Anotācija

Līdz šim Latvijā ir konstatētas problēmas ar ūdens kvalitāti, jo no lauksaimniecībā izmantotajām platībām notiek virszemes notece. Lai to novērstu, ir jāveicina mākslīgo mitrāju izbūve ūdens piesārņojuma piesaistīšanai. Viens no risinājumiem ir mākslīga mitrāja izveide, kas ir ūdeņu kvalitātes uzlabošanas metode, kuras pamatā ir fizikāli, ķīmiski un bioloģiski procesi un kura paredzēta lauksaimnieciskās darbības radītā ūdeņu piesārņojuma aizturēšanai un piesārņojuma slodzes samazināšanai uz ūdenstecēm. Mākslīgā mitrāja konstrukcija ir jāpielāgo atkarībā no attīrāmo ūdeņu kvalitatīvajiem rādītājiem, izvēloties pazemes plūsmas, virszemes plūsmas vai kombinētas konstrukcijas mākslīgo mitrāju. Tāpat ir svarīgi precīzi aprēķināt mākslīgā mitrāja pieļaujamās galvenās dimensijas un tā ieteicamo novietojumu attiecībā pret mitrāju apkalpojošo meliorācijas sistēmu vai lietusūdens novadīšanas sistēmu, pamatojoties uz attiecīgā objekta ūdens paraugu testēšanas pārskatu datiem.
Lauksaimniecības radītā piesārņojuma nozīmīgi ietekmētās ūdensobjektu teritorijas ir identificētas, un pēc Zemkopības ministrijas lūguma valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" eksperti ir sagatavojuši attiecīgu karti, kas pievienota šīs anotācijas pielikumā kā informatīvs materiāls, lai uzskatāmi būtu iespējams identificēt teritorijas, kurās ir vislielākā nepieciešamība pēc mākslīgā mitrāja ierīkošanas.
Saskaņā ar spēkā esošajiem hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumiem un kanalizācijas sistēmu saistošajiem būvnoteikumiem mākslīgo mitrāju izbūve, tos iekļaujot mitrāju apkalpojošā meliorācijas sistēmā, tostarp no jauna izbūvējamā, esošā, pārbūvējamā vai atjaunojamā meliorācijas sistēmā, nodrošinās to, ka tie turpmāk būs funkcionējošas meliorācijas sistēmas sastāvdaļa vai tās beigu posms, kas uztver drenu sistēmu, grāvju, tostarp susinātājgrāvju un novadgrāvju, vai virszemes lauksaimniecības radīto noteci no lauksaimniecībā izmantotajām platībām. Ir ļoti svarīgi ar pierādījumiem un aprēķiniem pamatot un precīzi noskaidrot, kurā vietā šādi mitrāji ir ierīkojami, lai tie darbotos visefektīvāk un pildītu tiem paredzēto funkciju, tādēļ šādu mitrāju pareiza izbūve nav iespējama bez kompetentu mākslīgo mitrāju ekspertu iesaistīšanās. Mākslīgo mitrāju ekspertam pēc būtības ir jāsagatavo slēdziens par atbalsta pretendenta objektā plānoto ieceri – izbūvējamā mākslīgā mitrāja konstrukciju, virsmas platību, galvenajām dimensijām un novietojumu attiecībā pret mitrāju apkalpojošo meliorācijas sistēmu, pamatojoties uz konkrētā objekta ūdens paraugu testēšanas pārskatu datiem, kas liecina par sliktu ūdens kvalitāti un nepieciešamību to uzlabot.
Patlaban publiskajā telpā nav pieejams vienots to mākslīgo mitrāju ekspertu saraksts, kuriem būtu tiesības sagatavot šādus slēdzienus, un tas ir liels apgrūtinājums potenciālajiem atbalsta saņēmējiem, turklāt tas rada risku, ka var tikt sagatavoti dažādi intervences LA4.5. mērķim neatbilstoši slēdzieni un atzinumi.
Lai šo problēmu atrisinātu, ir jāizstrādā vienoti mākslīgo mitrāju ekspertu atlases kritēriji, ieinteresētās personas atzinumu sniegšanā ir jāizvērtē pēc vienādiem principiem un jādara publiski pieejams tikai atlasi izturējušo personu saraksts.
Mākslīgo mitrāju eksperts neizstrādā būvprojektu, bet izdara aprēķinus, lai noteiktu konkrētus mākslīgā mitrāja parametrus, kas attiecas uz mitrāja darbību un efektivitāti, nevis uz meliorācijas sistēmu vai tās pārbūvi. Būvprojektu, ievērojot saņemtās mitrāja dimensijas, izstrādās attiecīgās jomas būvspeciālists, kurš būvprojekta izstrādes stadijā ņem vērā mākslīgā mitrāja eksperta atzinumā norādīto un nodrošina arī, ka projektā mākslīgā mitrāja ārējās robežas ir apzīmētas ar koordinātām Latvijas normālo augstumu sistēmā.
Intervence LA4.5. tiek ieviesta, lai veicinātu izvēlētajiem objektiem pielāgotu, dabā balstītu iekārtu projektēšanu ūdeņu kvalitātes uzlabošanai, panākot, ka tās darbojas efektīvi. Citās valstīs šī tehnoloģija tiek plaši izmantota un netrūkst mākslīgo mitrāju speciālistu, taču Latvijā šis process ir tikai pirmsākumos, mākslīgo mitrāju tehnoloģijas ir ieviestas salīdzinoši nesen, vadlīnijas aprēķiniem nav plaši pieejamas un valsts izglītības iestādēs pagaidām vēl netiek piedāvātas iespējas apgūt mitrāju tehnoloģijas aprēķinus un projektēšanas principus. Tas ir radījis situāciju, kad Latvijā kompetentu mākslīgo mitrāju ekspertu nav daudz, taču speciālistiem ir visas iespējas turpmāk specializēties šajā jomā un izpildīt šajos noteikumos minētos kritērijus.

