Anotācija (ex-ante)

   2023. gada 11. augustā stājās spēkā Ministru kabineta 2023. gada 10. augusta rīkojums Nr. 514 “Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu” turpmāk – Rīkojums Nr. 514), kurš 1. punktā minētajās administratīvajās teritorijās (teritoriālajās vienībās) noteic veikt pastiprinātu Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas robežuzraudzību.
   Pamatojums šā rīkojuma un pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanai bija 2023. gada 22. jūnijā pieņemtajā likumprojektā "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā", kas stājās spēkā 2023. gada 14. jūlijā, papildinot Robežas likumu ar 35.¹ pantu, kas noteic tiesības Ministru kabinetam, konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaitu, izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu.
   Šo trīs mēnešu periodā, kopš ticis izsludināts pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms un VRS veic pastiprinātu Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas robežuzraudzību, kas pēc būtības ir Robežas likuma 6. panta pirmajā daļā noteikto robežapsardzības sistēmas vairāku pasākumu kompleksa:
1)  robežkontroles koordinācija un īstenošana pie ārējās robežas un valsts iekšienē,
2)  pasākumi pie iekšējās robežas un valsts iekšienē, kas veicami, lai kompensētu robežkontroles atcelšanu pie iekšējās robežas,
3)  informācijas apmaiņa,
4)  sadarbība pārrobežu organizētās noziedzības apkarošanā,
5)  robežapsardzības jomā konstatēto draudu un risku analīze;
viena no komponentēm, kas veicama kopā ar robežpārbaudi robežapsardzības ietvaros.
   Laika posmā no 01.01.2023. līdz 26.10.2023. VRS tikuši uzsākti 111 kriminālprocesi par Krimināllikuma 285. pantā “Personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai” un 285.¹ pantā “Nodrošināšana ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā” paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmēm (salīdzinājumam, 2022. gadā par minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu tika uzsākti 18 kriminālprocesi). Tādējādi būtiski ir pieaugusi VRS Kriminālizmeklēšanas struktūrvienībās dienošo amatpersonu darba noslodze.
Katrā uzsāktajā kriminālprocesā īsā laika posmā (pārsvarā līdz 48 h, kad beidzas personas aizturēšanas termiņš un ir jālemj par drošības līdzekļa – apcietinājums piemērošanu) pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai ir jāveic daudz un darbietilpīgas kriminālprocesuālās darbības, kuru veikšanā tiek iesaistīti VRS Kriminālizmeklēšanas struktūrvienību cilvēkresursi. Arī pēc neatliekamo procesuālo darbību veikšanas ir jāturpina veikt nepieciešamās procesuālās darbības noziedzīgo darbību pierādīšanai. Lai nodrošinātu nepieciešamo procesuālo darbību veikšanu uzsāktajos kriminālprocesos, procesuālo darbību veikšanā un atbalsta sniegšanā šo darbību veikšanai tiek iesaistīts viss attiecīgo VRS Kriminālizmeklēšanas struktūrvienību cilvēkresurss, tajā skaitā arī operatīvie darbinieki. Minēto procesuālo darbību veikšana uzsāktajos kriminālprocesos VRS Kriminālizmeklēšanas struktūrvienību amatpersonām rada būtisku virsstundu skaitu. Piemēram, laika periodā no 2023. gada 1. maija līdz 31. augustam VRS Daugavpils pārvaldes Kriminālizmeklēšanas dienesta amatpersonām bija izveidojušās 1359 virsstundas.
   2023. gadā VRS Kriminālizmeklēšanas struktūrvienības sadarbības partneriem citās valstīs nodeva iegūto informāciju, kā rezultātā Lietuvā pēc VRS Kriminālizmeklēšanas struktūrvienību sniegtās informācijas konstatēti 17 gadījumi un aizturētas 162 personas, papildus tam arī pēc kriminālizmeklēšanas dienestu sniegtās informācijas aizturēti 13 pārvadātāji, 130 nelegālie migranti un viens nelegālās migrācijas organizētājs, Polijā konstatēti 6 gadījumi un aizturētas 35 personas, kā arī attiecīgi sniegta informācija, kuras rezultātā aizturēti 2 pārvadātāji, 13 nelegālie migranti un viens nelegālās migrācijas organizētājs. Vienlaicīgi no citām ES dalībvalstīm tiek saņemta nepieciešamā informācija nelegālās migrācijas apkarošanai Latvijā.
