Anotācija (ex-ante)

Ieviešot nacionālo viesabonēšanu, ir jāizvairās no negatīvas ietekmes attiecībā uz konkurenci un ieguldījumiem mobilo sakaru tīklu attīstībā. Iespēja izmantot  nacionālo viesabonēšanu mobilā tīkla darbības pārtraukuma gadījumā var mazināt operatoru vēlmi investēt savu tīklu attīstībā un noturībā, tādējādi ilgtermiņā mazāk apdzīvotajos reģionos var  samazināties investīcijas un infrastruktūras blīvums, kas var radīt būtisku ietekmi tieši krīzes situācijās. Attiecīgi jānosaka regulējums, ka pienākums nodrošināt nacionālo viesabonēšanu ir tikai krīzes gadījumā.
Nacionālās drošības likuma 22.⁵ pantā noteikts, ka krīze ir neparedzēts valsti un sabiedrību apdraudošs notikums vai situācija, kad ikdienas spējas nav pietiekamas tās postošo apstākļu novēršanai un nepieciešama stratēģiska, adaptīva un savlaicīga reakcija, lai saglabātu valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošību vai cilvēku veselību un dzīvību un krīzes vadība ietver pasākumus krīzes vadības procesu plānošanai, ieviešanai, īstenošanai un sistēmiskai attīstīšanai. Krīzes vadību īsteno, ievērojot krīzes vadības satvara elementus un krīzes vadības principus.
Mobilo sakaru pakalpojumu nepieejamība, kurus mobilo sakaru operatori nevar novērst īsā laikā ikdienas spēju ietvaros un tādēļ nepieciešams uzsākt nacionālo viesabonēšanu, galvenokārt var rasties krīzes rezultātā. Nacionālās drošības likuma 23.  un 23.¹ pants nosaka Ministru kabineta atbildību un Krīzes vadības centra pienākumus un tiesības krīzes vadībā, tai skaitā pieņemt neatliekamus lēmumus par nepieciešamo resursu piesaisti, vadīt un koordinēt vairākas nozares vai visu valsti skaroša apdraudējuma pārvaldīšanu un krīzes vadības procesus, iesaistīt juridisko  personu rīcībā esošos resursus krīzes pārvarēšanā. Uzdevums mobilo sakaru operatoriem uzsākt nacionālo viesabonēšanu ir atbilstošs Nacionālā drošības likumā noteiktajām normām par krīzi un tās vadības procesiem. Lai nodrošinātu mobilo sakaru komersantu tīklu gatavību nacionālajai viesabonēšanai krīzes gadījumā, sakaru nozares speciālajā likumā jāparedz atbilstošs pienākums mobilo sakaru komersantiem. 
Lai neradītu finansiālo slogu, mobilo sakaru operatoriem, nodrošinot nacionālo viesabonēšanu, pakalpojumi jāsniedz esošās tīkla kapacitātes ietvaros atbilstoši izmantojamajai tehnoloģijai. Ņemot vērā, ka datu pārraides pakalpojumi rada būtisku noslodzi elektronisko sakaru tīklā, kas, nepalielinot tīklu esošo kapacitāti, var radīt tīkla pārslodzi un padarīt jebkurus elektronisko sakaru pakalpojumus nepieejamus gan uzņemošā, gan degradētā operatora galalietotājiem, nacionālajā viesabonēšanā jānodrošina tikai balss telefonijas un īsziņu pakalpojumi. 
Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 6. aprīļa Regulas (ES) 2022/612 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā 9. un 10. pantā ir noteiktas maksimālās vairumtirdzniecības maksas līdz 2032.gada 30.jūnijam - EUR 0,019 par vienu minūti un EUR 0,003 par īsziņu, kuras piemēro viesabonēšanas pakalpojumiem Eiropas Ekonomikas zonā. Lai gan likumprojektā regula pēc būtības netiek ieviesta un nacionālā viesabonēšana nav minētās regulas tvērumā un 9. un 10.pantā noteiktās maksas netiek tieši attiecinātas uz nacionālo viesabonēšanu, starptautiskās viesabonēšanas maksas ir aprēķinātas, balstoties uz minēto pakalpojumu pašizmaksām, tai skaitā, balstoties uz maksām, kādas mobilo sakaru operatori piemēro nacionālajā viesabonēšanā, ja tāda tiek nodrošināta. Ņemot vērā, ka, nodrošinot nacionālo viesabonēšanu, mobilo sakaru operatoriem radīsies izmaksas, kas ir līdzvērtīgas starptautiskās viesabonēšanas izmaksām Eiropas Ekonomikas zonā, Elektronisko sakaru likumā būtu paredzamas operatoru tiesības piemērot ekonomiski pamatotu un samērīgu maksu par nacionālās viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu.
Elektronisko sakaru likuma 40. pants paredz, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators) nosaka elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes prasības un tās mērījumu metodiku. Situācijā, kurā viens mobilo sakaru operators nodrošina pakalpojumus citu operatoru galalietotājiem, ir sagaidāma nozīmīga attiecīgā elektronisko sakaru tīkla pārslodze un pakalpojumu sniegšana Regulatora noteiktajā kvalitātē var nebūt iespējama. Operators nepieciešamības gadījumā var noteikt tehniskus ierobežojumus, lai mazinātu tīkla pārslodzi.

Projekts papildina Elektronisko sakaru likumu ar normām, kas nosaka, ka nacionālās viesabonēšanas pakalpojums tiek uzsākts krīzes situācijā krīzes vadības pasākumu ietvaros, tiek nodrošināts esošās tīkla kapacitātes ietvaros un nacionālajā viesabonēšanā ir jānodrošina tikai balss telefonijas un īsziņu pakalpojumi, kā arī nacionālās viesabonēšanas pakalpojumiem netiek piemērotas Regulatora noteiktās kvalitātes prasības.

Spēkā esošā Elektronisko sakaru likuma normas skaidri nenosaka, ka infrastruktūras turētājiem, kuri sniedz piekļuves pakalpojumus elektronisko sakaru komersantiem, bet nenodrošina publisko elektronisko sakaru tīklu, nav jānosūta Regulatoram paziņojums par darbības uzsākšanu elektronisko sakaru nozarē.

Precizēti Elektronisko sakaru likumā lietotie termini un 16. pants, nosakot, ka elektronisko sakaru komersants ir tāds komersants, kas nodrošina publisko elektronisko sakaru tīklu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 16.06.2026. noteikumiem Nr. 335 "Iekšlietu digitālā centra nolikums", līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi citos normatīvajos aktos, tajos lietotais termins "Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs" atbilst terminam "Iekšlietu digitālais centrs".

Ņemot vērā minētos noteikumus, Elektronisko sakaru likumā termins "Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs" tiek aizstāts ar terminu "Iekšlietu digitālais centrs".

Lai nodrošinātu nacionālo viesabonēšanu, mobilo sakaru komersantiem būs jāveic vienreizēji sagatavošanās darbi  - nacionālās viesabonēšanas funkcionalitātes integrācija balss tehnoloģijās, starpsavienojuma kanālu izveide starp operatoriem, jaunu viesabonēšanas partneru kontu izveide un norēķinu un uzskaites sistēmu adaptācija, aktīvo SIM karšu atjaunināšana, testi ar citiem Latvijas operatoriem. Minētajām darbībām nepieciešami vismaz 6 mēneši.

Elektronisko sakaru likuma Pārejas noteikumi papildināti ar punktu, kas nosaka, ka pienākums nodrošināt nacionālo viesabonēšanu stājas spēkā 2027.gada 1.jūlijā.