Tā kā mākslīgie mitrāji kalpos arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķiem, tos ierīkojot, tiks paredzēta bridēju vai niedrāju putnu dzīvotņu elementu iekļaušana, t. i., lēzenu krastu izveide, kā arī darbības, kas veicinās putnu ligzdošanu mitrājā.
Šādu mākslīgo mitrāju izveide netiek atbalstīta dabiskās ūdenstecēs, kā arī Natura 2000 teritorijās, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju stingrā režīma zonā, dabas lieguma zonā un dabas parka zonā. Izņēmums ir meliorācijas sistēmu pārbūve vai atjaunošana vai mitrāju izveide, kas paredzēta īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plānā vai pieļauta īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošajos normatīvajos aktos. Tas nav atļauts arī mikroliegumos vai bioloģiski vērtīgajos zālājos, ja vien mitrāja ierīkošana nav nepieciešama dabas vērtību saglabāšanai, par ko ir saņemts Dabas aizsardzības pārvaldes saskaņojums.
Tāpat atbalsts netiek piešķirts meliorācijas sistēmas pārbūvei, atjaunošanai vai izbūvei.

Atbalsta saņemšanas nosacījumi
Sniegtais atbalsts veicinās mākslīgo mitrāju ierīkošanu, un tas samazinās lauksaimnieciskās darbības radīto biogēno elementu noplūdi no lauksaimniecībā izmantotajām platībām.
Lai to nodrošinātu, intervence LA4.5. īstenojama meliorētā lauksaimniecībā izmantojamā zemē, tostarp ar konkrēto meliorācijas sistēmu saistītājās platībās, kas mākslīgā mitrāja funkcionalitātes nodrošināšanai atmežojamas bez kompensācijas maksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību.