   Tā kā prognozējams, ka arī turpmākajos mēnešos turpināsies tendence palielināties uzsākto kriminālprocesu skaitam, kuros būs jāveic neatliekamās procesuālās darbības, kā arī būs nepieciešams aktīvs darbs jau uzsāktajos kriminālprocesos, lai netiktu novilcināta izmeklēšana, VRS Kriminālizmeklēšanas struktūrvienību noslodze, visticamāk, turpinās palielināties tomēr štata vietas paliek nemainīgā apjomā, tādējādi pārsniedzot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma (turpmāk – DGL) 29. panta pirmajā daļā noteikto maksimāli pieļaujamo virsstundu apjomu, kā rezultātā jau ir izveidojusies problēma – iespēja iesaistīt amatpersonas virsstundu darbā virs 144 stundām 4 mēnešu periodā. Ņemot vērā VRS Kriminālizmeklēšanas struktūrvienību amatpersonu skaitu un veicamo darbu un darbību apjomu, pieļaujamās darba izpildes un virsstundas, pēc pašreiz spēkā esošā regulējuma izriet, ka amatpersonām, sasniedzot DGL noteikto pieļaujamo virsstundu skaitu – pienākumu izpilde virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika ir jāpārtrauc.
   Līdz 2023. gada 26. oktobrim VRS Atgriešanas un patvēruma lietu nodaļa readmisijas kārtībā no Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas uzņemto personu skaits ir palielinājies līdz 834 personas un prognozējams, ka turpinās pieaugt (salīdzinājumam - no Lietuvas un Igaunijas 2020. gadā readmisijas kārtībā pārņemtas 8 personas,  2018. gadā (Vjetnamas pilsoņu pieplūdums) 61 persona). Visas personas pēc konstatēšanas Latvijā uzturas kā izraidāmie ārzemnieki vai kā patvēruma meklētāji. Par katru personu tiek uzsākta personas lieta. 2018. gadā viena VRS Teritoriālās pārvaldes inspektora lietvedībā gada laikā bija aptuveni 38 Aizturētā ārzemnieka lietas, 2020. gadā – 24, 2023. gadā  - 68 lietas. Savukārt, tikai 2 VRS Atgriešanas un patvēruma lietu nodaļa amatpersonas organizē personu pārņemšanu readmisijas kārtībā. Pēc pārbaudes, kuru veic VRS Kriminālizmeklēšanas un teritoriālo pārvalžu kriminālizmeklēšanas amatpersonas, VRS Atgriešanas un patvēruma lietu nodaļas amatpersonas veic saraksti ar LTU/VRS Kriminālizmeklēšanas un TP/VDD un saskaņo personu nodošanas datumus.
   Attiecībā uz patvēruma meklētāju lietu skaitu – 2018. gadā kopējais lietu skaits bija 185 lietas, ar kurām nodarbojās 10 VRS amatpersonas, proti, vidējais lietu skaits vienai VRS amatpersonai bija apmēram 18-19 lietas. 2020. gadā patvēruma meklētāju lietu skaits bija līdzīgs 2018. gadam, 180 lietas (ar lietām nodarbojās 10 VRS amatpersonas), uz vienu amatpersonu – 18 lietas. Savukārt 2023. gadā (līdz 19.10.2023.) minēto lietu skaits palielinājās aptuveni 7 reizes – 1316 patvēruma meklētāju lietas, uz vienu VRS amatpersonu – aptuveni 82 lietas (ar lietām nodarbojas 16 amatpersonas). Papildus tam VRS amatpersonas, kuras nodarbojas ar patvēruma meklētāju lietām, nodrošina gan personas pārņemšanu readmisijas kārtībā, gan nodrošina pārņemšanu/ nodošanu Dublinas regulas ietvaros. VRS Atgriešanas un patvēruma lietu nodaļa nodrošina datu aktualizēšanu/ rediģēšanu/ iezīmēšanu  Eurodac sistēmā (minēto gadījumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir palielinājusies vairāk nekā 3 reizes)  saskaņā  ar Eurodac regulas nosacījumiem, kā arī sagatavoto un sniedz VRS TP izvērtējumu attiecībā uz paredzēto personas pārņemšanas vietu, atkarībā no tā vai persona ir/nav aizturama.
