Anotācija (ex-ante)

Neskatoties jau uz veiktajiem ieguldījumiem un normatīvās bāzes attīstību, Latvijā joprojām nav pienācīgi attīstīta atkritumu dalītās vākšanas sistēma un tās trūkumi raksturoti Agrīnās brīdināšanas ziņojumā par Latviju, ko EK publicējusi 2023.gada 8.jūnijā (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=SWD%3A2023%3A187%3AFIN#). Kā trūkumi norādīti iedzīvotāju izpratnes veicināšanas pasākumu, izvairīšanās no atkritumu radīšanas, atkritumu dalītās vākšanas sistēmu nepilnības un nepietiekamā attīstība. Attiecībā uz atkritumu dalīto vākšanu ir minēts: Jāuzlabo sniegums atkritumu dalītajai vākšanai (ieskaitot bioloģiskos atkritumus) jomā, jo lielai daļai iedzīvotāju nav piekļuves viegli pieejamiem atkritumu vākšanas pakalpojumiem. Lai nodrošinātu pārstrādājamo atkritumu augstu vākšanas rādītāju, Latvijai būtu jāveicina dažādu vākšanas režīmu kombinēšana ar dažādām vākšanas vietām un dažādām atkritumu plūsmām, ņemot vērā gan mājokļu veidus, gan to saistītās problēmas, piemēram, lielas daudzdzīvokļu ēkas, kur ir ierobežota vieta atkritumu glabāšanai.
Līdzīgi Eiropas Komisijas dienestu dokuments “Vides politikas īstenošanas 2022. gada pārskats. Ziņojums par Latviju” (2022. gada 8. septembris, SWD(2022) 276 final) par 2022. gada prioritāro darbību aprites ekonomikas jomā izvirzīja pieņemt pasākumus, lai uzlabotu apritīgi izmantotu materiālu īpatsvaru.
Kā norādīts SIA “Geo Consultants” 2020. gada veiktajā pētījumā “Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. – 2028. gadam izstrādei”, atkritumos esošu materiālu sekmīgas pārstrādes priekšnoteikums ir ne tikai pārstrādes jaudu pieejamība, bet arī atbilstoša atkritumu savākšanas sistēma – lai sagatavotu kvalitatīvu un pārstrādei derīgu materiālu, obligāts priekšnoteikums ir dalītās vākšanas sistēmas attīstība. Šim nolūkam plānots Kohēzijas fonda (turpmāk - KF) atbalsts - SAM 2.2.2., atbalstot pazemes un daļēji iedziļināto, kā arī viedo konteineru, dalītās vākšanas laukumu izbūvi.
Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028.gadam datiem Latvijā 2020.gadā bija  izveidoti aptuveni 5000 dalītās vākšanas punkti un aptuveni 90 atkritumu šķirošanas laukumi, kuru skaits pakāpeniski pieaug. Vērojama arī dažāda izveidotās infrastruktūras pārklājuma pakāpe dažādās Latvijas daļās. 2019.gadā, kad Latvijā bija noteikti 10 atkritumu apsaimniekošanas reģioni, dalīti vākto atkritumu savākšanas vietu skaits tika fiksēts šo reģionu robežās.
Atkritumu apsaimniekošanas reģioni un iedzīvotāju skaits uz 1 uzskaitīto dalīto atkritumu vākšanas punktu vietu, skaits, 2019. gadā (Avots: SIA “GatewayBaltic”, 2020)
 

Atkritumu apsaimniekošanas reģions	Iedzīvotāju skaits	Iedzīvotāju skaits uz 1 dalīti vākto atkritumu vietu
Austrumlatgale	80 579	806
Dienvidlatgale	163 059	404
Liepāja	134 972	210
Maliena	59 397	229
Piejūra	130 306	153
Pierīga	853 458	861
Ventspils	68 904	375
Vidusdaugava	137 313	247
Zemgale	159 267	297
Ziemeļvidzeme	132 713	195
Kopā	1 919 968	369