Intervence LA4.5. ir vērsta uz lauksaimniecību – uz to norāda rādītāji, kas raksturo šīs intervences izpildi, piemēram "O.21. Atbalstīto lauku saimniecību neienesīgo ieguldījumu darbību vai vienību skaits", "R.26 To lauku saimniecību daļa, kas saņem KLP ienesīgo un neienesīgo ieguldījumu atbalstu saistībā ar dabas resursu aizsardzību" un "R.32 To lauku saimniecību daļa, kas saņem KLP ieguldījumu atbalstu, ar ko veicina bioloģisko daudzveidību". Tādēļ atbalsta pretendents intervencē LA4.5. ir lauksaimnieks –  fiziska vai juridiska persona, kas veic lauksaimniecisko darbību un saņem tiešos maksājumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem, vai tāda persona, kas uzlabo valsts nozīmes un pašvaldību koplietošanas meliorācijas sistēmas, kas ir publiski infrastruktūras objekti un kalpo visas sabiedrības interesēs un kam nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējums atbilstoši Līguma par Eiropas savienības darbību 107. panta 1. punktam, un tie var būt
a) pašvaldība vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas īsteno projektu pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmā lauksaimniecības zemē;
b) valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu apsaimniekotājs vai tiesiskais valdītājs, kas plāno īstenot projektu lauksaimniecības zemē;
c) lauksaimniecības nozares zinātniskā institūcija, kas veic lauksaimniecisko darbību.

Intervences LA4.5. atbalstu paredzēts izmaksāt dotācijas veidā, kuru piešķir saskaņā ar regulas 2021/2115 83. panta 1. punkta "b" un "d" apakšpunktu un 2. punkta "a" un "c" apakšpunktu. Tās vienlaikus ir neienesīgas investīcijas un nav klasificējamas kā komercdarbības atbalsts, jo tās nerada saimniecības vērtības vai ievērojamu ienesīguma palielināšanos saskaņā ar Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulas (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2022. gada 21. decembris, Nr. L 327), 2. panta 39. punktu.

Projektu iesniegumu pieņemšanu izsludina, projektu iesniegumus iesniedz, vērtē un atlasa, lēmumu pieņem un paziņo un publisko finansējumu pieprasa un saņem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai, ciktāl tie nav pretrunā ar šo projektu. Projekta īstenošanas termiņš ir trīs gadi no dienas, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. jūnijam. Vismaz piecus gadus pēc intervences LA4.5. īstenošanas atbalsta saņēmējam ir jānodrošina izbūvētā mākslīgā mitrāja uzturēšana un ilgtspēja atbilstoši normatīvajiem aktiem par meliorācijas sistēmas ekspluatāciju un uzturēšanu.
Zemei vai meliorācijas sistēmai, uz kuras plānots īstenot intervenci, ir jābūt atbalsta pretendenta īpašumā, tiesiskajā valdījumā vai nomā. Nomas gadījumā līgumam jābūt noslēgtam vismaz uz projekta īstenošanas un projekta pēcuzraudzības laiku. Piesakoties atbalstam, atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā iesniedz attiecīgos dokumentus, kas apliecina informāciju par zemes vai meliorācijas sistēmas statusu. Šos dokumentus neiesniedz, ja konkrēto faktu apliecina ieraksts zemesgrāmatā.

