguldījumu alternatīvais raksturs, kas, nodrošinot diversifikāciju, pārsniedz tradicionālās ieguldījumu iespējas un piedāvā dažādas stratēģijas konkrētu finanšu mērķu sasniegšanai, bet arī atšķirīga alternatīvo ieguldījumu fondu līdzekļu pārvaldītāju pieredze, profesionālisms un riska apetīte. Par minēto liecina praksē konstatētie nodarījumi.
Papildus jāuzsver, ka normatīvā regulējuma prasību apmērs licencētiem un reģistrētiem alternatīvo ieguldījumu fondiem ir atšķirīgs.
Pamatojoties uz Likuma 12. panta pirmo daļu līdzekļu pārvaldītājam, veicot ieguldījumus, ir jārīkojas kā gādīgam un rūpīgam saimniekam vienīgi VFPS ieguldījumu plāna dalībnieku interesēs.

c)Ar maksimāli atļautā kapitāla vērtspapīru īpatsvara ierobežojumu atcelšanu, jo tādā veidā tiek mazinātas Likumā ietvertās barjeras, paredzot līdzekļu pārvaldītājiem tiesības veidot tādus plānu, kas atbilst VFPS dalībnieku vecumam un spējai uzņemties finanšu tirgus risku.

a) Tiek ierosināta jauna 11.¹ panta (sestās) daļas redakcija, kas paredz, ka līdzekļu pārvaldītājs nodrošina, ka ieguldījumu plānu mārketingu veicošās personas ar pienācīgu rūpību sniedz potenciālajiem un esošajiem fondēto pensiju shēmas dalībniekiem patiesu informāciju par ieguldījumu plāniem. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs izstrādā un uztur kārtību, kādā notiek šo personu mācības, regulāra zināšanu, kompetenču un konsultāciju sniegšanas kvalitātes pārbaude.

b) Līdzekļu pārvaldītāja pienākums ir ievērot piesardzības principus, kas nodrošina riska samazināšanu, ieguldījumu drošību, kvalitāti un likviditāti atbilstoši ieguldījumu plāna noteikumiem. Šī darbības principa stiprināšanai un atbalstam piedāvāts paredzēt pārvaldītāju pienākumu pārliecināties par alternatīvā ieguldījumu fonda pārvaldītāja risku pārvaldības sistēmu un interešu konflikta pārvaldību gadījumos, ja pārvaldītāja ieguldījumu politika paredz VFPS līdzekļu ieguldījumus kādā no alternatīvo ieguldījumu fondiem neatkarīgi no tā, vai tas ir reģistrēts vai licencēts.
Ar atsauci uz Komisijas 2012. gada 19. decembra deleģēto regulu (ES) Nr. 231/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz atbrīvojumiem, vispārējiem darbības nosacījumiem, depozitārijiem, saistību īpatsvaru, pārskatāmību un uzraudzību (turpmāk – regula Nr. 231/2013), kas attiecas gan uz licencētiem, gan uz reģistrētiem alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldītājiem un kura nosaka risku, t.sk. interešu konfliktu pārvaldības risku prasību ietvaru, jānosaka regulā noteikto prasību ietvaru kā atskaites punktu, kuru līdzekļu pārvaldītāji izmantotu, lai gūtu šādu pārliecību. Minēto ietvaru veido regulas Nr. 231/2013 17., 21., 30., 31., 33. un 34. pants, kā arī regulas 3. iedaļa "Risku pārvaldība".
Papildus Latvijas Banka savas uzraudzības kompetences ietvaros līdzekļu pārvaldītājiem plāno izstrādāt ieteikumus ar mērķi sniegt pamata virzienus un galvenos aspektus, kuriem būtu jāpievērš īpaša uzmanība, veicot valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumus alternatīvo ieguldījumu fondos; kā arī norādes attiecībā uz savstarpējos līgumos (starp līdzekļu pārvaldītāju un alternatīvo ieguldījumu fondu) iekļaujamiem elementiem.