Varētu pieņemt, ka situācija pēdējos gados ir uzlabojusies, taču jāņem vērā tādi faktori kā Covid-19 pandēmijas sekas ar mājsēdes nosacījumiem, kas nekādā veidā neveicināja atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras attīstību un tās paradumu ieviešanu mājsaimniecībās, kā arī sarūkošais valsts iedzīvotāju skaits, kas liek palielināt attālumus, un līdz ar to arī izmaksas, dalītās vākšanas maršrutos, lai iegūtu to pašu materiālu daudzumu kā iepriekš.

Nav precīza uzskaitījuma, cik daudz Latvijā ir izveidoti pazemes vai daļēji iedziļinātie konteineri un cik no tiem ir aprīkoti ar viedajām uzskaites sistēmām, taču ir zināms, ka priekšrocības, ko sniedz teritoriju ekonomējoši faktori un sakopta vide ap pazemes vai daļēji iedziļinātiem konteineriem, ir pieejamas daļai iedzīvotāju Siguldā, Jūrmalā, Piņķos, Ventspilī, un pēdējos gados  arī Rīgā. Plašs pazemes un daļēji iedziļināto konteineru tīkls ir izveidots bijušajā Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā, kur  to izbūve Valmierā uzsākta jau 2013.gadā, šobrīd vairāk nekā 50 pazemes konteineru vietas visā reģiona teritorijā, ne tikai pilsētu centros, bet arī lauku pagastos.

Atkritumu šķirošanas tīmekļvietne ir Valsts vides dienesta uzturētā vietne www.skiroviegli.lv un pēc tajā pieejamās informācijas pašvaldības ir tajā iekļāvušas gandrīz 90 atkritumu šķirošanas laukumus, kas ņemot vērā pašvaldību skaitu un iedzīvotāju daudzumu tajās ir nepietiekošs rādītājs. Tā, piemēram, Rīgas valstspilsētas teritorijā ir 2 šādi laukumi, bet Rīgas pašvaldības plānos paredzēti 8 laukumi.

Dalītās vākšanas sistēmas attīstībai plānots  KF ieguldījums SAM 2.2.2., atbalstot gan pazemes, daļēji iedziļināto un viedo konteineru iegādi un izbūvi, gan atkritumu dalītās vākšanas laukumu izbūvi.