Mākslīgā mitrāja izveides nepieciešamības identificēšana
Lai identificētu mākslīgā mitrāja izveides nepieciešamību konkrētajā meliorācijas sistēmas posmā, atbalsta pretendents pirms būvprojekta izstrādes uzsākšanas nodrošina vismaz divu, bet ne vairāk kā četru ūdens paraugu ievākšanu un testēšanu, ievērojot ūdens izmeklējumiem akreditētas laboratorijas noteikto procedūru, tostarp paraugu pareizu ņemšanas secību, nepieciešamo darbību kārtību, parauga ievākšanas trauku, tilpumu un transportēšanas prasības. Attiecībā uz akreditētās laboratorijas izvēli citi ierobežojumu nepastāv. 
Pirms ūdens paraugu ievākšanas par to pareizu ievākšanas vietu, metodiku un kārtību atbalsta pretendentam ir jākonsultējas ar mākslīgā mitrāja ekspertu, kas ir atbilstošas kvalifikācijas speciālists. Ūdens paraugus var ievākt patstāvīgi vai minētā mākslīgā mitrāja eksperta klātbūtnē, un mākslīgā mitrāja eksperts par to izdara ierakstu atzinumā par izbūvējamās infrastruktūras atbilstību intervences LA4.5. prasībām. Tas ir ļoti svarīgi, jo ūdens paraugi ir jāievāc pareizā vietā un laikā, ievērojot virkni citu saistošu nosacījumu, piemēram, tie jāievāc tajā meliorācijas sistēmas posmā, kurā paredzēta mākslīgā mitrāja būvniecība, ar ne mazāk kā 14 dienu intervālu laikposmā no 1. septembra līdz 30. aprīlim un ne agrāk kā 12 mēnešus pirms atbalsta pieprasīšanas. 
Ja atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem ir konstatēta nepieciešamība attiecīgajā meliorācijas sistēmas posmā izbūvēt mākslīgo mitrāju, atbalsta pretendentam ūdens paraugu testēšanas pārskatu dati jāiesniedz šo noteikumu mākslīgo mitrāju ekspertam, lai tas sagatavotu atzinumu (projekta 1. pielikums). Atbalsta pretendentam un mākslīgā mitrāja būvprojekta autoram atzinumā ietvertā informācija par mākslīgā mitrāja pieļaujamām galvenajām dimensijām un ieteicamo novietojumu attiecībā pret mitrāja apkalpojošo meliorācijas vai lietusūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu turpmāk ir jāņem vērā, izstrādājot būvprojektu, lai pareizi un kvalitatīvi īstenotu intervenci LA4.5. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka atkāpšanās no mākslīgā mitrāja eksperta aprēķinātajām pieļaujamām galvenajām dimensijām un ieteicamā novietojuma samazinās mitrāja darbības efektivitāti, tāpēc var netikt sasniegti attīrīta ūdens kvalitatīvie rādītāji.

Mākslīgo mitrāju eksperts un tā atzinums
Lai Lauku atbalsta dienests varētu izvērtēt, vai iesniegtais projekts potenciāli spēs samazināt lauksaimnieciskās darbības radīto biogēno elementu noplūdi no lauksaimniecībā izmantotajām platībām, projektam ir jāpievieno pievienot atzinums (1. pielikums), ko izsniedz būvkomersants, kurš nodarbina atbilstošas kvalifikācijas speciālistu un kura atbilstību specifiskām prasībām iepriekš ir izvērtējis Lauku atbalsts dienests, publicējot attiecīgu informāciju savā tīmekļvietnē. Atzinumā ir jānorāda visa informācija par izbūvējamā mākslīgā mitrāja konstrukciju, virsmas platību, galvenajām dimensijām un novietojumu attiecībā pret mitrāju apkalpojošo meliorācijas sistēmu un lietusūdens novadīšanas sistēmu, pamatojoties uz attiecīgā objekta ūdens paraugu testēšanas pārskatu datiem, kas liecina par sliktu ūdens kvalitāti un nepieciešamību to uzlabot. 
Kā minēts iepriekš, mākslīgo mitrāju eksperta atzinumu sagatavo būvkomersants, kas nodarbina atbilstošas kvalifikācijas mākslīgā mitrāja ekspertu. Mākslīgo mitrāju eksperts ir fiziska persona, kuram ir šādi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti:
1) Latvijas vai ārvalstu augstākās izglītības iestādes izdots profesionālās pilnveides apliecinājums par apgūtu mākslīgo mitrāju aprēķinu studiju kursu, un tajā norādītais apgūto mācību stundu apjoms atbilstoši Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmai (ECTS) ir vismaz pieci kredītpunkti;
2) spēkā esošs būvprakses sertifikāts ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu (arī ugunsdzēsības sistēmu) projektēšanas jomā vai meliorācijas sistēmu projektēšanas jomā, un par to ir publiski pieejama informācija Būvniecības informācijas sistēmā;
3) spēkā esošs Latvijas zinātnes padomes lēmums par eksperta tiesību piešķiršanu zinātnes nozarē "Vides inženierija un enerģētika", un par to ir publiski pieejama informācija Latvijas zinātnes padomes ekspertu datubāzē, vai ir publiski pieejamas vismaz trīs zinātniskās publikācijas par mākslīgo mitrāju un ūdeņu kvalitātes uzlabošanas tēmu.  