c) Lai skaidrotu, kas ir kapitāla vērtspapīriem riska ziņā pielīdzināmi finanšu instrumenti, un panāktu normas konsekventu īstenošanu, Likuma 12. pants jāpapildina ar jaunu devīto daļu. Šāds skaidrojums par to, kādi ieguldījumu veidi, alternatīvo ieguldījumu fondi ir vai nav attiecināmi uz ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros vai citos riska ziņā tiem pielīdzināmos finanšu instrumentos, pašlaik ir minēts Likuma pārejas noteikumu 22. un 32. punktā (kurus attiecīgi no Likuma jāizslēdz).
Likumprojekta 12. panta devītās daļas redakcija veidota tā, lai nerastos savstarpēji pretrunīgs regulējums attiecībā ar jau esošajiem Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 765 "Kārtība, kādā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs aprēķina maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi, un kārtība, kādā tiek veikta minētā maksājuma uzskaite un ieturēšana" (turpmāk – Noteikumi Nr. 765). Līdzekļu pārvaldītāji, saskaņā ar Noteikumu Nr. 765 prasībām, ieguldījumu portfeli sadala kapitāla vērtspapīros un parāda vērtspapīros. Ņemot vērā, ka šādam regulējumam nepieciešams pastāvīgas normas statuss, to vairs nav pamata noteikt pārejas noteikumu 22. punktā, kuru no Likuma jāizslēdz.

Pamatojoties uz Likuma redakciju, kas stājās spēkā 2024. gada 1. jūlijā, paredzot līdzekļu pārvaldītāja pienākumu izvērtēt VFPS dalībnieka izvēlēto ieguldījumu plānu un informēt viņu par to, vai viņš ir izvēlējies savam vecumam un vajadzībām atbilstošāko, līdzekļu pārvaldītājam vienlaicīgi būtu jādod tiesības izvēlēties tādu kapitāla īpatsvaru ieguldījumu plānā, kas atbilstu dalībnieku vairākuma vecumam.

Informācija par VFPS dalībnieku sadalījumu ieguldījumu plānos pa vecuma grupām ļauj secināt, ka ieguldījumu plānos ar kapitāla vērtspapīru un tiem riska ziņā pielīdzināmo finanšu instrumentu īpatsvaru līdz 50% līdzekļus iegulda tādi dalībnieki, kuriem saskaņā ar viņu vecumu un termiņu līdz pensionēšanās vecumam būtu bijis jābūt ieguldījušiem augstāka kapitāla vērtspapīru vai citu riska ziņā tiem pielīdzināmu finanšu instrumentu (turpmāk – kapitāla vērtspapīru) īpatsvara ieguldījumu plānos.

Atceļot maksimāli atļautā kapitāla vērtspapīru īpatsvara ierobežojumus, tiek mazinātas Likumā ietvertās barjeras, paredzot līdzekļu pārvaldītājiem tiesības veidot tādus plānus, kas atbilst VFPS dalībnieku vecumam un spējai uzņemties finanšu tirgus risku. Tā kā ieguldījumi kapitāla vērtspapīros ilgtermiņā ir bijuši ievērojami ienesīgāki par ieguldījumiem parāda vērtspapīros, tas uzlabotu visu šo dalībnieku ieguldījumu ienesīgumu un līdz ar to arī ienākumu zuduma atvietojumu pensionēšanās vecumā.

Likumā nav precīzi aprakstīts rīcības modelis, kā VSAA rīkoties gadījumos, attiecībā uz kreditoru prasījumu apmierināšanu no pensiju 2.līmeņa kapitāla, kas atzīts par bezmantinieka mantu.

Lai atrunātu un noregulētu tiesību normās kā VSAA rīkoties situācijās, kad mantinieki nav pieteikušies un pensiju 2.līmeņa kapitāls atzīstams par bezmantinieka mantu, pie tam mirušajam bijuši parādi, Likuma 8.panta (3) daļā norādot, ka, ja VFPS dalībnieks nomirst pirms vecuma pensijas pieprasīšanas un šis dalībnieks izdarījis izvēli, ka viņa fondētās pensijas kapitāls tiks mantots Civillikumā noteiktajā kārtībā, bet mantojums ir atzīts par bezmantinieka mantu un zvērināts notārs VSAA iesniedzis aktu par mantojuma lietas izbeigšanu, tad Civillikumā noteiktais par bezmantinieka mantas piekritību valstij saprotams kā piekritība valsts pensiju speciālajam budžetam daļā par valsts fondēto pensiju kapitālu, no kura nesedz kreditoru prasības.