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021. – 2028. gadam iezīmē investīciju vajadzību atkritumu dalītās vākšanas sistēmu attīstībai gan paplašinot pakalpojuma pārklājumu jau savācamajiem atkritumu veidiem, gan nosakot jaunus veidus, kam nepieciešama dalīta vākšana, piemēram, bioloģiskie atkritumi, tekstila atkritumi, lielgabarīta atkritumi u.c. Savukārt Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam ir akcentēti jautājumi saistībā ar otrreizējām izejvielām, kam aprites ekonomikā jāaizvieto primārie resursi. Plānotie atkritumu savākšanas pazemes, daļēji iedziļinātie konteineri tiks izvietoti tādās vietās kā piemēram: daudzdzīvokļu namu pagalmi, sabiedrības pulcēšanās vietas (pie tirdzniecības centriem, bibliotēkām, stacijas, autoostas u.c.), lai konkrētās pašvaldības teritorijā paplašinātu pakalpojuma pārklājumu un konteineru pieejamību lielākam sabiedrības lokam jau kādam esošam dalīti vāktam atkritumu veidam vai ieviestu jaunu, līdz šim dalīti nevāktu, atkritumu veidu dalīto vākšanu pašvaldībā. Tādējādi pieaug dalīti vākto materiālu apjoms, kas aizvieto primārās izejvielas. 
Priekšrocības, ko sniedz šie konteineru veidi:
1. Sakopta, estētiska pilsētvide, moderns atkritumu konteineru vizuālais noformējums.
2. Vietas ekonomija – tikai neliela daļa pazemes vai daļēji iedziļinātā  konteinera daļa atrodas virszemē. Tas veicina to, ka māju iedzīvotājiem rodas iespēja pagalmu labiekārtošanas projektiem vai atbrīvojas vieta privāto automašīnu novietošanai.
3. Videi draudzīgs risinājums – tiek ievērotas higiēnas prasības, nav problēmu ar smakām un vēja procesā vai dzīvnieku darbību rezultātā izmētātiem atkritumiem apkārtējā vidē.
4. Ievērojami lielāka savākšanas punkta jauda, visa pazemes vai daļēji iedziļinātā konteinera ietilpība tiek pārvietota pazemē.
5. Savākšanas biežuma samazināšana, samazinot transporta un darbaspēka izmaksas.
6. Samazinās negatīvā ietekme uz vidi – mazāk CO2 emisiju, mazāks troksnis un satiksme.
7. Vandālisma samazināšana t.sk. dzīvnieku piekļuve. Iespējams arī nodrošināt piekļuves ierobežojumu daudzdzīvokļu namu kvartālos neidentificētām personām (iedzīvotājiem izmantojot digitālās kartes, čipus vai citu identifikācijas rīku).
8. Atkritumu šķirošanas iespēja, samazinot nešķiroto atkritumu apjomu un atvieglojot atkritumu pārstrādes organizāciju.
Savukārt atkritumu dalītās vākšanas laukumi, kuros nodrošina dažādu dalīti vāktu atkritumu veidu pieņemšanu no iedzīvotājiem, nepieciešamību nosaka apstāklis, ka tas ir viens no veidiem, kā dot iespēju iedzīvotājiem atbrīvoties no videi kaitīgām precēm, sadzīves bīstamajiem atkritumiem, kā arī, protams, dažādiem dalīti vāktiem sadzīves atkritumu veidiem. Laukuma minimālās iekārtojuma prasības un pieņemamo atkritumu veidi ir noteikti MK noteikumos Nr. 788.

Sasniedzamie rādītāji un pieejamais finansējums
Pasākuma projektu iesniegumu atlases otrajai kārtai piemērots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027. gadam (turpmāk - Programma) rezultāta rādītājs RCR 103 ”Šķiroti savākti atkritumi”. Tā vērtība (10 000 t/gadā) tiek sasniegta, veicot ieguldījumus šādos Programmas SAM 2.2.2. pasākumos:
- 2.2.2.1. “Atkritumu šķirošana, pārstrāde un reģenerācija” otrā kārta - 500 t/gadā,
- 2.2.2.2. “Atkritumu dalītā vākšana” pirmā kārta - 4750 t/gadā,
- 2.2.2.2. “Atkritumu dalītā vākšana” otrā kārta - 4750 t/gadā.

Ja paredzēta vairāku veidu atkritumu dalīta vākšana, gada savācamo daudzumu summē, saskaitot kopējo dažādo atkritumu veidu daudzumu, izmantojot mērvienību t/gadā. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta ietvaros izveidotajos atkritumu šķirošanas punktos, vietās vai laukumos pēcuzraudzības periodā tiek nodrošināta atkritumu dalīta savākšana saskaņā ar projekta mērķi. Šķiroti savākto atkritumu daudzums atbilstoši projektā plānotajam rezultāta rādītājam jānodrošina ne vēlāk kā līdz projekta pēcuzraudzības projekta pirmā gada beigām. Pēcuzraudzības periodā faktu par atkritumu dalītās vākšanas pakalpojuma pieejamību apstiprina finansējuma saņēmēja iesniegta atskaite par konteineros dalīti savākto atkritumu daudzuma pieaugumu salīdzinājumā ar situāciju pirms projekta un to nodošanu sadzīves, ražošanas, būvniecības vai bīstamo atkritumu pārstrādes, reģenerācijas vai apglabāšanas darbību veicējam, kurš apliecina informāciju par atkritumu pārvadājumiem uzskaites valsts informācijas sistēmā atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra noteikumu Nr. 113 “Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība” 12.2.apakšpunktam.