   Secināts, ka Rīkojuma Nr. 514 1. un 2. punktā noteikto pastiprināto robežuzraudzību veicot, aizvien pieaug gan to personu skaitliskais apjoms, kuras mēģina nelegāli šķērsot valsts robežu tam neparedzētā vietā un laikā, kā arī tiek konstatēti gadījumi, kad personām ir izdevies šīs darbības veikt. VRS jau šobrīd saskaras ar problemātiku, kad konkrētu struktūrvienību atsevišķas amatpersonas nav iespējams pilnvērtīgi iesaistīt Rīkojuma Nr. 514 izpildē. Amatpersonu pašreiz veiktās darbības izriet no Rīkojuma Nr. 514 tvērumā minēta, valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas un tās mēģinājumu veicēju un nelegālās migrācijas organizētāju rīcības rezultāta, tomēr Rīkojuma Nr. 514 1. un 2. punktā noteiktais darbības areāla un veicamā uzdevuma (robežapsardzība) ietvars neparedz šo amatpersonu veicamos dienesta pienākumus traktēt kā izrietošus no Rīkojuma Nr. 514 satura. Tādējādi šobrīd piemērojamais DGL 29. panta pirmajā daļā noteiktais, pieļaujamais virsstundu apjoms 4 mēnešu periodā, kas rodas personāla skaita un noslodzes būtiska pieauguma rezultātā, novembra mēnesim iestājoties tiks sasniegts vairumam struktūrvienību amatpersonu.
   Šobrīd ir izveidojusies situācija, kad atbilstoši Robežas likuma 35.¹ panta astotajā daļā noteiktajam, personām, kuras ir iesaistītas attiecīgā apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā, piemērojamais samaksas par virsstundu darbu apjoms rēķināms pēc Robežas likuma 35.¹ panta astotajā daļā noteiktā algoritma, tomēr realitātē VRS Kriminālizmeklēšanas un VRS Atgriešanas un patvēruma lietu nodaļas amatpersonu darbs pēc Rīkojuma Nr. 514 saturā ietverto terminu (robežapsardzība un robežuzraudzība) neviennozīmīgā lietojuma šobrīd nav skaidri un nepārprotami traktējams kā atbilstošs Robežas likuma 35.¹ panta astotajā daļā noteiktajam un darbības, kas veiktas pastiprinātas robežuzraudzības režīma ietvaros, bet ārpus Rīkojuma Nr. 514 teritoriālajām vienībām un attiecīgi virsstundu apjoms nosakāms DGL 29. panta pirmajā daļā noteiktā regulējuma ietvaros, kas rada nevienlīdzīgu attieksmi virsstundu attiecināmības un piemērojamības kārtībā, kas nebūtu pieļaujami.
   Ņemot vērā minēto, secināts, ka ar pašreizējā Rīkojuma Nr. 514 1. un 2. punktā noteikto, proti, 1. punktā minētajās administratīvajās teritorijās (teritoriālajās vienībās) veicot Rīkojuma Nr. 514 2. punktā noteikto pastiprināto Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas robežuzraudzību VRS nav iespējams veikt visus Robežas likuma 35.¹ panta būtības tvērumā pieļaujamos un Robežas likums 6. panta pirmajā daļā noteiktos robežapsardzības sistēmas vairāku pasākumu kompleksa etapus, jo Rīkojuma Nr. 514 1. punktā minētajās administratīvajās teritorijās (teritoriālajās vienībās) veicama vienīgi Rīkojuma Nr. 514  2. punktā noteiktā robežuzraudzība, tādējādi šobrīd pastiprinātās robežapsardzības ietvaros konstatēto ar nelegālo migrāciju saistīto noziedzīgo nodarījumu apkarošanu un readmisijas pasākumu ietvaros iesaistāmo amatpersonu darbību nav iespējams formēt kā veicamu Rīkojuma Nr. 514 tvērumā un Robežas likuma 35.¹ panta saturā minētā termina “robežapsardzība” ietvaros, lai gan Robežas likuma 6. panta pirmajā daļā noteikto robežapsardzības sistēmas darbību tvērums šīs darbības paredz.
   Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas Spriedumā Lietā C‑211/19, UO pret Készenléti Rendőrség (https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=225998&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=3466439) (turpmāk –Lieta Nr. C‑211/19) 49. punktā minētajam, ir skaidrs, ka ņemot vērā situācijas īpašo smagumu un plašo mērogu, attiecīgo struktūrvienību amatpersonu, kuru dienesta pienākumu izpilde ir ārpus Rīkojuma Nr. 514 1. un 2. punktā noteiktā ietvara tvēruma, bet tieši izriet no Rīkojumā Nr. 514 sasniedzamā mērķa, dienestu nav iespējams organizēt tā, lai katrs iesaistītais nodarbinātais varētu izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem noteiktajām prasībām atbilstošu atpūtas laiku.
   Lietas Nr. C‑211/19 42. un 52. punktā noteikts, ka Padomes Direktīvas (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā 2. panta 2. punkta pirmās daļas piemērošana dienestiem, kas darbojas veselības, drošības un sabiedriskās kārtības jomā, ir pamatota tikai ar ārkārtējiem notikumiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 1. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs direktīvas 2. panta 1. un 2. punkts ir piemērojams tiesībaizsardzības darbiniekiem, kuri veic uzraudzības pienākumus pie dalībvalsts ārējām robežām trešo valstu valstspiederīgo pieplūduma pie šīm robežām gadījumā, ja vien, ņemot vērā visus atbilstošos apstākļus, būtu jākonstatē, ka veiktie uzdevumi ir izpildīti saistībā ar ārkārtējiem notikumiem, kuru smaguma un plašā mēroga dēļ nepieciešams veikt neatliekamus pasākumus iedzīvotāju dzīvības, veselības un drošības aizsardzībai un kuru pienācīga īstenošana būtu apgrūtināta, ja būtu jāievēro visi minētās direktīvas noteikumi.
   VRS personāla kapacitāte Rīkojuma Nr. 514 2. punkta īstenošanas nolūkā neļauj veidot nepārtrauktu personāla apķēdējumu gar robežas joslu, nolūkā realizēt Valsts robežsardzes likuma 5. panta pirmās daļas 7. punktā noteikto uzdevumu - novērst personu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu pāri valsts robežai ārpus robežšķērsošanas vietām, kā rezultātā tiek fiksēti gan nelegālās migrācijas organizēti gadījumi, gan pēctecīgi veicama šo personu readmisija no Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas un ir nepieciešama arī citu struktūrvienību iesaiste rīkojumā noteiktā mērķa sasniegšanā. Tādējādi secināms, ka Rīkojuma Nr. 514  2. punkts sašaurina VRS atsevišķu struktūrvienību veicamo darbību attiecināmību kā veiktu rīkojuma ietvaros. Liedzot konkrētu struktūrvienību amatpersonu pienākumus klasificēt kā īstenotus pastiprinātas robežapsardzības tvērumā noteiktas darbības, saskaņā ar Lietas Nr. C‑211/19 nolēmuma daļā noteikto – Rīkojuma Nr. 514 redakcija būtu grozāma un iekļaujams fakts, ka arī VRS Kriminālizmeklēšanas struktūrvienību un VRS Atgriešanas un patvēruma lietu nodaļu, kā arī citu struktūrvienību amatpersonu vai darbinieku (piemēram, VRS DAP DImD AĀIC “Daugavpils” vai VRS RIP AĀIC “Mucenieki” ārstniecības personu) iesaiste, nolūkā pildīt Rīkojuma Nr. 514 saturā noteikto, tiktu attiecināta kā Rīkojuma Nr. 514 izpilde.
   Tuvojoties aukstajiem mēnešiem aizsals ūdens tilpnes, pa kurām iezīmēta robežjosla, tādējādi palielināsies personu centieni nelegāli šķērsot robežu tam neparedzētā vietā, kā arī secināms, ka pieaugs pārkāpumi nelegālās migrācijas jomā un to personu skaits, kuras tiks atgrieztas readmisijas kārtībā.
   Ņemot vērā to, ka VRS uz 2023. gada 30. oktobri vakanti ir 16% amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersona) amati, kā arī ik gadu palielinās no dienesta atvaļināto amatpersonu skaits, nenoliedzami pašreizējā pastiprinātās robežapsardzības sistēmas darbības ietvaros veicamās darbības, saņemamais atalgojums, virsstundu apjoms un darba apstākļi daļai robežsargu liek pārvērtēt vēlmi atrasties dienestā vai mainīt darbu uz mierīgāku un labāk apmaksātu. Lai šo kaut nedaudz līdzsvarotu un Rīkojuma Nr. 514 izpildē iesaistītās amatpersonas saņemtu vienlīdzīgi piemērojamu virsstundu attiecināmību par veiktajiem dienesta pienākumiem, Rīkojuma Nr. 514 saturs ir precizējams.