Lai atbalsta pretendentiem vienuviet būtu viegli pieejama informācija par visiem kompetentajiem mākslīgo mitrāju ekspertiem, ir jānodrošina atzinumu sniedzēju identificēšana. Šajā nolūkā
1) Lauku atbalsta dienests oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē paziņojumu par atzinuma sniedzēju atlasi;
2) pretendents jebkurā sev piemērotā laikā pēc paziņojuma publicēšanas iesniedz Lauku atbalsta dienestā:
a) iesniegumu būvkomersanta iekļaušanai atzinumu sniedzēju sarakstā  (projekta 2. pielikums);
b) būvkomersanta nodarbināto atzinuma sagatavotāju sarakstu (projekta 3. pielikums);
c) mākslīgo mitrāju ekspertu kvalifikācijas prasību apliecinošu dokumentu kopijas vai informāciju par unikālo tīmekļadresi (URL), kas norāda uz publiski pieejamu attiecīgo informācijas resursa atrašanās vietu internetā;
3) Lauku atbalsta dienests ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc attiecīgo dokumentu saņemšanas izvērtē un apstiprina atzinumu sniedzēju un mākslīgo mitrāju ekspertu sarakstu, ko publicē savā tīmekļvietnē.

Publiskā finansējuma veids un apmērs
Maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs vienam projektam ir līdz 130 000 eiro. Atbalsta intensitāte ir 100 % no projekta attiecināmajiem izdevumiem saskaņā ar regulas 2021/2115 73. panta 4. punkta "c" apakšpunkta "i" apakšpunktu.

Ir šādas attiecināmās izmaksas:
1) tiešās – ar mākslīgā mitrāja izveidi saistītās izmaksas, t. i., projekta iesnieguma sagatavošanas un būvniecības izmaksas atbilstoši būvprojekta tāmes pozīcijām par konkrētajām darbībām vajadzīgajiem materiāliem un trešo personu sniegto ārējo pakalpojumu izmaksas, ja šie pakalpojumi tiek izmantoti tikai projekta mērķu sasniegšanai, tajā skaitā vienreizējās izmaksas, kas saistītas ar iekārtu uzstādīšanu pazemes vai kombinētās ūdens plūsmas mitrājos, kā arī izdevumi par degvielu un ar projekta īstenošanu saistītās citas vispārējās izmaksas, tostarp par ūdens paraugu analīzēm, nomas līguma reģistrāciju zemesgrāmatā un kompensāciju par zaudētiem ienākumiem izveidotā mākslīgā mitrāja platībā. Šīs izmaksas, ievērojot regulas 2021/2115 83. panta 1. punkta "b" apakšpunktā noteikto, sedz kā vienības izmaksas – 100 000 eiro par vienu hektāru lielu mākslīgo mitrāju saskaņā ar Zemkopības ministrijas apstiprināto vienības izmaksas finansējuma aprēķina metodiku, kas izstrādāta atbilstoši regulas 2021/2115 83. panta 2. punkta "a" apakšpunktam;
2) tikai tiem citiem atbalsta pretendentiem, kas nav lauksaimnieki un nesaņem saņem tiešos maksājumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem:
a) lai segtu izdevumus par darba algu – tiešās projekta īstenošanas un vadības personāla atlīdzības izmaksas. Šīs izmaksas, ievērojot regulas 2021/2115 83. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto, sedz kā vienotas likmes finansējumu, ko saskaņā ar regulas Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, (turpmāk – regula 2021/1060) 55. panta 1. punktu projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienotu likmi 10 procentu apmērā no ar mākslīgā mitrāja izveidi saistītām projekta tiešajām attiecināmām izmaksām;
b) projekta netiešās attiecināmās izmaksas, ko, ievērojot regulas 2021/2115 83. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto, sedz kā vienotas likmes finansējumu. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas atbilstoši regulas 2021/1060 54. panta "a" apakšpunktam projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienotu likmi septiņu procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām un neietverot projekta īstenošanas un vadības personāla atlīdzības izmaksas.