Pasākuma atlases otrās kārtas īstenošanai paredzēts KF atbalsts 2 000 000 euro, līdzfinansējot projektus ar nacionālo līdzfinansējumu, ko veido pašvaldību un privātais finansējums līdzfinansējums, – vismaz 1 636 363 euro. 

Ja pasākuma atlases otrās kārtas ietvaros netiek izlietots viss pieejamais KF finansējums, tas tiek novirzīts 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana” 2.2.2.1. pasākuma “Atkritumu šķirošana, pārstrāde un reģenerācijas” otrās kārtas īstenošanai. 

Pasākuma atlases otrās kārtas ietvaros nav paredzēta elastības finansējuma izmantošana, jo tas pārcelts uz 2.2.2.3. pasākuma "Notekūdeņu dūņu pārstrāde" atlases otro kārtu, ko pilnā apmērā plānots finansēt no elastības finansējuma.

Prasības projekta iesniedzējam un finansējuma saņēmējam
Projekta iesniedzējs atlases otrās kārtas ietvaros ir pašvaldības, to kapitālsabiedrības un iestādes. Atbalstāmās darbības paredz veidot stacionāru infrastruktūru, kas izmantojama ilgtermiņā. Tamdēļ atlases otrās kārtas ietvaros kā projekta iesniedzējs (un secīgi finansējuma saņēmējs) ir pašvaldības, to kapitālsabiedrības un pašvaldības iestādes, jo minētie projektu iesniedzēji var nodrošināt ilgtermiņa izmantojamības nosacījumus.

Finansējuma saņēmējam jānodrošina interešu konflikta neesamība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta prasībām. Finansējuma saņēmējs izstrādā nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā.

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējam jāsedz projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību izmaksas, lai nodrošinātu minēto prasību ievērošanu atbilstoši  Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai  (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 47. pantam un 50. pantam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Attiecīgās prasības tiek ievērotas atbilstoši arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

Noteikumu projekts paredz projekta iesniedzējam izvērtēt zaļa, sociāla vai inovatīva iepirkuma procedūras piemērošanu, vienlaikus izpildot tiesību aktos noteiktās obligātās prasības. Projektos var tikt plānots un īstenots sociāli atbildīgs iepirkums, pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus un izmantojot publiskās iepirkumu procedūras, lai radītu darbvietas, pienācīgus darba apstākļus, sekmētu sociālo un profesionālo iekļautību, nodrošinātu piekļūstamību pakalpojuma sniegšanas vietai/videi/objektam/pasākuma norises vietai, kā arī veicinātu labākus darba nosacījumus cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošiem cilvēkiem.

Atbalstāmās darbības un attiecināmas izmaksas
Pasākuma atlases otrās kārtas projektos ir plānota atkritumu dalītās vākšanas pakalpojuma paplašināšana pašvaldību teritorijās. Lai nodrošinātu to, ka ieguvēji ir ne tikai tie iedzīvotāji, kas varēs iesaistīties līdz šim ne tik pieejamā pakalpojumā, bet arī citi iedzīvotāji un pašvaldības viesi, tiek plānots atbalsts šādu darbību īstenošanai:
- veidojamās atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras būvprojekta izstrādes, autoruzraudzības un būvdarbu būvuzraudzības izmaksas, ja to veikšanu nosaka būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja šīs izmaksas veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību;
- atkritumu dalītās vākšanas pazemes vai daļēji iedziļināto konteineru un viedo konteineru izbūves būvdarbu izmaksas;
- atkritumu dalītās vākšanas laukumu izbūves (bez pārvietojamu konteineru iegādes) būvdarbu izmaksas; 
- komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi, 
- izmaksas par sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumu veikšanu, atbilstoši projekta iesniegumā iekļautajam sabiedrības izglītošanas plānam.