Likumā nav precīzi noregulēta pienākumu sadale starp VSAA un Latvijas Banku VFPS pārskatu sagatavošanā, nodrošināšanā un publicēšanā, jo daļu no informācijas, kas ietverta pārskatā apkopo arī Latvijas Banka, līdz ar to VSAA tiek patērēti resursi, lai sagatavotu informāciju, kas no līdzekļu pārvaldītāju puses tiek sniegta arī Latvijas Bankai uzraudzības vajadzībām.
Kā arī līdzekļu pārvaldītāju iesniegtie ziņojumi par VFPS shēmas darbību, iesniedzot tos VSAA, tiek revidēti atkārtoti (ziņojumi tiek revidēti arī līdzekļu pārvaldītāju pusē pirms iesniegšanas VSAA), līdz ar to papildus zvērināta revidenta pakalpojums VSAA sagatavotajam pārskatam ir nevajadzīgs administratīvais slogs, kā arī papildus izmaksas VFPS dalībniekiem par VFPS administrēšanu, kas tiek segtas no VFPS dalībnieku iemaksām. 

Lai samazinātu izmaksas VFPS administrēšanai, kas tiek segtas no VFPS dalībnieku iemaksām, kā arī administratīvo slogu VSAA, ko veido zvērināta revidenta pakalpojumu iepirkuma organizēšana, detalizēta katra ieguldījumu plāna finanšu ieguldījumu analīze pa ieguldījumu veidiem, pēc ģeogrāfiskā izvietojuma un pa valūtas pozīcijām, kā arī praktiska palīdzība un skaidrojumu sniegšana auditoriem pārskata pārbaudes laikā, grozījumi Likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktā paredz iespēju atteikties no pārskata par VFPS darbību zvērināta revidenta pārbaudes un samazināt tvērumu gada pārskatam, publicējot informāciju, kura sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par fondēto pensiju shēmas dalībniekiem, kā arī fondētajā pensiju shēmā veiktajām iemaksām un uzkrātā fondētās pensijas kapitāla pārskaitījumiem.
Kā arī ir panākta vienošanās ar Latvijas Banku par daļēju informācijas apkopošanas pārņemšanu no VSAA par līdzekļu pārvaldītāju darbību.

Likuma 11.⁴ pantā nav precīzi nodefinēts saziņas kanāls caur kuru līdzekļu pārvaldītāji var sazināties ar VFPS dalībniekiem.

Precizēt Likuma 11.⁴ pantā norādīto saziņas kanālu www.latvija.lv, papildinot to ar e-adresi. Ņemot vērā to, ka līdzekļu pārvaldītāju saziņa ar klientiem ir valstiski nozīmīgs jautājums, kā arī līdzekļu pārvaldītājiem ir būtiski sasniegt visus VFPS dalībniekus neatkarīgi no dzīvesvietas, rakstveida formālā saziņa līdzekļu pārvaldītājiem ar VFPS dalībniekiem e-adresē ir obligāta.  Gadījumos, ja VFPS dalībniekam e-adrese nav pieejama, tad līdzekļu pārvaldītājs ir tiesīgs izmantot arī citus saziņas līdzekļus.