Ievērojot minēto, Ministru kabineta 2023. gada 10. augusta rīkojuma Nr. 514 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu" 1. punkts izsakāms jaunā redakcijā, paredzot rīkojuma ietvaros Valsts robežsardzei veikt pastiprinātas robežapsardzības ietvaros noteiktās darbības pie ārējās robežas un valsts iekšienē, bet pastiprinātu robežuzraudzību veikt konkrētās administratīvajās teritorijās (teritoriālajās vienībās). 2. un 9. punktu svītrot, savukārt 7. un 12. punkts izsakāms jaunā redakcijā.

   Publisko iepirkumu likuma 60. panta otrā daļā noteikta iepirkuma līgumā norādāmā informācija, kur atbilstoši trešajā punktā noteiktajam ir iepirkuma līgumā nosakāms iepirkuma priekšmets un tā apjoms.
   Likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā ir skaidrots termina “nesamērīgi liels nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājumu gadījumu skaits” tvērums, proti, nesamērīgi liels nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaits uzskatāms par sasniegtu, ja valsts robežu tam neparedzētā vietā un laikā šķērsotu vai mēģinātu šķērsot orientējoši 15 līdz 20 cilvēki vienas diennakts ietvaros vai aptuveni 70 un vairāk cilvēku nedēļas laikā un 10 dienas pēc kārtas ir noturīgs šis skaits. Ņemot vērā reālo situāciju un ik dienu uzņemamo personu skaitu, saskaņā ar Robežas likuma 35.¹ panta ceturtajā daļā noteikto tika izsludināts pastiprinātas robežapsardzības sistēmas darbības režīms.
   Ņemot vērā minētos argumentus un nepārtraukti mainīgo uzņemamo personu skaitu, VRS nevar iepriekš aplēst nepieciešamo preču apjomu un paredzēt to iegādes procedūru, kā to nosaka Publisko iepirkumu likums, ņemot vērā personu skaita apjomu, tā nevienmērību, produktu uzglabāšanas termiņus. 
   Publisko iepirkumu likuma 61. panta trešā daļa pieļauj veikt arī būtiskus līguma grozījumus, tajā skaitā, ja iepirkuma līguma grozījumi ir nepieciešami tādu iemeslu dēļ, kurus pasūtītājs iepriekš nevarēja paredzēt, vienlaikus ievērojot regulējumā noteiktās līgumcenas pieauguma robežas.
   Lai problēmu risinātu, nepieciešams konkrētās personu kategorijas ietvert Rīkojuma Nr. 514 
7. punkta saturā, nosakot izņēmumu arī šajos gadījumos, ņemot vērā skaitliskās nepatstāvības apstākli un personu nepieciešamību pēc pārtikas un ūdens.
   Lietuvas un Igaunijas amatpersonu uzņemšana atbalsta sniegšanai Latvijas Valsts robežsardzei uzliek VRS papildus pienākumu nodrošināt nepieciešamos uzturēšanās apstākļus (nodrošināt izmitināšanu, ēdināšanu, ieroču un speciālo līdzekļu glabāšanu un citas darbības) atrodoties Latvijas Republikā, atbalsta sniegšanai VRS, kas prasa ievērojamus finanšu līdzekļus.
   Ievērojot spēkā esošā likuma "Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par pārrobežu sadarbību noziedzības apkarošanā" pielikumā esošā līguma "Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgums par pārrobežu sadarbību noziedzības apkarošanā" 21. pantā un līguma "Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgums par sadarbību organizētās noziedzības un citu noziedzīgu nodarījumu apkarošanā un kopīgām darbībām pierobežas apgabalos" 27. pantā minēto, valstu kompetentās vai pierobežas iestādes atsevišķos gadījumos var vienoties par citu izmaksu segšanas kārtību, nepieciešams konceptuāli paredzēt šādu papildu izmaksu daļu, kas šobrīd nav zināma precīzi atreferējamās pozīcijās.

Ievērojot minēto, Ministru kabineta 2023. gada 10. augusta rīkojuma Nr. 514 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu" 7. un 12. punkts izsakāms jaunā redakcijā.