Konteineru iegāde dalītās vākšanas laukumu gadījumā nav attiecināma, jo tos atbilstoši savam biznesa modelim un pieejai jānodrošina tam atkritumu apsaimniekotājam, kas tiesību aktos noteiktā kārtībā ir izvēlēts sniegt attiecīgajā pašvaldībā dalītās atkritumu savākšanas pakalpojumu. 

Viens no identificētajiem trūkumiem dalītās vākšanas ieviešanā Latvijā ir sabiedrības izpratnes trūkums par atkritumu dalītās vākšanas nepieciešamību un ieguvumiem, ko tā sniedz, tamdēļ finansējuma saņēmējam jānodrošina sabiedrības izglītošanas un vides apziņas celšanas pasākumi vismaz piecu procentu apmērā proporcionāli realizētā projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Katrā projektā jāīsteno divu veidu publicitātes pasākumi: 1) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana un 2) sabiedrības izglītošanas pasākumi. Projekta iesniegumā finansējuma saņēmējam ir jāiekļauj sabiedrības izglītošanas plāns, kurā ir ietvertas dažāda veida darbības, piemēram, informatīvā kampaņa dažādām mērķauditorijām par atkritumu pareizas apsaimniekošanas nozīmi, patērētāju kultūras ietekmi uz apkārtējo vidi, izdales materiāli pašvaldībām par iespējām veicināt atkritumu rašanās novēršanu, ilgtspējīgu produktu izvēli, atkritumu dalītas vākšanas un šķirošanas nozīmi un to, kā tas kopumā ietekmē atkritumu pārstrādes efektivitāti un pārstrādes produktu, tiešsaistes informatīvie materiāli izvietošanai finansējuma saņēmēja, pašvaldību, atkritumu apsaimniekotāju vietnēs par projekta būtību un tā pozitīvo ietekmi, iespējām iegūt pēc iespējas vairāk kvalitatīvu pārstrādes izejvielu uz vietas Latvijā, ievērojot “pašpietiekamības un tuvuma” principu u.c.

Atlases otrās kārtas ietvaros nav atbalstāmi ieguldījumi:
- dalīti savāktu atkritumu šķirošanas līnijas iegāde vai atjaunošana;
- nešķirotu sadzīves vai nešķirotu videi kaitīgu preču atkritumu un sadzīves bīstamo atkritumu savākšanas infrastruktūrā;
- pārvietojamu konteineru iegādē izbūvēto atkritumu dalītās vākšanas laukumu aprīkošanai;
- transportlīdzekļu un traktortehnikas iegādē;  
- nekustamā īpašuma (zemesgabalu, ēku) iegādei.  
Izmaksas, kas nav iekļaujamas projektā kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta par finansējuma saņēmēja līdzekļiem.

Atlases otrās kārtas atbalstāmo darbību ietvaros ir attiecināms pievienotās vērtības nodoklis tiešajām attiecināmajām izmaksām atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunkta nosacījumiem. 

Projektā nevar tikt iekļautas un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām, izņemot darbības, kas saistītas ar būvprojekta izstrādes izmaksām. Būvprojekta izstrādes izmaksas ir attiecināmas no 2023. gada 1. jūlija, pārējās attiecināmās izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (turpmāk - sadarbības iestāde). Finanšu plūsmu pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas (ja attiecināms) nodrošina projekta iesniedzējs. Tādējādi netiks pārkāpta stimulējošas ietekmes prasība, kas izriet no komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumiem.