Pensiju sistēmas stabilitātei un noturībai, kā arī pensiju lielāka atvietojuma īstenošanai, ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju sistēmas 1. līmenī, gan 2. līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Fondētā pensijas daļa ir nozīmīga vecuma pensijas apmērā. Situācijās, kad notiek būtiskas svārstības finanšu tirgos, pensiju 2.līmenī uzkrātā kapitāla vērtība krītas. Kapitāla tirgus atkopšanās notiek diezgan lēni un pie esošiem nosacījumiem persona ir spiesta turpināt dalību pensiju 2.līmenī līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai, kā rezultātā pensiju 2.līmenī uzkrātais pensijas kapitāls var vēl vairāk samazināties. Cilvēkam nav dota izvēles iespēja izstāties no VFPS pat neilgu laiku pirms vecuma pensijas pieprasīšanas.
Cilvēkiem pirms pensijas vecumā ir īpaši svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos, lai ienākumi, aizejot pensijā, būtu pēc iespējas lielāki. Tas ir pašsaprotami, ka cilvēks var nevēlēties vairs riskēt ar savu provizorisko pensiju, īpaši dažus gadus pirms pensijas pieprasīšanas.
Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm un, iespējams, vienīgā Eiropā, kur 2.pensiju līmenis cilvēkiem vēl palicis obligāts. Citur, tostarp Lietuvā un Igaunijā, cilvēkiem ir dota iespēja izvēlēties – vai piedalīties 2.pensiju līmenī, vai nē. Latvijas cilvēkiem šādas izvēles nav.
No 2024.gada 1.jūlija līdzekļu pārvaldītāji zin savus dalībniekus – saņem savu klientu sarakstu, lai konsultētu savus dalībniekus. Tas nozīmē, ka nozarei ir visas iespējas konsultēt cilvēkus individuāli, rast un piedāvāt katram labākos risinājumus un vairot cilvēku uzticību pensiju 2.līmenim. Valsts pensiju sistēmā cilvēks darbojas visu savu darba mūžu, līdz ar ko, ja attiecībā uz cilvēkiem, kuri pensionējas šobrīd – tie ir maksimums 23 gadi (kopš 2001.gada), tad nākotnē pakāpeniski tie jau būs 40 un vairāk gadi, kad nozare var pielietot visus savā rīcībā esošos instrumentus, lai fondēto pensijas kapitāls pieaugtu un cilvēku uzticība un vēlme ņemt dalību šajā pensiju līmenī būtu stabila. Vienlaikus dodot cilvēkam izvēles iespēju, palikt pensiju 2.līmenī vai pārnest savu fondētās pensijas kapitālu uz pensiju 1.līmeni un turpmāk vecuma pensijai būt apdrošināts tikai pensiju 1.līmenī.

Likumprojektā iekļautais 6.¹ pants paredz pensiju 2.līmeņa dalībniekiem 5 gadu periodā pirms pensijas vecuma dot izvēli – palikt valsts fondēto pensiju shēmā vai savu 2.pensiju līmeņa kapitālu pārnest uz pensiju 1.līmeni priekšlaikus piecus gadus pirms pensionēšanās vecuma iestāšanās.
Noteiktie 5 gadi pirms pensionēšanās vecuma nozīmē, ka persona pēc pašas lēmuma šo piecu gadu laikā var pārtraukt dalību VFPS tad, kad ieguldījumu plāna ienesīgums ir vienā no augstākajiem punktiem, lai pasargātu savu fondētās pensijas kapitālu no iespējamām finanšu tirgus negatīvajām svārstībām (pie pozitīvas kapitāla pieauguma dinamikas persona šo iespēju var nemaz neizmantot).
Šis risinājums būtu pastāvīgs, kas dotu cilvēkam iespēju pēc paša vēlmes izstāties no VFPS, kad viņa fondētās pensijas kapitāls ir uzkrāts pietiekami liels. Šajā gadījumā tiktu slēgts fondēto pensiju shēmas dalībnieka konts un fondētās pensijas kapitāls pievienots iesnieguma iesniegšanas gadā uzkrātajam nefondētajam pensijas kapitālam, kas turpmāk (kā viena summa konkrētajā iesnieguma iesniegšanas gadā) tiktu aktualizēts atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”. Ja apdrošināšanas iemaksu algas indekss ir mazāks par “1”, pensijas kapitāls netiek samazināts. Izvēloties šo iespēju pārtraukt dalību VFPS, vairs nav spēkā dalībnieka izdarītā izvēle par fondētās pensijas kapitāla izmantošanu viņa nāves gadījumā, respektīvi, no dienas, kad pārtraukta dalība VFPS, fondētās pensijas kapitāls vairs nav mantojams vai nododams citai personai. Dalībnieka izdarītā izvēle pārtraukt turpmāku dalību VFPS ir galīga, nav pārskatāma un viņa turpmāka dalība fondēto pensiju shēmā nav atjaunojama.