Ir skaidri noteiktas izmaksas, kas nav attiecināmas, tostarp tās, kas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, izņemot izdevumi, kas saistīti ar projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanu un iesnieguma sagatavošanu un vispārējām izmaksām.

Lai īstenoto intervenci LA4.5., atbalsta saņēmējiem ir pieejams avanss līdz 50 % apmērā no kopējām attiecināmajām izmaksām pēc tam, kad apstiprināts lēmums par projekta iesniegumu. 

Atbalsta pieprasīšana, piešķiršana un īstenošana
Lauku atbalsta dienests projektu iesniegumus sarindo dilstošā secībā atbilstoši punktu skaitam projektu atlases kritērijos, kas apstiprināti Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam uzraudzības komitejā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai.

Plānošanas periodā viens atbalsta pretendents var iesniegt vairākus projektus.

Lai pieteiktos atbalstam, atbalsta pretendents saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā iesniedz šādus dokumentus:
1) projekta iesniegumu, kurā norāda:
a) tās intervences kodu, uz kuru piesakās;
b) informāciju par atbalsta pretendentu projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī – darbības aprakstu;
c) projekta attiecināmo izmaksu tāmi, tostarp informāciju par projektu – projekta mērķi, projekta aprakstu, projekta īstenošanas vietu, izbūvējamā mākslīgā mitrāja veidu atkarībā no paredzētās ūdens plūsmas un platību;
d) ūdens analīžu rezultātus, kartogrāfisko materiālu ar identificējamām projektā iesaistītajām platībām, piketa punktu atzīmēm, mākslīgā mitrāja ārējās robežas būvprojektā ir apzīmētas ar koordinātām Latvijas normālo augstumu sistēmā, kā arī atzinumu (projekta 1. pielikums);
2) atbalsta pretendenta deklarāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai;
3) dokumentus, kas apliecina informāciju par zemes vai meliorācijas sistēmas statusu. Šos dokumentus neiesniedz, ja konkrēto faktu apliecina ieraksts zemesgrāmatā.

Atbalsta saņēmējs intervenci LA4.5. uzsāk īstenot ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Atbalsta saņēmējs Lauku atbalsta dienestā iesniedz apliecinājumu par būvdarbu uzsākšanu un papildinātu būvatļaujas kopiju ar būvvaldes atzīmi par būvdarbu uzsākšanu. Šie dokumenti nav jāiesniedz, ja tie ir pieejami Būvniecības informācijas sistēmā.

Pēc intervences LA4.5. īstenošanas atbalsta saņēmējs publisko finansējumu par mākslīgā mitrāja izveidi pilnā apmērā saņem tikai pēc tam, kad Būvniecības informācijas sistēmā ir izdarīta atzīme par būves nodošanu ekspluatācijā vai par būvdarbu pabeigšanu.

Lauku atbalsta dienests normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai noteiktajā kārtībā ir tiesīgs pieprasīt saņemtā atbalsta atmaksu pilnā vai daļējā apmērā, tostarp tad, ja atbalsta pretendents pārtrauc projekta īstenošanu, ieguldījumi nav īstenoti vai īstenoti tikai daļēji un neatbilst projektam.