Pasākuma atlases otrās kārtas ietvaros kā piemērotākais Kohēzijas fonda atbalsta piešķiršanas mehānisms izvēlēta Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014). Regulas Nr. 651/2014 47. pants ļauj atbalstīt ieguldījumus resursefektivitātē un pārejā uz aprites ekonomiku un tieši atlases otrajai kārtai – 47.panta 2.punkta d) apakšpunkts: ieguldījumi atkritumu dalītai savākšanai un šķirošanai nolūkā tos sagatavot atkalizmantošanai vai reciklēšanai. Saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 47. pantu MK noteikumu projektā iekļauti šādi būtiski nosacījumi:
- atbalsta pretendenta pienākums pierādīt, ka dalītās vākšanas infrastruktūra netiktu veidota, ja Kohēzijas fonda atbalsts netiktu piešķirts;
- maksimālā KF atbalsta intensitāte ir 55%; 
- izmaksu attiecināmība noteikta no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas sadarbības iestādē, lai nodrošinātu komercdarbības atbalsta stimulējošas ietekmes prasību izpildi. Izmaksas par būvprojekta izstrādi var tikt attiecinātas no 2023. gada 1. jūlija, jo tās sedz no projekta iesniedzēja paša finansējuma - attiecīgi šajā gadījumā netiek pārkāpti stimulējošas ietekmes prasības.

Lai izpildītu Regulas Nr. 651/2014 47. panta 7. punkta trešajā daļā noteikto, projekta iesniedzējam noteikts pienākums aprakstīt un pievienot dokumentārus pierādījumus tam, ka atbalsta nepiešķiršanas gadījumā ieguldījums netiktu veikts. To var pamatot, piemēram, aprakstot tirgus nepilnības Latvijā vai attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā, otrreizēju izejvielu pieprasījuma krituma vai cenu izmaiņas u.c. Ieteicams pievienot nozares eksperta izvērtējumu par pamatojumā secināto. Kā Eiropas Komisija skaidro citu Regulas Nr. 651/2014 7. sadaļas "Atbalsts vides aizsardzībai" jautājumu kontekstā hipotētisko scenāriju un ieguldījumu pamatojumu veic dalībvalsts līmenī katrā individuālajā gadījumā. Atkarībā no konkrētā projekta ticamākais scenārijs var būt arī situācija, ka nav alternatīvu ieguldījumu, un to projekta iesniedzējs pamato ar faktiem. Kā skaidro Eiropas Komisija, faktu pārbaudi, ja nepieciešams, var veikt, konsultējoties ar atkritumu apsaimniekošanas nozares ekspertiem, kuriem ir pietiekama pieredze vai nozares zināšanas, un kuri ir neatkarīgi no atbalsta pieteikuma iesniedzēja.

Piešķirtais komercdarbības atbalsts nevar tikt apvienots ar finansējumu citas atbalsta programmas ietvaros, kam finansējums tiek piešķirts no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām.

Projektā iespējama arī de minimis atbalsta izmantošana saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr. 2023/2831), to projekta iesniedzējam var sniegt obligātajām izmaksām par sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumiem un būvprojekta izstrādes izmaksām.

Projekta īstenošanas un pēcuzraudzības nosacījumi
Projektā sasniegto rezultātu un rādītāju ilgtspēja un uzturēšana nodrošināma no finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Ir noteikta maksimālā Kohēzijas fonda atbalsta likme, kas ietekmē arī nepieciešamo projekta iesniedzēja līdzfinansējumu. Atbalsta likmei ir fiksēta augšējā robeža, precīzu Kohēzijas fonda atbalsta likmi noteiks Projektam obligāti pievienojamā izmaksu un ieguvumu analīze. Projektu iesniegumu atlase plānota kā atklāts konkurss, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz atbalstu visiem projektu iesniedzējiem. Šī paša iemesla dēļ ir arī noteikts Kohēzijas fonda finansējuma apjoms, kas nepārsniedz 350 000 euro.

Projektos nav iekļaujamas neattiecināmās izmaksas. Tādēļ MK noteikumu projektā iekļauta prasība, ka ārpus projekta netiek īstenotas darbības, kas tiešā veidā nodrošina projekta mērķa sasniegšanu, lai novērstu gadījumus, kad, piemēram, pazemes konteineru pamatnes būvdarbi tiek īstenoti ārpus projekta un sadarbības iestādei nav iespējams veikt pilnvērtīgu uzraudzības darbu. Vienīgais izņēmums ir projekta izmaksu sadārdzinājums. Ja pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas, veicot būvdarbu vai piegādes iepirkumu, tiek secināts, ka plānotās attiecināmās izmaksas ir lielākas nekā sākotnēji plānots, tas netiek uzskatīts par sadārdzinājumu (sadārdzinājums iespējams tikai jau spēkā esošos līgumos par būvniecību vai iekārtu piegādi). Attiecīgi finansējuma saņēmējam ir jāveic grozījumi līgumā par projekta īstenošanu, palielinot attiecināmās izmaksas, vienlaikus nemainot tam piešķirto Kohēzijas fonda finansējuma apmēru (tātad tiek palielināts privātais līdzfinansējums), turklāt projekta izmaksu pieaugumu sedz no līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts. 

Ņemot vērā, ka dalītās vākšanas infrastruktūras izveide paredz būvniecību, tās procesa laikā jāveic pasākumi trokšņu, putekļu un piesārņojuma emisiju samazināšanai.

Pēcuzraudzības periodā finansējuma saņēmējs nodrošina, ka izbūvētā atkritumu dalītas savākšanas infrastruktūra pastāvīgi 10 gadus no projekta noslēguma maksājuma veikšanas dienas tiek izmantota projekta noteikto mērķu sasniegšanai un rezultātu ilgtspējas nodrošināšanai, tai skaitā projektā norādītā sasniedzamā dalīti vākto atkritumu daudzuma rādītāja vērtības sasniegšanai. Īpašumtiesības nodrošināmas vismaz 10 gadus pēc projekta pabeigšanas, tādējādi arī dalītās vākšanas pakalpojums konkrētajā vietā būs nodrošināts ilgtermiņā.

Horizontālie principi
Projektu ietvaros jānodrošina horizontālo principu (turpmāk - HP) "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Klimatdrošināšana", “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošana. 

Attiecībā uz HP "Nenodarīt būtisku kaitējumu" Pasākuma otrajai atlases kārtai noteikta tieša ietekme, līdz ar to noteikta virkne nosacījumu šī HP īstenošanai. Būtiskākais no tiem paredz, ka vismaz 60% dalīti vākto sadzīves atkritumu tiek rasts turpmāks pielietojums un to pārstrādes produkti un materiāli tiks atgriezti saimnieciskā apritē. Procentuālais apjoms tiks noteikts pasākuma atlases otrās kārtas katra projekta ietvaros izbūvējamajai infrastruktūrai dalīti vāktajiem atkritumiem, t.i. tas ir procentuālais apjoms, kādam no dalīti vākto sadzīves atkritumu daudzuma plānots rast turpmāku pielietojumu un to pārstrādes produkti un materiāli tiks atgriezti saimnieciskā apritē vai atkritumi tiks reģenerēti (t.i.,  atkritumi tiks nodoti sagatavošanai pārstrādei un reģenerācijai un / vai pārstrādāti vai reģenerēti attiecīgu piesārņojošās darbības atļauju saņēmuša komersanta apsaimniekotās iekārtās), tādējādi samazinot iespēju tiem tikt apglabātiem.

Projektam nav ietekmes uz HP "Energoefektivitāte pirmajā vietā".

Projektam noteikti HP "Klimatdrošināšana", "Nenodarīt būtisku kaitējumu" un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" kritēriji, darbības un ietekme.

Pasākuma projektu iesniegumu atlases otrajai kārtai ir tieša ietekme uz Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam, jo paredzētās darbības veicina stratēģiskā mērķa “Glābt jūru” sasniegšanu.